Zinātnes Vēstnesis

Turpinām iepazīstināt ar Latvijas zinātniskajiem institūtiem – LATVIJAS VALSTS KOKSNES ĶĪMIJAS INSTITŪTS//"Zinātnes Vēstnesis"

LVKĶI ēka Dzērbenes ielā 27, Rīgā. Foto: LVKĶI  arhīvs. LVKĶI ēka Dzērbenes ielā 27, Rīgā. Foto: LVKĶI arhīvs.

Darbojoties inovatīvu materiālu un produktu no bioresursiem izstrādē un pētniecībā ar to secīgu piemērošanu rūpniecības problēmu risināšanai, LVKĶI sekmē Eiropas industrijas stratēģijas stūrakmeņu sasniegšanu. Sadarbībā ar ražotājiem LVKĶI radītās tehnoloģijas un produkti tiek mērogoti un ieviesti ražošanā, tādā veidā veicinot industrijas transformāciju zaļo inovāciju ieviešanā.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 8 (635), 2023. gada 25. septembris (PDF)

Turpinām iepazīstināt ar Latvijas zinātniskajiem institūtiem –
LATVIJAS VALSTS KOKSNES ĶĪMIJAS INSTITŪTS

 

Akronīms: LVKĶI
Dibināšanas gads: 1946. gads.
Misija: Zinātniski pamatotu, videi draudzīgu mazatkritumu tehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgu materiālu un produktu ieguvei no koksnes un citas biomasas.
Vīzija: Uz zināšanām balstīta ilgtspējīga Latvijas koksnes resursu izmantošana ekonomiskam, sociālam un ekoloģiskam labumam.
Kolektīvs: 120 darbinieki, no tiem 39 ar zinātnisko doktora grādu.
Finanšu informācija: 2022. gadā institūta ieņēmumi bija 4,78 miljoni eiro, bilances kopsumma – 10,73 miljoni eiro. Piešķirtais valsts budžeta bāzes finansējums – 767,8 tūkstoši eiro.

Vēsture

Latvijas Zinātņu akadēmijas Koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI) izveidots 1962. gada jūnijā un ir tiešs 1946. gada februārī dibinātā LPSR ZA Mežsaimniecības problēmu institūta (MPI) darba turpinātājs. Institūta dibinātājs un izveidotājs ir leģendām apvīts mežsaimnieks, koksnes ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks akadēmiķis Arvīds Kalniņš. 1959. gada janvārī MPI tika reorganizēts par ZA Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūtu. 1993. gadā Uzņēmumu reģistrā reģistrēta valsts zinātniskā iestāde “Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts” (kā bezpeļņas organizācija). Saskaņā ar grozījumiem “Zinātniskās darbības likumā”, kas stājās spēkā 2006. gada 31. decembrī, institūts kopš 2007. gada 6. janvāra ir valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona “Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts“ ar zinātniskās institūcijas reģistrācijas apliecību. Institūta īpašumtiesības uz ēku un zemi ir nostiprinātas zemesgrāmatā 2014. gada 24. martā.

Institūta darbība ir organizēta 6 laboratorijās: Koksnes bionoārdīšanās un aizsardzības laboratorija; Celulozes laboratorija; Lignīna ķīmijas laboratorija; Polimēru laboratorija; Bioinženierijas laboratorija, Biorafinēšanas laboratorija.

Dalība projektos

LVKĶI aktīvi izmanto iespējas darboties gan starptautiskajos (“Apvārsnis 2020”, ERA-NET, Norway Grants u. c.), gan nacionālajos (FLPP, VPP, ERAF u. c.) projektos, kur institūta zinātnieki risina nozīmīgus biomasas pārstrādes un apstrādes, kā arī koksnes aizsardzības jautājumus.

