Emeritētie zinātnieki

1. LZA īstenās locekles kandidātes Tatjanas Koķes ziņojums.
2. LZA īstenās locekles kandidātes Annas Stafeckas ziņojums.

Darba kārtība:

  1. LZA korespondētājlocekļa kandidāta Raivja Bičevska ziņojums; 
  1. LZA korespondētājlocekles kandidātes Ilzes Auziņas ziņojums; 
  1. LZA korespondētājlocekļa kandidāta Valta Ernštreita ziņojums; 
  1. LZA korespondētājlocekļa kandidāta Aināra Lerha ziņojums
  1. LZA korespondētājlocekļa kandidāta Ulda Neiburga ziņojums; 
  1. Balsošanas komisijas izveidošana un balsu skaitīšanas laika noteikšana.

 HSZN zinātniskās sekretāres p.i. Vera Hohlova

Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Prezidija 2020. gada 26. oktobra lēmumu tiek izsludināts ikgadējais konkurss “Desmit gada zinātniskie sasniegumi Latvijā”.

Pieteikumus konkursam ir tiesīgi iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā esošie zinātniskie institūti, universitātes, augstskolas, universitāšu fakultātes, kā arī LZA īstenie locekļi.

Pieteikumi nosūtāmi uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. no š.g. 31. oktobra līdz 4. decembrim plkst. 15.00. Saņemtie pieteikumi tiks izvērtēti līdz š.g. 18. decembrim, bet līdz decembra beigām LZA Prezidijs apstiprinās gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu desmitniekā iekļuvušos pieteikumus.

Pieteikums konkursam sastāv no publicējamās daļas, kas ietver darba nosaukumu, institūta nosaukumu un sasnieguma raksturojumu plašākam interesentu lokam saprotamā veidā, un nepārsniedz 800 rakstāmzīmes. Nepublicējamā pieteikuma daļa var būt veidota kā īsa anotācija ar papildu informāciju par darba saturu un tā atspoguļojumu zinātniskajā literatūrā, patentos, monogrāfijās un citur.

Gada nozīmīgākie sasniegumi tiek iedalīti teorētiskās zinātnes un lietišķās zinātnes sasniegumos. LZA Prezidijam ir tiesības izņēmuma kārtā iekļaut gada nozīmīgāko sasniegumu sarakstā vairāk nekā desmit darbus, ja pēdējie divi vai trīs no tiem novērtēti vienādi, kā arī piešķirt LZA prezidenta Atzinības rakstus.

Ieskats 2019. gada zinātnes sasniegumu konkursa noslēguma pasākumā (video). 

Informācija:

Alma Edžiņa

LZA Senāta zinātniskā sekretāre
Tālr. +371 67223931
E-pasts. 
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Latvijas Zinātņu akadēmijas 2. stāva izstāžu zālē 10. novembrī atklās mākslas notikumu “Pseidozinātniskā konference”, kurā tiks piedāvāti 10 pseidozinātnēm veltīti mākslas darbi, informēja fonda “Mākslai vajag telpu” pārstāvji. “Konference” sadalīta piecos tēmu blokos, pavisam konferencē piedaloties desmit māksliniekiem, kuri savos mākslas darbos meklē norādes uz kādu pseidoteoriju.

Konferencē ar saviem “referātiem” pseidozinātnē uzstāsies māksliniece Baiba Baiba tandēmā ar Annu Malicku, Katrīna Neiburga un Estere Grāvere, Krišs Salmanis kopā ar GolfClayderman, Ivars Grāvlejs un Jānis Šneiders, savukārt Miķeļa Fišera pseidozinātnisko teoriju interpretēs māksliniece Kerija Arne.

Konferencē, kas sadalīta piecos tēmu blokos, piedalās pieci atzīti un pieci par viņiem jaunāki mākslinieki, lai veicinātu dažādu paaudžu mākslinieku savstarpējo sadarbību un pieredžu apmaiņu. Šajos pāros vecākais mākslinieks piedāvās jaunākajam interpretēt kādu savu jau esošu mākslas darbu, tajā atrodot un “aiz matiem pievelkot” kādu jaunu pseidozinātnisku teoriju. Teorijas konferencē tiks izklāstītas caur izstādē apskatāmajiem darbiem. Konferencē apskatītās tēmas netiek izpaustas iepriekš, saglabājot konspiratīvo gaisotni, ko iemieso biedējošais pseidozinātnes šarms.

Mākslas notikuma kuratore Luīze Rukšāne brīdina:

“Ja pie Zinātņu akadēmijas ieejas jums saka, ka tādas izstāžu zāles otrajā stāvā nemaz nav – neticiet! Šādās situācijās atrodiet sevī pitonu, pamodiniet viņu un tad šļūciet.”

Izstāde 2020. gada novembrī un decembrī būs apskatāma Latvijas Zinātņu akadēmijas  2. stāva izstāžu zālē katru darba dienu no 08.30 līdz 17.00, savukārt konferences atklāšanas svētki notiks 10. novembrī no pulksten 17.00 līdz 19.30.

