Zinātnes Vēstnesis

Turpinām iepazīstināt ar Latvijas zinātniskajiem institūtiem: AGRORESURSU UN EKONOMIKAS INSTITŪTS//"Zinātnes Vēstnesis"

AREI Priekuļu Pētniecības centrs Zinātnes ielā 2 Priekuļos. AREI Priekuļu Pētniecības centrs Zinātnes ielā 2 Priekuļos.

AREI darbu uzsāka 2016. gada 1. janvārī, apvienojot Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtu, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtu un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu, kā arī pievienojot zinātnieku grupu Venerandas Stramkales vadībā, kura darbojās Viļānos. Lauka izmēģinājumi un selekcijas darbs Priekuļos tiek veikti jau 110 gadus – no 1913. gada. Iesākums bija zemnieku interese par pelnošu saimniekošanu, tāpēc Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrība izveidoja īpašu selekcijas un izmēģinājumu staciju Priekuļos, blakus citām lauksaimnieciskas izglītības un izziņas iestādēm.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 6 (633), 2023. gada 26. jūnijs (PDF)

Turpinām iepazīstināt ar Latvijas zinātniskajiem institūtiem:

AGRORESURSU UN EKONOMIKAS INSTITŪTS

 

Akronīms: AREI
Dibināšanas gads: 2016.
Moto: Mēs mīlam to, ko darām.
Misija: Mērķtiecīgi attīstīt starptautiski konkurētspējīgu daudzdimensionālu lauksaimniecības resursu fundamentālo un lietišķo pētniecību, lai sniegtu jaunas zināšanas integrētiem un ilgtspējīgiem risinājumiem tautsaimniecības attīstībai.
Vīzija: Agroresursu un ekonomikas institūts ir starptautiski atpazīstams un konkurētspējīgs pētījumu centrs bioekonomikā.
Vērtības:
• Radošums un vēlme izzināt;
• Atvērtība viedokļu dažādībai un idejām;
• Augsta kvalitāte un attīstība.
Kolektīvs: 170 darbinieki, ko pārstāv 57 zinātniskie darbinieki, no kuriem 25 ir ar zinātnisko doktora grādu lauksaimniecībā, ekonomikā, ģeogrāfijā un inženierzinātnēs.
Statistika:
• Atrodamies četros Latvijas punktos – Priekuļi, Dižstende, Rīga, Viļāni;
• Zemes platība ~500 ha, t. sk. bioloģiski sertificēta;
• Budžets ~6 milj. eiro;
• Gadā tiek īstenoti aptuveni 80–100 projektu.

Vēsture

AREI darbu uzsāka 2016. gada 1. janvārī, apvienojot Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtu, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtu un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu, kā arī pievienojot zinātnieku grupu Venerandas Stramkales vadībā, kura darbojās Viļānos.

Lauka izmēģinājumi un selekcijas darbs Priekuļos tiek veikti jau 110 gadus – no 1913. gada. Iesākums bija zemnieku interese par pelnošu saimniekošanu, tāpēc Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrība izveidoja īpašu selekcijas un izmēģinājumu staciju Priekuļos, blakus citām lauksaimnieciskas izglītības un izziņas iestādēm. Uzdevumi palikuši tikpat aktuāli cauri visiem laikiem un pārmaiņām – veidot jaunas laukaugu šķirnes Latvijas laukiem un sniegt atbildes, ko un kā labāk audzēt saimniecībās. Latvijas zemkopjiem nodotas vairāk nekā 120 priekuliešu veidotas šķirnes gan miežiem, rudziem, tritikālei, zirņiem, kartupeļiem, gan arī zālaugiem. Kopumā darbs veikts ar 30 dažādu sugu laukaugiem, lauksaimniekiem padomos doti daudzu lauku kopšanas un apstrādes pētījumu rezultāti.

