Zinātnes Vēstnesis

Iepazīstinām ar Latvijas zinātniskajiem institūtiem - Latvijas Organiskās sintēzes institūts //"Zinātnes Vēstnesis"

OSI ēka Rīgā, Aizkraukles ielā 21. Publicitātes foto. OSI ēka Rīgā, Aizkraukles ielā 21. Publicitātes foto.

Dr. chem. Osvalds Pugovičs: “OSI nemitīgi attīstās un pilnveidojas jau vairāk nekā 65 gadus. Ikviens no mūsu darbiniekiem savā veidā ir ietekmējis institūta kopējo attīstību jeb atstājis savu pēdu nospiedumus. Šie nospiedumi kopā veido to OSI, ko pazīstam šodien, ar ko pamatoti lepojamies!”

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 3 (630), 2023. gada 27. marts (PDF)

IEPAZĪSTINĀM AR LATVIJAS ZINĀTNISKAJIEM INSTITŪTIEM:
"Latvijas Organiskās sintēzes institūts"

 

Akronīms: OSI
Dibināšanas gads: 1957.
Moto: Zināt, lai dziedinātu.
Misija: Risināt globāli nozīmīgus jautājumus, lai uzlabotu cilvēka dzīves kvalitāti un veselību.
Vīzija: OSI ir viens no Eiropas līderiem ķīmijā un biomedicīnā. Institūtā dzimst un attīstās spilgtas personības, zinātniskas idejas un jauni produkti.
Vērtības: Zinātniskā izcilība, starptautiska veiktspēja, sadarbības platforma, talantu magnēts, vēsturiskā pēctecība.
Kolektīvu raksturojošs īpašības vārds: mērķtiecība.

Pēdējos divos “Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajos novērtējumos” atzīts kā labākais zinātniski pētnieciskais institūts Latvijā

Personāls: Darbinieku skaits: 280; Zinātniskais personāls: 177, no tiem zinātniskā doktora grāds (Ph. D.) – 97 darbiniekiem, bakalaura un maģistra grāda pretendenti – 56, zinātniskā doktora grāda pretendenti – 28.

Finanses: 2022. gadā kopējais saņemtais finansējums ir 17,6 miljoni eiro, no kuriem 87% ir konkursa kārtībā piesaistītais finansējums, bet 13% – bāzes finansējums. Savukārt 4,4 miljonus eiro OSI ieguvis sadarbojoties ar industriju. Pēdējos piecos gados no dažādiem starptautiskiem privātiem un publiskiem avotiem OSI piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Projekti: OSI ir koordinators un vada starptautiskus konsorcijus trīs “Apvārsnis Eiropa” un “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas finansēšanas programmas projektos.

Zinātne: Pēdējos piecos gados vairāk nekā puse no OSI autoru zinātniskajiem rakstiem publicēti visprestižāko zinātnisko žurnālu grupā Q1 (CiteScore). 2022. gadā vidējais to žurnālu ietekmes faktors (IF), kur publicēti institūta zinātnieku pētījumu rezultāti – 6,55. OSI nozares svērtā citēšanas indeksa (FWCI) vērtība 2022. gadā tiek prognozēta 1,3.

Pētniecības/Stratēģiskie pīlāri: Sabiedrības veselība (veselības izaicinājumi): zāļvielu atklāšana, biomateriāli, biomedicīniskie rīki; Ilgtspējīga ķīmija un tehnoloģijas: sintēzes metodoloģija, atjaunojamo resursu valorizācija, viedie materiāli.

Loma sabiedrībā: Virzīt nozares attīstību un zinātnisko izaugsmi.

