Terminoloģijas komisija

Rīt, 8. oktobrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) ārkārtas pilnsapulces laikā tiks sveikti LZA vārdbalvu laureāti. 

LZA Senāts šogad piešķīra trīspadsmit vārdbalvas un četras jauno zinātnieku balvas, to vidū arī pērn, 2019. gadā, no jauna iedibinātās balvas - Kaspara Buša vārdbalvu meža ekoloģijā un mežkopībā, kā arī Vitauta Tamuža vārdbalvu jaunajiem zinātniekiem mehānikā.

Jāatzīmē, ka LZA vārdbalvu klāstā ir vairākas balvas, ko piešķir tikai jaunajiem zinātniekiem, šogad tās ir - Emīlijas Gudrinieces vārdbalva jaunajiem zinātniekiem ķīmijā vai ķīmijas tehnoloģijā, Ludviga un Māra Jansonu balva jaunajiem zinātniekiem fizikā, kā arī Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balva ķīmijā, tādējādi kopā ar jauno zinātnieku balvām LZA šogad ir apbalvojusi astoņu jauno zinātnieku sasniegumus dažādās zinātņu nozarēs.

Aicinām iepazīties ar balvu laureātiem laikraksta "Zinātnes Vēstnesis" 6. aprīļa numurā

Pilnsapulces programma

LZA Vēsture

Jānis Stradiņš. Latvijas Zinātņu akadēmijas veidošanās. Runa LZA 70. gadskārtai veltītajā LZA Senāta svinīgajā sēdē 2016.gada 16.februārī

1946. gada 14. februārī uz savu pirmo pilnsapulci tagadējā Ministru kabineta ēkā Brīvības ielā 36 sanāca jaundibinātās tolaik Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas locekļi, lai nospraustu veicamo darbu pamatlīnijas un ievēlētu amatpersonas, savu pirmo ZA prezidentu agrārzinātnieku Pauli Lejiņu. Ar šo dienu oficiāli sākas mūsu Zinātņu akadēmijas mūžs, šogad atzīmējam 70 gadu jubileju. 14.februāris ZA Statūtos iezīmēts kā Akadēmijas diena, jo Latvijai atgūstot neatkarību, 1992. gada 14. februārī (atkal 14. februārī!) tika pieņemta LZA Harta. LZA turpināja savu dzīvi jaunā veidolā, ar jaunām tradīcijām kā Eiropas valstīm raksturīga personālakadēmija, nacionālas un starptautiskas dimensijas zinātnes izcilības, ekspertīzes un popularizēšanas centrs, Latvijas pārstāve starptautiskajā zinātnes pasaulē.

Taču LZA Hartā un karogā bez minētajiem gaduskaitļiem 1946 un 1992 ir ierakstīti vēl agrīnāki gadskaitļi 1815, 1869, 1932, 1936, kas iezīmē Akadēmijas priekšvēsturi un apliecina Latvijas zinātnes gadsimtu tradīcijas. Tās sakņojas gan eiropeiski orientēto Baltijas vācu pētnieciskajā darbībā Rīgā, Jelgavā, Tērbatā, gan pirmo latviešu izcelsmes zinību vīru centienos, gan 1919. gadā dibinātās Latvijas Universitātes un tās priekšteces – Rīgas Politehniskā institūta ievērojamāko zinātnieku aktivitātēs.

Pirmā reģionālā zinātņu akadēmija Latvijas teritorijā bija pēc Napoleona kariem dibinātā Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, kuras 200-gadi mēs pērn atzīmējām kā UNESCO akceptētu Academia 200 gadu, sarīkojot vairākus starptautiska mēroga pasākumus še, Rīgā un Jelgavā, ieskaitot Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas un LZA kopsēdi. Mēs godinājām Baltijas vācu zinātnisko mantojumu, devumu latviešu nacionālās izglītības veidošanā, pieminējām šajā sakarā Strūvi, Paukeru, Grothusu, Bēru, arī Vatsonu un Bīlenšteinu, Merķeli un Zontāgu, Eiropas zinātniekus Gausu un Grimmu. Šī biedrība beidza pastāvēt 1939.gadā, tiešas vēsturiskas pēctecības ar tagadējo LZA tai nav. Taču eiropejiskā Baltijas vācu zinātņu biedrība rosināja akadēmisko vidi Latvijā un netieši, sākotnējo mērķu un uzstādījumu ziņā uzskatāma par mūsu ZA idejisko priekšteci.

Dažas tautas zinātņu akadēmijas iezīmes var saskatīt Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā, kas dibināta 1869. gadā un kuras biedru skaitā minami, piemēram, Fricis Brīvzemnieks, Krišjānis Barons, Andrejs Pumpurs, Augusts Deglavs, Vilis Olavs, Aleksandrs Vēbers, agrīnais Jānis Pliekšāns-Rainis, Kārlis Mīlenbahs, Ludis Bērziņš, Teodors Zeiferts. Uz tās pamata 1932. gadā profesors Pēteris Šmits kopā ar Jāni Endzelīnu un Ludvigu Adamoviču organizēja privātu zinātņu akadēmiju Rīgas Latviešu biedrības paspārnē – Latviešu Zinātņu komiteju jeb Academia Scientiarum Latviensis SRL.

Taču vispirms maza intermēdija – pašu pirmo reizi doma par “latviešu zinību akadēmiju” izskanēja 1. pasaules kara bēgļu gaitās, Maskavā, kad organizējot latviešu bēgļu aprūpi un strēlnieku pulkus, dzima arī idejas par Latvijas Augstskolu un zinību akadēmiju. Šādu nodomu līdz ar sīku plānu par dibināmās akadēmijas funkcijām latviešu inteliģences vakarā Maskavas Politehniskā muzeja lielajā zālē 1916. gada februārī – tātad tieši pirms 100 gadiem! – publiski deklarēja Pauls Dāle (1889-1968), vēlāk pazīstams filozofijas un psiholoģijas profesors Latvijas Universitātē, viens no šīs augstskolas faktiskajiem organizētājiem 1919. gadā.

Doma par zinātņu akadēmiju Latvijā tika uzturēta visā Latvijas pirmās republikas neatkarības laikā (1918-1940), to popularizēja gan tautsaimnieks Kārlis Balodis, gan filozofs Pēteris Zālīte, gan tas pats Dāle, gan valodnieki Endzelīns un Šmits. K. Ulmaņa pagaidu valdības laikā tādu pat organizēja pie Izglītības ministrijas, J. Endzelīna vadībā, bet drīz taupības dēļ finanšu ministrs to svītroja no budžeta. Zinātņu akadēmijas dibināšanu Latvijā atbalstīja Rainis 1927. gadā, taču šo domu īstenot nepaguva. Tad nu izcilais valodnieks un folklorists profesors Pēteris Šmits dibināja jau minēto privātakadēmiju pie Rīgas Latviešu biedrības, kas pastāvēja līdz 1940. gadam un kurā bija ievēlēti 25 kārtējie biedri, 8 goda biedri un 8 korespondētājbiedri ārzemēs, toskait pazīstamie somu zinātnieki Karle Krons un Jozepi Mikola un franču vēsturnieks Anrī Ozērs. Goda biedru skaitā bez Pētera Šmita un Jāņa Endzelīna bija rektori Mārtiņš Bīmanis, Jāzeps Vītols un Vilhelms Purvītis, bet kārtējo biedru skaitā minamas tādas autoritātes kā Francis Balodis, Alfrēds Vītols, Pēteris Nomals, Pauls Kundziņš, Jūlijs Auškāps, Arveds Švābe, Teodors Celms, Aleksandrs Būmanis, Edvarts Virza, Leonīds Slaucītājs un vairāki citi, tātad arī vairāki dabas un inženierzinātņu pārstāvji.