Valsts Stendes sēklkopības un selekcijas stacija uzsāka darbību 1922. gada 23. aprīlī kā Latvijā pirmā valsts iestāde ar uzdevumu pētīt un uzlabot vietējās laukaugu sugas, veidot jaunas un aklimatizēt Latvijas apstākļos ārzemju izcelsmes laukaugu sugas, uzturot selekcionēto sēklu audzētavu (no 1922. gada Zemkopības ministrijas lēmuma). Kopš 1922. gada Stendē veikta selekcija 10 laukaugu sugām un radītas 76 šķirnes.

Sagaidot centra simtgadi, izdota grāmata “Simtgades stāsti”, kas vairāk nekā 400 lappusēs ļauj izsekot notikumiem un cilvēkiem, kas veidojuši lauksaimniecības zinātni Stendē.

Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) dibināts 1988. gada 2. janvārī, apvienojot lauksaimniecības ekonomikas zinātniekus no Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas zinātniski pētnieciskā institūta, LZA Ekonomikas institūta un citām lauksaimniecības ekonomikas pētnieciskajām iestādēm.

Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās LVAEI direktora Arņa Kalniņa vadībā, piedaloties daudziem izciliem tā laika ekonomistiem, notika Neatkarīgās Latvijas ekonomiskā pamata teorētiskā izstrāde. 90. gados notika Agrārās reformas īstenošanas tiesisko un ekonomisko pamatu izstrāde un darbs pie tirgus ekonomikā sakņotas ilglaicīgas lauksaimniecības politikas pamatu izstrādāšanas.

Pētniecības/Stratēģiskie pīlāri

Institūtā darbojas divas zinātniskās nodaļas – Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa un Bioekonomikas nodaļa, kuras veic pētījumus lauksaimniecības, agrārās ekonomikas, lauku telpas attīstības jomās.

Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļā veic Latvijā nozīmīgu laukaugu sugu selekciju gan integrētajai, gan bioloģiskajai lauksaimniecībai. Šobrīd Latvijas augu šķirņu katalogā reģistrētas 43 AREI izveidotas laukaugu šķirnes. Pēdējos gados jaunās šķirnes arvien biežāk atrod ceļu arī ārpus Latvijas – Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Somijā.

2020. gadā institūtā atklāts pirmsselekcijas laboratorijas jaunais siltumnīcu komplekss. Šis komplekss ļauj paātrināt selekcijas procesu, iegūstot pat trīs ražas gadā. Tāpat selekcijas darbu paātrina molekulārās bioloģijas metožu pielietošana, lai noteiktu dažādu slimību izturības gēnus. Institūtam ir nozīmīga loma arī kā laukaugu ģenētisko resursu uzturētājam lauka kolekcijās, turklāt AREI ir Latvijā vienīgais kartupeļu ģenētisko resursu uzturētājs gan lauka, gan in vitro kolekcijās (glabājas no vīrusslimībām atveseļoti mikroaugi). Institūts veic arī ģenētisko resursu izpēti selekcijas vajadzībām un nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Pētījumi agroekoloģijā fokusējas ne tikai uz šķirnēm atbilstošu audzēšanas tehnoloģiju izveidošanu. Arvien lielāka nozīme ir pētījumiem par augsnes veselību saglabājošiem un uzlabojošiem paņēmieniem, par barības elementu apriti agroekosistēmās, iespējām samazināt minerālmēslu un pesticīdu izmantošanu, ierobežot nezāļu izplatību u. c.

Liela nozīme tiek pievērsta arī galaproduktiem (gan izmantošanai pārtikā, gan lopbarībā), veicot pētījumus par ražas kvalitāti, laukaugu bioķīmisko un tehnoloģisko vērtību atkarībā no izmantotajām šķirnēm un pielietotās audzēšanas tehnoloģijas. Mūsu zinātnieki piedalās arī inovatīvu pārtikas produktu izstrādē.

