"Pateicoties tieši šiem aspektiem, mana “ukraiņu komanda” pēdējā pusotra gada laikā guvusi ievērojamu uzrāvienu. Eesam veiksmīgi izcīnījuši trīs “Apvārsnis Eiropa” projektus, divus Latvijas-Ukrainas bilateriālos projektus, M-ERA.NET projektu un pat pēcdoktorantūras vietu MSCA4Ukraine granta ietvaros. Šī projektu kopa ļāvusi veikt gan augsta līmeņa pētījumus, gan izstrādāt jaunus biomateriālus medicīnai, gan izplatīt savus atklājumus starptautiskās konferencēs un publicēt tos prestižos zinātniskos žurnālos. Rezumējot – mans lielākais sasniegums ir spēja veikt zinātniskus pētījumus kopā ar savu “ukraiņu komandu”, vienlaikus jūtot komforta un piederības sajūtu, kā mājās esot.[...] mums ir paveicies sadarboties ar dažādām grupām no tādām cienījamām institūcijām kā LU, tai skaitā prof. Una Riekstiņa, prof. Donats Erts, Dr. Tatjana Tračevska, prof. Gundega Knipše un Dr. Aleksejs Ļihačovs. Šī sadarbība nodrošina piekļuvi viņu laboratoriju iekārtām un ļauj veikt augstas kvalitātes pētījumus. Esam uzsākuši sadarbību arī ar Rīgas Stradiņa universitāti un Elektronikas un datorzinātņu institūtu (EDI). Priecājamies, ka nesen esam ieguvuši savu pirmo “Apvārsnis Eiropa” projektu partnerībā ar EDI. Ceram, ka tas sniegs nozīmīgu pienesumu abām institūcijām un pavērs pilnīgi jaunas iespējas valkājamas elektronikas jomā, kur EDI ir starptautiski atzīta kompetence," saka Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta (LU ASI) pētnieks Dr. Maksym Pogorielov (Ukraina).
Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 7 (634), 2023. gada 31. jūlijs (PDF)
Iesākumā, lūdzu, pastāstiet, kā nonācāt Latvijā? Cik ilgu laiku jau savu zinātnisko darbību veicat šeit, un kādi ir jūsu nozīmīgākie sasniegumi šajā periodā?
Mana pirmā vizīte uz Latviju bija 2015. gadā, kad piedalījos “EuroNanoForum-2015”. Tur satiku Dr. Roman Viter, kurš savu zinātnisko darbību bija sācis Ukrainā, bet tobrīd strādāja Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūtā (LU ASI). Tad vēl nezināju, ka šī tikšanās pavērs ceļu auglīgai turpmāko gadu sadarbībai ar Latviju un LU ASI. Trīs gadus vēlāk mēs jau kopīgi – Romāns no LU ASI, bet es no Sumi Valsts universitātes – strādajām “Apvārsnis 2020” projektā “NanoSurf”, koncentrējoties uz jaunu zobu un ortopēdisko implantu virsmas tehnoloģiju izstrādi.
Kopdarbība turpināja pozitīvi attīstīties, jo gadu vēlāk Latvijas valdība man piešķīra trīs mēnešu stipendiju, kas ievērojami atviegloja manu sadarbību ar LU. Šī stipendija sniedza vērtīgu atbalstu, lai vēl vairāk nostiprinātu iesāktās pētniecības aktivitātes. No 2021. gada oktobra savu zinātnisko darbību Latvijā turpināju kā pilnas slodzes darbinieks atsevišķā ERAF līdzfinansētā projektā “Jaunas fotoluminiscences platformas Listeria monocytogenes noteikšanai” 1.1.1.5/ 21/A/001. Viena no manām projekta atziņām bija, ka zinātne plaukst nevis tikai ar ievērojamu finansiālu atbalstu, bet gan nepieciešama atbaltoša vide un sadarbība ar izciliem cilvēkresursiem. Kā lielākos sasniegumus šajā laikā gribu atzīmēt tieši jaunu akadēmisko un biznesa kontaktu dibināšanu, iepazīšanos ar izcilo pētniecības vadības vidi LU ASI un atbalstu, ko saņēmu no Latvijas sabiedrības.