Viens no LVKĶI lepnumiem ir “Apvārsnis 2020” projekts CELISE (LVKĶI pārstāvis L. Andže), kura mērķis ir izveidot daudznacionālu partnerību starp Eiropas pētniecības un inovācijas iestādēm, nozari un pētnieku komandām trešās pasaules valstīs (paredzēts īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un lauku apvidiem no Eiropas un Latīņamerikas). Mērķis saistīts ar zināšanu un pieredzes apmaiņu par materiāliem uz celulozes bāzes, izmantojot biomasas atlieku apstrādi.

Kā zinātniskais sadarbības partneris LVKĶI piedalās ar ražošanu saistītā H2020 BBI projektā VIOBOND (LVKĶI pārstāvis J. Rižikovs), kura mērķis ir izveidot jaunu, unikālu bio-sveķu ražotni, kuru pamatā ir dabīgais koksnes komponents lignīns. Rezultātā radot rūpnieciskas tehnoloģijas, kas būtiski samazinātu fosilo izejvielu īpatsvaru fenola formaldehīda sveķos, ko šobrīd plaši izmanto mēbeļu, grīdas segumu, siltumizolācijas, smilšpapīra un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā. Starpnozaru projekta VIOBOND koordinators ir koncerns “Latvijas Finieris” – pasaules līderis augstas pievienotās vērtības bērza saplākšņa izstrādājumu pētniecībā, attīstībā un ražošanā.

LVKĶI deva lielu pienesumu arī projektā CollectionCare (LVKĶI pārstāvis B. Andersons), kura mērķis bija izstrādāt inovatīvu datoru lēmumu atbalsta sistēmu, kas paredzēta mazu un vidēju muzeju vajadzībām. Tas integrē katra artefakta mikroklimatoloģijas lietu interneta (IoT) uzraudzību jebkurā vietā – gan izstādīšanas, gan uzglabāšanas, gan apstrādes, gan transportēšanas laikā, un tas ir integrēts ar dažādu artefaktu materiālu daudzpakāpju modelēšanu, vienlaikus ievērojot pašreizējās PC normas un ieteikumus.

Tāpat nozīmīgs bija zinātniskais projekts H2020 BBI US4GREENCHEM (LVKĶI pārstāvis G. Teliševa), kura mērķis bija izstrādāt biorafinēšanas koncepciju pilnīgai lignocelulozes biomasas valorizācijai, kas būtu enerģētiski un izmaksu ziņā efektīva un balstītos vienīgi uz zaļām tehnoloģijām.

Ar dalību ERIFORE (LVKĶI pārstāvis J. Grāvītis), LVKĶI palīdzēja apzināties Eiropas potenciālu, lai nostiprinātu savu vietu kā pasaules līderi biomasas pētniecības un inovāciju jomā. ERIFORE balstījās uz jaunu aliansi, kuras mērķis bija izveidot atvērtas piekļuves izkliedētu meža bioekonomikas pētniecības infrastruktūru visā Eiropā.

ERA-NET, EAA un Norway Grants projekti

LVKĶI ar atzinīgiem rezultātiem sekmē ForestValue ERA-NET projektu sekmīgu virzību. Piemēram, BarkBuild (LVKĶI pārstāvis J. Rižikovs) projektā tiek izstrādāti jauni koksnes aizsardzības un būvmateriāli, kuru pamatā ir rūpnieciski pieejamie koka mizu atkritumi. LVKĶI dalās ar savu pieredzi saistībā ar bērza tāss pārstrādi, lai meklētu procesa starpproduktu pielietošanas iespējas būvniecībai nepieciešamos koksnes kompozītos, masīvkoksnes impregnēšanas vai pārklājumu sistēmās.

WOODforHEALTH (LVKĶI pārstāvis B. Andersons) projekta mērķis ir drošu un plašāku koksnes produktu izmantošana, izstrādājot antimikrobiālas virsmas, higiēnas koncepcijas,un sniedzot pirmās plašās vadlīnijas koksnes izmantošanai veselības aprūpes ēkās. Tas palīdzēs rast risinājumu gan būvniecības nozares, gan investoru, gan veselības aprūpes ēku īpašnieku vajadzību apmierināšanai.

