Apstiprināts ar LZA Senāta 2017. gada 11. aprīļa lēmumu, pamatojoties uz LZA pilnsapulces 2017. gada 6. aprīļa deleģējuma lēmumu. Ar grozījumiem, kas veikti saskaņā ar 2020. gada 8. oktobra LZA ārkārtas pilnsapulces lēmumu par grozījumiem LZA Statūtos.
NOLIKUMS PAR JAUNU LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS LOCEKĻU VĒLĒŠANĀM
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Par Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem ievēlē izcilus Latvijas un ārzemju zinātniekus. Jaunu LZA locekļu vēlēšanu principus un kārtību nosaka LZA Statūti un šis Nolikums. Interpretējot šī Nolikuma normas jāņem vērā, ka LZA Statūtiem ir augstāks juridisks spēks.
1.2. LZA sastāvā ietilpst:
1.2.1. Īstenie locekļi (no tiem vecumā līdz 70 gadiem ne vairāk kā 100).
1.2.2. Goda locekļi (kopskaitā ne vairāk kā 60).
1.2.3. Ārzemju locekļi (ne vairāk kā 100).
1.2.4. Korespondētājlocekļi (no tiem vecumā līdz 70 gadiem ne vairāk kā 100).
1.3. Par LZA īsteno locekli var ievēlēt zinātnieku, ja viņš nav sasniedzis 70 gadu vecumu, bet par LZA korespondētājlocekli var ievēlēt zinātnieku, kurš nav sasniedzis 60 gadu vecumu. [Zaudējis spēku saskaņā ar 2020. gada 8. oktobra LZA ārkārtas pilnsapulces lēmumu par grozījumiem LZA Statūtos.]
1.4. Par LZA īstenajiem locekļiem ievēlē izcilus Latvijas zinātniekus, kuru pētījumi Latvijā un pasaulē ir plaši atzīti.
1.5. Par LZA goda locekļiem (bez vecuma ierobežojuma) ievēlē izcilus Latvijas vai citu valstu zinātnes, kultūras, tautsaimniecības, izglītības un sabiedriskos darbiniekus, kuri dzīvo un strādā Latvijā vai kuriem ir ciešas saites ar Latviju un tās zinātni.
1.6. Par LZA ārzemju locekļiem (bez vecuma ierobežojuma) ievēlē izcilus zinātniekus, kuri dzīvo un strādā galvenokārt ārzemēs; tādējādi tiek veidoti un nostiprināti kontakti ar pasaules zinātni. Izvēloties ārzemju locekļu kandidātus, īpaša vērība tiek pievērsta ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes zinātniekiem. LZA ārzemju loceklis, pārceļoties uz dzīvi Latvijā un uzsākot šeit zinātnisku darbību, ar pilnsapulces balsojumu var tikt ievēlēts par LZA īsteno locekli vai korespondētājlocekli pēc attiecīgās LZA zinātņu nodaļas un Senāta ieteikuma. Neievēlēšanas gadījumā zinātnieks saglabā ārzemju locekļa statusu.
1.7. Par LZA korespondētājlocekļiem ievēlē Latvijā kādā zinātnes nozarē autoritāti ieguvušus zinātniekus, kuri spēj kvalifi cēti pārstāvēt attiecīgo zinātnes nozari, ekspertēt zinātniskos darbus un savai specializācijai atbilstošos zinātniskos virzienus.
1.8. Vēlēšanas organizē un balsošanas ieteikumus akadēmijas locekļiem izstrādā LZA Senāts; tam nolūkam Senāts var izveidot jauno locekļu vēlēšanu ekspertu komisiju no LZA īstenajiem locekļiem, kura izvērtē kandidātu dokumentus, iepazīstas ar nodaļās izteikto vērtējumu un aizklāti balsojot izsaka savu vērtējumu.
