Zinātnes Vēstnesis

Latvijas zinātne ir uztrenēta dinamiski reaģēt uz projektu iespējām/"Zinātnes Vēstnesis"

Latvijas zinātne ir uztrenēta dinamiski reaģēt uz projektu iespējām/"Zinātnes Vēstnesis"

Latvijas Zinātņu akadēmijas laikraksts “Zinātnes Vēstnesis” uzsāk interviju ciklu ar augstāko izglītības iestāžu vadītājiem, lai pārrunātu dažādus ar Latvijas izglītības kvalitāti, kā mūsu valsts iekšējā darba tirgū, tā arī starptautiskajā konkurences tirgū, saistītus jautājumus. Akadēmiskās zinātnes pārstāvjus interesē attīstības un perspektīvas jautājumi: Latvijā iegūtās augstākās izglītības vērtība un praktiskā pielietojamība un zinātnes attīstība. Uzsākot interviju ciklu Ojārs Spārītis uz sarunu aicināja Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektoru, akadēmiķi Tāli Juhnu.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 1(628), 2023. gada 30. janvāris (PDF)

Latvijas zinātne ir uztrenēta dinamiski reaģēt uz projektu iespējām

 

Šobrīd (2023. gada 12. janvārī) tu atrodies Ņujorkā, piedaloties ANO rīkotā zinātnieku diskusijā. Mani interesē tavs sacītais šajā forumā un kādas idejas rosināji apspriest globāla mēroga diskusijas dalībniekiem? Vai kopējā pasaules zinātnieku katlā tik mazas valsts kā Latvijas izglītības un zinātnes identitāte ir pamanāma?

2021. gada 4. maijā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs (António Guterres) mani un vēl deviņus ekspertus no dažādām valstīm iecēla ANO augsta līmeņa ekspertu grupā, kas atbalsta tā dēvēto ANO Tehnoloģiju veicināšanas mehānismu (Technology Facilitation Mechanism). Mana nonākšana šajā grupā ir arī Latvijas diplomātijas ANO nopelns. Mūsu galvenais uzdevums – sniegt priekšlikumus un veicināt diskusiju, kā zinātne, tehnoloģijas un inovācijas var sekmēt ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu. Relatīvi nelielas, īpaši Eiropas valsts, kā Latvijas, pārstāvniecība šajā grupā ir reta, un tas man dod iespēju paust Latvijas un daļēji arī Eiropas Savienības skatījumu, jo esmu vienīgais pārstāvis no Eiropas. Viens no mūsu uzdevumiem ir izstrādāt programmu, tas ir, identificēt tematus un runātājus gada svarīgākajam ANO zinātnes notikumam – Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas forumam, kas šogad notiks maijā Ņujorkā. Runājot par manu ieguldījumu, es aktīvi iesaistījos, lai uz ANO diskusiju galda nonāktu divi temati – inovāciju sistēmas loma ekonomikas attīstībā un digitālo tehnoloģiju ietekme uz izglītību, īpaši pēcpandēmijas situācijā. Par pēdējo es vadīju foruma sekciju, pēc kuras tapis dokuments, ko ANO izmanto politikas veidošanā.

Pēc manas pieredzes globālie un Eiropas mēroga zinātnes politikai veltītie forumi lielā mērā atražo globālās industrijas apmaksātos klimata pārmaiņu un enerģētikas kursa maiņas tematus, kuriem zinātnieki paklausīgi seko, jo viņi par šiem pētījumiem saņem naudu. Vai globāli ir sajūtama pētniecisko virzienu konjunktūras maiņa, ja zinātnes zemdegās jau kļūst pamanāmi no vairuma zinātnieku pieņemtajām domām atšķirīgi viedokļi pret antropogēnā faktora pārspīlēšanu zemes sasilšanas un ekoloģisko katastrofu prognozēs, par tehnozinātņu uzkundzēšanos humanitārajai un sociālajai sfērai un varbūt citiem līdzīgiem tematiem?

