Zinātnes Vēstnesis

Esam unikāli gan savā darbības formā, gan sasniedzamajā rezultātā// Zinātnes Vēstnesis

Foto: privātais arhīvs. Foto: privātais arhīvs.

Noslēdzot laikrakstā uzsākto sarunu ciklu ar augstāko izglītības iestāžu vadītājiem, akadēmiķis Ojārs Spārītis uz sarunu aicināja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru pulkvežleitnantu Māri Utinānu.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 11 (638), 2023. gada 18. decembris (PDF)

 

Esam unikāli gan savā darbības formā, gan sasniedzamajā rezultātā

 

Tuvojoties gadumijai, visi viens otram vēlam laimi, veselību un labklājību. Pēdējos gados klāt nācis vēl viens populārs vēlējums – mieru pasaulē. Lūdzu, padalieties ar savām zināšanām, pārdomām, prognozēm mūsu akadēmiskajai sabiedrībai! Jūsu biogrāfija un nopelni liecina par mērķtiecīgu militāro karjeru, tāpēc atvainojiet par ievada jautājumu, kurā apzināti lietoju civilistu domāšanas klišejas. Vēlos vaicāt kā “vienkāršam cilvēkam”: kā kļūst par personību, kura par savu “ģimeni” uzskata armiju, par labāko apģērba gabalu – uniformu, skaistāko transporta līdzekli “Humvee” džipu un par vienīgo dzīves jēgu – militāro dienestu ar visaugstāko risku vienīgajai dzīvībai? Vai sapņojāt būt par karavīru jau no bērna kājas?

Pavisam vienkārši – atbildot uz jautājumu – kā kļūst par personību, kura par savu ģimeni izvēlas armiju – tā ir apziņa, ka tev ir nozīmīga Latvijas valsts, tavas Tēva mājas un Tauta. Ja to visu pastiprina ar izpratni par mūsu Valsts vēsturi un Tautas likteni. Tas viss rezultējas realitātē – tas nav kas pašsaprotams, tas netika un netiek mums dāvināts, bet gan sūri izcīnīts un lolots sapnis par Brīvību, Tautu un Zemi – Latviju. Un tikai stipram esot, nevienam nav vēlmes to visu mums atņemt vai apstrīdēt.

Par vecgada intervijas ievada moto izvēlējos rindas no Lūisa Ārmstronga populārās dziesmas “What a Wonderful World”.

I see skies of blue
And clouds of white
The bright blessed day
The dark sacred night
And I think to myself
What a wonderful world

Visi piekristu, ka pasaule patiešām ir brīnišķīgi iekārtota, taču kāpēc tiek radītas armijas, celti cietokšņi, izgudroti arvien jauni un nežēlīgāki ieroči un šo procesu koordinē Aizsardzības ministrijas, karavīrus māca Aizsardzības akadēmijās, skolēniem jāapgūst aizsardzības mācība utt.? No manas pacifistiskās pozīcijas izriet konkrētāks jautājums: kādēļ Latvijai ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju nepieciešama Nacionālās aizsardzības akadēmija? Ko tajā māca?

Pasaule savās izpausmēs ir burvīga un aizraujoša. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (LNAA), kā vienīgā militārā augstskola māca jauno Latvijas virsnieku paaudzi, kas, pieņemot lēmumus, spējīgi kritiski izvērtēt pārsātināto informācijas kopumu. LNAA jauniešiem un jaunietēm veido attieksmes un vērtības, sarežģītos brīžos palīdzot veikt patiesas izvēles, kas orientētas uz taisnīguma un humānisma pamatprincipu ievērošanu. Papildus jau minētajam jaunieši apgūst arī karamākslu, taktiku un moderno tehnoloģiju mijiedarbību izvirzīto uzdevumu sasniegšanā. Mācām arī līderību, psiholoģiju, stiprinām fizisko sagatavotību, lai izaicinājumi un neskaitāmās grūtības virzībā uz mērķi ir aizrautības piepildīti. Tāpat apgūstamas arī prasmes darbībai daudznacionālā vidē, kas kalpo kā priekšnosacījums Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu kultūrvides izpratnei.