Šī akadēmija nebija īpaši populāra un nebaudīja autoritārā Valsts un ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa uzticību, kurš rosināja iet citu ceļu. Jau 1935. gadā Ulmanis deklarēja savu nodomu dibināt Zinātņu akadēmiju un ar 1936. gada 14. janvāra likumu (pirmais Latvijas Republikas valstiskais akts par zinātņu akadēmiju!) nodibināja Latvijas vēstures institūtu, nosakot, ka “dibinoties Latvijas Zinātņu akadēmijai, Vēstures institūts ieies tajā kā viņas pirmā sastāvdaļa”. Pēc Kārļa Ulmaņa domām, Zinātņu akadēmija jāveido ne tikai no viņa akceptētiem (ja ne nozīmētiem) zinātniekiem, bet arī no institūcijām. Bez Vēstures institūta jau agrāk dibināta Latviešu folkloras krātuve (1924), Valodas krātuve (1935), tika izveidots Zemes bagātību pētīšanas institūts (1936, 1939), Veselības veicināšanas biedrības ietvaros darbojās Tautas dzīvā spēka pētīšanas institūts (1938), bija iecerēts arī dabaszinātņu institūts 1939. gadā sākās Šmita-Endzelīna RLB Zinātņu komitejas sastāva optimizēšana. Visai ticams, ka Zinātņu akadēmijas nodibināšanas iecere tiktu īstenota ap 1940.-41. gadu, ja ne Molotova-Ribentropa pakts, 2. pasaules karš un sekojošā Latvijas okupācija. 1940. gada jūlijā tika likvidēta Rīgas Latviešu biedrība līdz ar minēto privātakadēmiju, tāpat kā Igaunijā ar tā paša Valsts prezidenta K.Pētsa parakstītu rīkojumu likvidēja viņa 1938. gadā dibināto Igaunijas Zinātņu akadēmiju.

Visi šie Zinātņu akadēmijas iespējamie tapšanas scenāriji līdz ar tālāko reālo ZA tapšanas gaitu sīki izanalizēti manā grāmatā “Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības” (1998) un divos “Latvijas Vēstures Institūta žurnālā" publicētos rakstos (2006). 1939.-45. gadi bija liktenīgi Latvijas valstij un arī zinātnei. Daudzi zinātnieki gāja bojā totalitāro lielvaru represiju dzirnās, profesori Auškāps un Adamovičs nošauti Staļina cietumos. 65% Latvijas zinātnieku bija aizbēguši uz Vāciju un Zviedriju, bīstoties no atkārtotām represijām un necerot uz netraucētu darba iespēju Latvijā. Latvija bija izpostīta, okupēta, anektēta, lielā mērā pazemota.

Taču paradoksālā kārtā šajā drūmajā laikmetā pie vietējās (es neteiktu – nacionālās) zinātņu akadēmijas veidošanas ķērās okupācijas vara, veidojot zinātņu akadēmijas savienotajās republikās pēc PSRS Zinātņu akadēmijas parauga. Atšķirībā no Aizkaukāza un Vidusāzijas republikām tās tapa nevis kā PSRS ZA filiāles, bet kā formāli patstāvīgas zinātņu akadēmijas, kas gan darbojās PSRS ZA pārraudzībā un kuru darbība tika koordinēta no Maskavas.

1945. gada 4. novembrī tika saņemta PSRS valdības atļauja dibināt Latvijas PSR ZA un 1946.gada 7.februārī ar Viļa Lāča parakstītu Latvijas PSR Tautas komisāru padomes lēmumu tika dibināta šī zinātņu akadēmija un iecelti tās pirmie 13 īstenie locekļi (tas ir J. Endzelīna radīts termins) un 5 korespondētājlocekļi. Nosaukšu īstenos locekļus: profesori valodnieks Jānis Endzelīns, ģeogrāfs Matvejs Kadeks, mežzinātnieks Arvīds Kalniņš, mikrobiologs un veterinārmediķis Augusts Kirhenšteins, arhitekts Arturs Krūmiņš, lauksaimniecības zinātnieks Paulis Lejiņš, purvu pētnieks Pēteris Nomals, agroķīmiķis Jānis Peive, mediķis Pauls Stradiņš, bioķīmiķis Aleksandrs Šmits, arhitekts Ernests Štālbergs, rakstnieks un literatūrzinātnieks Andrejs Upīts, nomenklatūras darbinieks un filozofs Pēteris Valeskalns. Vairums nosaukto bija ievērojami, autoritatīvi zinātnieki, astoņi – pirmskara LU profesori (ja pieskaita jaunievēlēto LVU profesoru Andreju Upīti, tad pat 9) un tikai četri – iebraucēji no PSRS. Tikai 5 bija kompartijas biedri, pārējie – bezpartejiski, arī pirmais prezidents P. Lejiņš. Divi akadēmiķi bija pirmskara RLB ZK biedri (J. Endzelīns un P. Nomals). Izņemot J. Endzelīnu un P. Valeskalnu, humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvju nebija. Protams, daudzi Padomju Latvijas zinātnieki palika ārpus akadēmiķu rindām, arī ZA idejas pirmautors, Pauls Dāle, taču jaundibināmajos institūtos tie drīkstēja strādāt, jo gaisotne ZA visumā bija daudz liberālāka nekā LVU.

P.Lejiņa izvēle par prezidentu bija veiksmīga – pieredzes bagāts, ar autoritāti, demokrātiska sabiedriska darbinieka reputāciju, vēlēšanos veikt kaut ko Latvijas apstākļiem jaunu, nebijušu, korekts, taktisks, pietiekami izlēmīgs, reprezentatīvs izskatā un stājā. Lejiņš bija goda vīrs, un viņa prezidentūras piecgadē (1946-1951) J. Endzelīns, A. Kalniņš, P. Stradiņš, A. Kirhenšteins, A. Šmits, J. Peive , tāpat kā vēlāk ievēlētie akadēmiķi L. Liepiņa, G. Vanags, S. Hillers, A. Ieviņš, A. Mālmeistars, J. Zutis un vēl citi devuši paliekamas vērtības zinātnē. Arī Lejiņa tuvākie līdzgaitnieki Matvejs Kadeks un Jānis Peive, abi Latvijas augstskolu rektori, komunisti respektēja vietējo zinātnes eliti, izprata situāciju, zinātnes un augstākās izglītības vajadzības. Viņu līdzdalība LZA izveidē ļāva īstenot ZA un Latvijas augstskolu reālu integrāciju, tolerantākā gaisotne līdz pat 1951.gadam ļāva pārnākt uz akadēmiju politiski mazāk uzticamiem cilvēkiem, lai tie nekaitētu studentu audzināšanai režīma garā.