Jāuzsver, ka ANO ekspertu diskusijās vienmēr ir viedokļu dažādība. Šeit noteikti nedominē viens “pareizais” viedoklis. Tas saistīts ar to, ka ANO ir pārstāvētas valstis ar atšķirīgu politisko, ekonomisko un vēsturisko pieredzi. Tāpēc ANO diskusijās nepastāv vienu, piemēram, tehnisko zinātņu dominance, jo jebkurš secinājums vai ieteikums tiek rūpīgi apspriests, ņemot vērā sociālo un humanitāro zinātnieku, ekspertu un politiķu viedokļus. Tas ir daļēji arī tāpēc, ka ANO ilgtspējības mērķi primāri attiecas uz jaunattīstības valstīm. Šie reģioni bieži ir krīžu un militāru konfliktu zonās, līdz ar to jābūt labai izpratnei par sociālantropoloģiskajiem, kultūrvēsturiskajiem un politiskajiem aspektiem, lai, pieņemot lēmumus, situāciju nepasliktinātu.

Latvijā tev izdevusies lieliska zinātnieka karjera. Tu esi LZA akadēmiķis, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors, kurš pārredz visu savas augstskolas zinātnisko pētījumu lauku. Var sacīt, ka kolēģi un politiķi tevi izredzējuši vienai no vadošākajām lomām Latvijas zinātnes politikas un attīstības menedžmentā. Kur ir Latvijas izglītības un zinātnes klupšanas akmeņi, ja jau gadiem mūsu augstskolas nespēj sasniegt tik kārotos augstos starptautiskos reitingus, ja pasaules industriālo lielvalstu uzņēmēji nedrūzmējas rindā pie mūsu zinātnisko institūtu laboratorijām, lai bez kavēšanās nopirktu mūsu zinātnieku izgudrojumus un ieviestu ražošanā starptautiskajos patentos fiksētus atklājumus?

Saskaņā ar neatkarīgu starptautisko ekspertu viedokli, pēdējo desmit gadu laikā Latvijas zinātnes un izglītības sistēma ir pilnveidojusies un vairums zinātniskajās institūcijās ir labs zinātniskais līmenis, bet daļai – pat izcils1 . Taču vienlaikus kārtējo reizi tiek uzsvērts, ka zinātne un izglītība tiek nepietiekami finansēta, līdz ar to proporcija starp projektos iegūto un bāzes finansējumu neveicina ilgtermiņa zinātniskos pētījumus un pētnieku atjaunotni, ko apliecina fakts, ka Latvijā ir relatīvi mazs doktorantu un pēcdoktorantu skaits. Līdz ar to nenotiek pilnvērtīga akadēmiskā personāla atjaunotne. Mums ir vai bija daudzas veiksmīgas atbalsta programmas, piemēram doktorantu un pēcdoktorantu granti, tehnoloģiju pārnese un citi labi finanšu instrumenti, bet diemžēl, par cik tie pārsvarā ir īstermiņa (jo finansējums nāk no struktūrfondiem un atveseļošanās noturības mehānisma), ir grūti plānot universitātes zinātnes stratēģiju ilgtermiņā.

Sadarbība ar ārvalstu uzņēmumiem notiek, bet pārsvarā, piedaloties kopējos Eiropas projektos, jo lielvalstu uzņēmumi primāri strādā ar savu valstu zinātniekiem, investējot savas zinātnes sistēmas attīstībā. RTU zinātnieki Eiropas projektos strādā kopā ar tādiem uzņēmumiem kā “Dailmer”, “Volvo” un “Airbus”, tomēr uzskatu, ka Latvijā nepieciešams veicināt arī jaunu zinātņietilpīgu uzņēmumu attīstību. Pēdējo gadu laikā, izmantojot kompetences centru projektus, tehnoloģiju pārneses vai Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (European Institute of Innovation & TechnologyEIT) programmas, Latvijā veidojas jauni uzņēmumi, piemēram, robotikas, klimata tehnoloģiju un pārtikas jomās. Universitātes un daži zinātniskie institūti izveidojuši veiksmīgas sistēmas šādu uzņēmumu izaugsmei, piemēram, no universitāšu zinātniekiem cēlušies jaunuzņēmumi “Spirulina Nord” vai “Altenative Plants”. Lai tas notiktu vēl veiksmīgāk ir nepieciešams stiprināt zinātnisko institūciju tehnoloģiju pārneses vienības un ir jāievieš uzlabojumi arī likumdošanā attiecībā uz intelektuālā īpašuma politiku.