Pateicoties tieši šiem aspektiem, mana “ukraiņu komanda” pēdējā pusotra gada laikā guvusi ievērojamu uzrāvienu. Eesam veiksmīgi izcīnījuši trīs “Apvārsnis Eiropa” projektus, divus Latvijas-Ukrainas bilateriālos projektus, M-ERA.NET projektu un pat pēcdoktorantūras vietu MSCA4Ukraine granta ietvaros. Šī projektu kopa ļāvusi veikt gan augsta līmeņa pētījumus, gan izstrādāt jaunus biomateriālus medicīnai, gan izplatīt savus atklājumus starptautiskās konferencēs un publicēt tos prestižos zinātniskos žurnālos.
Rezumējot – mans lielākais sasniegums ir spēja veikt zinātniskus pētījumus kopā ar savu “ukraiņu komandu”, vienlaikus jūtot komforta un piederības sajūtu, kā mājās esot.
Vai varat pastāstīt vairāk par savu “ukraiņu komandu”? Kas tie ir par zinātniekiem, ar ko nodarbojas un kā jūtas Latvijā?
Mana “ukraiņu komanda” Latvijā šobrīd sastāv no manis un vēl trīs pētniekiem: Dr. Viktoriia Korniienko un doktorante Kateryna Diedkova, kuras bija spiestas pamest Ukrainu Krievijas agresīvā iebrukuma sākumā, savukārt Dr. Volodymyr Deineka pievienojās mums pirms dažiem mēnešiem, kad saņēma MSCA4Ukraine stipendiju. Dr. Viktoriia Korniienko aktīvi darbojas ar mikrobioloģijas pētniecību sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultāti un Dr. Tatjanu Tračevsku. Viņa jau ir izcīnījusi vienu bilateriālo Latvijas-Ukrainas projektu un vienu “Apvārsnis Eiropa” MSCA-SE projektu. Kateryna Diedkova ir iestājusies LU doktorantūrā, kur šoruden paredzējusi aizstāvēt savu darbu. Viņa aktīvi iesaistās šūnu kultūras izpētē pie LU prof. Unas Riekstiņas un sniedz ieguldījumu nanošķiedru elektrovērptu sastatņu izstrādē audu inženierijai. Dr. Volodymyr Deineka sadarbībā ar LU prof. Unu Riekstiņu un Dr. Alekseju Ļihačovu strādā pie jaunas koncepcijas izstrādes melanomas neinvazīvai ārstēšanai.
Pateicoties iepriekš minētiem izcīnītiem projektiem, mums bija iespēja projektos iesasitīt arī LU Medicīnas fakultātes bakalaura un maģistrantūras studentus, kas vēl vairāk stiprina mūsu kapacitāti. Turklāt aktīvi sadarbojamies arī ar manu Ukrainā palikušo grupu, kuru iesaistu projektos kā partnerus. Tajā ir vairāk nekā 15 pētnieki, doktoranti un bakalaura studenti no Sumi Valsts universitātes, kā arī divi doktoranti no Silēzijas Tehniskajās universitātes.
Mēs Latvijā esam atraduši ne tikai pētniecības un vadības atbalstu, bet arī sapratni un aizsardzību. Ļoti novērtējam to atbalstu, ko esam saņēmuši šajos grūtajos laikos. Ceram, ka mūsu darbība šeit būs abpusēji izdevīga gan Latvijai, gan Ukrainai, un ka kopā varam stiprināt sadarbību starp mūsu valstīm.
Izcīnīt trīs “Apvārsnis Eiropa” projektus tik īsā laikā ir tiešām atzīmējams panākums. Kur slēpjas jūsu veiksme, jo, kā zināms, vidējais projektu pieteikumu veiksmes rādītājs “Apvārsnis Eiropa” programmā ir tikai padsmit procenti?