Varbūt pat nozīmīgāka nekā LZA personālsastāvs bija pētniecisko institūtu sistēmas izveidošana ZA. Latvijas PSR tika veidota pēc PSRS ZA u.c. savienoto republiku ZA parauga kā institūcija, ne tikai ar individuāliem locekļiem, bet arī ar plašiem institūtiem. Piebildīsim, tāds bija arī Kārļa Ulmaņa iecerētais princips, un jaunajā ZA iekļauti vairāki institūti, kas pastāvēja jau pirms kara. 1948. gadā ZA sastāvā strādāja jau 1217 darbinieki, to skaitā 409 zinātniskie darbinieki, daudzi vēlāk Latvijas zinātnē joprojām pazīstami vārdi. Pirmajā piecgadē ZA vairāk risināja ar Latvijas pēckara atjaunošanu, enerģētiku, dabas bagātībām, lopkopību, mežsaimniecību, veselības aizsardzību saistītus pētījumus. PSRS ZA prezidents fiziķis Sergejs Vavilovs 1948. gadā vērtēja: “Te, kā mēs dzirdējām, šķiet, 90% darbu ir ar gluži praktisku raksturu, taču nav jāaizmirst arī tas, ko saucam par lielo principiālo zinātni”. Bet jau 1950.gadā viņš varēja atzīt, ka LZA “devusi vairākus ļoti būtiskus rezultātus medicīnā, lauksaimniecības zinātnēs, ekonomikā. Ļoti patīkami, ka darbi fizikā manāmi uzlabojušies…”

Zinātņu akadēmijas dibināšana bija pozitīvs guvums Latvijai, zinātnes sistēmas būtisks paplašinājums. Taču tas sekmēja arī pirmskara augstskolām raksturīgās pētnieciskās brīvības ierobežošanu, iekļāva Padomju Latvijas zinātni vienotā PSRS zinātnes sistēmā, pakāpeniski pakļaujot to centralizācijai totalitāras un militarizētas lielvalsts ietvaros. Latvijas zinātnē kopumā notika pārkārtošana no mazas valsts zinātnes uz zinātni lielvalsts apstākļos, turklāt arī no eiropeiskas zinātnes sistēmas uz totalitārai komunistiskai impērijai pielāgotu, zinātnes iesaistīšana sabiedrības politizācijā, lielvalsts militarizācijā, represijas pret brīvāk domājošiem vai pat apolitiskiem zinātniekiem.

Pēc Staļina nāves arī Latvijā pamazām veidojās netradicionāli zinātnes virzieni un skolas – magnētiskā hidrodinamika, cietvielu fizika, kodolfizika, medicīnisko preparātu un heterociklisko savienojumu ķīmija, koksnes ķīmija, kompozīto materiālu mehānika. 1957. gadā ļoti veiksmīgais ķīmiķis-izgudrotājs Solomons Hillers izveidoja Organiskās sintēzes institūtu, kas guva ievērību PSRS mērogos un joprojām ir ievērojamākais un pētnieku skaitā lielākais pētniecības centrs Latvijā, kur sintezēti iedarbīgie medicīnas preparāti ftorafūrs (tegafūrs), furagīns, solafūrs, remanatadīns, mildronāts (I. Kalviņš), kas kļuvis par neatkarīgās Latvijas nozīmīgāko intelektuālo eksportpreci. Pēdējā Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā institūts guvis visaugstāko novērtējumu. Šajā institūtā mazliet vēlāk pirmoreiz Latvijā izvēršas pētījumi molekulārbioloģijā un gēnu inženierijā, kas pašreiz sekmīgi tiek veikti E.Grēna dibinātajā Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā.

Ar PSRS militāri rūpniecisko kompleksu cieši saistījās Polimēru mehānikas institūts un Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts, pēc tam arī Neorganiskās ķīmijas un Koksnes ķīmijas institūts (Tālis Millers, Arnolds Alksnis), kas deva nozīmīgu ieguldījumu padomju kosmonautikas un raķešbūves attīstībā. Latvijā izstrādāti siltumizolācijas un termoregulējoši pārklājumi, kompozītie materiāli, putuplasts “ripors”, nanodispersie pulveri, kas ļāva startēt “Buran” tipa kosmosa kuģiem. Organiskās sintēzes institūtā tika izstrādāti un ražoti 25% visu oriģinālo medicīnas preparātu PSRS.

Savi sasniegumi bija arī sabiedriskajās zinātnēs, īpaši arheoloģijā, etnoloģijā, valodniecībā, literatūrzinātnē, lai gan daudzas tēmas bija aizliegtas un datu interpretācija nereti falsificēta (no marksistiskās ideoloģijas vai pat lielvalstiskā šovinisma viedokļa, noliedzot Latvijas “buržuāziskā” valstiskuma posmu).

Zinātnes (īpaši eksakto un dabaszinātņu) prestižs Latvijā bija ļoti augsts, uz zinātni tiecās prāva latviešu jaunatnes daļa, kas tajā meklēja patvērumu no komunisma uztieptajām dogmām. Latvijas zinātnē 1990. gadā strādāja 17733 cilvēki, kuru mentalitātē lielākoties bija izteikts vietējais patriotisms, tā bija viena no garīgās rezistences formām. Būtiskākie pētījumi tolaik tika veikti ZA institūtos (tie deva ¾ Gārfilda SCI citēto Latvijas zinātnieku publikāciju, 1986).

Sākoties trešajai atmodai, tajā aktīvi iesaistījās daudzi LZA institūti un akadēmiķi, minēšu Ritas Kukaines atbalstītās ekoloģiskās ekspertīzes, Ainas Blinkenas iesaisti valsts valodas likuma izstrādē, cīņu par nacionālās simbolikas un vēsturisko vietvārdu atjaunošanu, pirmās zinātniskās diskusijas par Latvijas vēsturi, ZA demokratizācijas centienus. Nupat notikušajā konferencē par 1991. gada janvāra barikādēm mēs dokumentējām ZA darbinieku lomu tajās, arī protesta vēstuļu rakstīšanu, Tālava Jundža darbību šajās liktenīgajās dienās. 1990. gada 15. martā Latvijas PSR ZA kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmiju, piedalījās Latvijas tautas frontes, Zinātnieku Savienības un arī Zinātnes Padomes izveidošanā.