Ja mūsu valstī civiliedzīvotāju apmācībai ir izveidoti vairāki desmiti augstskolu, kuru dotēšanu Izglītības un zinātnes ministrija nespēj pilnībā finansēt, un tāpēc cenšas samazināt augstskolu skaitu vai tās apvienot, tā vājinot valsts izglītības potenciālu. Kā izdodas nosargāt augstākās mācību iestādes autonomo statusu, budžetu? Kur Latvijas augstākās izglītības mācību iestāžu paradigmā atrodas jūsu vadītā akadēmija?

Nacionālā aizsardzības akadēmija, kā viena no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienībām, Latvijas augstskolu vidū ir unikāla gan savā darbības formā, gan sasniedzamajā rezultātā. Kā faktu varu minēt, ka NAA kadets vienlaicīgi ir aizsardzības akadēmijas students, gan arī Nacionālo bruņoto spēku karavīrs ar visām izrietošām saistībām.

Vai LNAA sadarbojas ar citām Latvijas augstskolām? Lūdzu, raksturojiet šīs sadarbības saturu! Varbūt šādu kooperāciju nepieciešams paplašināt, lai visos izglītības līmeņos un struktūrās labāk izprastu valsts aizsardzības filozofiju un uzdevumus?

LNAA sadarbojas cieši ar citām Latvijas augstskolām, gan mācību programmu realizācijā, gan studentu pašpārvalžu ietvaros, gan atsevišķu projektu realizācijā. LNAA vadošie pētnieki un kadeti ņem aktīvu dalību kopējos zinātniskos forumos, kas sniedz iespēju veidot vienotu izpratni par esošiem drošības izaicinājumiem un apdraudējumiem. Bet viennozīmīgi LNAA un mūsu visu augstskolu primārais uzdevums papildus profesionālajām prasmēm ir veidot izteiktas, skaidri izprotamas vērtības un lepnumu par mūsu Latvijas valsti. Nostāju, ja mēs nespējam veicināt savu identitāti mums kāds centīsies uzspiest savas vērtības un pasaules patiesuma uzskatus.

Augstskolai vajadzīgi ne vien lektori, bet arī pētnieki un zinātnieki, kam jāapliecina un jākāpina sava un augstskolas akadēmiskā jauda. Žēl, bet man nav gadījies iepazīties ar Latvijas militārās zinātnes pārstāvju disertācijām vai zinātniskajām publikācijām, kurām, droši vien ir citi eksperti un citas publikāciju vietnes, nekā civilās izglītības sistēmas zinātniekiem. Kur jūsu vadītā akadēmija ņem mācībspēkus un kā viņi iegūst militārajām zināšanām nepieciešamo kvalifikāciju?

Pašlaik Latvijas militārā zinātne vēl tikai veidojas, ar ko gribu minēt, ka šobrīd LNAA nav doktora studiju programmas, kas dotu iespēju iegūt doktora grādu militārajā zinātnē. Tā rezultātā LNAA mācību spēki, kā arī militārpersonas doktora grādu iegūst vispārējā kārtā gan Latvijas, gan ārvalstu augstskolās. Militāro specialitāšu mācībspēki, papildu jau iegūtai karjeras un kvalifikācijas apmācībai, plaši iesaistās ERASMUS+ ietvarā veicamajās mobilitātes programmās, kas dod iespēju pilnveidot gan savas metodiskās, gan profesionālās kvalitātes, tādejādi sniedzot un gūstot aktuālo pieredzi.

Kādām aizsardzības situācijām tiek gatavoti LNAA studenti? Vai LNAA absolventi spēj orientēties moderno ieroču tehnoloģiskajā daudzveidībā, vai viņus iepazīstina ar reālajiem riskiem dažādos kaujas apstākļos? Vai jaunais komandējošā sastāva virsnieks spētu plānot aizsardzības stratēģiju gan reālu kauju, gan hibrīdkara, gan kiberuzbrukuma gadījumiem, ja šāda vajadzība rastos?