Runājot par reitingiem, zinātniskās universitātes tajos pakāpeniski kāpina savas pozīcijas, tomēr, lai nonāktu starp 500 pasaules labākajām universitātēm, būtiski jāpalielina zinātnisko publikāciju vidējā citējamība. Saskaņā ar jauno reitinga aprēķina metodiku, nepietiek, ja universitātē ir dažas spēcīgas zinātnieku grupas, bet jāpanāk, ka lielāka daļa akadēmiskā personāla, ieskaitot mācībspēkus, publicējas augstas raudzes žurnālos un viņu publikācijas tiek citētas. Tam, savukārt, ir vajadzīgas investīcijas, lai nodrošinātu stabilu ilgtermiņa finansējumu akadēmiskā ceļa attīstībai. Ja Latvijas universitāšu vietas reitingos rēķinātu pret valsts ieguldīto finansējumu, mūsu sasniegumi ir vērtējami kā ļoti labi.

Vai tikai hroniskais finansējuma trūkums valsts budžetā izglītībai un zinātnei ir laupījis tās kapacitāti un jaudu? Kāpēc tik ietekmīgiem zinātniekiem un zinātnes politikas autoritātēm kā tev, Jānim Kloviņam, lielo augstskolu rektoriem kopumā nav izdevies pavērst valsts finansējuma plūsmu izaugsmei un stabilitātei labvēlīgākā virzienā, ja politiķi kā vienīgo panaceju piedāvā tikai budžeta palielinājumu uz starptautiski fondētu līdzekļu piesaisti projektu veidā?

Kopējais finansējums zinātnē, izglītībā un inovācijā pieaug, bet problēma ir, ka tā finansējuma daļa, ko augstskolas saņem no valsts budžeta, palielinās pārāk lēni salīdzinoši ar kaimiņvalstīm. Kā minēju, lielu daļu no zinātnes finansējuma veido struktūrfondi, kuru apjoms ar laiku samazinās. Kopā ar citu zinātnisko institūciju pārstāvjiem esmu piedalījies dažādu finansēšanas instrumentu dizainēšanā. Piemēram, realizējot Atbalsta programmu inovāciju sekmēšanai un tehnoloģiju pārnesi, vairākās zinātniskajās institūcijās pieaudzis pārdoto patentu skaits. Ir arī uzsākta tenūrprofesoru piesaiste – mums RTU jau ir ievēlēti trīs tenūrprofesori, un, domājams, nākotnē tenūrprofesūru ieviesīs arī citās augstskolās.

Cits piemērs ir programma “Inovāciju granti studentiem”, kas ir atbalsts visa līmeņa studentiem, piedāvājot iesaistīties dažādās aktivitātēs un saņemt stipendijas un atbalsta grantus, tā palīdzot pilnveidot studentu uzņēmējspējas, sadarbību ar industriju un agrīnu zinātniski ietilpīgu biznesa ideju attīstību. Šāds atbalsts studentiem ļāvis RTU palielināt jauniešu interesi par inženierzinātnēm un fundamentālajām zinātnēm.

Runājot par budžeta izlietojumu Latvijas Zinātnes padomes (LZP) projektiem, ar Jāni Kloviņu esam palīdzējuši uzlabot projektu atlases sistēmu atbilstoši Eiropas standartiem un devuši ieguldījumu procesā, kura rezultātā ministrijas uzsākušas jaunas valsts pētījumu programmas.

LZP granti ir praktiski vienīgais finansējums, uz kuru zinātnieki var pretendēt, iesniedzot projektus par brīvi izvēlētu tematu. Finansējums pakāpeniski palielinās, piemēram, šogad varētu būt papildu ap 1,5 miljonu eiro. Tomēr šī summa Latvijas mērogam ir neliela un neatbilst lielajam pieprasījumam. Piemēram, pēdējā konkursā ir sasniegts rekordaugsts pieteikumu skaits, kā rezultātā veiksmes procents ir zem 7%. Šie dati parāda, ka jāturpina straujāk palielināt investīcijas šajā programmā.

Tajā pašā laikā būtiski veidot arī jaunus budžeta finansējuma instrumentus, īpaši kuri veicina mijiedarbību starp zinātniskām jomām. Ar prieku novērtēju, ka pēdējos gados Latvijas zinātnieki aizvien labāk sadarbojas, veidojot jaunas kopējas iniciatīvas. Labs piemērs šim apgalvojumam ir COVID-19 Valsts Pētījumu programmas projekti. Es vadīju vienu šādu projektu, kur RTU kopā ar astoņām institūcijām sešu mēnešu laikā izveidojām septiņus strādājošus prototipus, kas palīdzētu samazināt slimību izplatīšanas riskus medicīnas iestādēs un skolās. Mani kolēģi ārzemju universitātēs nespēja noticēt, ka tas ir iespējams, bet mēs redzam, ka Latvijas zinātne ir uztrenēta dinamiski reaģēt uz projektu iespējām.