Diskusijās togad pacēlās dažas balsis par Latvijas PSR ZA likvidēšanu un jaunas nacionālās ZA izveidošanu tās vietā. Taču lielum lielais vairākums nosliecās par evolucionāru, reformu ceļu, radikāli mainot esošās ZA saturu un funkcijas, papildinot tās locekļu korpusu ar jauniem spēkiem.

Daudzo diskusiju rezultātā, ne bez principiālām domstarpībām nonācām pie jaunas ZA koncepcijas – pēc Skandināvijā funkcionējošo zinātņu akadēmiju parauga: ZA darbojas kā individuālu, ievēlētu, elites zinātnieku kopums. Šāda nostādne fiksēta ZA Hartā, ko pieņēma 1992.gada 14. februāra LZA kopsapulcē, piedaloties Karaliskās Zviedrijas ZA vadītājiem – prezidentam Torvaldam Laurentam un mūsu labvēlim ģenerālsekretāram Karlam Ūlafam Jākobsonam. Hartas izstrādāšanā aktīvi piedalījās prezidents Jānis Lielpēters, mēs ar prezidenta padomnieku Jāni Kristapsonu, bet pašu ideju par Hartu un ZA “kā atvasinātu publisko tiesību personu ar autonomu kompetenci” mums deva mūsu draugs – pazīstamais vācbaltiešu jurists LZA ārzemju loceklis un mecenāts Andrejs Dītrihs Lēbers.

Pacēlās arī balsis par “hibrīdakadēmiju”, kas ietvertu gan vēlētus individuālus locekļus, gan pastāvošos lielos institūtus, veidojot kaut jo līdzīgu Maksa Planka vai Fraunhofera institūtu sistēmai Vācijā. Taču jaunajai, trūcīgajai Latvijas valstij nebija finansiālu iespēju tādu veidot un uzturēt. Sākotnēji “liberālā” LR valdības politika neierādīja zinātnei kaut cik vērā ņemamu vietu valsts ilgtermiņa stratēģiskajā attīstībā, turklāt būtībā jau šādas stratēģijas vispār nebija. Padomju laikā uzblīdusī zinātnes sistēma, veidota lielvalsts vajadzībām, klusuciešot tika uzlūkota par lieku balastu trūcīgai nelielai valstij, un jātzīst, naudas zinātnei patiešām trūka.

Līdz 1996.gadam vairums institūtu tika iekļauti LU, RTU, vēlāk arī RSU sastāvā, tas universitātēm bija vērtīgs guvums, īpaši LU. Citi saglabāja neatkarīgu valsts pētījumu institūtu statusu (kā OSI, KĶI, BMSPC). Dažāds ir bijis institūtu liktenis: vairāki izdzīvojuši un šodien veiksmīgi attīstās, iekļaujoties starptautiskos projektos, citi ir bijuši mazāk veiksmīgi un pēdējā Latvijas zinātnisko institūtu izvērtējumā (2013) vērtēti zemāk, lai gan 1992. gada Dānijas Zinātnes padomes veiktajā starptautiskajā Latvijas zinātnes ekspertīzē 30% izvērtēto projektu, īpaši fizikā, ķīmijā, informātikā, inženierzinātnēs atzina par teicamiem vai pat izciliem.

Pati Zinātņu akadēmija, kuras Hartu apstiprināja Saeima 1997. gada janvārī vienbalsīgi, ir guvusi citu saturu un funkcijas. Tā apzina zinātnes izcilību, ievēlot īstenos, ārzemju, korespondētājlocekļus un goda locekļus, goda doktorus, piešķirot LZA Lielo medaļu, vārdbalvas un stipendijas, organizējot zinātnes gada sasniegumu konkursu. Tā popularizē zinātni, organizējot kongresus, konferences, atklātas ZA sēdes, vada nozīmīgas valsts pētījumu programmas, piem., Letoniku. Tā aprūpē emeritētos zinātniekus, izvērtē aizstāvamo promocijas darbu kvalitāti, organizē terminoloģijas komisijas darbību. Aktīvi sadarbojoties ar Latvijas universitātēm un augstskolām, tā veido vienotu akadēmisko vidi, pārstāv Latviju starptautiskajās zinātniskajās organizācijās (ALLEA, ICSU u.t.t.). Nevaru izvērsti aplūkot visas ZA darbības jomas, tās pozitīvos veikumus un trūkumus, tie rezumēti LZA darbības stratēģijā, Senāta akceptētajā dokumentā (2015), regulāri atspoguļoti LZA Gadagrāmatās.

Pašreiz Latvijas Zinātņu akadēmija locekļu skaita ziņā ir lielākā Baltijas valstīs – tas varbūt ir labi, bet savā ziņā tomēr arī bīstami. Atjaunotajā Latvijā tā ir pietiekami nozīmīgs spēlētājs zinātnes politikā un zinātnes dzīvē. Varētu pat sacīt, ka par spīti zināmam konservatīvismam un akadēmiķu novecošanai, Zinātņu akadēmija kļuvusi viena no stabilākajām struktūrām ar pietiekamu autoritāti. Būtu ļoti bīstami, ja Zinātņu akadēmija sāktu ļodzīties, zaudēt kvalitāti, dinamismu un pēctecību. Savā ziņā Akadēmija ir bijusi zinātnes stabilitātes garants Latvijā, vienojošais elements un Latvijas pārstāvētāja starptautiskajā zinātnes pasaulē. Saprotams, kopā ar Latvijas universitātēm un izcilākajiem valsts pētniecības centriem, kur aug un nostiprinās jaunā zinātnieku paaudze, arī ārpus Latvijas robežām strādājošie.

Bet vai tā tas vairs ir, vai neveidojas jauna situācija un jauna, ārzemēs pieredzi guvusi zinātnieku paaudze, kurai Zinātņu akadēmija vairs nešķiet tik aktuāla?

Mums aktīvāk jārīkojas, lai paaudžu nomaiņa kļūtu harmoniskāka, lai jauno zinātnieku apvienību iesaistītu akadēmijā, lai tie spētu iejusties mūsu mazliet vecīgajā vidē. Vairāk jāveicina inovatīvie procesi Latvijā. Dzīvāk jāpiedalās Eiropas līdzekļu racionāla izlietojuma apspriešanā, valsts tautsaimniecisko procesu apspriešanā. Atkārtosim, ka mūsdienu Latvijā pati zinātne joprojām ir apdraudēta, tās finansējums no pašu valsts un uzņēmēju puses joprojām ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā. Arī inovācijās Latvijas vieta, diemžēl, ir visai pieticīga.

Visi šie momenti var tikt optimizēti tikai ar jaunas zinātnieku paaudzes darbošanos un sabiedrības, izglītotas un inovatīvas sabiedrības atbalstu pašmāju zinātnei, kas pašreiz nešķiet prioritārs. Šī mana vecišķā gaušanās, agrāk labākās retoriskās formās, domāju, ir dzirdēta jau gadiem, arī agrāk, kad biju ZA prezidents, bet šos vārdus mēs sakām viens otram, ārpus šīm sienām tos maz saklausa.