Sadarbībā ar Polijas lielākajām universitātēm tiek realizēts ERA-NET projekts Bio4Cryo (LVKĶI pārstāvis U. Cābulis), kura galvenais mērķis ir izstrādāt daudzslāņu, cietā putupoliuretāna kriogēnās izolācijas materiālu ar termoreflektīvo pārklājumu, kā izejvielas putuplasta izstrādei izmantojot ilgtspējīgus un atjaunojamus resursus no lauksaimniecības un koksnes ķīmiskās pārstrādes produktiem. Bio4Cryo projekts koncentrējas uz rūpnieciski realizējamām tehnoloģijām, vienlaikus ņemot vērā izstrādāto produktu un tehnoloģiju ilgtermiņa rūpnieciskās iespējas un ilgtspējību.

Projektā WoBaCat (LVKĶI pārstāvis A. Žūriņš) mērķis bija izstrādāt jaunus un rentablus koksnes nanooglekļa bez-Pt anoda un katoda katalizatorus AEMFC un PEMFC lietojumiem. No koksnes, celulozes un celulozes ražošanas atliekām tika sintezētas lielas virsmas oglekļa nanostruktūras.

Tāpat EAA un Norway Grants ietvaros tiek realizēts projekts SuNaMa (LVKĶI pārstāvis G. Dobele), kura mērķis ir no kokrūpniecības, biorafinēšanas, kā arī celulozes un papīra rūpniecības atkritumiem sintezēt inovatīvus nanooglekļa materiālus. Rūpnieciskie atkritumi tiek izmantoti, lai sintezētu jaunus nanooglekļa materiālus, kas raksturojas ar augstu vadītspēju un lielu virsmas laukumu, ir elektrokatalītiski aktīvi, izturīgi un tajā pašā laikā rentabli.

Sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru

Ilgus gadus, institūta Polimēru laboratorija ir sadarbojusies ar kosmosa nozari, izstrādājot kriogēnās izolācijas materiālus nesējraķetēm, kurās kā degvielu izmanto sašķidrināto ūdeņradi un sašķidrināto skābekli. Aktīva iesaiste kriogēnās izolācijas izstrādē atsākās 2006. gadā, kad institūtā viesojās “ArianeGroup” GmbH pārstāvji un mūs uzaicināja piedalīties Eiropas jaunās nesējraķetes “Ariane 6” augšējās pakāpes kriogēnās izolācijas attīstībā. Daudzu gadu kopīgie pētījumi vainagojušies ar materiālu, kas tiek ražots pēc mūsu receptūrām un ir uznests uz “Ariane 6” degvielas tvertnēm.

Ārpus divpusējiem līgumiem ar minēto komercfirmu, Polimēru laboratorija ir realizējusi Eiropas Kosmosa aģentūras koordinētus projektus Cryofoams, Cryofoams-LW un BioSpace (LVKĶI pārstāvis U. Cābulis), par nākamās paaudzes kriogēnās izolācijas materiālu izstrādi izmantojot videi draudzīgus katalizatorus un uzputošanās aģentus, un polioli jaunajām receptūrām maksimāli tiek iegūti no atjaunojamajiem resursiem. Sadarbībā ar Čehijas zinātnisko firmu “Toseda” ir realizēts projekts NIPU par bezizocianāta putuplastu ieguvi, kur arī kā mērķa tirgus ir definēta kosmosa industrija.