Jā, trīs “Apvārsnis Eiropa” projektu izcīnīšana ir neticams sasniegums, un mēs to uzskatām par nozīmīgu pavērsienu mūsu pētniecības darbībā. Šo projektu iegūšanu uzskatām arī par vērtīgu pieredzi, kas dod ticību startēt tālāk vēl prestižākos un finansiāli lielākos projektu uzsaukumos. Lai gan veiksmei noteikti arī ir nozīme, kā trīs galvenos panākumu faktorus uzskatu: ambicioza projekta ideja, spēcīgs partneru konsorcijs un pārliecinošs īstenošanas plāns. Mēs apzināmies, cik svarīgi ir izstrādāt novatoriskas projektu koncepcijas, sadarboties ar lieliskiem partneriem un nodrošināt reālu projektu īstenošanas plānu. Papildu šiem faktoriem nozīmīgu lomu spēlē pētniecības komandas un institūta vadības, direktores Ingas Šīrantes pieredze un atbalsts. LU sniedz arī nelielu tehnisko atbalstu un konsultācijas: pagājušajā gadā ar LU atbalstu pabeidzu kursu “Starptautisko projektu rakstīšanas padomi un triki”.
Man ir ļoti patīkami atzīmēt, ka vienā izcīnītā “Apvārsnis Eiropa” projektā starp jūsu minētajiem spēcīgajiem konsorciju partneriem, iesasitīties tika uzaicināts arī manis vadītais Elektronikas un datorzinātņu institūts! Lūdzu, pastāstiet vairāk, par ko ir jūsu pētījumi un projekti?
Runājot par mūsu pētniecības interesēm, mūsu darbs galvenokārt ir saistīts ar biomedicīnas jomu. Galvenā uzmanība tiek pievērsta biomateriālu izpētei dažādiem medicīniskiem nolūkiem, piemēram, kaulu atjaunošanai, brūču ārstēšanai, antibakteriālām nanodaļiņām un pretvēža ārstēšanai. Pētām arī jaunas iespējas, tostarp nanosensoru izstrādi. Piemēram, mans pēcdoktorantūras projekts LU ir vērsts uz jaunu optisko sensoru izstrādi Listeria Monocytogenes noteikšanai. Tomēr mūsu grupas galvenais uzsvars joprojām ir uz reģeneratīvo medicīnu. Veltām pūliņus, lai izstrādātu un novērtētu novatoriskus materiālus pielietojumam ortopēdijā, zobārstniecībā un sejas žokļu ķirurģijā.
Pašlaik strādājam pie diviem “Apvārsnis Eiropa” MSCA-SE apakšprogrammas projektiem MX-MAP un ESCULAPE, kuros īpašu uzmanību pievēršam MXenes materiāla izpētei. Pirmais no šiem projektiem ir vērsts uz jaunu MXenes divdimensiju (2D) nanolaminātu izpēti, jo īpaši to imūno kartēšanu potenciālajiem biomedicīnas lietojumiem. Otrais projekts ietver vadošu membrānu izstrādi elastīgai elektronikai un audu inženierijai. Turklāt mums ir vēl viens MSCA-SE apakšprogrammas projekts ARGO, kura mērķis ir izpētīt sudraba nanodaļiņu klīnisko pielietojumu zobārstniecībā. Tāpat arī esam aktīvi iesaistījušies divos bilateriālo Latvijas-Ukrainas projektos saistībā ar audu inženierijas konstrukciju izstrādi, kas ietver antibakteriālas nanodaļiņas.
Reģeneratīvā medicīna izklausās pēc ļoti aktuālas pētniecības jomas. Kādus materiālus jūs pētāt, un kur tie varētu tikt izmantoti?
Mūsu pētījumos ievērojamu laiku esam veltījuši kaulu reģenerācijas jomai, kas aptver gan kaulu audu dziedināšanas pamatprincipus, gan jaunu materiālu pielietojumu. Uzmanības centrā bijusi novatorisku pārklājuma tehnoloģiju izpēte parastajiem metāla implantiem, kā arī porainām 3D konstrukcijām. Sadarbībā ar partneriem esam izmantojuši dažādas tehnoloģijas, piemēram, plazmas elektrolītisko oksidāciju un lāzera modelēšanu, lai uzlabotu implantu virsmas īpašības un veicinātu osteointegrāciju. Mūsu darbs aptver tradicionālos titāna sakausējumus, lai pētītu to potenciālu, kā arī jaunus materiālus, piemēram, ZrTiNb, magnija sakausējumus un nitinolu.
