Zinātnes Vēstnesis

LZA Senātā izvērtē projekta “Interframe-LV” rezultātus

Latvijas pētnieki un kolēģi no Nīderlandes, Polijas un Lietuvas. ESAF konference, Jelgava (13.05.2022.) Latvijas pētnieki un kolēģi no Nīderlandes, Polijas un Lietuvas. ESAF konference, Jelgava (13.05.2022.)

“Interframe-LV” noslēdzoties, tā vadošās organizācijas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē 2022. gada 17. maijā projekta vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža ziņoja par sasniegtajiem rezultātiem.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 5 (621), 2022. gada 30. maijs

 

LZA Senātā izvērtē projekta “Interframe-LV” rezultātus

 

“Interframe-LV” noslēdzoties, tā vadošās organizācijas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta sēdē 2022. gada 17. maijā projekta vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža ziņoja par sasniegtajiem rezultātiem. Projekts “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā, Interframe-LV” kā valsts pētījumu programmas (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” daļa ir apliecinājis priekšrocības, ko dod VPP ietvars, – starpinstitucionalitāti un starpdisciplinaritāti, integrētas pieejas iespējas pētāmajiem jautājumiem.

Līdzās galvenajām projekta īstenotājorganizācijām – LZA, Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), Latvijas Universitātei (LU) un Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) – projektā iesaistījās arī reģionālās augstskolas: Vidzemes Augstskola, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Ventspils Augstskola. Akadēmiķiem un profesoriem līdzās strādāja arī maģistrantūras un doktorantūras studenti, kopumā izstrādājot 8 promocijas darbus un augsta līmeņa zinātniskās publikācijas, no kurām 14 pieejamas Scopus un 4 – Ebsco datu bāzēs. VPP projektu uzdevums ir nodrošināt prakses un darba iespējas studējošajiem, lai attīstītos jaunie zinātnieki, tāpat arī iesaistīties starptautiskos sadarbības tīklos un konsorcijos, kā, piemēram, RSU sadarbība ar Tartu Universitāti, Kauņas Tehnoloģiju universitāti un Stavangeres Universitāti, Ventspils Augstskolas un LZA sadarbība ar Norvēģijas Bioekonomikas institūtu, Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāti un Vitauta Magnusa universitāti Lietuvā, iesaiste Interreg Baltic Sea Region projektā “Baltic Blue Growth”. Tādējādi redzams, ka zinātniskajiem projektiem ir daudz plašāki mērķi par primāro – sniegt tūlītējus ieguldījumus tautsaimniecībā.

Saistībā ar “Interframe-LV” tautsaimniecisko mērķi – novērtēt globālo norišu ietekmi uz ilgtspējīgu Latvijas ekonomisko un sociālo modeli – gūtie zinātniskie secinājumi atkarībā no pētījumu tēmām ir novirzīti tālāk izpildvaras institūcijām, piemēram, Ekonomikas un Labklājības ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei (LOSP) u. c. Turklāt sadarbība ar organizācijām izveidojās jau pētniecības procesā.

LU pētījumu lokā ir jautājumi par sabiedrības novecošanu un reģionālo noslāņošanos, ietverot pensiju sistēmas pilnveidi, e-pārvaldības nostiprināšanu u. c., RSU – uzņēmējdarbība no vides un sociālās drošības aspekta, LZA un LLU – zināšanu ekonomikas attīstība digitalizācijas kontekstā, kā arī inovāciju izglītībā mazos un vidējos uzņēmumos, u. c. Projekta reģionālo forumu cikls apliecināja, ka zināšanas par valsts ilgtspējai svarīgajiem procesiem 4. industriālās revolūcijas kontekstā, t. sk. par jaunām paradigmām izglītībā, zināšanu pārnesi, zaļo attīstību, nākotnes darbaspēka prasmēm, sabiedrībā jāizplata mērķtiecīgāk.