Institūts lepojas:

OSI nemitīgi attīstās un pilnveidojas jau vairāk nekā 65 gadus. Ikviens no mūsu darbiniekiem savā veidā ir ietekmējis institūta kopējo attīstību jeb atstājis savu pēdu nospiedumus. Šie nospiedumi kopā veido to OSI, ko pazīstam šodien, ar ko pamatoti lepojamies un kas jau divas reizes pēc kārtas neatkarīgu ekspertu acīs ir izpelnījies Latvijas visaugstāk novērtētās pētniecības organizācijas godu. Pat apjomīgas monogrāfijas būs par maz, lai uzskaitītu visus kolēģus, kuru paveiktais veido šo lepno ēku. Tomēr OSI vēsturē varam iezīmēt vairākus izteiktus sasniegumus, kas noteikuši institūta tālāko attīstību vai nostiprinājuši pārliecību par attīstības virziena pareizību. To īstenošanā svarīgu lomu spēlējušas konkrētas personības, un ir pamatots iemesls ar šiem cilvēkiem lepoties. Protams, šāda pārskata saturs balstās tā veidotāju subjektīvajā pieredzē un nepretendē uz absolūtas patiesības statusu.

Apskats būtu jāsāk no 1957. gada, kad institūts dibināts. Enerģiskais un talantīgais Solomons Hillers bija cilvēks, kurš saskatīja nepieciešamību izveidot pētniecības organizāciju, kas nodarbotos nevis ar konkrētas zinātniskas problēmas risināšanu, bet pievērstos sabiedrības veselībai svarīgam uzdevumam – nodrošinātu pacientiem terapijas pieejamību gan atklājot jaunus medikamentus, gan pilnveidojot zināmo zāļvielu iegūšanas tehnoloģijas. Profesors Hillers ne tikai saskatīja šo vajadzību, bet arī prata pārliecināt par izvēlētā ceļa pareizību gan savus līdzgaitniekus, gan tā laika politikas veidotājus. Jāpiemin arī profesoru Gustavu Vanagu, profesori Sofiju Zajevu un profesoru Jāni Stradiņu, kuri jau OSI sākotnē rūpējās par organiskās ķīmijas, farmakoloģijas un fizikāli organiskās ķīmijas virzienu attīstību, t. i. trim pīlāriem, kas joprojām stabili balsta institūta zinātnes platformu. Pirmais izcilais sasniegums, kas pierādīja izvēlētās pieejas efektivitāti, bija jau 1964. gadā, kad profesore Regīna Žuka sintezēja ftorafuru (starptautiskais nosaukums – tegafurs). Tas ir pretvēža preparāts, kas 1972. gadā tika reģistrēts lietošanai medicīnas praksē Japānā. Institūta starpdisciplinārā pētniecības platforma ļāva pulcēt dažādu jomu speciālistus un neticamā ātrumā iegūt preparāta reģistrācijai vajadzīgos datus. Tegafurs joprojām ir onkologu arsenālā, un 2021. gadā vien SCOPUS starptautisko publikāciju datubāzē atrodami vairāk nekā 800 zinātniskie raksti par tā pielietojumu un iedarbību.

Kā nākamo būtisko pieturas punktu gribētu minēt 1969. gadu, kad Dr. Jānis Polis patentēja remantadīna iegūšanas metodi. Šo vielu jau gadu iepriekš bija patentējusi firma “Du Pont”, taču Dr. Polis tajā saskatīja fantastisku potenciālu gripas ārstēšanā un atklāja daudz vienkāršāku tā sintēzes metodi. Sekodams savai pārliecībai par remantadīna efektivitāti, ķīmiķis Dr. Polis apguva farmakoloģijas zināšanas, organizēja nepieciešamos pētījumus un panāca, ka jau 1974. gadā šo preparātu reģistrēja lietošanai gripas ārstēšanai. Arī remantadīnu joprojām izmanto medicīnā, neraugoties uz nākamās paaudzes pretvīrusu preparātu augsto efektivitāti.