Bioekonomikas nodaļas redzeslokā vēsturiski ir koncentrējušies pētījumi par teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioresursu nozaru ilgtspējīgu attīstību un lauku saimniecību konkurētspēju. Nodaļas pētnieku redzeslokā ir plašs valsts deleģētu jautājumu loks – gan Lauku attīstības programmas un Zivsaimniecības attīstības programmu nepārtrauktā novērtēšana, gan ex-ante izvērtēšana, gan lauksaimniecības datu vākšana un analīze, tirgus izpētes un lauksaimniecības produktu cenu veidošanās izpētes jautājumi, gan SEG emisiju un vides piesārņojuma samazināšanas pasākumu efektivitāte un ekonomiskā modelēšana.

Projekti

Starptautiskos (tajā skaitā “Apvārsnis 2020” projekts LIVESEED, ES septītais IP projekts EUROLEGUME, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta, Interreg programmas u. c. projekti) un nacionālajos (LZP (t. sk. FLP) un VPP) projektos institūta zinātnieki risinājuši nozīmīgos bioloģiskās daudzveidības un augsnes auglības saglabāšanas jautājumus, veikta ģenētisko resursu izpēte, noskaidrota dažādu faktoru ietekme uz nozīmīgu uzturvielu saturs laukaugos, veicināta bioloģiskās selekcijas un sēklaudzēšanas attīstība. Vairākos pētnieciskajos projektos tikuši un tiek risināti vides piesārņojuma mazināšanas jautājumi, skatot iespējas gan audzēto laukaugu barības vielu izmantošanas efektivitātes virzienā, gan pētot un popularizējot uztvērējaugu nozīmi augsnē esošo augu barības elementu izskalošanās un iztvaikošanas mazināšanā. Eiropas inovāciju partnerības (EIP) projekta ietvaros meklēti ekonomiski pamatoti augu maiņas un augsnes apstrādes risinājumi, kuru ieviešana nodrošina SEG emisiju samazināšanu, ļauj samazināt augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Šo tik nozīmīgo mērķu sasniegšanai izveidota un turpinās sadarbība ar lauksaimniekiem un konsultantiem.

Šobrīd realizētajā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta finansētajā projektā “NOBALwheat – kviešu selekcijas rīku kopums ilgtspējīgai pārtikas sistēmai Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā” mūsu zinātnieku grupa, sadarbībā ar zinātniekiem no Lietuvas, Igaunijas un Norvēģijas, attīsta augstas caurlaidības precīzās fenotipēšanas metodes, izmantojot gan bezpilota lidaparātus, gan fenomobiļus.

Laikā, kad arvien vairāk jūtamas klimata izmaiņas, AREI pievēršas tēmām, kas Latvijas apstākļiem, vēl pirms dažiem gadiem, būtu neticamas. 2018. gadā Sanitas Zutes vadībā uzsākts pētījums par sojas audzēšanu un piemērotākajām šķirnēm Latvijas apstākļos. Kviešu selekcionāre Vija Strazdiņa jau trešo gadu, pateicoties “Dobeles Dzirnavnieks” atbalstam, strādā pie pirmās Latvijā selekcionētās cieto kviešu šķirnes. 2022. gada maijā Krievijas-Ukrainas kara dēļ institūta kolektīvam pievienojās ukraiņu zinātnieks Ievgens Lebedenko, kurš, pateicoties Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas atbalstam, šovasar uzsācis darbu pie Latvijas apstākļiem piemērotas saulespuķu šķirnes izveides.

2020. gadā AREI pievērsās nu jau pasaulē arvien populārākai tēmai – urbānā dārzkopība, kas ir rezultējies Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā projektā “Agroekoloģisko apstākļu ietekme uz dārzeņu kvalitāti urbānajā dārzkopībā”, kura ietvaros AREI zinātnieki, sadarbībā ar Dārzkopības institūta pētniekiem analizē pilsētvidē audzētu dārzeņu kvalitāti un ražu salīdzinājumā ar lauku vidē augušiem, pilsētas apstākļu ietekmi, optimālākās dārzeņu audzēšanas tehnoloģijas no pilsētas augsnes izolētā vidē.