Komercializācijas projekti

Komercializācijai LVKĶI plaši izmanto programmu “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”. Šis pasākums ļauj risināt daļu no tehnoloģijas īstenošanas līdz TRL5–7, veicot tehniski ekonomisko priekšizpēti, komercializācijas stratēģiju, komercializācijas pasākumus, investoru meklēšanu, mājaslapu veidošanu, patentus, licences pārdošanu utt. Šobrīd realizēti seši komercializācijas projekti un noslēgti 6 licences līgumi:
• Lignocelulozes beramā siltumizolācijas materiāla iegūšanas tehnoloģijas komercializācija;
• Termiski modificēta saplākšņa iegūšanas tehnoloģijas komercializācija;
• Efektīvas un ekoloģiskas glikozes šķīduma iegūšanas tehnoloģijas komercializācija;
• Ekoloģiskas suberīnskābes saturošas koksnes kompozītmateriālu saistvielas iegūšanas tehnoloģijas komercializācija;
• Radīts zīmols “Suberbinder”, izstrādāta jauna tehnoloģija, kas mērogota līdz TRL6 un izmēģināta ražotnē reālos apstākļos, kā arī pārdota licence saplākšņa ražotājam AS ”Latvijas Finieris”;
• Rapšu eļļas un reciklēta polietilēntereftalāta poliolu sintēzes komercializācija (ROPET);
• Autokatalītisku tallu eļļas taukskābju poliolu sintēzes tehnoloģijas komercializācija (ACTOPOL);
• Ar SIA “PolyLabs” ir noslēgta licence par šo tehnoloģiju izmantošanu un dotais uzņēmums ir viens no straujāk augošajiem zaļo poliolu ražotajiem Eiropas Savienībā.

ERAF praktiskās ievirzes pētījumu projekti

Lai veicinātu praktisku ideju realizāciju, LVKĶI plaši izmanto praktiskas ievirzes pētījumus, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektus sadarbībā ar CFLA un VIAA, kur fundamentāli apstiprināti rezultāti tālāk tiek pārbaudīti reālai videi pietuvinātos apstākļos (TRL3–5).

Labs veiksmīga instrumenta piemērs ir Meža nozares kompetences centrs, kur var īstenot pētniecības projektus “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei” kompetences centru ietvaros. Šajos projektos ir lieliska iespēja pārbaudīt zinātnieku varējumu augstākā līmenī (ja salīdzina ar laboratoriju). Var uzcelt pilotražotni un iegūt produktu prototipus, ko pārbaudīt reālai videi pietuvinātos apstākļos. Tādā veidā Biorafinēšanas laboratorijas zinātnieka A. Pāžes vadībā izstrādāta mērogojama tehnoloģija, kura ciešā sadarbībā ar vienu no lielākajiem saplākšņa ražotājiem Eiropā AS “Latvijas Finieris” ir attīstīta līdz TRL6. Pēc iegūtajiem datiem ir projektēta, uzcelta un 2022. gada 5. maijā oficiāli atklāta Baltijas mērogā pirmā bērza tāss betulīna ražotne. Izstrādāts zīmols “Betulin Lab” un komercializācijas nolūkiem izveidota attiecīga tīmekļvietne: https://betulin-lab.com/en/betulin/). Pilotiekārtu režīmi pielāgoti, lai no bērza pārstrādes blakusproduktiem – tāss – rūpnieciskā līmenī ražotu īpaši augstas tīrības betulīnu, ko var pielietot kosmētikā, farmācijā un citās augstas pievienotās vērtības zinātņu nozarēs.

Institūts piedalās lauksaimniecības un mežsaimniecības VPP projekta sagatavošanā, bet jau šobrīd ir partneris VPP “Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma”. Projekta mērķis ir izveidot koprades ekosistēmu, lai veicinātu attīstību RIS3 fotonikas, viedo materiālu, saistīto tehnoloģiju un inženiersistēmu jomās, balstoties uz zinātnes sasniegumiem un turpmāku komercializāciju Latvijā.

Izmantojot pētījumu rezultātus, tiek izstrādāti studiju, bakalaura, maģistra un doktora darbi vadošajās Latvijas universitātēs, tehnikumos un koledžās (RTU, LU, LBTU, RSU, RTK, RVT) gan dabaszinātņu un inženierzinātņu, gan, piemēram, inženierekonomikas virzienos. Līdzās augstskolu vadītājiem LVKĶI darbinieki arī recenzē studiju noslēguma darbus un ir šo darbu vadītāji, iesaistās dažādu universitāšu bakalaura un maģistra aizstāvēšanas komisijās un promocijas padomēs kā eksperti.