Mūsu zinātnei ir savi reāli panākumi, lūdzu, pamaniet tos, un mūsu Zinātņu akadēmijai, mūsu universitātēm ir savas tradīcijas, lūdzu, pamaniet arī tās. Gan zinātņu nākotnes prognozēšana, gan zinātņu pagātnes dokumentēšana, popularizēšana arī ir mūsu ZA pienākums.

Pētījumus zinātņu vēsturē apkopo zinātņu vēstures konferencēs (pēdējo 27.Baltijas zinātņu vēstures konferenci 2015.gada oktobrī organizēja LZA, saistot to ar Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas izbraukuma sēdi Rīgā un Jelgavā), bet ZA locekļu pētniecisko devumu dokumentē Latvijas zinātnieku biobibliogrāfijas. Tādas kopš 1958.gada izdod LU Latvijas Akadēmiskā bibliotēka (agrāk – ZA Fundamentālā bibliotēka, dib.1524). Pirmās tolaik iznāca akadēmiķu J.Endzelīna, un P.Stradiņa, tām sekoja L.Liepiņas, G.Vanaga, A.Kalniņa, E.Siliņa, E.Grēna, I.Kalviņa, M.Beķera, E.Lukevica, R.Kukaines, V.Z.Klušas, T.Millera, R.Valtera, O.Neilanda, J.Ekmaņa, P.Zvidriņa, A.Blinkenas un daudzu citu akadēmiķu un ievērojamu Latvijas zinātnieku bibliogrāfijas, līdz šim kopskaitā 88. Tās ļauj izvērtēt zinātnieka radošo devumu un gūt informāciju par viņu biogrāfiju. Šodien tiek prezentēta tagadējā Latvijas ZA prezidenta mākslas zinātnieka Ojāra Spārīša biobibliogrāfija, kas atspoguļo Ojāra Spārīša erudīciju, vispusību, plašās pētnieciskās intereses un nozīmīgo veikumu. Viņš ir daudzu grāmatu un zinātnisku rakstu autors, mākslas vēstures profesors, Romja Bēma skolnieks, kurš pētījis Baltijas vācu devumu Latvijas kultūrā, Latvijas baznīcu vēsturi un mākslas vērtības, Latvijas pieminekļus. No viņa grāmatām īpaši vēlos izcelt “Florence – Rīga: kultūras paralēles”, nule iznākušās “Esejas par Latvijas sakrālo kultūru”. Mūsu prezidentu portretu galerijā Spārīša bibliogrāfija aizpilda pagaidām viņa vēl neuzgleznoto portretu.

Nobeigumā aicinu vēlreiz apzināties mūsu atbildību – Zinātņu akadēmijas pastāvēšana valstī apliecina pietiekami augstu šīs valsts intelektuālo līmeni, zinātnieku elites pastāvēšanu valstī vai reģionā. Tāpat kā universitāte, opera, nacionālā bibliotēka, enciklopēdija u.t.t., Zinātņu akadēmija ir nobriedušas, attīstītas sabiedrības atribūts. Akadēmiju sākumi meklējami apgaismības laikmetā saistībā ar eksperimentālo zinātņu un vēlāk arī sociāli humanitāro zinātņu rašanos. Kaut arī 20.gs. vairākas kādreiz raksturīgās zinātņu akadēmiju funkcijas pārņēmušas valsts institūcijas – zinātnes padomes, tomēr akadēmiju loma savas valsts zinātnes veicināšanā, vērtēšanā un starptautiskā reprezentācijā nav zudusi un Latvijas ZA 1992.gada martā Stokholmā ir uzņemta Eiropas Zinātņu akadēmiju saimē. Domāju, ka ZA veidošanās garais un pretrunīgais ceļš arī ir viens no būtiskiem elementiem Latvijas Republikas tapšanas 100 gadu ceļā, un to tā nākamās paaudzes vērtēs arī mūsu valsts dzimšanas 150 gadā, 2068.gadā, kad zinātne Latvijā būs atguvusi savu īsto spozmi. (Zinātnes Vēstnesis, nr. 4 (504). 2016. gada 22. februāris)

LZA Lielā medaļa

LM 1996 1LM 1996

LZA Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, ko akadēmija piešķir katru gadu Latvijas un ārvalstu zinātniekam par izciliem radošiem sasniegumiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa ir atlieta bronzā, tās aversā attēlots LZA ģerbonis ar uzrakstu Academia Scientiarum Latviensis”, reversā tiek iegravēts apbalvotā vārds, uzvārds un medaļas piešķiršanas datums. Medaļas autors ir mākslinieks LZA goda loceklis Jānis Strupulis. 

Kandidātus apbalvošanai ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu iesaka LZA īstenie, goda un ārzemju locekļi, LZA nodaļas, rakstiski iesniedzot motivētu ierosinājumu un īsu uzziņu par ieteicamo kandidātu. Lēmumu par apbalvošanu pieņem LZA Senāts.

2013. gadā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un LZA prezidents Ojārs Spārītis vienojās par atbalstu LZA, lai veicinātu Latvijas sabiedrības un valsts izaugsmi. Vienošanās ietvaros Borisa un Ināras Teterevu fonds līdz 2018. gadam ieskaitot sniedza atbalstu Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielajai medaļai – Lielās medaļas laureāti desmit izcili Latvijas zinātnieki katrs saņēma fonda prēmiju 10 000 eiro apmērā.

Līdz šim LZA Lielo medaļu saņēmuši Jānis Graudonis un Jānis Stradiņš (1993), Edgars Dunsdorfs un Egons Lavendelis (1994), Elmārs Grēns un Dītrihs Andrejs Lēbers (1995), Edmunds Lukevics un Magda Štaudingera- Voita (1996), Vaira Vīķe-Freiberga un Edgars Siliņš (1997), Dainis Draviņš un Jānis Krastiņš (1998), Juris Upatnieks un Olģerts Lielausis (1999), Gunārs Birkerts un Mārtiņš Beķers (2000), Juris Hartmanis un Andris Caune (2001), Tālis Millers un Vladimirs Toporovs (2002), Rūsiņš Mārtiņš Freivalds un Indriķis Šterns (2003), Imants Lancmanis un Andris Padegs (2004), Elmārs Blūms un Edvīns Vedējs (2005), Rihards Kondratovičs un Trevors Fennels (2006), Viktors Hausmanis un Roberts Evarestovs (2007), Vitauts Tamužs un Ēriks Kupče (2008), Ivars Kalviņš un Kristaps Zariņš (2009), Mārcis Auziņš un Kurts Švarcs (2010), Ēvalds Mugurēvičs un Rihards Villems (2011), Pauls Pumpēns un Andrievs Ezergailis (2012), Andris Ambainis un Alvis Brāzma (2013), Viktors Ivbulis, Regīna Žuka (2014), Arvīds Barševskis, Andris Šternbergs (2015), Tālavs Jundzis, Romans Lācis (2016), Jānis Bārzdiņš un Baiba Rivža (2017), Vija Zaiga Kluša un Kalvis Torgāns (2018), Bruno Andersons un Linards Skuja (2019), Eduards Kļaviņs un Andrejs Ērglis (2020).