Turklāt nesen esam izstrādājuši jaunu kalcija-fosfāta materiālu kaulu reģenerācijai, kas jau atradis klīnisku pielietojumu Ukrainā. Šis materiāls ir parādījis daudzsološus rezultātus kaulu dzīšanas procesu uzlabošanā.
Papildu darbam kaulu atjaunošanā iedziļināmies arī elektrovērptu 3D membrānu izpētē reģeneratīvai lietošanai citās jomās, piemēram, sirds, ādas un nervu atjaunošanai. Mums ir iespēja ražot plašu 3D polimēru materiālu klāstu ar pielāgotām strukturālām un funkcionālām īpašībām. Šie materiāli ir modificēti ar bioaktīvām vielām, antibakteriālām nanodaļiņām un MXenes, lai būtiski uzlabotu to īpašības konkrētiem lietojumiem.
Mūsu pētniecības centieni ietver daudzveidīgu materiālu un to modifikāciju klāstu, kuru mērķis ir veicināt reģeneratīvās medicīnas jomu un novatorisku risinājumu izstrādi dažādiem audu inženierijas lietojumiem.
Minējāt, ka daudzos lietojumos izmantojāt jaunus nanomateriālus – MXenes. Kas vērš jūsu uzmanību tieši šī materiāls pētīšanai?
Pēdējo 15 gadu laikā ievērojami augusi interese par 2D materiāliem, pateicoties to unikālajām fizikāli ķīmiskajām īpašībām. Pārejas metālu karbīdi, nitrīdi un karbonitrīdi (MXenes), ko 2011. gadā atklāja mūsu partneris prof. Jurijs Gogotsi no Dreksela Universitātes ASV (Drexel University), ir strauji augoša 2D materiālu saime. Tā demonstrējusi lielu potenciālu izmantošanai litija un nātrija jonu akumulatoros, elektrokatalīzē, optoelektroniskajās ierīcēs, elastīgā elektronikā un veselības aprūpē (vēža ārstēšana, bakterioloģija, imunoloģija, mērķtiecīga zāļu piegāde, audu inženierija utt.).
Savos pētījumos MXenes izmantojam jau pēdējos 5 gadus, un mums ir ievērojams progress izpratnē par to lietojamību un mijiedarbību ar citām sistēmām. Izmantojam MXenes, lai izstrādātu jaunu pretvēža ārstēšanas stratēģiju, kā arī elektrovadošus materiālus audu inženierijai un elastīgai elektronikai. Joprojām jāpieliek daudz pūļu, lai apmierinātu visas mūsu ambīcijas, taču mums ir izcili partneri un visi instrumenti, lai to paveiktu!
Esam priecīgi par ciešo sadarbību ar MXene izgudrotāju – prof. Juriju Gogotsi. Viņš sniedz tehnisko atbalstu un uzraudzību daudzos mūsu pētījumos. Arī otrs mūsu partneris – “Carbone Ukraine” (izpilddirektors Aleks Gogotsi) – ir lielākais MXenes ražotājs, tādējādi mums pieejami labākie materiāli augstas kvalitātes pētījumiem.
Pastāstiet arī par citiem jums nozīmīgiem partneriem, kuri, pateicoties jūsu aktivitātēm, uzzinājuši vairāk arī par Latviju un šeit notiekošiem pētījumiem?
Patiešām, sadarbība ir būtisks mūsu pētniecības pasākumu aspekts. Mēs aktīvi iesaistāmies partnerībās un sadarbībā ar daudzām akadēmiskām iestādēm un nozarēm visā pasaulē. Pateicoties mūsu projektiem, pieredzi sadarbībā ar pētniecību Latviju ir guvusi, piemēram, Kampinasas Universitāte (Brazīlija), Portugāles uzņēmums “BIOFABICS”, Dreksela Universitāte (ASV), uzņēmums “Cambridge Raman Imaging” (Itālija), Karaļa Abdallāha Zinātnes un tehnoloģiju universitāte (Saūda Arābija) un La Jolla Alerģijas un imunoloģijas institūts (ASV). Šī sadarbība ļauj mums visiem gūt labumu no dažādām zināšanām, resursiem un perspektīvām, uzlabojot pētījumu kvalitāti un ietekmi.
