Ar triju Baltijas valstu zinātņu akadēmiju prezidentu 1990. gada 28. jūnijā Tallinā parakstīto vienošanos par sadarbību zinātnē sākās šī patstāvīgo, bet nelielo valstu skaidri apjaustā nepieciešamība pēc kooperācijas ikvienā jautājumā - kā politiskajā un militārajā, tā arī izglītības, kultūras, zinātnes un sociālajā sfērā. Doma par Baltijas valstu Antanti ir lolota jau no 1919. gada, kad Helsinkos sanāca neatkarību ieguvušo Baltijas valstu un Somijas ārlietu ministri un vienojās par konferences nepieciešamību Rīgā 1920. gada vasarā. Ar Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica neatlaidību konference 1920. gada 6. augustā sākās Rīgā, bet norisinājās galvenokārt Bulduros, iegūstot Bulduru konferences paralēlo nosaukumu un izstrādājot gan daudzus nozīmīgus starptautiskās sadarbības dokumentus, gan definējot katras valsts ekonomikas, tiesību, politikas un kultūras attīstībai nepieciešamus uzdevumus.
Uz šī vēsturiskā pamata, un ar 20. gadsimta laikā vairākkārt uzsvērtu domu par mazu valstu sadarbības nepieciešamību, Trešās atmodas laikā radusies ideja par kooperāciju zinātnes laukā ir tikpat nozīmīga kā 1920. gadā izstrādātā, bet tā laika ārējo politisku spēku nepieļautā Baltijas militārās Antantes izveidošanās jēga. Kopš 1990. gada Baltijas valstu zinātņu akadēmiju intelektuālās sadarbības konferences ir norisinājušās mainīgā sadarbības intensitātē un ar variētu tematiku. Pēc 2015. gadā Rīgā un Jelgavā organizētās tikšanās, kas bija veltīta gan akadēmiskās zinātnes vēsturei Baltijā, gan inovācijām zinātnē, 2017. gada konference par tēmu „Skolotāju izglītības nākotne Baltijas jūras reģionā: virzība uz zinātnē balstītu pedagoģisko izglītību" bija radusi ieinteresētus organizatorus Somijas Zinātņu un literatūras akadēmijas jaunās prezidentes Dr. Kirsti Tirri un entuziasma pilno darbinieku personā.
Konference vēsturiskajā Senāta ēkā bija pulcinājusi zinātņu akadēmiju pārstāvjus no piecām valstīm, ieskaitot arī Zviedriju, bet lektori un klausītāji pārstāvēja daudz plašāku ģeogrāfiju, ieskaitot pat Ķīnu. Divu dienu intensīvā domu apmaiņā tika pārrunāti pedagoģijas zinātnes un prakses jautājumi kā no sākumskolas aktualitātēm, tā arī līdz augstskolu pedagoģijas meistarības virsotnēm. Ar lepnumu var uzteikt Latvijas delegātu - Liepājas Universitātes rektores akadēmiķes Daces Markus un Latvijas Universitātes prorektores akadēmiķes Inas Druvietes - uzstāšanos, kā arī dalību diskusijās, raisot vispusīgu interesi un atsaucību gan konferences gaitā, gan kuluāru sarunās. Katra dalībvalsts bija pārstāvēta ar izcilākajiem nozares teorētiķiem un praktiķiem, jo, izejot no vispārzināmā par Somijas augsto prestižu pedagoģijas zinātnei un ilggadīgajiem sasniegumiem visu vecuma grupu izglītībā, bija paredzama intensīva un radoša domu apmaiņa un šīs cerības arī attaisnojās.
Lai gan izpalika šīm konferencēm raksturīgā medaļu piešķiršana kādam no dalībvalstu izcilajiem zinātniekiem, kā ļoti svarīgs Baltijas valstu zinātņu akadēmiju intelektuālās sadarbības konferences sasniegums ir atzīmējama lietišķība un pragmatisms bez patosa un ārišķībām risinot pedagoģijas prakses un teorijas jautājumus, kā arī kritiski iezīmējot problēmas, ar kurām neizbēgami saskaras pedagogi mūsdienu pasaulē: skolotāju trūkumu un prestiža kritumu, sabiedrības sociālo noslāņošanos ar grimstošu caurmēra izglītības un zināšanu līmeni kā neizbēgamiem pavadoņiem (Gēteborgas Universitātes profesors Jans Eriks Gustafsons, Zviedrija). Pieredzes apmaiņā kā viedokļu līderi dominēja Helsinku universitātes emeritētais profesors ar ilggadīgu pētnieka pieredzi un filosofa attieksmi Pertti Kansanens, Šauļu universitātes profesors Vincents Lamanauskas, Tallinas universitātes Izglītības politikas un menedžmenta nozares profesore Eva Eizenšmita un Helsinku universitātes Skolotāju izglītības departamenta vadītājs profesors Jari Lavonens. Piemēros un faktu analīzē bija vērojama skolotāja profesijai tik nepieciešamā pozitīvistiskā attieksme un pedagoga misijas apziņa, kas pat ekstrēmu gadījumu apcerē nepieļāva depresīvus secinājumus.
Ar pieņemšanu Helsinku pilsētas Domes reprezentācijas telpās un draudzīgām vakariņām, kā arī ar pateicību par viesmīlību Somijas Zinātņu un literatūras akadēmijai, tās prezidentei Kirsti Tirri un kolēģiem izskanēja XV Baltijas valstu zinātņu akadēmiju intelektuālās sadarbības konference, uzticot Lietuvas Zinātņu akadēmijai tiesības rīkot nākamo tikšanos, par kuras tēmu un norises laiku visi dalībnieki starplaikā vienosies. Kā aksiomu uzturot spēkā domu par šādu tikšanos un sadarbības koordinēšanas nepieciešamību Baltijas jūras valstu zinātņu akadēmiju starpā, visi dalībnieki bija vienisprātis par lietišķu pieeju reālām zinātnes problēmām, kurās zinātnieku pragmatiskajam viedoklim un autoritātei sabiedrībā ir argumenta svars. Lai to īstenotu, tika izvirzīti divi pamatuzdevumi: aktīva sadarbība visu divu gadu garumā nevis tikai konferenču gatavošanas priekšvakarā, un jauno zinātnieku iesaistīšana gan pētījumos, gan administratīvās un organizatoriskās pēctecības nodrošināšanai starptautiskās intelektuālās sadarbības ilgtspējai.
LZA prezidents Ojārs Spārītis (publicēts laikrakstā "Zinātnes Vēstnesis", 8 (529), 2017. g. 18.aprīlī).
Somijas Senāta ēka, kurā notika XV Baltijas valstu zinātņu akadēmiju intelektuālās sadarbības konference
Atklāšanas runu saka Somijas Zinātņu un literatūras akadēmijas prezidente profesore Kirsti Tirri
Latvijas Zinātņu akadēmijas delegācija ar Somijas Zinātņu un literatūras akadēmijas prezidenti profesori Kirsti Tirri centrā un Šauļu universitātes profesoru Vincentu Lamanausku kreisajā pusē
Akadēmiķe Dace Markus argumentē no tribīnes
Noslēguma diskusiju vadīja profesore Kirsti Tirri. Vidū pie diskusijas dalībnieku galda akadēmiķe Ina Druviete