Zinātnes Vēstnesis

LZA Senāta aktualitātes/"Zinātnes Vēstnesis"

LZA Senāta aktualitātes/"Zinātnes Vēstnesis"

LZA Senāts 20. septembra un 18. oktobra sēdēs uzklausīja piecu LZA īsteno locekļu kandidātu ziņojumus.

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis” sagatavoja Marta Labrence un Ilona Gehtmane-Hofmane

LZA laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 10 (625), 2022. gada 31. oktobris.

 

LZA Senāta aktualitātes

Šogad LZA īsteno locekļu vakancēm tika saņemti pieteikumi no Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktores, vadošās pētnieces, LZA korespondētājlocekles – Dr. art. Kristiānas Ābeles, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas un Invazīvās radioloģijas centra vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesora, LZA korespondētājlocekļa – Dr. med. Daiņa Krieviņa, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesores, LZA korespondētājlocekles – Dr. geogr. Zaigas Krišjānes, Latvijas Biomedicīnas pētniecības un studiju centra direktora, Latvijas Universitātes profesora, LZA korespondētājlocekļa – Dr. biol. Nila Rostoka un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes profesora, LZA korespondētājlocekļa – Dr. med. Pētera Stradiņa.

LZA korespondētājlocekles Dr. art. Kristiānas Ābeles zinātniskais ziņojums “Riņķa līnijas zīmēšana ar centru 1900. gadā: Mākslas vēsturnieces pieredze”

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures institūta direktore, vadošā pētniece Dr. art. Kristiāna Ābele aicināja ielūkoties jomā, kura cilvēku dzīvi ietekmē caur estētisku pieredzi, un ar atsevišķiem akcentiem izsekot tiem būtiskākajiem veikumiem, kas veidojuši pētnieces līdzšinējo darbību un tālākās ieceres. Galvenais hronoloģiskais atskaites punkts un gandarījuma avots K. Ābelei bija iespēja atrast par zudušiem uzskatītus mākslas darbus, atklājot vērtības, ko nodot tālāk sabiedrībai. Tā, piemēram, Vilhelma Purvīša starptautiski slavenā un godalgotā glezna “Ziemeļu nakts” pirms nepilniem 10 gadiem nonāca Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijā.

K. Ābeles darbs saistīts ar LMA Mākslas vēstures institūtu, pavisam nesen kļūstot par tā direktori. K. Ābeles dosjē ir pētījumi par personībām, kuru biogrāfijās un veikumā būtisks ir gadsimtu mijas – 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma periods, kā arī mākslas zinātnes tekstu rediģēšana, kas palīdzējusi kļūt par jomas pārzinātāju plašākā spektrā. Pētnieces maģistra darbs pārtapa monogrāfijā par mākslinieku Pēteri Krastiņu, bet vēlāk par centrālo pētījumu asi kļuva Johana Valtera dzīves un radošā mantojuma izzināšana – tapa pamatmonogrāfija, kas iznāca reizē ar 140. gadadienas izstādi LNMM, gan citas J. Valtera stāsta versijas vācu izdevumos, sērijas “Latvijas mākslas klasika” bilingvālajā izdevumā. Paralēli darbam pie grāmatas “Purvītis” pētniece bijusi zinātniskā konsultante V. Purvīša 150 gadu jubilejas izstādei, kā arī nupat pulcinājusi mākslas vēsturniekus un citu jomu speciālistus LMA konferencē “Vilhelms Purvītis Eiropas mākslas ainavā”.

Turpmāk K. Ābele iecerējusi radīt monogrāfisku pētījumu par ievērojamo mākslas vēsturnieci Tatjanu Kačalovu, kura bija pirmā Purvīša mantojuma pētniece, viņa biogrāfe, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, represijas pārdzīvojusi četru bērnu māte.

LZA korespondētājlocekļa Dr. med. Daiņa Krieviņa zinātniskais ziņojums “Vai mūsdienīgā endovaskulārā asinsvadu ķirurģija palielina dzīves ilgumu?”

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Asinsvadu ķirurģijas un Invazīvās radioloģijas centra vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes profesors Dr. med. Dainis Krieviņš savā ziņojumā ieskicēja Latvijas asinsvadu ķirurģijas vēsturiskās attīstības gaitu, uzsvērdams, ka šodien 70 % asinsvadu ķirurgu strādā tieši PSKUS slimnīcā. Tur viņš izveidojis lielāko medicīnas pēcdiploma akadēmisko centru Latvijā, PSKUS Zinātnisko institūtu, ar vairāk nekā 300 rezidentiem, vairāk nekā 125 pēcdiploma programmām un 34 mācību programmām jaunajiem ārstiem. D. Krieviņš norādīja arī uz galvenajiem mazinvazīvās asinsvadu ķirurģijas pētniecības virzieniem, kas attīstījušies līdz ar izpratni par asinsvadu hemodinamiku, vizuālās diagnostikas un jaunu ierīču ieviešanu.