Sadarbība ar industriju

Darbojoties inovatīvu materiālu un produktu no bioresursiem izstrādē un pētniecībā ar to secīgu piemērošanu rūpniecības problēmu risināšanai, LVKĶI sekmē Eiropas industrijas stratēģijas stūrakmeņu sasniegšanu. Sadarbībā ar ražotājiem LVKĶI radītās tehnoloģijas un produkti tiek mērogoti un ieviesti ražošanā, tādā veidā veicinot industrijas transformāciju zaļo inovāciju ieviešanā. LVKĶI intensīvi sadarbojās ar industriju gan Latvijā, gan pasaulē, izmantojot visus iespējamos finanšu instrumentus (praktiskas ievirzes pētījumi un komercializācijas projekti), un atsaucas uz ražotāju pieprasījumiem (līgumpētījumi un semināri).

Starptautiskā sadarbība

Kā lielākās aktivitātes sadarbībā ar ārvalstu komersantiem ir jau iepriekš aprakstītā sadarbība ar kosmosa industriju. Tāpat LVKĶI jau no 2013. gada sadarbojas ar Anglijas kompāniju “New Pangaea Technologies” Ldt, kas sākotnēji finansēja pilotiekārtas izbūvi cukuru ieguvei pirolīzes ceļā ar jaudu 15 kg koksnes/stundā, izmantojot mūsu uzkrātās zināšanas. Iegūtie rezultāti tagad realizējušies ražotnē Anglijā ar jaudu 1 t koksnes/stundā ar mērķi tālāk pārvērst cukurus aviobiodegvielā. Sadarbība procesa pilnveidošanā turpinās.

Zinātniskās publikācijas

LVKĶI zinātnieku publikāciju devums ir vienmērīgi pieaudzis iepriekšējos gados – no 41 datu bāzē Scopus indeksēta zinātniskā raksta 2018. gadā līdz 65 šādiem rakstiem 2022. gadā, kas kopumā veido 258 publikācijas šajā piecu gadu periodā. Turklāt iepriekšējā gadā 50,8% publikāciju ir publicētas Q1 kvartiles un vēl 18,5 % Q2 kvartiles zinātniskajos izdevumos. Kā liecina SciVal dati, institūta zinātnieku darbi ir raisījuši zinātniskās sabiedrības interesi, vidēji katra publikācija šobrīd citēta 8,2 reizes, bet 22 no tām citētas jau vismaz 22 reizes (h5=22). Zinātņu nozares svērtais citēšanas indekss (FWCI) šim publikāciju kopumam ir 1,09. 13,6% publikāciju ir starp savās nozarēs 10% visvairāk citētajām publikācijām, bet 14% publicētas izdevumos, kas ietilpst 10% zinātnisko izdevumu grupā ar savās nozarēs lielāko ietekmi. Tas apliecina, ka institūta zinātniskie rezultāti ir ne tikai starptautiskā līmenī, bet pat nedaudz pārsniedz to savās zinātņu nozarēs. 31% publikāciju tapušas starptautiskas zinātniskās līdzautorības rezultātā, tām arī augstākie citēšanas rādītāji FWCI=1,67. Vēl 46,5% publikāciju ir tapušas zinātniskās līdzautorības rezultātā ar citu Latvijas zinātnisko institūciju kolēģiem.

Pēdējos gados organizētās konferences

LVKĶI savu atpazīstamību Eiropas un pasaules zinātnes aprindās cenšas nostiprināt organizējot starptautiskas konferences, aicinot ārvalstu kolēģus apmeklēt Latviju un mūsu institūtu, tādējādi iepazīstoties ar mūsu kapacitāti. Pēdējo gadu konferences:
• 2016. gads – Starptautiskā konference Wood Science and Engeniering (WSE);
• 2018. gads – Baltijas Polimēru Simpozijs;
• 2018. gads – COST akcijas ActinPak konference Latest developments in A&I packaging and Opportunities for communication of ActInPak;
• 2019. gads – Starptautiskā konference Green Chemistry and Nanotechnologies in Polymeric Materials (GCNPM);
• 2022. gads – Starptautiskā jauno zinātnieku konference Biorefinery Technology and Products (BTechPro);
• 2023. gads – Starptautiskā konference Renewable Resources and Biorefineries (RRB);
• 2024. gadā plānota 2. Starptautiskā jauno zinātnieku konference Biorefinery Technology and Products (BTechPro).