AREI vadošā pētnieka Dr. geogr. Pētera Lakovska vadībā Valsts pētījumu programmas ietvaros īstenots projekts “Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi”, kurā sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Vidzemes augstskolu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” izstrādāti uz zināšanām balstīti risinājumi un priekšlikumi zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai, izvērtējot zemes izmantošanas efektivitāti, noteicošos virzītājspēkus, kā arī sagatavoti metodiski risinājumi Latvijas ainavu kartēšanai un ilgtspējīgai ainavu apsaimniekošanai.

Pasākumi

Pēdējos desmit gados institūts organizējis trīs starptautisko pētniecisko organizāciju deleģētas konferences, kuras ar noteiktu regularitāti notiek dažādās Eiropas vai pasaules valstīs.

Deleģēto starptautisko konferenču organizēšana aizsākās 2016. gadā, kad Rīgā notika Eiropas Kartupeļu pētniecības asociācijas (European Association for Potato research – EAPR) Agronomijas un fizioloģijas sekcijas konference, kura pulcēja dalībniekus no 15 valstīm.

Pateicoties AREI pētnieces Dr. agr. Lindas Legzdiņas darbam Eiropas augu selekcionāru asociācijas (EUCARPIA) Zemu ieguldījumu un bioloģiskās sekcijas vadībā, 2021. gadā AREI uzņēmās sekcijas konferences organizēšanu. Organizēšanas procesā COVID-19 pandēmijas dēļ nācās pieņemt lēmumu mainīt konferences formātu, izmantojot tiešsaistes rīkus. 2021. gada martā šī bija viena no pirmajām tāda mēroga tiešsaistes konferencēm, kurā piedalījās gandrīz 200 dalībnieku no 30 pasaules valstīm.

2022. gada jūlijā Latvijā ieradās vadošie miežu ģenētikas un selekcijas speciālisti no visas pasaules, lai piedalītos 13. starptautiskajā miežu ģenētikas simpozijā (IBGS13), ko organizēja AREI un kurš norisinājās LU Dabas mājā, kā arī AREI Priekuļu Pētniecības centrā, kurā tika organizēta Lauku diena.

Nesen beidzās AREI līdzorganizētā Starptautiskā Piena pētniecības tīkla IFCN ikgadējā konference, kuras tēma šogad bija “Enerģijas krīze piena nozarē: izaicinājums vai iespēja?”. Konferencē klātienē piedalījās 90 nozares ekspertu un zinātnieki no 35 pasaules valstīm, bet 150 dalībnieki konferences ziņojumiem sekoja līdzi attālināti.

Katru gadu AREI zinātnieki un praktiķi organizē Lauku dienas Stendē, Priekuļos un Viļānos. Tās apmeklē zemnieki, lauksaimnieku organizāciju, konsultāciju un mācību centru un lauksaimniecības izglītības iestāžu (LBTU, tehnikumi) pārstāvji, lai iepazītos ar aktuālākajām atziņām un apskatītu šķirņu un tehnoloģiju demonstrējumus lauka apstākļos.

Institūts aktīvi izmanto iespēju iepazīstināt sabiedrību ar paveikto, piedaloties nozares izstādēs un pasākumos (RigaFood, Rāmavas lauksaimniecības izstādēs u. c.). Nu jau par tradīciju kļuvusi ikgadēja dalība Vidzemes Inovāciju nedēļā un Zinātnieku naktī. Institūts savas durvis ikdienā ver vispārizglītojošo, profesionālo un augstākās izglītības iestāžu audzēkņiem, nodrošinot iepazīšanos ar lauka izmēģinājumiem un laboratorijām. AREI nodrošina iespēju veikt studiju darbiem nepieciešamos pētījumus un piedalīties studiju praksēs.