Neskatoties uz kara radītajiem izaicinošajiem apstākļiem, joprojām esam apņēmības pilni turpināt sadarbību ar Ukrainas universitātēm un uzņēmumiem. Ticam un esam apņēmības pilni veicināt gan vietējās partnerības Latvijā un Baltijā, gan arī dot ieguldījumu Ukrainas un Latvijas zinātnieku kopienas izaugsmē un attīstībā arī šībrīža grūtajos laikos. Izmantojot mūsu plašo līdzstrādnieku tīklu, cenšamies izveidot globālu pētnieku kopienu, veicinot zināšanu apmaiņu, inovācijas un sasniegumus reģeneratīvās medicīnas jomā.
Jūs turpināt sadarbību ar Ukrainu un esat no Ukrainas. Kas mainījās jūsu pētījumos pēc kara sākuma? Kā vēl šobrīd atbalstāt Ukrainu?
Nekas un viss. Nekas, jo mēs nekad iepriekš nesadarbojāmies ar Krieviju. Viss, jo mēs koncentrējamies uz manas valsts aktuālajām vajadzībām un cenšamies sniegt nozīmīgu atbalstu.
Mēs cenšamies sniegt atbalstu vairākos veidos. Es vēlos izteikt pateicību visiem mūsu draugiem Latvijā, kuri ir dāsni snieguši finansiālu atbalstu šajos grūtajos kara laikos. Ar viņu palīdzību varējām sniegt būtiskus resursus Ukrainas teritoriālās aizsardzības vienībai. Apzināmies, cik svarīgi ir risināt steidzamas vajadzības, kas rodas Ukrainā, piemēram, hemostatisko sūkļu, personalizētu implantu un audu inženierijas konstrukciju izstrāde. Mūsu pētniecības centienus virza mērķis atrast risinājumus šīm kritiskajām vajadzībām. Turklāt vēlos uzsvērt nozīmīgo lomu, ko spēlē mana dzimtā universitāte – Sumi Valsts unversitāte. Tā bijusi mūsu pētniecības projektu neatņemama sastāvdaļa, jo esam viņus aktīvi iesaistījuši gandrīz visos iesniegtajos projektu pieteikumos. Iekļaujot šo universitāti partneros, mūsu mērķis ir sniegt atbalstu saviem kolēģiem Ukrainā, ļaujot viņiem turpināt pētījumus un risināt arī Ukrainas īpašās prasības, tai skaitā reģeneratīvās medicīnas jomā.
Kādas ir jūsu grupas Ukrainā zināšanas un cita veida sadarbības iespējas?
Manas komandas Ukrainā zināšanas saistītas ar šūnu kultūru, bakterioloģiju un dzīvnieku izpēti. Viņiem ir daudz zināšanu un prasmju, lai sniegtu ievērojamu ieguldījumu projektos, kuros nepieciešams kvalitatīvs biomateriālu novērtējums, sākot no šūnu kultūras eksperimentiem līdz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Viņu zināšanas nodrošina visaptverošu biomateriālu un to veiktspējas novērtējumu, sniedzot vērtīgu ieskatu pētniecības un attīstības nolūkos.
Esam izveidojuši nozīmīgu sadarbību arī ar galvenajiem partneriem Ukrainā. Viens no tiem ir “CSD Lab” (https://www.csdlab.ua), lielākā diagnostikas laboratorija Ukrainā, ko vada prof. Oksana Sulaieva. Šī laboratorija sniedz izmeklējumus histoloģijā, imūnhistoķīmijā, imunoloģijā, citoloģijā un ar tām saistītās jomās. Viņu ieguldījums un specializētās zināšanas ievērojami uzlabo mūsu pētījumus, ļaujot veikt detalizētus histoloģiskus un imunoloģiskos novērtējumus.