Loma sabiedrībā

Šobrīd institūtā strādā 3 LZA akadēmiķi un 1 korespondētājloceklis; 1 akadēmiķis un 2 korespondētājlocekļi ir pensionējušies un ir emeritēto zinātnieku statusā. Institūta pārstāvji darbojas LZP ekspertu komisijās, šobrīd LZP Inženierzinātņu un tehnoloģiju ekspertu komisijā, kā arī LU, LLU un RTU maģistra un doktora darbu aizstāvēšanas padomēs.
Starptautiski esam Biorūpniecības kopuzņēmumu (BioBased Industries Joint Undertaking) asociētais partneris.

Institūts lepojas:

  • 2022. gada LZA zinātnes sasniegumu konkursā LVKĶI saņēma LZA prezidenta Atzinības rakstu un LZA Senāta pateicību par pētījumu “Inovatīvi micēlija biokompozīti no atjaunojamām dabas izejvielām” – inovācijas autore Dr. biol. Ilze Irbe;
  • 2021. gada LZA zinātnes sasniegumu konkursā RTU koordinētu pētījumu, kur piedalījās arī LVKĶI “Biomasas atkritumu pārveidošana ilgtspējīgos bioplastmasas produktos” atzina kā vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem lietišķajā zinātnē;
  • 2021. gadā Ministru kabineta Atzinības raksts tika piešķirts LVKĶI vadošajam pētniekam, ķīmijas zinātņu doktoram Bruno Andersonam par ieguldījumu koksnes ķīmijas nozares un tautsaimniecības attīstībā;
  • 2021. gadā Meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” 2020. gada laureāte nominācijā “Par mūža ieguldījumu” bija LVKĶI zinātniece Dr. habil. Gaļina Dobele. 2021. gadā “Zelta čiekura” balvu saņēma arī Polimēru laboratorijas kolektīvs nominācijā par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā (par pētījumu ciklu “Polimēri no atjaunojamajiem resursiem”);
  • 2020. gada LZA zinātnes sasniegumu konkursā LVKĶI pētījumu “Inovatīvi risinājumi koksnes ilgizturības uzlabošanai” atzina kā vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem lietišķajā zinātnē – virziena vadītājs LZA īstenais loceklis Bruno Andersons;
  • 2020. gada 8. oktobrī LZA ārkārtas pilnsapulces laikā tika sveikti LZA balvu laureāti, starp kuriem bija arī LVKĶI vadošā pētniece Dr. chem. Ingeborga Andersone, kura saņēma Arvīda Kalniņa balvu mežzinātnē, koksnes pētniecībā un pārstrādē par darbu kopu “Koksnes ilgizturības risinājumi: aizsardzības līdzekļi un metodes”;
  • 2020. gadā “L`ORÉAL Baltic” “Sievietēm zinātnē” balvu saņēma LVKĶI pētniece Mg. sc. ing. Aiga Ivdre;
  • 2019. gada LZA Lielo medaļu saņēma akadēmiķis, LVKĶI vadošais pētnieks Dr. Bruno Andersons. Balva piešķirta par būtisku devumu koksnes zinātnes attīstībā un LVKĶI izaugsmes veicināšanā;
  • 2018. gadā LZA starp 12 nozīmīgākiem sasniegumiem Latvijas zinātnē atzina LVKĶI pētījumu “Inovatīvs process multifunkcionāla nanoporaina oglekļa iegūšanai” – Dr. habil. Gaļinas Dobeles vadītā pētnieku grupa;
  • 2018. gada Meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” nominācija “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā” piešķirta LVKĶI pētnieku grupai. Pētījums tapa sadarbībā ar AS “Latvijas Finieris” pārstāvjiem. Pētījumu “Betulīna rūpnieciskās ražošanas izpēte” – virziena vadītājs Dr. sc. ing. Jānis Rižikovs.