Institūts lepojas

Par vienu no 2022. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē atzīts “Pētījums par heterogēnām pašapputes graudaugu populācijām: agronomiskās īpašības, izmaiņas audzēšanas apstākļu ietekmē, izveidošanas un uzlabošanas iespējas” (vadītāja Dr. agr. Linda Legzdiņa). Bioloģiskajā lauksaimniecībā nozīmīga ir augu daudzveidība, tāpēc kā alternatīva viendabīgām šķirnēm pētītas miežu un kviešu populācijas, kuras veidojas no daudzveidīgiem, ģenētiski atšķirīgiem augiem. Tām piemīt vairākas priekšrocības, piemēram, spēja pielāgoties konkrētiem audzēšanas apstākļiem (sausums, augsnes apstākļi, temperatūras svārstības u. c.), nodrošināt labākas un stabilākas ražas u. c.

Kā LZA zinātnes sasniegums 2021. gadā tika nosaukts AREI projekts “Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai” (vadītāja Dr. agr. Sanita Zute). Pirmo reizi Latvijā veikts starpdisciplinārs pētījums par efektīvu vietējās lopbarības ražošanas tirgus paplašināšanu, izvērtējot sojas audzēšanas un izmantošanas iespējas Latvijas apstākļos, lai mazinātu cūkkopības nozares atkarību no importētās proteīnbarības izejvielām. Pētījuma īstenošanā iesaistīti privāti augkopības, lopbarības ražošanas un cūkkopības uzņēmumi, daļu eksperimentu ražošanas apstākļos īstenojot Latvijas reģionos.

Institūts lepojas arī ar pieredzes bagāto pētnieci Viju Strazdiņu, kas selekcijā darbojas jau 52 gadus un ir autore visām Latvijā selekcionētajām un šobrīd Augu šķirņu katalogā esošajām kviešu šķirnēm. Vijas darbs pērn tika novērtēts ar Valsts augstāko apbalvojumu – Atzinības krustu.

Pēc apvienošanās 2016. gadā AREI savu zinātnisko darbību turpina arī Veneranda Stramkale, kuras pieredze lauksaimniecības zinātnē ir jau 58 gadi. Viņas vārds asociējas ar lauksaimniecības zinātni Latgalē, īpaši kaņepju un linu pētījumiem.

Loma sabiedrībā

AREI darbība vērsta uz lauku apvidu ekonomisko attīstību un sabiedrības labklājību. Koncentrēšanās uz ilgtspējīgām ražošanas sistēmām un bioloģisko lauksaimniecību ietekmē gan vidi un uztura kvalitāti, gan cilvēku veselību.

AREI ir aktīvs nevalstisko organizāciju biedrs, kā arī cieši sadarbojas ar citām nevalstiskajām organizācijām un ražotājiem, darbojas kā padomdevējs un eksperts dažādās valstiskās darba grupās (piemēram, Zemkopības ministrijas Bioloģiskās lauksaimniecības ekspertu grupā, Nacionālajā augu šķirņu padomē u. c.). Nozīmīgs ir institūta zinātnieku populārzinātnisko publikāciju devums ar lauksaimniecību saistītajos izdevumos.

Institūts pēc pieciem gadiem

Dinamiska, mūsdienīga, jauneklīga zinātniskā institūcija, kura aktīvi darbosies bioloģiskās lauksaimniecības, vides atveseļošanas un viedās lauksaimniecības jomās.

Institūtam palīdzētu

Lielāka sabiedrības izpratne par zinātnes nozīmi valsts, vides un cilvēku labklājības nodrošināšanā.

Novēlējums

Jaunajiem zinātniekiem – meklēt un atrast, tas jau ir interesanti, bet būt meklētāju un atradēju vidū – tas ir kaut kas īpašs. Kolēģiem citās institūcijās novēlam uzturēt rosīgu Dullā Daukas sindromu un būt vienotiem savai Zemei.

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis” sagatavoja
direktore Ineta Stabulniece un Ph. D. Ilze Dimante

Lasīts 468 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")