Gan tegafura atklāšana, gan remantadīna attīstība pierādīja OSI iespējas sākotnēji nosprausto mērķu sasniegšanai, līdz ar to institūts arvien vairāk attīstīja savu darbību jaunu oriģinālu zāļu vielu izstrādes jomā. Ķīmisko savienojumu, ko šodien pazīstam kā meldoniju, profesors Ivars Kalviņš, šobrīd Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, patentēja 1975. gadā, tā reģistrācija medicīnas preparāta statusā notika 1985. gadā. Šajā laika posmā OSI pilnībā demonstrēja savu multidisciplināras pētniecības organizācijas jaudu. Sadarbojoties ķīmiķiem (Dr. Valentīna Semeņihina), fizikāli organiskās ķīmijas speciālistiem (prof. Edvards Liepiņš), farmakologiem (Dr. Boriss Simhovičs, Dr. Žanna Šutenko, Dr. Dainuvīte Meirēna), profesora Kalviņa vadībā izdevās pierādīt meldonija darbības mehānismu, lai gan jāatzīst, ka tā laika pētniecības tehnoloģijas nebija piemērotas tik sarežģītam uzdevumam un līdz dziļai izpratnei par meldonija iedarbību nācās gaidīt līdz 21. gadsimta otrās dekādes vidum. Jāuzsver, ka meldonija attīstības periods sakrita ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmsākumiem un OSI zinātniekiem nācās apgūt sarunu veikšanas prasmes ar ārvalstu komercsabiedrību partneriem. Prof. Ivars Kalviņš un prof. Edmunds Lukevics aktīvi attīstīja esošo kontaktu tīklu un meklēja jaunus sadarbības partnerus, tādējādi liekot pamatus zinātnisko rezultātu komercializācijai Latvijā. AS “Grindeks” Valda Jākobsona vadībā jau 2005. gadā sasniedza meldonija pārdošanas apjoma slieksni – 30 miljonu ASV dolāru. Saprotams, ka šīs darbības un sadarbības stimulēja arī OSI attīstību kopumā. Institūtā ienāca izpratne par jauno zinātnes finansējuma modeli, it īpaši Eiropas Savienības fondu pielietojumu, Ietvarprogrammu darbības mehānismiem un līgumpētniecības norises principiem.

Jauno darbības apstākļu iestāšanās ar pilnu jaudu izpaudās 2000. gadā, kad Dr. Eināra Ložas grupa līgupētījuma projekta ietvaros uzkonstruēja un sintezēja savienojumu, ko šodien pazīstam kā pretvēža preparātu belinostatu. Šajā projektā OSI zinātnieki darbojās kā līdzvērtīgi partneri konsorcijā ar vairākām ārvalstu pētniecības organizācijām. Veiksmīgi tika apgūti arī komercnoslēpuma principi, jo pirmā publikācija par jauno molekulu zinātniskajā presē parādījās tikai piecus gadus pēc tās sintēzes. Laba pieredze bija arī privātā sektora līdzekļu piesaistīšanas mehānismu izpratne, jo belinostata projekta stratēģiskie investori laika posmā no sintēzes 2000. gadā līdz reģistrācijai 2014. gadā nomainījās vairākas reizes.

Šo pārmaiņu laikā iegūtās prasmes neapšaubāmi ir viens no iemesliem, kādēļ OSI ir pētniecības organizācija ar lielāko līgumpētījumu apjomu Latvijā, kas pēdējo piecu gadu laikā stabili atrodas robežās starp 4 un 4,5 miljoniem eiro.

Pārejot no pagātnes sasniegumu pārskata pie mūsdienām, jāsaka, ka arī šobrīd ir daudz jomu, kas institūtam vēl jāapgūst. Pamatoti lepojamies ar uzticamu partneru statusu milzīgu starptautisku pētniecības konsorciju sastāvā, piemēram, no 2014. līdz 2021. gadam OSI darbojās jaunu antibiotiku izstrādes projektā ENABLE, institūts ir ķīmiskās bioloģijas pētniecības infrastruktūras konsorcija EU-OPENSCREEN dibinātāju vidū. Esam iemācījušies attīstīt savas zinātniskās idejas, secīgi piesaistot dažādus finansējuma avotus, tādā veidā viena no OSI oriģinālizstrādnēm, nu jau AS “Grindeks” īpašumā, ir veiksmīgi izgājusi caur klīnisko pētījumu pirmo fāzi. Par to, vai jaunie sasniegumi atstās uz OSI attīstību tikpat lielu iespaidu, kā pagātnes nopelni, vislabāk varēs spriest, ievērojot laika distanci.

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis” sagatavoja
Dr. chem. Osvalds Pugovičs un Dr. Elīna Erdmane

Lasīts 596 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")