LVKĶI infrastruktūra

Pilotiekārtu angārs

LVKĶI zinātniskā infrastruktūra atbilst tam, lai veiktu gan lietišķos, gan fundamentālos pētījumus bioekonomikas jomā. Katra laboratorija ir aprīkota ar zinātniskajam virzienam atbilstošu aparatūru laboratorijas eksperimentiem, testēšanai un analīžu veikšanai, arī tehnoloģiju mērogošanai pilotiekārtās. Pastāvīgi tiek ieguldīti līdzekļi materiāli tehniskās bāzes renovācijai un papildināšanai. Vērā tiek ņemtas katras laboratorijas vajadzības pētījumu virzienu uzturēšanai un attīstīšanai, kā arī vietējo un starptautisko partneru vajadzības nodrošinot sadarbības projektus.

Nozīmīgs solis LVKĶI pētniecības infrastruktūras attīstībā ir pilotiekārtu kompleksa izbūve, lai veiktu laboratorijas pētījumu aprobāciju pusrūpnieciskā mērogā. Pilotiekārtu angārs izceļams kā sevišķi vērtīga infrastruktūras daļa, jo līdzvērtīgu iekārtu kompleksu nav ne Latvijā, ne Baltijā. Līdz ar to paredzams, ka angārā izvietotās pilotiekārtas – izejmateriālu sagatavošanas (malšana, sijāšana, filtrēšana un priekšapstrāde) un materiālu ražošanas un biorafinēšanas procesu reaktori (hidrolīze, pirolīze, ekstrakcija, karbonizācija) – būs aktuālas ne tikai LVKĶI darbiniekiem, bet arī citu zinātnisko iestāžu un industrijas pārstāvjiem.

Šķidruma hromatogrāfijas centrs

Kopš 2017. gada LVKĶI lepnums ir šķidruma hromatogrāfijas centrs, kas pieejams visām institūta laboratorijām. Šķidruma hromatogrāfijas centrā tiek veikts zinātniski pētniecisks darbs, nodrošinot augsta līmeņa analītisko pieeju LVKĶI klasiskajiem pētniecības virzieniem, kā arī attīstot mūsdienīgu analītisko metožu izstrādi. Šķidruma hromatogrāfijas centrs veic atbalsta funkciju, nodrošinot dažādu biomasas izcelsmes paraugu ķīmiskā sastāva kvalitatīvu un kvantitatīvu raksturošanu. Šķidruma hromatogrāfijas centrā ir pieejamas arī preparatīva mēroga paraugu sadalīšanas iekārtas – ietvaicētāji, cietfāzes ekstrakcijas un preparatīvās šķidruma hromatogrāfijas aparāti. Šķidruma hromatogrāfijas centrs ir pieejams studentiem maģistra un doktora darbu izstrādāšanai, kā arī lielisks atbalsts jaunu virzienu attīstībai.

Starptautiskais izvērtējums

2021. gadā tika veikts “Technopolis” grupas Latvijas zinātnisko institūciju izvērtējums. LVKĶI bija starp 16 labākajiem Latvijā, iegūstot ļoti labu vērtējumu (4 – Zinātnes kvalitāte, 4 – Zinātnes ietekme, 4 – Ekonomiskā ietekme, 5 Sociālā ietekme, 4 – Vide un infrastruktūra, 4 – Attīstības potenciāls, 4 – Kopvērtējums ) un 1. augstāko rezultātu dabaszinātņu nozarē. Izvērtējumā atzinību guvusi LVKĶI tehniskā infrastruktūra, kas ievērojami uzlabojusies kopš iepriekšējās izvērtēšanas (2014. gadā). Ekspertu atzinumā visaugstākais novērtējums ir sociālajai ietekmei – LVKĶI pētījumi ir ļoti svarīgi ekonomikai/sabiedrībai, kas padara šo iestādi par augstu novērtētu partneri pētniecības un attīstības projektos ārpus akadēmiskās vides. Iestādes darbinieki ir ļoti pieprasīti kā eksperti gan privātajā, gan valsts sektorā, un iestāde ir nozīmīgs sabiedrības attīstības virzītājspēks.

