Terminoloģijas komisija

Kopš COVID-19 pandēmijas sākuma akadēmijas visā pasaulē ir smagi strādājušas, lai sniegtu uz pierādījumiem balstītas zinātniskas konsultācijas valdībām un citām ieinteresētajām personām par vīrusa izplatības gaitu. Tomēr ne visām akadēmijām var būt piekļuve visai informācijai, kas nepieciešama cīņā pret vīrusu. Tāpēc Globālais zinātņu akadēmiju tīkls (IAP) izveidoja savu COVID-19 ekspertu grupu: eksperti, kuru sastāvā ir locekļi no dažādiem reģioniem un kuriem ir daudzveidīga pieredze, un kuru uzdevums ir atbildēt uz jautājumiem un palīdzēt risināt pandēmijas laikā radušos jautājumus - neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz epidemioloģiju un viroloģiju, sabiedrības veselību, sociālajām zinātnēm, datu analīzi vai jebkuru citu jomu.

* Kā palielināt sabiedrības izpratni par neefektīviem un kaitīgiem ārstēšanas veidiem COVID19 izraisītajām slimībām iedzīvotāju vidū?
* Ko Āfrikas zinātnieki var darīt, lai veicinātu izpratni par zinātniskajiem sasniegumiem valstī? Kā zinātņu akadēmijas Āfrikā var atbalstīt šos zinātnes sasniegumus?

Šie ir tikai daži no līdz šim saņemtajiem jautājumiem, kas ir IAP ekspertu rīcībā.

IAP COVID-19 ekspertu grupa ir šeit, lai palīdzētu, un aicina iesūtīt visus interesējošos jautājumus, izmantojot tiešsaistes veidlapu šajā vietnē . 

Kopš COVID-19 pandēmijas sākuma akadēmijas visā pasaulē ir smagi strādājušas, lai sniegtu uz pierādījumiem balstītas zinātniskas konsultācijas valdībām un citām ieinteresētajām personām par vīrusa izplatības gaitu. Tomēr ne visām akadēmijām var būt piekļuve visai informācijai, kas nepieciešama cīņā pret vīrusu. Tāpēc Globālais zinātņu akadēmiju tīkls (IAP) izveidoja savu COVID-19 ekspertu grupu: eksperti, kuru sastāvā ir locekļi no dažādiem reģioniem un kuriem ir daudzveidīga pieredze, un kuru uzdevums ir atbildēt uz jūsu jautājumiem un palīdzēt jums risināt pandēmijas laikā radušos jautājumus - neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz epidemioloģiju un viroloģiju, sabiedrības veselību, sociālajām zinātnēm, datu analīzi vai jebkuru citu jomu.

* Kā palielināt sabiedrības izpratni par neefektīviem un kaitīgiem ārstēšanas veidiem COVID19 izraisītajām slimībām iedzīvotāju vidū?
* Ko Āfrikas zinātnieki var darīt, lai veicinātu izpratni par zinātniskajiem sasniegumiem valstī? Kā zinātņu akadēmijas Āfrikā var atbalstīt šos zinātnes sasniegumus?

Šie ir tikai daži no līdz šim saņemtajiem jautājumiem, kas ir IAP ekspertu rīcībā.

IAP COVID-19 ekspertu grupa ir šeit, lai jums palīdzētu un aicina iesūtīt visus interese'jošos jautājumus, izmantojot tiešsaistes veidlapu, kas pieejama šajā vietnē

 

Starptautiskā pētnieku grupa, kuru vada Armagh observatorijas un planetārija (AOP) zinātnieki, kurus atbalsta Apvienotās Karalistes Zinātnes un tehnoloģiju objektu padome (STFC), uzskata, ka asteroīds, kas pazīstams kā (101429) 1998 VF31, datēts ar Saules sistēmas sākuma gadiem un ir saistīts ar notikumiem, kas veidoja mūsu Mēnesi un būtiski pārveidoja Zemi.

Atklājumā iesaistītie pētnieki ir pētījuši Marsa "Trojas zirga" asteorīdus, tostarp Mēnesim līdzīgos asteroīdus, lai saprastu, vai ap Zemi riņķo Trojas zirgu asteroīdi.

Trojas zirgu asteroīdi

Trojas zirgi ir liela asteroīdu grupa, kuriem ir kopīga orbīta ar planētu vai mēness, un kuri zinātniekus ļoti interesē, jo tie pārstāv atlikušos materiālus no planētu veidošanās un var zinātniekiem daudz pastāstīt par to, kā planētas radās.

Par pārsteigumu komanda atklāja, ka 101429 paraugi sakrīt nevis ar citiem maziem ķermeņiem, bet gan ar mūsu tuvāko kaimiņu Mēnesi.

Mini Mēness izcelsme

Lai gan neparastā objekta izcelsme joprojām ir noslēpums, pētniekiem ir dažas teorijas. Viens no tiem ir iemesls, kāpēc asteroīds izskatās pēc Mēness - jo tas nāca no Mēness.

Galvenais autors Dr. Apostolis Christou no AOP paskaidro: “Agrīnā Saules sistēma ļoti atšķīrās no vietas, kuru mēs šodien redzam. Telpa starp jaunizveidotajām planētām bija pilna ar gruvešiem, un sadursmes bija ikdienišķa parādība. Lielie asteroīdi - mēs tos saucam par planetesimāliem - skāra Mēnesi un citas planētas. Šādas sadursmes skaidiņa varēja nokļūt Marsa orbītā, kad planēta vēl tikai veidojās un bija ieslodzīta savos Trojas mākoņos. ”

Tomēr ticamāks scenārijs ir tāds, ka objekts nāca no paša Marsa. Marsu, tā veidošanās vēsturē, spēcīgi ietekmēja triecieni, un milzīgs trieciens varēja atstāt Mēnesim līdzīgu asteroīdu Marsa orbītā.