Mana bērnība bija saistīta ar vecāku darba vietu piensaimniecībā, un labi saprotu bakterioloģiskā piesārņojuma bīstamību gan ūdenī, gan pārtikā. Tāpēc ar interesi sekoju tavai kā zinātnieka sadarbībai ar piensaimniekiem par pētījumiem pārtikas, konkrēti, piena produktu kvalitātes kontrolē un attīrīšanā no mikroorganismiem un baktērijām. Vai tavs pētnieciskais un sadarbības projekts bijis sekmīgs? Vai var runāt par būtiskiem jaunievedumiem piena pārstrādes tehnoloģisko procesu uzlabošanā Latvijā vai plašākā teritorijā?

Interesanti, ka mana pētniecība nav tieši saistīta ar pārtikas tehnoloģijām. Mans pētniecības objekts ir dzeramais ūdens un notekūdens. Vienā no Eiropas projektiem man izdevās izstrādāt metodi, ar kuru var ātri un precīzi noteikt patogēno baktēriju koncentrāciju ūdenī. Šo metodi gribējām komercializēt, un izrādījās, ka pārtikas industrijai par to ir lielāka interese. Tāpēc izveidoju uzņēmumu “Conelum”, piesaistījām investīcijas un sākām tehnoloģiju piemērot piena produktu kvalitātes monitoringam. Tehnoloģija apvieno mākslīgo redzi ar ātrās noteikšanas metodēm. Tehnoloģijas prototips ir gatavs, bet lielākais izaicinājums ir jaunās metodes sertifikācija, jo pārtikas industrijai ir augsti kvalitātes standarti un tas ir dārgi. Patlaban meklējam finansējumu šim procesam. Ieguvu labu pieredzi, kuru izmantoju nākamā uzņēmuma radīšanā, kā arī pētniecībai.

Vairākus gadus esi RTU zinātņu prorektors un administrē milzīgas zinātņu impērijas attīstību. Kāda ir perspektīva Latvijas zinātnē izstrādātajām inovācijām? Vai Latvijas industrija spēj uzņemt un integrēt ražošanā mūsu zinātnieku izgudrojumus, vai mūsu atklājumi pārsvarā paliek uz papīra un to idejas pārņem zemes ar attīstītāku industriju?

Latvijā ir daudz mazo un vidējo uzņēmumu, kuriem ir ierobežoti līdzekļi investēt attīstībā un zinātnē. Līgumdarbu summas parasti ar šiem uzņēmumiem nepārsniedz 100 000 eiro. Jāsaka gan, ka līgumdarbu skaits RTU pieaug, tomēr tas nerisina zinātnes attīstības jautājumus ilgtermiņā. Uzskatu, ka mums ir laba sadarbība ar valsts kapitālsabiedrībām, jo tās aizvien aktīvāk iesaistās gan kopējos pētniecības projektos, gan kopīgi sagatavojot doktorantus.

Mana pieredze rāda, ka ir būtiski ar industriju sākt sadarboties produkta agrīnā attīstības stadijā. Tāpēc RTU esam uzsākuši vairākas sadarbības programmas ar uzņēmumiem, tā nodrošinot ciešāku mijiedarbību starp nozari, zinātniekiem un studentiem. Piemēram, uzsākām industriālā doktora programmu ar tādiem uzņēmumiem kā “LMT” un “Sakret”.

Tā, pateicoties tehnoloģiju pārnesei un, kas arī svarīgi, cilvēku sadarbībai, veidojas zinātnes un industrijas ilgtermiņa attiecības. Tāpat ir svarīgi veidot infrastruktūru, kur kopā ar industriju varam strādāt pie jaunām tehnoloģijām. Mēs sniedzam atbalstu ne tikai lieliem uzņēmumiem, bet arī jaunuzņēmumiem, kuriem īpaši ir vajadzīga piekļuve prototipēšanas, mērogošanas vai testēšanas iekārtām. Minēšu divus sadarbības piemērus – iespējas partneriem izmantot RTU Augstas veiktspējas skaitļošanas centra (HPC centra) pakalpojumus, kā arī jaunizveidotās RTU Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorijas sniegtās iespējas, jo tur ir aparatūra, kas nepieciešama dažādu tekstilizstrādājumu, piemēram, militārā apģērba vai aizsargmasku pārbaudei.

