Zinātnes Vēstnesis

Iepazīstinām ar Latvijas zinātniskajiem institūtiem: ELEKTRONIKAS UN DATORZINĀTŅU INSTITŪTS// Zinātnes Vēstnesis

EDI ēka Dzērbenes iel 14, Rīgā EDI ēka Dzērbenes iel 14, Rīgā

ELEKTRONIKAS UN DATORZINĀTŅU INSTITŪTS: Strādājam, lai mūsu darbs un atklājumi palīdzētu nākotnes pasaulei kļūt vēl savienotākai, digitālai un automatizētai, sniedzot ieguldījumu tādu ambiciozu zinātnisko un tehnoloģisko izaicinājumu risināšanā kā, piemēram, personalizēta, prognozējoša un profilaktiska veselības aprūpe; elastīgas, efektīvas, savienotas un autonomas bez defektu rūpnīcas; droša, bez nāves gadījumiem, pieejama, ilgtspējīga, sadarbīgspējīga un automatizēta mobilitāte, un arī citos, būtiski uzlabojot cilvēku ikdienu un uzņēmējdarbības nozares.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 4 (631), 2023. gada 24. aprīlis (PDF)

Iepazīstinām ar Latvijas Zinātniskajiem institūtiem 
ELEKTRONIKAS UN DATORZINĀTŅU INSTITŪTS 

 

Akronīms: EDI
Dibināšanas gads: 1960.
Moto: Izzināt pasauli, lai veidotu labāku nākotni.
Misija: Radīt jaunas zināšanas, attīstīt inovatīvas tehnoloģijas un parādīt to praktisko nozīmi reālos dzīves pielietojumos.
Vīzija: Strādājam, lai mūsu darbs un atklājumi palīdzētu nākotnes pasaulei kļūt vēl savienotākai, digitālai un automatizētai, sniedzot ieguldījumu tādu ambiciozu zinātnisko un tehnoloģisko izaicinājumu risināšanā kā, piemēram, personalizēta, prognozējoša un profilaktiska veselības aprūpe; elastīgas, efektīvas, savienotas un autonomas bez defektu rūpnīcas; droša, bez nāves gadījumiem, pieejama, ilgtspējīga, sadarbīgspējīga un automatizēta mobilitāte, un arī citos, būtiski uzlabojot cilvēku ikdienu un uzņēmējdarbības nozares.
Vērtības: Saliedēta komanda, zinātniskā ekselence, starptautiska līmeņa pētniecības kvalitāte, inovācijas, aizrautība, atbildība.
Kolektīvu raksturojošs īpašības vārds: Neatlaidība.
Darbinieku skaits: 115
Zinātniskais personāls: 59, no tiem 11 vadošie pētnieki, 22 pētnieki, 26 zinātniskie asistenti.

Finanses: 2022. gadā kopējais saņemtais finansējums ir 6 miljoni eiro, no kuriem 90% ir konkursa kārtībā piesaistītais finansējums, bet 10% – bāzes finansējums. Pēdējos piecos gados 6,2 miljonus eiro EDI ieguvis starptautisku konkursu pētniecības projektos.

Starptautiskie projekti: šobrīd EDI ir koordinators un vada projekta “Go IT!” konsorciju, kā arī īsteno vēl desmit citus “Apvārsnis Eiropa”, četrus “Apvārsnis 2020”, vienu Eiropas Kosmosa aģentūras un divus ERA-NET projektus.

Publikācijas: Pēdējos gados vairāk nekā puse no EDI autoru zinātniskajiem rakstiem publicēti prestižāko zinātnisko žurnālu grupā Q1 un Q2 (CiteScore).

Pētniecības/Stratēģiskie pīlāri: Viedu iegultu kooperatīvu sistēmu izstrāde, balstoties uz signālu apstrādi un iegulto intelektu, viediem sensoriem un lietu internetu, robotiku un mašīnuztveri un tālizpēti. Kosmosa datu apstrāde. Īpaši precīza notikumu laika mērīšana.

Loma sabiedrībā: Izmantot savas zināšanas, pieredzi un kompetences, lai sniegtu sabiedrībai jaunas tehnoloģijas viedās mobilitātes, industrijas 4.0, precīzās un personalizētās veselības, digitālās dzīves, kosmosa un citās jomās. Finansējuma piesaiste pētniecībai, jaunu speciālistu sagatavošana, Latvijas un tās zinātnes atpazīstamības veicināšana pasaulē, nododot zināšanas uzņēmumiem jaunu produktu radīšanai.