1993:

Jānis Graudonis par izcilo ieguldījumu Latvijas arheoloģijas zinātnē un tās attīstībā un nopelniem Latvijas Zinātņu akadēmijas labā.

Jānis Stradiņš par izciliem darbiem organiskajā ķīmijā un Latvijas zinātnes vēsturē.

1994:

Edgars Dunsdorfs par izcilu ieguldījumu Latvijas vēstures pētniecībā.

Egons Lavendelis par radošiem sasniegumiem zinātnē un augstākās izglītības jomā.

1995:

Elmārs Grēns par ievērojamiem sasniegumiem molekulārbioloģijā.

Dītrihs Andrejs Lēbers par ievērojamiem sasniegumiem juridiskajās zinātnēs.

1996:

Edmunds Lukevics par ievērojamiem sasniegumiem organiskajā un metālorganiskajā ķīmijā.

Magda Štaudingera - Voita par ievērojamiem sasniegumiem mūsdienu molekulārās bioloģijas izveidē un atbalstu Latvijas zinātnei.

1997:

Vaira Vīķe-Freiberga par izciliem sasniegumiem mutvārdu literatūrā un darbā pie latviešu dainām.

Edgars Siliņš par jauna zinātniskā virziena un skolas izveidošanu organiskajā cietvielu fizikā un būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes organizatoriskajā darbībā.

1998:

Dainis Draviņš par ievērojamiem zinātniskiem sasniegumiem astrofizikālo procesu izpētē zvaigžņu un starpzvaigžņu vidē un būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes starptautiskās sadarbības veicināšanā.

Jānis Krastiņš par Rīgas 19. un 20. gadsimta arhitektūras izpēti, veicinot Rīgas centra iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

1999:

Oļģerts Lielausis par būtisku ieguldījumu magnētiskās hidrodinamikas attīstībā un šķidra metāla tehnoloģiju izstrādē.

Juris Upatnieks par optiskās hologrāfijas pamatprincipu izstrādi un tās pielietojumu attīstīšanu pasaulē.

2000:

Mārtiņš Beķers par būtisku ieguldījumu mikrobioloģijas zinātnē un jaunu biotehnoloģisku procesu izstrādāšanā un ieviešanā ražošanā.

Gunārs Birkerts par izcilu ieguldījumu 20.gadsimta pasaules arhitektūrā.

2001:

Andris Caune par būtisku devumu senās Rīgas vēstures un arheoloģijas izpētē.

Juris Hartmanis par izcilu ieguldījumu datorzinātņu attīstībā.

2002:

Tālis Millers par izcilu zinātnisko devumu plazmas ķīmijā un neorganisko materiālu tehnoloģijā.

Vladimirs Toporovs par izcilu zinātnisko devumu baltu valodniecībā un etnoģenēzes izpētē.

2003:

Rūsiņš-Mārtiņš Freivalds par izciliem darbiem varbūtisko algoritmu un kvantu automātu teorijā, izveidojot zinātnisko skolu Latvijā.

Indriķis Šterns par Latvijas viduslaiku vēstures pētniecību.

2004:

Imants Lancmanis par Rundales pils kompleksa atjaunošanu un izcilu devumu mākslas zinātnē.

Andris Padegs par ievērojamu ieguldījumu lieldatoru arhitektūras izstrādē.

2005:

Elmārs Blūms par magnētisko šķidrumu fizikas zinātniskā virziena iedibināšanu un attīstīšanu Latvijā.

Edvīns Vedējs par jaunu organiskās sintēzes metožu izstrādi un nopelniem Latvijas organiskās ķīmijas speciālistu sagatavošanā.

2006:

Rihards Kondratovičs par izcilu ieguldījumu rododendru selekcijā.

Trevors Fennels par ieguldījumu latviešu vēsturiskās valodniecības attīstībā un latviešu valodas pieminekļu izdošanā un komentēšanā.

2007:

Viktors Hausmanis par ievērojamu ieguldījumu latviešu dramaturģijas un teātra vēstures izpētē.

Roberts Evarestovs par būtisku ieguldījumu un aktīvu līdzdalību cietvielu kvantu ķīmijas skolas izveidošanā Latvijā.

2008:

Vitauts Tamužs par materiālmehānikas zinātniskās skolas izveidi Latvijā.

Ēriks Kupče par principiāli jaunu kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijas metodoloģiju izstrādāšanu.

2009:

Ivars Kalviņš par jaunu konkurētspējīgu ārstniecisku preparātu izveidošanu un inovatīvas ievirzes stiprināšanu Latvijas Organiskās sintēzes institūtā.

Kristaps Zariņš par izciliem sasniegumiem asinsvadu ķirurģijā un Latvijas un ārzemju mediķu vienotības stiprināšanā.

2010:

Mārcis Auziņš par izcilu ieguldījumu koherento procesu izpētē atomu un molekulu fizikā.

Kurts Švarcs par izciliem darbiem un praktiskiem risinājumiem radiācijas fizikā un hologrāfijā.

2011:

Ēvalds Mugurēvičs par būtisku devumu Latvijas arheoloģijas izpētē un viduslaiku hroniku edīcijā.

Rihards Villems par izcilu devumu arheoģenētikā.

2012:

Pauls Pumpēns par nozīmīgu ieguldījumu molekulārajā virusoloģijā un jaunas pētnieku paaudzes audzināšanā.

Andrievs Ezergailis par būtisku devumu Latvijas 20.gadsimta vēstures izpētē.

2013:

Andris Ambainis par izciliem rezultātiem kvantu skaitļošanas teorijā.

Alvis Brāzma par izciliem rezultātiem bioinformātikā.

2014:

Viktors Ivbulis par izcilu devumu indoloģijā.

Regīna Žuka par būtisku ieguldījumu pretvēža preparāta ftorafūra radīšanā.

2015:  

Arvīds Barševskis par būtisku ieguldījumu entomoloģijas attīstībā Latvijā un Latvijas koleopteroloģijas skolas izveidošanu Daugavpilī.

Andris Šternbergs par devumu jaunu funkcionālo materiālu un nanotehnoloģiju attīstīšanā. 