Iedziļinoties tēmas praktiskajā pusē, D. Krieviņš iepazīstināja ar asinsvadu slimību ārstēšanas trīs galvenajiem uzdevumiem. Pirmais uzdevums ¬– samazināt insultu skaitu, no kā Latvijā vismazāk pasargāti ir tieši reģionu iedzīvotāji tālā ceļa līdz ārstniecības iestādēm dēļ. Otrais – kāju asinsvadu ārstēšana, kur nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, jo Latvijā joprojām katru gadu tiek veiktas ap 700 amputāciju. Viena no tādām tehnoloģijām, kas pētīta D. Krieviņa vadībā, – endovaskulāra ārstēšana, izmantojot dziļo vēnu. Trešais lielais uzdevums, kura pētniecībai D. Krieviņš veltījis pēdējos 15 gadus, saistīts ar vēdera aortas aneirismas Endovaskulāro ārstēšanu. Sasniegtais šajā sfērā: izpētītas un ieviestas jaunas endovaskulārās ierīces; PSKUS Zinātniskais institūts kļuvis par vienu no pasaules vadošajiem endovaskulāro tehnoloģiju izpētes un apmācības centriem vēdera aortas endoprotezēšanā; vairāk nekā 110 starptautisku ziņojumu vadošajos pasaules kongresos un sanāksmēs; vairāk nekā 35 publikācijas vadošajos asinsvadu ķirurģijai veltītajos izdevumos. Kā izaicinājumu D. Krieviņš norādīja uz lielo birokrātiju un nosacījumiem tādos projektos kā “Apvārsnis Eiropa”. Ziņojuma noslēgumā D. Krieviņš akcentēja multidisciplināras pieejas nepieciešamību un izpratnes maiņu par asinsvadu ķirurģijas pacientu kardiovaskulāro menedžmentu, izmeklēšanā un ārstēšanā iesaistot dažādā profila speciālistus.

LZA korespondētājlocekles Dr. geogr. Zaigas Krišjānes zinātniskais ziņojums “Iedzīvotāju migrācijas izaicinājumi un tautas ataudze”

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesore, LZA korespondētāja Dr. geogr. Zaiga Krišjāne iepazīstināja ar starpdisciplināro ievirzi ģeogrāfu darbā, dažāda mēroga pētījumiem, kā arī to saikni ar demogrāfijas un migrācijas pētījumiem. Sniedzot ieskatu Latvijas demogrāfiskā stāvokļa izmaiņās un tajā, kāda ir migrācijas ietekme un kādi iespējamie risinājumi demogrāfijas uzlabošanai, Z. Krišjāne uzsvēra pēdējo 20 gadu negatīvo virzību Latvijas iedzīvotāju skaita un dabiskās ataudzes samazinājumā. Starpvalstu migrācijas pētījumos kopumā iezīmējas emigrācijas sarukums un imigrācijas stabilizēšanās. Z. Krišjāne norādīja, ka izvērtējot ģeoreferencētos datus, pārādās t. s. karstie punkti ar vislielāko iedzīvotāju koncentrāciju, kas veidojusies iekšzemes migrācijas rezultātā. Piemēram, Rīgas un Pierīgas teritorijās pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis par 30 %.

Izmantojot karsto punktu analīzes metodi, ievākti dati arī par etnisko grupu koncentrāciju un jaunajām imigrantu grupām – aktuāla tēma tieši Rīgā. Pierīgā tradicionāla tēma ir ikdienas mācību un darba mobilitāte, Vidzemē savukārt tā ir nedēļas mobilitāte. Latgalē būtiska ir iedzīvotāju skaita samazināšanās pierobežā, Zemgalē tā ir migrācija lauku reģionos, bet Kurzemē sezonālā migrācija. Z. Krišjāne uzver nepieciešamību pēc turpmākajiem pētījumiem, kas saistīti ar stratēģiski plānotu, virzītu iedzīvotāju migrāciju – attālinātā darba veicināšanu, programmām mājokļu pieejamības nodrošināšanai, sabiedriskā transporta nodrošinājumu, satiksmes uzlabošanu reģionos, atbalstu mobilitātes punktu izveidei.

Pašlaik Z. Krišjāne uzsākusi darbību jaunā Valsts pētījumu programmā “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstība”, sadarbojoties ar partneriem no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes.

LZA korespondētājlocekļa Dr. biol. Nila Rostoka zinātniskais ziņojums “Jauno genoma rediģēšanas metožu pielietojums bioloģijā un to regulējums Eiropas Savienībā”

Latvijas Biomedicīnas pētniecības un studiju centra (BMC) direktors un tā Zinātniskās padomes loceklis, Latvijas Universitātes (LU) profesors Dr. biol. Nils Rostoks sniedza pārskatu par savu zinātnisko darbību, uzsvēra ģenētikas attīstību, kā pamatu augu selekcijai saistībā ar jauno genoma tehnoloģiju (NGT) attīstību un to pielietojumu zinātniskajos pētījumos, kā arī iepazīstināja ar NGT regulējuma aspektiem Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) darbu NGT riska novērtējumam.