Starptautiskā humanitāro zinātņu akadēmiju apvienība (UAI) sadarbībā ar Stokholmas Ķīnas centru Stoholmas Drošības un attīstības politikas institūtā organizē pirmo Starptautisko Ķīnas kultūru un globālo humanitāro zinātņu akadēmiju tiešsaistes semināru 11. un 12. novembrī. Papildus informācija meklējama šeit 

Eiropas Savienības, Norvēģijas un Šveices zinātņu akadēmiju konsultatīvā padome (EASAC) aicina piedalīties tiešsaistes seminārā "Zinātnes komunikācija COVID-19 pandēmijas laikā". Seminārs norisināsies 18. novembrī no plkst. 10:30 līdz 12:30 pēc Latvijas laika. Visus interesentus aicinām pietiekties līdz 16. novembrim šeit 

image003

Eiropas Savienības, Norvēģijas un Šveices zinātņu akadēmiju konsultatīvā padome (EASAC) aicina piedalīties tiešsaistes seminārā "Zinātnes komunikācija COVID-19 pandēmijas laikā". Seminārs norisināsies 18. novembrī plkst no 10:30 līdz 12:30 pēc Latvijas laika. Visus interisentus aicinām pietiekties līdz 16. novembrim šeit 

image003

Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP) 2020. gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro. Pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas uzsākšanu.

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

Tenūras sistēma Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē tiks ieviesta no 2022. gada, izmantojot augstākās izglītības un zinātnes, tostarp Eiropas Savienības fondu, finansējumu. Paredzēts, ka vēlētajam akadēmiskajam personālam, iegūstot noteiktu akadēmisko amatu, piemēram, asociētā profesora vai profesora amatu, un izpildot iepriekš zināmus profesionālās un zinātniskās kvalifikācijas kritērijus, tiks nodrošināts tenūramats (beztermiņa darba līgums pretstatā darba līguma slēgšanai tikai uz ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem, kā tas ir šobrīd). Tenūrgaitas (no angļu tenure-track) sistēma sekmīgi darbojas citās Eiropas valstīs, to kā vienu no risinājumiem cilvēkkapitāla attīstībai pētniecībā un inovācijās Latvijā iesaka Eiropas Komisijas Apvārsnis 2020 Politikas atbalsta vienības (PSF – Policy Support Facility) eksperti.

Individuālo pētniecības projektu īstenošanai būs tieša ietekme uz ekonomikas atveseļošanos, veicinot tautsaimniecības transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanu. Ņemot vērā Covid-19 slimības izplatību un tās rezultātā radītos izaicinājumus, sagaidāms, ka daļa projektu sniegs arī ieguldījumu Covid-19 seku mazināšanā. Tāpat projektu īstenošanas laikā zinātniekiem būs iespēja sagatavot jaunus projektu pieteikumus nākamā plānošanas perioda pētniecības un attīstības programmā, tostarp Apvārsnis Eiropa.

Individuālo projektu atklātais konkurss tika izsludināts 2020. gada 7. septembrī pēc valdības lēmuma atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto priekšlikumu Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai. Līdz 2020. gada 28. septembrim konkursa ietvaros Latvijas Zinātnes padome (LZP) saņēma 348 projektu pieteikumus, no kuriem 342 projektu pieteikumi pēc administratīvās vērtēšanas tika virzīti neatkarīgai ārvalstu zinātniskajai ekspertīzei. Katra projekta pieteikuma vērtēšanā tika piesaistīti divi ārvalstu zinātniskie eksperti ar pieredzi attiecīgajā zinātnes nozarē un projekta tematikā.

Finansējamie 107 projekti veido 31% no iesniegto projektu kopskaita, kas līdz šim ir augstākais finansēto projektu īpatsvars no iesniegto projektu skaita FLPP konkursos. Virs kvalitātes sliekšņa tika novērtēti 202 projekti. Konkursa zinātniskās izvērtēšanas rezultāti pieejami LZP mājaslapā.

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 2020. gada 30. oktobra lēmumu 115 sabiedrības pārstāvjiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi. Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts 52 personībām, Viestura ordenis – 9 personībām un Atzinības krusts – 54 personībām.

Augstākos Latvijas valsts apbalvojumus saņems cilvēki, kuri izcili kalpojuši Latvijas valstij un tautai, kuru pašaizliedzīgais profesionālais un sabiedriskais darbs un pilsoniskais veikums ir sekmējis mūsu Latvijas izaugsmes ceļu. 

Apbalvoto vidū Liepājas Universitātes rektore, profesore, Liepājas Universitātes Kurzemes humanitārā institūta vadošo pētniece, akadēmiķe, valsts emeritētā zinātniece Dr. habil. philol. Dace Markus, Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, Organiskās sintēzes perspektīvo tehnoloģiju laboratorijas vadītājs, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes profesors, akadēmiķis Dr. chem. Edgars Sūna, vēsturnieks, arheologs, bijušais Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors, Biznesa augstskolas “Turība” profesors, akadēmiķis Dr. hist. Guntis Zemītis. Sveicam un lepojamies! 

Avots: Piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi 115 sabiedrības pārstāvjiemValsts prezidenta kanceleja (11.11.2020.)