1.9. Vakances jaunu LZA īsteno locekļu, ārzemju locekļu un korespondētājlocekļu vēlēšanām rodas, jau esošajiem LZA īstenajiem un ārzemju locekļiem sasniedzot 70 gadu vecumu. Vēlot jaunus īstenos un ārzemju locekļus, notiek kopīgs kandidātu konkurss bez priekšrocībām kādai specialitātei (izņemot gadījumus, kad LZA pilnsapulce vai Senāts pieņem citu lēmumu, kā arī pārvēlot ārzemju locekļus atbilstoši šī Nolikuma 1.6. punktam). Vakanču skaitu izsludina LZA Senāts vēlēšanu gada aprīlī.
1.10. Vēlot jaunus korespondētājlocekļus, notiek konkurss izsludināto specialitāšu ietvaros. Senāts specialitātes nosaukumu nedrīkst formulēt tik šauri, ka konkursā uz 1 vietu varētu piedalīties tikai 1 zinātnieks. Vēlams, lai pretendentu skaits būtu lielāks par vakanču skaitu. Korespondētājlocekļu specialitātes un vakanču skaitu, norādot iespējamos kandidātus, iesaka akadēmijas nodaļas. Galīgo lēmumu par vakanču skaitu un specialitātēm, izvērtējot ieteikumus, ko devušas universitātes tipa augstskolas un Latvijas zinātnieku organizācijas, pieņem LZA Senāts.
1.11. LZA goda locekļus vēlē LZA pilnsapulce bez iepriekš izsludināta konkursa pēc LZA Senāta ierosinājuma Statūtu 3.1.2. punktā noteiktās kvotas ietvaros. LZA goda locekļu kandidātus var izvirzīt LZA īstenie un goda locekļi.
1.12. LZA ģenerālsekretārs līdz katra gada aprīļa beigām ar preses starpniecību informē LZA locekļus, Latvijas zinātniskās iestādes, augstskolas, zinātniskās biedrības un citas zinātnieku organizācijas par LZA locekļu vakancēm. Informācija par plānotajām goda locekļu vēlēšanām netiek sniegta.
2. Jauno locekļu kandidātu izvirzīšanas kārtība
2.1. Latvijas augstskolām, zinātniskajām biedrībām, zinātniskajiem centriem, LZA īstenajiem locekļiem ir tiesības līdz vēlēšanu gada 15. jūnijam rakstiski LZA prezidijam pieteikt jaunu LZA īsteno locekļu, ārzemju locekļu un korespondētājlocekļu kandidātus, savu pieteikumu attiecīgi motivējot un pievienojot kandidāta Curriculum vitae. Ja kandidātus piesaka augstskola, biedrība vai centrs, tie, aizklāti balsojot, ar balsu vairākumu izvirzāmi zinātnisko padomju u.tml. koleģiālu orgānu sēdēs. Pieteicējam pēc tam (līdz vēlēšanu gada 15.septembrim) papildus jāiesniedz vēl divu LZA īsteno locekļu rekomendācijas un citi Senāta norādītie dokumenti, šajos dokumentos ir jābūt redzams, ka piesakāmais kandidāts piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai (piemēram, uz kāda no dokumentiem ir viņa paraksts). Pieteicēja pienākums ir iepazīstināt piesakāmo kandidātu ar kārtību, kādā LZA vēlē jaunus locekļus.
2.2. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajiem locekļiem ir tiesības līdz vēlēšanu gada 15. jūnijam rakstiski kādam no LZA prezidija locekļiem pieteikt kandidatūras jaunu LZA goda locekļu vēlēšanām, neinformējot par to pašu kandidātu.
3. Kandidātu reģistrācija
3.1. Izvirzītos kandidātus reģistrē LZA Senāta zinātniskais sekretārs. LZA locekļu kandidāti var balotēties tikai vienā specialitātē. Gadījumā ja LZA locekļu kandidāti izvirzīti un reģistrēti divās specialitātēs un ja viņi nav rakstiski paziņojuši, kurā no specialitātēm vēlas balotēties, jautājumu par to, kurā specialitātē kandidāts balotējas, izlemj LZA Senāts. LZA Senāts ir tiesīgs īstenā locekļa kandidātu, kas nav LZA korespondētājloceklis, ieteikt ievēlēšanai vai nu par īsteno locekli, vai par korespondētājlocekli. Tāpat Senāts var zinātnieku, kas izvirzīts par korespondētājlocekļa kandidātu, ieteikt ievēlēt uzreiz par īsteno locekli. Ja, pamatojoties uz šādu ieteikumu, zinātnieks maina sava izvirzījuma iepriekšējo statusu, viņš to apstiprina rakstiski. Zinātnieks nevar vienlaikus balotēties gan par īsteno locekli, gan par korespondētājlocekli.