Aktīviem jauniešiem – rīcības brīvība

LVKĶI studentiem ir nodrošināta motivējoša, atbalstoša darba vide, pieredzējušu zinātnieku konsultācijas, piekļuve atbilstošām iekārtām, iespēja doties ārzemju komandējumos (projektu ietvaros – konferences, apmācības, pieredzes apmaiņa). Pēdējos gados ERASMUS+ programmas ietvaros LVKĶI viesojušies arī vairāki viesstudenti no tādām valstīm kā Polija, Čehija, Lietuva, Maroka, Argentīna. Latvijas augstskolās sadarbība ar LVKĶI pedagoģiskajā darbā tiek augstu vērtēta, institūtā izstrādātie bakalaura un maģistra darbi parasti tiek novērtēti ar augstākajām atzīmēm, par šo darbu zinātnisko kvalitāti liecina tas, ka iegūtie rezultāti tiek prezentēti starptautiskās konferencēs un atspoguļoti zinātniskās publikācijās.

LVKĶI jaunie zinātnieki darbu institūtā visbiežāk ir uzsākuši jau bakalaura vai maģistra studiju laikā un pēc doktora grāda iegūšanas pārliecinoši turpina karjeru koksnes ķīmijas jomā. Kopš 2016. gada LVKĶI jaunie zinātnieki ir uzsākuši 9 pēcdoktorantūras projektus (ERAF-1.1.1.2. pasākums “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts”), kuri jau pabeigti ar izciliem rezultatīvajiem rādītājiem.

Institūtam noderētu

Ne tikai LVKĶI, bet visai zinātnei kopumā nepieciešams vismaz trīs reizes lielāks finansējums, lai finansējuma ziņā kaut nedaudz pietuvotos Eiropas līmenim. Kā arī saraustītās finansējumu plūsmas ir liela problēma, it sevišķi praktiskas ievirzes pētījumos ar tehnoloģiju attīstīšanu un sadarbību ar industriju. Zinātni šobrīd virza entuziasti, kas gatavi dzīvot nepārtrauktā satraukumā par to, ko darīt, kad projekts beigsies. Tādēļ LVKĶI katru gadu jāmēģina sabalansēt budžetu, lai noturētu zinātniekus un virzienus, kā arī izremontētu institūtu. Gribētos arī lielāku sadarbību ar industriju, ārvalstu institūcijām un augstskolām, taču šie kontakti lielākoties notiek caur projektiem, tādēļ, lai nodrošinātu LVKĶI papildu finansējumu, aktīvi jāpiedalās visos iespējamajos projektu uzsaukumos, kur mums labas tendences pēdējos FLPP uzsaukumos ar 25 un 29 pieteikumiem. Tāpat LVKĶI noderētu būt vairāk lietas kursā un klātesošiem pie jaunu likumu un noteikumu izstrādāšanas, lai būtu vieglāk gan zinātniekiem, gan birokrātiem – lai neveidojas pārpratumi un domstarpības. Iespējams, tad arī varētu samazināt birokrātisko slogu, kas ir milzīgs salīdzinājumā ar Eiropas projektiem. Noderētu arī lielāka pretimnākšana no birokrātu/kontroles iestāžu puses, kas mazāk būtu balstīta uz sodīšanu, bet uz kopīgu problēmas risināšanu. Zinātnieks tomēr ir radoša personība, kuru grūti ielikt rāmjos, it īpaši katras zinātnes nozares specifikas dēļ.

No visas sirds ticam, ka gan jums, gan mums viss izdosies!

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja LVKĶI vadošais pētnieks, LZA akadēmiķis Uģis Cābulis

Lasīts 528 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")