N. Rostoks strādājis ar 185 zinātniskajām publikācijām, vadījis vai bijis galvenais izpildītājs vairāk nekā 10 projektiem (t. sk. “Apvārsnis Eiropa”), piedalījies četrās COST akcijās. Arī viņa pedagoģiskais darbs ir apjomīgs, vadot vairākus studiju moduļus un maģistra studiju programmu “Bioloģija” LU Bioloģijas fakultātē, vadījis arī trīs promocijas darbus. Eiropas un pasaules kontekstā N. Rostoks uzsvēra savu darbību EFSA. Būtisks bijis arī pēcdoktorantūras darbs Vašingtonas Universitātē ASV, kur veikti pētījumi par gēnu inženieriju augos. Savukārt Latvijā piedalās projektos par ĢMO riska novērtēšanu un vadību, nevēlamo ĢMO klātbūtni augu pavairošanas materiālā, dzīvnieku barībā, pārtikas produktos.

N. Rostoks norādīja, ka visi genomiski rediģētie organismi ES likumdošanā tiek uzskatīti par ĢMO, tādēļ būtu jāraugās, kā regulējumu veidot atbilstošāku jaunajām tehnoloģijām. Nepieciešamību likumdošanas izmaiņām atbalsta arī Eiropas Zinātņu akadēmiju apvienība (ALLEA), Eiropas Komisijas zinātniskie padomnieki un EuropaBio, uzskatot, ka saistītais ES Tiesas lēmums pakļaus NGT nevajadzīgi smagnējai ĢMO regulēšanas procedūrai. N. Rostoks norādīja, ka piedaloties EFSA zinātniskā atzinuma izstrādē par saitspecifiskās nukleāzes un genoma rediģēšanas riska novērtējumu, konstatējis, ka jaunā tehnoloģija ir precīzāka un kontrolējamāka, turklāt nerada jaunus riskus, salīdzinājumā ar transgēna metodēm. Iepriekšminētais kopā ar CRISPR/Cas gēnu rediģēšanas tehnoloģijas pielietojumu augu biotehnoloģijā gan fundamentāliem, gan pielietojamiem pētījumiem N. Rostoks minēja kā turpmākās darbības perspektīvas.

LZA korespondētājlocekļa Dr. med. Pētera Stradiņa zinātniskais ziņojums “Ceļš uz modernu sirds vārstuļu ārstēšanu”

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, RSU profesors Dr. med. Pēteris Stradiņš savā ziņojumā iepazīstināja ar sirds vārstuļu ārstēšanas būtību un ārstēšanas vēsturisko attīstību.

Latvijā sirds vārstuļu ķirurģija tika aizsākta 1930. gadā, kad tika veikta sirds operācija, profesoram Paulam Stradiņam izvelkot adāmadatu no sirds jaunai sievietei pēc pašnāvības mēģinājuma. Četras desmitgades vēlā, 1969. gadā, tika dibināts Sirds un asinsvadu ķirurģijas centrs. Savukārt pēdējās desmitgadēs bioprotēžu priekšrocības nodrošinājušas triumfa gājienu – pašreiz bioprotēžu pielietojums Latvijā ir vairāk nekā 90 %. Turklāt pastāv iespēja ne tikai sirds vārstuļus aizstāt, bet arī veikt to plastiku. 2009. gadā Pēteris Stradiņš kopā ar kolēģiem veica pirmo transapikālo aortas vārstuļa implantāciju Latvijā, caur cirkšņa artēriju vai transapikāli līdz sirdij ievadot speciālu katetru. Tā bez ķirurģiskas operācijas, pacientam esot nomodā, var nomainīt aortālo vārstuli.

P. Stradiņš norādīja, ka turpmākajos gados nepieciešamība pēc vārstuļu korekcijām pieaugs, jo sabiedrība noveco, taču jāskatās arī ilgtermiņa rezultāti – ķirurģijā tie zināmi vairākus gadu desmitus, taču par mazinvazīvajām metodēm ilgtermiņa datu vēl nav. Attīstās diagnostika un iespēja noteikt problēmas, attīstās arī ķirurģija un invazīvās metodes, lai to nodrošinātu. Tāpat joprojām pastāv arī bioprotēžu problēmas – šīm protēzēm pēc implantācijas ~15 gadu laikā attīstās disfunkcija kā rezultātā ir jāveic atkārtota operācija. Lai nākotnē vairāk tiktu izmantotas mazinvazīvās metodes, jāgūst pierādījumi par protēžu ilgtermiņa izmantošanas riskiem. Galvenās ideālu protēžu īpašības – tās nedrīkst būt trombogēnas un tām jābūt izturīgām un viegli implantējamām.

 

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja Marta Labrence un Ilona Gehtmane-Hofmane

Lasīts 538 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")