Vēl viens nozīmīgs partneris ir prof. Oļega Miščenko vadītais privātais uzņēmums “EXIMA”. “EXIMA” bijis ilgstošs atbalstītājs, aktīvi piedaloties mūsu klīniskajos pētījumos, implantu izstrādē un turpmākajā komercializācijas procesā. Viņu sadarbība bijusi noderīga, lai pārvarētu plaisu starp pētniecību un praktisko pielietojumu, nodrošinot, ka mūsu atklājumiem ir reāla ietekme.
Kādi materiāli varētu būt visinteresantākie komercializācijai, tostarp gan Ukrainā, gan Latvijā?
Uzskatu, ka mūsu izstrādātajām porainām 3D polimēru membrānām ir ievērojams potenciāls komercializācijai. Šīs membrānas var pielāgot dažādiem lietojumiem, piemēram, ādas un mīksto audu reģenerācijai, nervu vadu attīstībai un pat kā hemostatiskus līdzekļus. Turklāt mūsu sadarbība ar partneriem ļāvusi izstrādāt personalizētus implantus ar jaunām virsmām, kas liecina par lielu perspektīvu medicīnas prakses jomā. Raugoties nākotnē, arī materiālus, kas satur MXenes, varētu komercializēt, ņemot vērā to lielo potenciālu tādās jomās kā pretvēža ārstēšana un audu inženierija.
Jums ir daudz sadarbības partneru visā pasaulē, bet kā ar Latviju?
Arī vietējai sadarbībai ir liela nozīme mūsu pētnieciskajā darbībā. Kamēr vēl esam tās sākumposmā Latvijā, mums šobrīd trūkst pietiekamas kapacitātes, telpu, cilvēkresursu un finansiālā atbalsta, lai segtu visas eksperimentālās darbības. Taču mums ir paveicies sadarboties ar dažādām grupām no tādām cienījamām institūcijām kā LU, tai skaitā prof. Una Riekstiņa, prof. Donats Erts, Dr. Tatjana Tračevska, prof. Gundega Knipše un Dr. Aleksejs Ļihačovs. Šī sadarbība nodrošina piekļuvi viņu laboratoriju iekārtām un ļauj veikt augstas kvalitātes pētījumus. Esam uzsākuši sadarbību arī ar Rīgas Stradiņa universitāti un Elektronikas un datorzinātņu institūtu (EDI). Priecājamies, ka nesen esam ieguvuši savu pirmo “Apvārsnis Eiropa” projektu partnerībā ar EDI. Ceram, ka tas sniegs nozīmīgu pienesumu abām institūcijām un pavērs pilnīgi jaunas iespējas valkājamas elektronikas jomā, kur EDI ir starptautiski atzīta kompetence.
Kādi ir jūsu nākotnes plāni un vai tos var ietekmēt Krievijas agresijas turpināšanās Ukrainā?
Tas ir sarežģīts jautājums. No vienas puses mans sapnis ir piedzīvot Ukrainas uzvaru karā pret agresoru un atgriezties Ukrainā, kur dot ieguldījumu savas valsts atjaunošanā. No otras puses mums šobrīd ir daudzi projekti un ambiciozi plāni turpmākai izpētei šeit Latvijā. Mūsu galvenais plāns ir izveidot stabilu infrastruktūru materiālu izstrādei un uzlabot mūsu sadarbību jaunu biomateriālu biomedicīnas novērtēšanā. Aktīvi meklējam jaunus projektus, jo īpaši “Apvārsnis Eiropa” pētniecības, inovācijas aktivitātes un projektu uzsaukumus, lai paceltu mūsu pētniecību vēl lielākos augstumos.
Mēs ļoti ceram, ka tuvā nākotnē mūsu problēmas saistīties tikai ar pētniecību, nevis ar Krievijas iebrukuma Ukrainā šausmām. Strādājam, lai savā komandā iesaistītu talantīgus studentus un darbiniekus no visas pasaules, kas celtu mūsu kapacitāti. Prieks, ka mūsu aktivitātes, veicinot Latvijas un Ukrainas sadarbību, jau šobrīd ceļ abu valstu zinātnes konkurētspēju!
Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja LZA Ārlietu sekretārs akadēmiķis Dr. sc. comp. M. Greitāns