Projekta “Interframe-LV” pētnieki piedalās Latgales kongresā

Rēzeknē Latgales vēstniecībā GORS 2022. gada 27.–29. aprīlī notika Latgales kongress “Latgaliskuma kods Eiropā: no valodas līdz ekonomikai”, kurā piedalījās arī projekta “Interframe-LV” pētnieki. Vadošā pētniece Elita Jermolajeva vadīja darba grupu “Lauku teritoriju attīstība Latgalē”, kurā cita starpā tika skatīti jautājumi par iniciatīvām lauku teritoriju attīstībai, tūrisma un muižu mantojuma lomu Latgales lauku atdzimšanai un lauksaimniecisko ražošanu Eiropas Savienības pierobežā. Tāpat E. Jermolajeva uzstājās ar ziņojumu “Viedo ciemu attīstība – Eiropas piemēri un iespējas Latgales reģionā”. Projekta “Interframe-LV” vadītāja, LZA ģenerālsekretāre akadēmiķe Baiba Rivža vadīja diskusiju paneli “Latgales zināšanu ekonomika un eksportspēja” par Latgales ekonomiskās telpas pievienoto vērtību, zināšanu ekonomiku, inovācijām, jaunuzņēmumiem, eksportspēju un sniedza ziņojumu “Zināšanu ekonomikas aspekti Latgales reģionā”. “Interframe-LV” pētnieki piedalījās arī Latgales kongresa rezolūcijas izstrādāšanā ekonomikas jomā. Zinātnieku referātu tēzes ir publicētas Latgales kongresa informatīvajā izdevumā.

Kongresa pirmajā dienā delegāti un viesi tika aicināti uz svinīgu dievkalpojumu Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē, un kopīgā gājienā visi devās uz piemiņas vietu “Latgales kongresam – 100”. Latgales vēstniecībā GORS kongresu atklāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kam sekoja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa video uzruna, kā arī Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča, Polijas vēstnieces Latvijā Monikas Mihališinas un Krāslavas novada domes priekšsēdētāja Gunāra Upenieka uzrunas. Kongresa organizēšanas goda locekļi – dzejniece Anna Rancāne, Saeimas deputāte Ilga Šuplinska, jurists Agris Bitāns un režisors Viesturs Kairišs – klātesošos iepazīstināja ar padarīto un darāmo Latgalei īpaši nozīmīgajos jautājumos, t. sk. par latgaliešu valodas saglabāšanu.

Otrajā dienā kopumā 19 diskusiju paneļos ar apmēram 100 dažādu jomu ekspertiem, starp kuriem arī “Interframe-LV” pētnieki, tika uzklausīti viedokļi par Latgales tautsaimniecībai, tūrismam, izglītībai, latgaliešu valodai, drošībai un efektīvākai pārvaldei aktuāliem jautājumiem. Trešo kongresa dienu ievadīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas svinīgā sēde, kurai sekoja politiska diskusija. Pieņemtās rezolūcijas izpildes uzraudzībai tika izveidota Latgales kongresa padome.

Projekta “Interframe-LV” pētnieki piedalās 23. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Ekonomikas zinātne lauku attīstībai 2022”

No 12. līdz 13. maijam Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē notika 23. starptautiski zinātniskā konference “Ekonomikas zinātne lauku attīstībai 2022”, kas pulcēja Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ungārijas un Nīderlandes zinātniekus, nozaru speciālistus un citus interesentus dalīties pieredzē un prezentēt jaunākos pētījumu rezultātus.

Konferencē īpaši tika izcelti šobrīd aktuāli jautājumi – digitālā un sociālā transformācija, klimatneitrāla ekonomiskā attīstība, ilgtspējīgs patēriņš, vietējās pārtikas sistēmas, kā arī Covid-19 pandēmijas radītās sociāli ekonomiskās sekas.

Konferenci atklāja plenārsēde, kurā akadēmiķe profesore Dr. habil. oec. Baiba Rivža prezentēja VPP projekta “Interframe-LV” pētījumu rezultātus, akcentējot galvenos izaicinājumus un rastos risinājumus. Savu ziņojumu par aktualitātēm zema oglekļa lauksaimniecības attīstībā Eiropā sniedza arī Polijas zinātnieks Ludvik Wicki no Varšavas Dzīvības zinātņu universitātes. Savukārt, Ungārijas zinātnieks Csaba Forgacs konferences dalībniekus iepazīstināja ar lauksaimniecības uzņēmumu produktivitātes atšķirībām dažādos Eiropas reģionos. Plenārsēdi noslēdza Polijas zinātniece Alina Danilowska ar ziņojumu par pandēmijas ietekmi uz lauksaimniecību un lauku reģionu attīstību.

Pēc plenārsēdes konference iedalījās trīs tematiski saistītās sesijās, kas veltītas šādiem jautājumiem – ilgtspējīga bioekonomika un aprites ekonomika, lauku attīstība un uzņēmējdarbība, integrēta un ilgtspējīga reģionālā attīstība, jaunas sabiedrības attīstības dimensijas.