Institūts lepojas: Zinātņu akadēmijas (ZA) ietvaros 1960. gadā dibināts Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts, kurā iekļāvās atsevišķas Fizikas institūta un Enerģētikas institūta laboratorijas. Institūta izveides iniciators un pirmais direktors (līdz 1992. gadam) bija Eduards Jakubaitis. Institūts darbu uzsāka ZA augstceltnes telpās, un tā galvenās pētniecības tēmas saistījās ar ciparu skaitļošanas tehnikas attīstību, automātu teoriju, elektronisko elementu, īpaši pusvadītāju ierīču, parametru noteikšanu un testēšanu, ātrdarbīgu loģisko shēmu izveidi izmantojot tuneļdiodes u. c.

Kā 60. gadu nozīmīgākais notikums ir institūta radītā un uzbūvētā pirmā ciparu elektroniskā skaitļojamā mašīna Latvijā Jāņa Daubes vadībā. Tā sekmīgi izmantota vairākus gadus, veicot pētniecībā nepieciešamos aprēķinus. Institūtam strauji augot, 1964. gadā tas pārcēlās uz jaunām telpām ZA pilsētiņā, kas bija izveidojusies Rīgas pilsētas Teikas rajonā. 1967. gadā uzsākta zinātniskā žurnāla “Automātika un skaitļošanas tehnika” izdošana, kurš šobrīd ar nosaukumu “Automatic Control and Computer Science” tiek indeksēts SCOPUS un izplatīts caur Springer.

70. gadu spilgtākie sasniegumi saistīti ar mini-ESM un pirmo Latvijā radīto mikroprocesoru sistēmu izveidi. Īpaši jāpiemin multiprocesoru kontroles sistēma Mēness visurgājējam PSRS Mēness programmas ietvaros, kas tika radīta Alda Bauma vadībā. Nozīmīgs darbs ieguldīts arī metroloģiskā atbalsta sniegšanai pusvadītāju rūpniecībai, kura tajos gados sekmīgi attīstījās arī Latvijā.

80. gados par galveno pētniecības tēmu izvēlēta datortīklu izpēte un attīstība. Institūts kļuva par vienu no šīs jomas vadošajām zinātniskajām institūcijām PSRS. Intensīvs darbs veikts teritoriālo, kā arī lokālo datortīklu izpētes jomā, izstrādāti vairāki programmatūras un elektroniskās aparatūras produkti, attīstīti vērienīgi projekti, kā, piemēram, PSRS Zinātņu akadēmijas datortīkla AKADEMNET izveide E. Jakubaiša vadībā. Institūtā nodarbināto pētnieku un atbalsta personāla skaits sasniedza 800 cilvēku.

1991. gadā EDI ieguva tagadējo nosaukumu, un par direktoru tika ievēlēts Ivars Biļinskis. Pētniecībā notika aktīva pievēršanās signālu ciparapstrādes problēmu risināšanai, īpaši, neregulāri pārveidotu signālu apstrādei, lāzerlokācijas, lāzera-Doplera, superaugsto frekvenču un citu signālu ciparapstrādei. Turpinājās pētījumi arī mikroprocesoru sistēmu, nelineāru objektu dinamiskas analīzes, integrālo shēmu projektēšanas metožu un datoru tīklu pārvaldības jomās. Nozīmīgākais sasniegums 90. gados ir 1997. gadā iegūta Eiropas IT balva par “Dasp-lab system” izstrādi I. Biļinska vadībā, kura demonstrēja institūtā izveidotās “Digital alias-free signal processing” tehnoloģijas iespējas.

21. gadsimta pirmās desmitgades spilgtākais sasniegums ir EDI radītā augstas precizitātes laika mērīšanas tehnoloģija jeb “Event Timers” (Jurija Artjuha vadībā), kas ir starptautiski augtu novērtēta un “International Laser Ranging Service” ietvaros pielietota visā pasaulē – Eiropas Savienībā, ASV (NASA), Ķīnā, Japānā, Korejā, Krievijā (ROSCOSMOS) u. c. Šobrīd vairāk nekā puse no visām satelītu lāzerlokācijas stacijām izmanto EDI radītos notikumu taimerus. Turklāt ar Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) atbalstu šī laika mērīšanas tehnoloģija ir pielāgota arī darbam kosmosa apstākļos un tās izmatošana jau ieplānota vairākās EKA misijās.

2007. gadā par institūta direktoru ievelēts Modris Greitāns. Desmitgades otrajā pusē, pateicoties piesaistītam Eiropas Struktūrfondu finansējumam, veikta būtiska institūta infrastruktūras un laboratoriju aprīkojuma modernizācija, kā arī iesākta institūta telpu renovācija. Pateicoties šim faktam un pētniecisko projektu paplašināšanai, EDI darbā iesaistīti vairāki desmiti jauno speciālistu, universitāšu studentu un doktorantu. Zinātniskā darbība tika veiksmīgi papildināta ar jauniem pētniecības virzieniem – bezvadu sensoru tīkli, iegultās sistēmas, attēlu apstrāde, biometrijas signālu apstrāde.