4. LZA nodaļu pienākumi
4.1. LZA nodaļu sēdēs noklausās atbilstošās jomas reģistrēto LZA jauno locekļu kandidātu zinātniskos pārskatus un apspriež tos. Ārzemju locekļu un goda locekļu kandidātus parasti nenoklausās, bet apspriež saņemto informāciju par viņiem. Par visiem kandidātiem notiek aizklāta balsošana, ar kuras rezultātiem iepazīstina LZA Senātu.
5. Senāta pienākumi
5.1. LZA Senāts pēc īsteno locekļu kandidātu ziņojumu noklausīšanās un apspriešanas un iepazīšanās ar nodaļu un ekspertu komisijas balsojuma rezultātiem, aizklāti balsojot, izveido ievēlēšanai pieteikto īsteno locekļu, ārzemju locekļu un korespondētājlocekļu kandidātu sarakstu, kurā atspoguļots balsojums zinātņu nodaļās, ekspertu komisijā un Senātā par visiem pieteiktajiem kandidātiem.
5.2. LZA Senāts pēc apspriešanas, aizklāti balsojot, izveido ievēlēšanai ieteicamo goda locekļu kandidātu sarakstu – tā, lai uz vienu vietu būtu ne vairāk par vienu kandidātu. Senāta sēdes dalībnieku pienākums ir neizpaust pārējo izskatīto kandidātu uzvārdus. Goda locekļu kandidatūru iepriekšēja izskatīšana notiek jaunievēlamo locekļu izvērtēšanas komisijā.
5.3. Par minēto 4.1. un 4.2. punktā Senāts ar preses starpniecību informē zinātnisko sabiedrību. Informācijas īsu izklāstu, kandidātu sarakstus kopā ar kandidātu saīsinātiem Curriculum vitae Senāta zinātniskais sekretārs ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanām nosūta akadēmijas īstenajiem locekļiem.
6. Jauno LZA locekļu vēlēšanas pilnsapulcē
6.1. Jaunos LZA locekļus vēlē LZA īstenie locekļi rudens pilnsapulcē (parasti novembrī). Piedalīšanās akadēmijas pilnsapulcēs ir obligāta LZA īstenajiem locekļiem un korespondētājlocekļiem, kuri jaunāki par 70 gadiem, ja nav objektīvu iemeslu, kas kavē šo piedalīšanos.
6.2. Saskaņā ar LZA Statūtiem LZA pilnsapulce ir tiesīga uzsākt darbu un pieņemt lēmumus, ja klāt ir vairāk par pusi no īstenajiem locekļiem un korespondētājlocekļiem, kuri jaunāki par 70 gadiem, šajā skaitā ietverot arī iepriekš pa pastu nobalsojušos.
7. Vēlēšanu procedūra
7.1. Vēlēšanas (vēlēšanu kārta) var notikt, ja vēlēšanās piedalās vairāk nekā puse no īstenajiem locekļiem, kuri jaunāki par 70 gadiem, šajā skaitā ietverot arī iepriekš pa pastu nobalsojušos.
7.2. Aizklātajai balsošanai izdala (izsūta) biļetenus ar kandidātu uzvārdiem. Biļetenā iepretim kandidāta uzvārdam ir divi vārdi: “ievēlēt” un “noraidīt”; vienu no tiem balsotājs nosvītro. Biļetens ar citām atzīmēm vai arī bez jebkādām atzīmēm tiek uzskatīts par nederīgu biļetenu. Ja uz vienu vietu pretendē vairāki kandidāti, balsotājs ir tiesīgs izdarīt izvēli “ievēlēt” vairāk kā par vienu. Balsotājam ir tiesības sabojātu biļetenu nodot atpakaļ balsu skaitīšanas komisijai (vai 8.1. punktā minētajā gadījumā – prezidijam), lai saņemtu jaunu; tas tiek atzīmēts biļetenu izsniegšanas sarakstā.