“Interframe-LV” veltītajā konferences sesijā ar 13 ziņojumiem piedalījās 34 Latvijas un ārvalstu zinātnieki, kas panāca vienošanos par sadarbības turpināšanu arī nākotnē. Visi konferences dalībnieki ļoti atzinīgi vērtēja tās norisi, dalībnieku prezentācijas, sarunu un diskusiju rezultātus.

Iznākusi projekta “Interframe-LV” monogrāfija latviešu un angļu valodā

Kā projekta rezultātu apkopojums klajā nākusi zinātniskā monogrāfija Dr. habil. oec. Baibas Rivžas redakcijā “Latvijas spēks ilgi pastāvēt” un tās tulkojums angļu valodā – “The Strength of Latvia for the Long-Term Development”, kuras atklāšana notiks vairākos pasākumos un forumos: 3. jūnijā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), Jelgavā, 8. jūnijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA), 14. jūnijā Liepājas Universitātē, 30. jūnijā LZA, Rīgā, piedaloties arī Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekiem.

Kā priekšvārdā uzsver LZA prezidents Ivars Kalviņš, projektā “Interframe-LV” un attiecīgi monogrāfijā ir pēctecīgi turpināti sociālo zinātņu VPP “Ekosoc-LV” (2014–2018) sāktie starpdisciplinārie pētījumi par viedās ekonomikas un viedās sabiedrības attīstībai nepieciešamajiem pārveides procesiem, tehnoloģisko un sociālo inovāciju radīšanu, zināšanu ekonomiku, taču šoreiz ar jaunu ievirzi – starptautisko kontekstu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. Ievadā lasāms, ka monogrāfijas nosaukums ir atbilde uz jautājumu, ko nozīmē tik bieži pieminētā ilgtspēja – tas ir spēks ilgi pastāvēt, līdzsvarojot ekonomikas, sabiedrības un vides attīstību. Ar “Interframe-LV” finansiālo atbalstu izdotās 480 lappušu monogrāfijas 3 nodaļās un 7 pielikumos doti virzieni šī spēka iegūšanai un attīstībai. Šī projekta vadītāja un monogrāfijas galvenā redaktore ir Baiba Rivža, atbildīgā redaktore – Ausma Mukāne, tulkotājs – Sandris Ancāns, mākslinieks un maketētājs – Jānis Rožukalns.

Monogrāfijas 1. nodaļas autors Eižens Eteris sniedz plašu ieskatu ilgtspējas politikas īstenošanā pasaulē un Eiropā aktuālajā kontekstā ar Covid-19 pandēmijas ieviestajām korekcijām un jaunāko politiku atveseļošanās un ilgtspējas sinerģijai, kā arī dalībvalstīm pieejamajos finanšu resursos pārmaiņu veikšanai. 2. nodaļā apskatītas LZA, LLU un reģionālo augstskolu zinātnieku (grupas vad. prof. Andra Zvirbule) risinātās tēmas – zināšanu ekonomika, mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācija un digitālā kompetence izglītībā, nodarbinātība, bioekonomika un aprites ekonomika kā zaļās ekonomikas elementi; LU pētnieku (grupas vad. prof. Inna Romānova) pamattēma – sabiedrības novecošana un noslāņošanās ar plašu šo jomu attiecošos tēmu spektru, t. sk. pensiju sistēmas pilnveide, reģionālās noslāņošanās izlīdzināšana, profesionālās izglītības ieguldījums nevienlīdzības mazināšanā, populisma sekas; RSU zinātnieku (vad. prof. Sergejs Kruks) tēma – uzņēmējdarbība, ienākumi un risku pārvaldība kontekstā ar vērtību un sociālās drošības aspektu, balstoties arī uz 1. pielikumā sniegto RSU veikto Latvijas iedzīvotāju nacionāli reprezentatīvo aptauju datu analīzi. Monogrāfijas 3. nodaļa veltīta Latvijas ilgtspējīgas stratēģijas piemērotākā virziena noteikšanai ar hierarhiju analīzes un analītiskā tīkla metodēm. Pielikumos lielākoties atspoguļotas projekta īstenošanas gaitā veiktās aktivitātes, t. sk. pieci reģionālie forumi par digitalizācijas rīkiem uzņēmējdarbības atbalstam.

Izdevums ar plašu faktoloģisko materiālu, projektā un monogrāfijas veidošanā strādājošo zinātnieku secinājumiem un ieteikumiem, kā arī ekspertu viedokļiem ir izmantojams lēmumu pieņemšanā dažāda līmeņa pārvaldībā, politikas dokumentu izveidē, izglītības sistēmā, NVO darbā un citviet.

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja Ausma Mukāne, Baiba Rivža un Dina Popluga

Lasīts 753 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")