Studiju laikā LNAA kadets tiek iepazīstināts gan ar NBS lietošanā esošajām, gan arī ar partnervalstu rīcībā esošajām ieroču sistēmām, to pielietošanas īpatnībām un ierobežojumiem. Kā neatņemama apmācības sastāvdaļa ir jauno tehnoloģiju un paņēmienu izmantošana kara vešanā. Hibrīdkarš, informatīvais karš, kiberdomēns un visaptverošs konvencionālais karš ir realitāte, kurā kadetam iegūstot leitnanta zīmotnes ir jābūt spējīgam darboties. Leitnantam kā vada komandierim jāprot vadīt apakšvienību visdažādākajās situācijās un apstākļos, kas nekad nav vienādi vai līdzīgi. Turklāt kā kritiskā prasme tiek apgūta spēja adaptēt esošās un veidot jaunas zināšanas, kas nodrošina uzdevuma izpildi. Mācību procesa laikā kadeti iziet kaujas izturības kursu, kas ir gan fiziski, gan morāli smags. Vairāku dienu garumā kadeti veic kaujas uzdevumus bez pietiekoša miega vai uztura un pie lielas fiziskās slodzes, tādejādi izzinot sevi un gūstot pārliecību, ka viņu spējas ir daudzreiz lielākas, nekā viņi bija sevi līdz šim uztvēruši.

Kultūras ministre Agnese Logina paudusi domu, ka patriotisms ir arhaiska īpašība, ka globalizācijas apstākļos nacionālās kultūras stiprināšana nav vēlama. Uz kādiem morāles pamatiem balstās Latvijas valsts aizsardzības doktrīna? Kā LNAA motivē studentus savas zemes un tautas aizsardzībai? Vai jūs arī uzskatāt, ka patriotisms un nacionālās piederības jūtas 21. gadsimta pilsonim ir vecmodīgs un atmetams sentiments?

Patriotisms, kultūrpiederība nacionālais pašlepnums, manuprāt, nekad nav un nebūs arhaisms. Gluži pretēji – jo lielāka globalizācija, jo lielāka vērtību sistēma un nacionālā piederība ir veicināma. Tikai apzinoties savas saknes un izcelsmi iespējams uztvert globālisma ideoloģiju un pietāti. Turklāt, ja jaunietim vai jaunietei ir skaidra vērtību sistēma un nacionālās/kultūrvides piederība, tikai tad cilvēks ir spējīgs kritiski un adekvāti uztvert/aptvert daudznacionālo daudzšķautnību bez personības difūzijas un apjukuma. LNAA, realizējot mācību procesu, lielu uzsvaru liek veidojot gan vispārpieņemtās vērtības, gan attieksmes (gods, cieņa, uzupurēšanās, izpalīdzība, neatlaidība, taisnīgums u. c.). Uzsverot patriotismu jāizceļ pašlepnums un patiesas vēstures izzināšanas, caurvijot ar atbildīga pilsoņa apziņu, kurš ir spējīgs uzņemties atbildību par līdzcilvēku un padoto dzīvībām. Tāpat arī spēja apzināt savu rīcību sekas – tas viss raksturo kadeta izaugsmi, kļūstot par Latvijas valsts Bruņoto spēku virsnieku.

Kādu redzat Latvijas kā nelielas NATO dalībvalsts lomu kopējā stratēģiskās drošības koncepcijā? Kas ir mūsu bruņoto spēku sabiedrotie kritiskā situācijā? Vai tikai zemessardze? Vai varam paļauties uz mūsu novājināto policijas, ugunsdzēsības, CSDD, dzelzceļa un loģistikas, kā arī medicīnas darbinieku jēgpilnu sadarbību valsts kopējās aizsardzības mehānismā? Pēc manām domām, arī šiem daļēji civilajiem formējumiem kritiskā brīdī vajadzētu spēt rīkoties pēc saskaņota plāna.