8. Balsošana pa pastu
8.1. Tie LZA locekļi – balsotāji, kuri nevarēs piedalīties vēlēšanu pilnsapulces darbā (ārzemju komandējumi, slimība), savlaicīgi paziņo par to LZA Senāta zinātniskajam sekretāram un pēdējais nosūta tiem vēlēšanu biļetenus un īpašas aploksnes. Uz minētās aploksnes norādāms LZA locekļa uzvārds, kā arī vēlēšanu pilnsapulces datums, vēlēšanu nosaukums, atzīme, ka aploksnei jāsatur tikai aizpildīts vēlēšanu biļetens. Balsotājs aizpilda biļetenu, ieliek to aploksnē, kuru aizlīmē un līmējuma vietās parakstās; biļetenu ievietojot aploksnē, ieteicams to salocīt tā, lai pie izņemšanas nebūtu redzami balsošanas rezultāti. Šīs aploksnes ar biļeteniem LZA Senāta zinātniskajam sekretāram ir jāsaņem atpakaļ ne vēlāk kā 1 stundu pirms vēlēšanu pilnsapulces sākuma. Sekretārs nodrošina aploksnēm īpašu uzskaiti un uzglabāšanu, lai tām nevarētu piekļūt nepiederošas personas. LZA Senāta zinātniskais sekretārs nodod slēgtās aploksnes vēlēšanu pilnsapulces ievēlētai balsu skaitīšanas komisijai. Balsu skaitīšanas komisija šīs aploksnes atver, izņem saturu un neiepazīstoties iemet to balsošanas urnā. Balsu skaitīšanas komisija savā protokolā atzīmē šādā veidā saņemto aplokšņu skaitu.
9. Balsu skaitīšanas komisija, tās tiesības un lēmumi
9.1. Pilnsapulce ievēlē balsu skaitīšanas komisiju vismaz piecu cilvēku sastāvā. Pilnsapulce pieņem lēmumu, vai balsu skaitīšanas komisiju ievēl atklātā vai aizklātā balsošanā.
9.2. Balsu skaitīšanas komisijas lēmums par jaunu locekļu ievēlēšanu pamatojas uz LZA Statūtiem un šo Nolikumu un tas ir galīgs pēc tam, kad to ir apstiprinājuši LZA prezidents un LZA ģenerālsekretārs, apliecinot, ka vēlēšanas notikušas atbilstoši LZA Statūtiem.
9.3. Par ievēlētiem jauniem akadēmijas locekļiem atzīstami tie, kuri saņēmuši visvairāk balsu “ievēlēt”, pie kam vairāk par pusi no iespējamā balsu skaita. Ar iespējamo balsu skaitu saprot to balsotāju skaitu, kas šajā vēlēšanu kārtā saņēmuši balsošanas biļetenus.
9.4. Pilnsapulce pēc balsu skaitīšanas komisijas ierosinājuma var pieņemt lēmumu rīkot atkārtotu balsošanu par kādiem no kandidātiem, izpildot 6.1. punkta prasības.
10. Vēlēšanu rezultātu paziņošana
10.1. Par vēlēšanu rezultātiem akadēmijas prezidents informē visus jaunievēlētos LZA locekļus. Informācija par ievēlētajiem akadēmijas locekļiem tiek publicēta žurnālā “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” un laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis”.
10.2. Zinātniekiem, kas ievēlēti saskaņā ar šo Nolikumu, kopš ievēlēšanas brīža (8.2. punkts) ir LZA locekļu tiesības. Ievēlētajam LZA loceklim svinīgā ceremonijā pasniedz īpašu LZA locekļa diplomu. Diplomu pasniedz LZA prezidents. Atsevišķos gadījumos ceremonija var notikt citā vietā un diplomu var pasniegt LZA Prezidenta pilnvarota persona. LZA loceklis uz mūžu saglabā nosaukumu, kas iegūts sakarā ar ievēlēšanu LZA, izņemot gadījumus, kas paredzēti LZA Statūtos.