2016:

Tālavs Jundzis par pētījumiem Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturē

Romans Lācis  par nozīmīgu ieguldījumu sirds ķirurģijas attīstībā Latvijā

2017:

Jānis Bārzdiņš  par fundamentāliem pētījumiem algoritmu teorijā un datorzinātnes skolas izveidi Latvijā

Baiba Rivža par ievērojamu devumu Latvijas lauku un reģionu attīstības izpētē

2018:

Vija Zaiga Kluša par radošiem sasniegumiem farmakoloģijas zinātnē, augstākās izglītības jomā un nopelniem Latvijas Zinātņu akadēmijas labā

Kalvis Torgāns par modernas civiltiesību skolas iedibināšanu tiesību zinātnē Latvijā un nozīmīgu ieguldījumu teorētisko atziņu ieviešanā praksē

2019:

Bruno Andersons par būtisku devumu koksnes zinātnes attīstībā un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta izaugsmes veicināšanā

Linards Skuja par izciliem sasniegumiem optisko stiklu fizikas un fotonikas attīstībā

2020:

Eduards Kļaviņš par ieguldījumu Latvijas un Eiropas mākslas vēstures un teorijas pētniecībā, kā arī daudzsējumu enciklopēdiskā izdevuma "Latvijas mākslas vēsture" izdošanas organizēšanā, vadīšanā un intelektuālajā bagātināšanā

Andrejs Ērglis par nozīmīgu ieguldījumu jaunu ārstniecības virzienu ieviešanā sirds slimību ārstēšanā Latvijā

 

 

Ceturtdien, 8 oktobrī, plkst. 14.00 darbu sāks Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) ārkārtas pilnsapulce. Saskaņā ar LZA Statūtiem, akadēmijas locekļi vēlēs jaunu akadēmijas vadību – prezidentu, Senāta locekļus un Uzraudzības padomi. LZA amatpersonu pilnvaru laiks ir četri gadi, un to ievēlēšana katrā no amatiem ir pieļaujama ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Pēdējās LZA amatpersonu vēlēšanas notika 2016. gadā, kad uz otru termiņu tika ievēlēts līdzšinējais LZA prezidents Ojārs Spārītis.

LZA ārkārtas pilnsapulci ievadīs ikgadējo LZA balvu laureātu sveikšana, kam sekos LZA prezidenta kandidātu programmatiskās uzrunas. Pilnsapulces darba kārtībā tradicionāli iekļauti arī LZA ģenerālsekretāra un LZA Uzraudzības padomes priekšsēdētāja ziņojumi par LZA darbību un tās novērtējums 2019. gadā.

Programma [saite]

Informācija par 2020. gada vārdbalvu laureātiem [saite]

Ceturtdien, 8 oktobrī, plkst. 14.00 darbu sāks Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) ārkārtas pilnsapulce. Saskaņā ar LZA Statūtiem, akadēmijas locekļi vēlēs jaunu akadēmijas vadību – prezidentu, Senāta locekļus un Uzraudzības padomi. LZA amatpersonu pilnvaru laiks ir četri gadi, un to ievēlēšana katrā no amatiem ir pieļaujama ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Pēdējās LZA amatpersonu vēlēšanas notika 2016. gadā, kad uz otru termiņu tika ievēlēts līdzšinējais LZA prezidents Ojārs Spārītis.

LZA ārkārtas pilnsapulci ievadīs ikgadējo LZA balvu laureātu sveikšana, kam sekos LZA prezidenta kandidātu programmatiskās uzrunas. Pilnsapulces darba kārtībā tradicionāli iekļauti arī LZA ģenerālsekretāra un LZA Uzraudzības padomes priekšsēdētāja ziņojumi par LZA darbību un tās novērtējums 2019. gadā.

Programma [saite].

Ņemot vērā aktuālo epidemioloģisko situāciju valstī, lūgums plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem pieteikt dalību pilnsapulcē iepriekš, rakstot Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanot 26385060!

Informācija par LZA prezidenta amata kandidātiem

“Zinātnes Vēstnesis”, 2020. gada 8. septembris. Intervijas ar LZA prezidenta amata kandidātiem [saite]

“Enerģija un Pasaule”, 2020/4, 30.-33. lpp. [saite], Latvijas Zinātņu akadēmija kā gaismas fenomens? (intervija ar A.Siliņu)

“Enerģija un Pasaule”, 2020/3, 60.-62. lpp. [saite], Atjaunotnei (intervija ar I.Kalviņu)

 

Ilze Stengrevica
sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Tālr.: +371 26385060
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Ar Baltijas Asamblejas (BA) balvu zinātnē šogad apbalvos fiziķi Robertu Eglīti, piektdien, 2.oktobrī, lēmusi starptautiska žūrija, daļēji attālinātā sēdē vērtējot BA balvas kandidātus. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli R.Eglīti apbalvos par pētījumu ciklu "Teorētiski aprēķini jauniem materiāliem enerģijas iegūšanai un uzglabāšanai”.

BA balvu literatūrā piešķirs prozistei, dzejniecei un esejistei Birutei Jonuškaitei (Birutė Jonuškaitė) par romānu cikliem “Maranta” un “Maestro” – gariem, sazarotiem stāstiem, kuri izceļas ar vairāku sižetu savijumu, smalki izstrādātiem tēliem, klasiķiem raksturīgu daudzpusību, piesātinājumu un valodas augsto lidojumu, ko apliecina arī autores apjomīgā sarunu grāmata “Laikas ir likimai” (“Laiks un likteņi”).

Savukārt balvu mākslā saņems režisori Kristīne Briede un Audrjus Stonis (Audrius Stonys) par filmu “Bridges of Time” (“Laika tilti”), kura kopproducēta Lietuvas, Latvijas un Igaunijas studijās un portretē mazāk zināmās poētiskās Baltijas jaunā viļņa kinodokumentālistu paaudzes.

Katras balvas apjoms ir 5000 eiro, un tās pasniegs gadskārtējās BA sesijas ietvaros šī gada 5.novembrī.

Žūrijā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Latviju žūrijā pārstāvēja rakstniece Inga Žolude, teātra zinātniece Edīte Tišheizere-Leščinska un Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Andrejs Krasņikovs.

Līdztekus uzvarētājiem BA balvai šogad bija nominēti:

literatūrā:

  • Andris Akmentiņš, Latvija. Rakstnieks nominēts par romānu “Skolotāji”;
  • Marts Kivastiks (Mart Kivastik), Igaunija. Rakstnieks nominēts par romānu “Taevatrepp” (“Kāpnes uz debesīm”);

mākslā:

  • Silvija Grosa, Latvija. Profesore, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas vadītāja nominēta par monogrāfiju “Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā”;
  • Šarūns Sauka (Šarūnas Sauka), Lietuva. Gleznotājs nominēts par savu unikālo gleznu ikonogrāfiju un glezniecības principiem, kas ir cieši saistīti ar sirreālismu un maģisko reālismu;

zinātnē:

  • Anna Verščika (Anna Verschik), Igaunija. Valodniece nominēta par plašo skatījumu uz sociolingvistiskām problēmām, ilggadējo ieguldījumu zinātnes komunikācijā un pētniecībā, kā arī publikācijām un pētījumiem par Igaunijas, Lietuvas un Latvijas valodu kontaktiem;
  • Jurģis Kazimirs Stanišķis (Jurgis Kazimieras Staniškis), Lietuva. Baltijas reģiona mēroga starpdisciplīnu pētījumu un studiju iniciators nominēts par starpdisciplīnu pētījumu, kas veltīts globāliem un vietējiem risinājumiem ilgtspējīgai attīstībai.