21. gadsimta otrā desmitgadē turpinās institūta attīstība, veicot būtiskus ieguldījumus EDI infrastruktūrā, telpu modernizācijā, bezvadu sensoru tīklu un lietu interneta, kā arī intelektuālo transporta sistēmu testa gultņu izveidē, gan aktīvi piesaistot nacionālos (tai skaitā koordinējot VPP “SOPHIS” izpildi M. Greitāna vadībā) un, it īpaši, “Apvārsnis 2020” projektus (kopā 16 projekti ar 4,51 miljonu eiro lielu finansējumu). Līdz ar to paplašinās pētniecības tematika, pievēršoties savienotai un autonomai mobilitātei, mākslīgam intelektam, kiberfizikālajām sistēmām un robotikas tehnoloģiju pētniecībai. Ar EDI izveidoto bezpilota auto 2016. gadā veikti pirmie pašbraucošā auto braucieni Latvijā bijušā Rumbulas lidlauka teritorijā. Savukārt 2017. gadā Biķernieku trasē tas tiek demonstrēts plašai publikai (izvizinot arī satiksmes un ekonomikas ministrus).

Zinātnisko institūciju starptautiskos izvērtējamos savā zinātņu nozaru grupā EDI ieguvis visaugtākos vērtējumus – 2013. gada izvērtējumā EDI ir vienīgā valsts zinātniskā institūcija inženierzinātņu un datorzinātņu jomā, kas tika vērtēta kā augsta līmeņa, spēcīga un starptautiski nozīmīga institūcija. Savukārt, 2019. gada izvērtējumā EDI ir vienīgā zinātniskā institūcija inženierzinātņu un tehnoloģiju jomā, kuras pētniecības kvalitāte novērtēta kā ļoti laba, bet attīstības potenciāls novērtēts ar atzīmi izcili.

Šobrīd, 21. gadsimta trešajā desmitgadē, EDI ir starptautiski atpazīts un atzīts pētniecības centrs, kas lepojas ar saviem darbiniekiem – gan jaunajiem pētniekiem, gan pieredzējušiem zinātniekiem – un kas sniedz būtisku ieguldījumu viedo iegulto kooperatīvo sistēmu attīstībā Eiropas un pasaules līmenī, koordinējot un vadot tehniskos darbus “Apvārsnis 2020”, “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Kosmosa aģentūras projektos. EDI sadarbojas ar simtiem uzņēmumu, universitātēm un pētniecības centriem visā pasaulē, piemēram, robotikas jomā (projekti: AI4DI, EdgeAI; EDIdaļas vadītājs: Dr. Modris Greitāns), pašbraucošo auto jomā (projekti: PRYSTINE, AI4CSM; EDI daļas vadītājs: Dr. Kaspars Ozols), digitālo shēmu un izstrādes rīku izstrādes jomā (projekts: GOIT; projekta koordinators Dr. Rihards Novickis), valkājamo elektronisko ierīču jomā (PRESIDIUM, EDI daļas vadītājs: Dr. Atis Elsts), mākslīgā intelekta jomā (projekti: VIZTA, IMOCO4.E; EDI daļas vadītājs: Dr. Roberts Kadiķis) u. c. Institūtam ļoti palīdzētu, ja tiktu mazināts nelietderīgais administratīvais slogs, tiktu ieguldīts pētniecības infrastruktūrā, palielināts bāzes finansējums un veidotas ilgtermiņa (>6 gadu) valsts pētījumu programmas.

Lepojamies ar pēdējo trīs gadu komercializācijas rezultātiem, jo esam licencējuši astoņas dažādas tehnoloģijas uzņēmējiem un pārdevuši patentu par EDI radīto biometrijas sistēmu M. Greitāna vadībā, kā arī ar attīstīto zinātnisko infrastruktūru, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki miljoni eiro, ļaujot veikt pētniecību pasaules līmenī. Pēc pieciem gadiem institūts būs multidisciplinārs, starptautiski atpazīts un augstu novērtēts pētniecības centrs. Institūtam ļoti palīdzētu, ja Latvijas politiķi un ierēdņi pie mums biežāk ciemotos un vairāk uzticētos.

Lai Latvijā zinātne attīstītos, mums, nedaudz pārfrāzējot mūsu dižgaru Raini, vajag nevis vienam pret otru karot, bet gan visiem kopā pret tumsu!

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja Dr. sc. comp. Modris Greitāns un
Dr. sc. ing. Kaspars Ozols

Lasīts 778 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")