Patlaban reģionā pieejami arī daudzi finanšu instrumenti, kurus var izmantot zinātnieki vai studenti, ja viņi redz iespēju attīstīt savu uzņēmumu vai produktu. Minēšu piemēru no pieredzes – mans 2022. gadā izveidotais jaunuzņēmums saņēmis finansējumu no “Techstars” investīciju fonda, un savu jauno produktu – ūdens kvalitātes monitoringa iekārtu – testējam jau trīs Eiropas valstīs.

Konkursā tu pretendē uz RTU rektora amatu. Atbilstoši dilstošajam Latvijas iedzīvotāju sastāvam samazinās arī augstskolās studējošo skaits, un mūsu augstskolas cenšas izlīdzēties, piesaistot ārvalstu studentus. Vai mūsu zemes augstākā izglītība nepietiekamā finansējuma un demogrāfiskās krīzes dēļ nekļūst par skaisti noformētu robežas pārejas punktu citu valstu pilsoņu legalizēšanai Eiropas Savienības telpā? Vai RTU tavā vadībā turpinās šo praksi?

Mēs ieguldām būtiskus resursus skolās, lai sagatavotu skolēnus studijām RTU. Braucam uz skolām, stāstot par RTU un inženierzinātņu studijām, esam izveidojuši gan savu RTU Inženierzinātņu vidusskolu, kurā vidusskolēni tiek sagatavoti inženierzinātņu studijām, gan arī sekmīgi darbojas RTU Bērnu un jauniešu universitāte – interešu nodarbības 2.–9. klases skolēniem eksaktajās un dabaszinātnēs. Mums ir arī speciāla Talantu programma, kurā piedāvājam papildnodarbības īpaši talantīgiem studentiem. Strādājam arī ar zinātnes centriem, piemēram, ar Cēsīs topošo Kosmosa centru, bet jau tuvākajā laikā arī Rīgā kopā ar Rīgas domi un industrijas partneriem atvērsim RTU zinātkāres centru “Futurimo Rīga”. Tas tiek darīts, lai piesaistītu Latvijas jauniešus studijām mūsu universitātēs. Domāju, ka mums tas izdodas, jo, piemēram, pagājušajā gadā RTU reflektantu skaits pat pieauga.

RTU kā zinātnes universitātei ārzemju studenti ir neatņemama sastāvdaļa, jo tie ne tikai papildina mūsu budžetu, bet arī vairo daudzveidību un bieži aktīvi iesaistās zinātnes un inovāciju projektos. Ja tiek uzturēts veselīgs līdzsvars starp dažādu valstu studentiem – ieguvums ir gan latviešu studentiem, gan universitātei kopumā. RTU pēdējā laikā, piemēram, pieaug studentu skaits no Francijas, kuri ir ļoti motivēti un ar labām iemaņām fizikā un matemātikā.

Kāds ir tavs realitātē balstītais skatījums par RTU gaitu nākamajos gados un tavā vadībā?

RTU kā zinātnes universitāte – par mērķi esam izvirzījuši zinātnes un studiju izcilību un vēl ciešāku sadarbību ar industriju. Mums ir moderna inovāciju un zināšanu pārneses atbalsta sistēma. Savu infrastruktūru pamatā esam koncentrējuši mūsu studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kur attīstīta studentiem un darbiniekiem pievilcīga vide, kas veicina starpdisciplināru sadarbību.

Savu vīziju būvēju uz RTU stiprām pusēm. Esmu izvirzījis vairākas prioritātes. Pirmkārt, personalizētāks un uz nākotnes prasmēm – uzņēmīgumu, kritisko domāšanu un spēju pašizglītoties – orientēts studiju process. Lai to panāktu studiju programmās jāiekļauj vairāk studentu projektu un jāpadara brīvāka izvēle starp studiju priekšmetiem, kā arī jāievieš modernas pasniegšanas metodes. Otrkārt, veicināt akadēmiskās karjeras stabilitāti un konkurētspēju, jo gribam palielināt akadēmisko personāla skaitu, kuri var vairāk veltīt laiku pasniegšanai paliekot aktīviem zinātnē. Treškārt, stiprināt zinātnes izcilību un nodrošināt zināšanu efektīvu nodošanu ne tikai esošiem uzņēmumiem, bet arī to izmantošanu jaunu uzņēmumu radīšanā.

1 https://www.izm.gov.lv/lv/media/10771/download?attachment

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja akadēmiķis Ojārs Spārītis

Lasīts 847 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")