BA balva ir dibināta 1994.gadā, un to ieguvuši daudzi pazīstami kultūras, zinātnes un mākslas jomas darbinieki. Pērn balvu literatūrā saņēma rakstniece Lēlo Tungala (Leelo Tungal) no Igaunijas, balvu mākslā - diriģents Normunds Šnē no Latvijas, savukārt balvu zinātnē - profesors Jūrs Banis (Jūras Banys) no Lietuvas.

Vairāk LR Saeimas mājaslapā

Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) ir uzsācis īstenot Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020 Twinning projektu “Izcilības platforma inovatīvu antibakteriālu ārstniecības līdzekļu izstrādei” (SPRINGBOARD). Twinning programmas mērķis ir stiprināt zinātnisko institūciju kapacitāti, piesaistot ES dalībvalstu ekspertus un radot iespēju veidot partnerattiecības un zinātnisko sadarbību. Kopumā šajā konkursa kārtā bija iesniegti 439 pieteikumi, finansējumu saņēma 77 projekti.

SPRINGBOARD projekta mērķis ir palielināt OSI pētniecības potenciālu antibakteriālu līdzekļu izstrādē, izveidojot produktīvu un ilgtspējīgu sadarbību ar ES izcilākajām zinātniskajām iestādēm šajā jomā – Antverpenes, Florences, Helsinku un Kopenhāgenas universitātēm. Projekta koordinators ir OSI vadošais pētnieks, profesors Raivis Žalubovskis.

Projekta ietvaros paredzēta OSI jauno zinātnieku stažēšanās labākajās ES laboratorijās, kā arī piedalīšanās konferencēs un apmācībās. Šīs aktivitātes ne tikai paaugstinās jauno zinātnieku profesionālo kvalifikāciju un veicinās karjeras izaugsmi īstermiņā, bet arī uzlabos OSI zinātnieku konkurētspēju pētniecības finansējuma piesaistīšanā. Lai veicinātu plašākas sabiedrības izpratni par jaunu antibakteriālu līdzekļu izstrādes nozīmīgumu, projekts paredz informatīvus pasākumus par infekcijas slimību izplatību un antimikrobiālās rezistences aktualitāti.

28. septembrī notika projekta oficiālā atklāšana, visiem sadarbības partneriem tiekoties virtuālā sanāksmē, lai apspriestu projektā plānotās aktivitātes un to realizēšanas iespējas COVID-19 pandēmijas ieviesto korekciju dēļ.

Savukārt 29. septembrī jau notika pirmais zinātniskais seminārs par aktualitātēm  antibakteriālo līdzekļu izstrādē. Virtuālajā seminārā izcili profesori no Antverpenes, Florences, Helsinku, Kopenhāgenas, Monpeljē un Vāgeningenas universitātēm sniedza vispusīgu pārskatu par perspektīvām tendencēm jaunu antibakteriālo līdzekļu meklējumos.

Vairāk informācijas par projektu skatīt internetvietnē https://springboard.osi.lv . 

Projekts SPRINGBOARD tiek finansēts Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020 ietvaros, vienošanās Nr. 951883

SIA „ITERA Latvija” sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un nodibinājumu „Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds” izsludina konkursu balvu piešķiršanai ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem vides, zemes un ģeogrāfijas zinātnēs.

  1. Vispārīgie noteikumi.
    1. Pretendentus balvu konkursam var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, SIA "ITERA Latvija", Latvijas universitāšu senāti un fakultāšu domes.
    2. Konkursa kārtībā tiks piešķirtas 2 balvas, katra 3000 EUR apmērā (pirms nodokļu nomaksas) ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, zemes un ģeogrāfijas zinātnēs, kā arī par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu.
  2. Lai izvirzītu pretendentu balvu konkursam, tā izvirzītājam jāiesniedz:
    1. motivēts izvirzītāja iesniegums;
    2. ziņas par pretendentu (Curriculum Vitae), norādot darba un mājas adresi, telefonu, personas kodu, e-pasta adresi;
    3. izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā);
    4. izvirzītais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā (ja nav iespiestā veidā, pietiek ar elektronisko versiju).
  3. Pretendentiem vai tā izvirzītājam 2. punktā minētie dokumenti līdz 2020. gada 1. novembrim vienā eksemplārā jāiesniedz RTU Attīstības fondā, Kaļķu ielā 1, 418. kabinetā, ievietojot tos slēgtā, aizlīmētā aploksnē ar norādi „Latvijas Zinātņu akadēmijas un SIA „ITERA Latvija” gada balvu konkursam”, kā arī elektroniski (ar ieskanētām parakstu lapām) jānosūta uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. un Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Sludinājums (pdf). 

SIA „ITERA Latvija” sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un nodibinājumu „Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds” izsludina konkursu balvu piešķiršanai ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem vides, zemes un ģeogrāfijas zinātnēs.

  1. Vispārīgie noteikumi.
    1. Pretendentus balvu konkursam var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, SIA "ITERA Latvija", Latvijas universitāšu senāti un fakultāšu domes.
    2. Konkursa kārtībā tiks piešķirtas 2 balvas, katra 3000 EUR apmērā (pirms nodokļu nomaksas) ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, zemes un ģeogrāfijas zinātnēs, kā arī par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu.
  2. Lai izvirzītu pretendentu balvu konkursam, tā izvirzītājam jāiesniedz:
    1. motivēts izvirzītāja iesniegums;
    2. ziņas par pretendentu (Curriculum Vitae), norādot darba un mājas adresi, telefonu, personas kodu, e-pasta adresi;
    3. izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā);
    4. izvirzītais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā (ja nav iespiestā veidā, pietiek ar elektronisko versiju).
  3. Pretendentiem vai tā izvirzītājam 2. punktā minētie dokumenti līdz 2020. gada 1. novembrim vienā eksemplārā jāiesniedz RTU Attīstības fondā, Kaļķu ielā 1, 418. kabinetā, ievietojot tos slēgtā, aizlīmētā aploksnē ar norādi „Latvijas Zinātņu akadēmijas un SIA „ITERA Latvija” gada balvu konkursam”, kā arī elektroniski (ar ieskanētām parakstu lapām) jānosūta uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. un Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Sludinājums (pdf). 

Otrdiena, 29 Septembris 2020 17:51

FTZN sēde - 7. oktobrī

Trešdien, 2020. gada 7. oktobrī, plkst. 15.00 LZA Senāta zālē 2. stāvā notiks Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde. Sēdes darba kārtībā LZA korespondētājlocekļu kandidātu ziņojumi par zinātnisko pētījumu rezultātiem:

1.“Sinhrotona starojums un funkcionālo materiālu luminiscences spektroskopija (Synchrotron radiation and luminescence spectroscopy of functional materials)” -  ziņo LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Dr.phys. Vladimirs Pankratovs.

2. "Inženierpētnieciski risinājumi uzticamiem un energoefektīviem bezvadu tīkliem un iegultajām ierīcēm" - ziņo Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks Dr.sc.comp. Atis Elsts.

Sēdes noslēgumā - diskusija.