NATO ietvaros nav lielas vai mazas valsts. NATO ietvarā visu dalībvalstu balsis ir līdzvērtīgas. Latvija joprojām spēlē kritisku lomu kopējā NATO stratēģiskajā drošības koncepcijā, ko atzinīgi novērtē arī mūsu partneri. Kā apliecinājumu tam pašreiz redzam, ka NATO dalībvalstis ir kopā ar mums šeit Latvijā un Baltijas reģionā. Tāpat arī nesenajā pagātnē mēs sniedzām savu ieguldījumu, esot kopā ar partneriem Afganistānā, vai pašlaik Kosovā un citur.

Zemessardze ir daļa no NBS. Zemessardze ir mūsu sabiedrības aktīvā daļa, kas papildu ikdienas gaitām atrod spēku un laiku pilnveidot savas zināšanas un prasmes valsts aizsardzības jomā. Policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, CSDD, dzelzceļa, loģistikas, medicīnas darbiniekiem – mums visiem ir savi izaicinājumi un izaugsmes virzieni, bet viennozīmīgi mēs varam un mums vajag paļauties vienam uz otru. Kā apliecina vēstures liecības arī 1919. gadā, Latvijai nebija visa iepriekšminētā, bet visi devās un nosargāja Latvijas valsti. Turklāt to paveica ar sūru darbu un uzupurēšanos. Situācija Ukrainā jau pirms Krievijas iebrukuma bija izaicinājumu pilna, bet ikviens iestājās par brīvību un neatkarību un sīvi stāv pretim skaitliskam pārspēkam.

Šeit vēlreiz gribu uzsvērt to, ka ne 1919. gadā, ne 1991. gadā Latvijā, kā arī ne 2022. gadā Ukrainā neviens nebija gatavs ar ieročiem rokās aizstāvēt savu Tēvzemi, bet tas tika paveikts. No šejienes arī pārliecība, ka mēs esam viena sīksta tauta Baltijas jūras krastā ar savu zemi, kultūrvidi un valodu. Mēs baudām neatkarību un brīvību – tā ir jāsargā, tā nav pašsaprotama lieta, tā nepārtraukti tiek izaicināta un apstrīdēta.

Jums noteikti zināms, ka Bundesvēra virsnieku augstākajos kvalifikācijas kursos bez speciālajiem mācību priekšmetiem tiek lasītas lekcijas arī par filozofijas, literatūras un dzejas jautājumiem, mācīta uzvedības kultūra, labas manieres un arī balles dejas. Vai mūsu LNAA audzēkņi būs tikai gudras “kaujas mašīnas” vai viņi tiek gatavoti arī tam, lai kļūtu par militāro aristokrātiju šī vārda labākajā nozīmē?

Virsniecība Latvijā tiek veidota un ir viens no Latvijas inteliģences elementiem. Studiju posmā kadeti apgūst gan uzvedības kultūras, gad dejotprasmes disciplīnas. Tāpat arī filozofija ir mācību vielas sastāvdaļa. Papildu visam tam – arī caur tradīcijām, saviesīgiem pasākumiem un mijiedarbības ar citu augstskolu studentiem gan Latvijā, gan ārpus tās tiek veidots kadets kā teicams, apzinīgs Latvijas pilsonis. Ja Latvijā būs grūti laiki, Latvijas armijas virsnieks bez mīkstināšanas dosies palīgā!

Latvijas zinātniekiem jaunajā 2024. gadā gribētu novēlēt – lai sirdī mīt neatlaidība, apņēmība un nerimstoša zinātkāre par Latviju un pasauli! Lai zināmais mūs ved uz atklāsmēm par nezināmo! Lai miers ir mūsu ģimenēs!

 

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja LZA viceprezidents Ojārs Spārītis

 

Lasīts 308 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")