Grupas izstādi organizē fonds “Mākslai vajag telpu”. Interpretācija kā vizuālās mākslas komunikācijas rīks vienmēr ir bijis fonda “Mākslai vajag telpu” fokuss. Kuratores mērķis caur šo interpretatīvo pieeju ir piedāvāt mākslas notikumu,  kas rosinātu tās apmeklētājus domāt par piedāvātās informācijas autentiskumu vai absurdu, par zinātniskajām metodēm un to nozīmēm, objektīvas patiesības eksistēšanu, “fake news” un atšķirību starp uzticamiem vai neuzticamiem informācijas avotiem. Tieši šī iemesla dēļ konceptuāli par izstādes notikumu vietu ir izraudzīta Latvijas Zinātņu akadēmija.

Izstādes arhitekts ir Pauls Rietums, par grafisko noformējumu parūpējusies Linda Viļumsone, savukārt tehniskos risinājumus izstādē atrisinās Horens Stalbe.

“Pseidozinātniskā konference” top sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu, “Malduguni” un “Latvijas finieri”.

Š.g. 28. oktobrī notiks Baltijas Zinātņu akadēmiju prezidentu tiešsaistes tikšanās ar Britu Karaliskās biedrības (Royal Society) vadību.
 
Sanāksmei izvirzīti vairāki mērķi:
- salīdzināt zinātņu akadēmiju darbības prioritātes un projektus;
- apspriest zinātņu akadēmiju lomu zinātnes politikas veidošanā un sadarbībā ar valdību, t.sk. Covid-19 pandēmijas laikā;
- apspriest starptautisko sadarbību, t.sk. piedalīšanos programmā Apvārsnis Eiropa;
- apspriest zinātņu akadēmiju lomu starptautiskās zinātnes organizācijās Eiropā un pasaulē.
 
Britu Karalisko biedrību pārstāvēs izpilddirektore Dr Julie Maxton, Starptautisko jautājumu daļas direktors Andrew Allen un Eiropas un Āzijas nodaļas vadītāja Laura Wilton.
 
Igaunijas Zinātņu akadēmiju pārstāvēs prezidents Tarmo Soomere, attīstības direktore Terje Tuisk un Sadarbības daļas vaditāja Ülle Raud. 
 
Lietuvas Zinātņu akadēmiju pārstāvēs prezidents Jūras Banys, Administratīvās daļas vadītājs Andrius Bernotas un Starptautisko sakaru daļas vadītāja Violeta Skirgailienė. 
 
Latvijas Zinātņu akadēmiju sanāksmē pārstāvēs ievēlētais prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš, ģenerālsekretārs akadēmiķis Andrejs Siliņš, akadēmiķis Modris Greitāns un Starptautiskās nodaļas vadītāja Ilze Trapenciere.

Latvijas Universitātes (LU) vadībā īstenotajā pētniecības projektā “reCOVery-LV” pirmajā posmā tika veikta sabiedriskās domas aptauja par valsts institūciju darbu ārkārtas situācijas laikā. Vairāk nekā 50% respondentu valdības darbu novērtējuši kā tikpat labu vai pat labāku nekā pirms Covid-19 krīzes. Tāpat 45,7% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka attālinātais darbs ir padarījis valsts pārvaldi par modernāku un pieejamāku privātpersonām.

“Manuprāt, zīmīgi, ka puse aptaujāto uzskata, ka ārkārtējās situācijas dēļ valsts savas funkcijas spēj pildīt tikpat labi vai pat labāk, bet 35% piekrīt apgalvojumam, ka izjūt lepnumu par valsts iestāžu darbu. Vislielākais atbalsts šādam uzskatam ir jauniešu un senioru vidū. Pozitīvi vērtējams ir arī tas, ka pandēmija nav veicinājusi iedzīvotāju vēlmi pamest Latviju, jo lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka nav par to domājuši,” uzsver projekta vadītāja un LU prof. Inna Šteinbuka.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka, neraugoties uz salīdzinoši augsto valsts ārkārtas atbalsta saņēmēju loku (9,6%), Kurzemē dzīvojošie ir skeptiski par valsts par valsts atbalsta programmu efektivitāti. Savukārt Zemgalē ir viens no zemākajiem atbalstu saņēmušo īpatsvariem, toties vislielākā vēlme redzēt iekļaujošākas un apjomīgākas valsts atbalsta programmas. 60% aptaujāto atbalsta palīdzības sniegšanu tikai godprātīgiem nodokļu maksātājiem, bet divas trešdaļas nosoda izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas.

“Aptauja apliecina, ka pandēmijas ietekmē sabiedrībā nostiprinās tādas vērtības kā lielāka sociālā vienlīdzība un atbildīgāka attieksme pret nodokļu maksāšanu. Iedzīvotāji nosoda izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un atbalstītu tikpat stingrus vai pat vēl stingrākus ierobežojošos pasākumus atkārtota Covid-19 pandēmijas viļņa gadījumā. Zīmīgi ir tas, ka lielāka daļā cilvēku atbalsta palīdzības sniegšanu tikai tiem, kas godprātīgi maksājuši nodokļus, kā arī vēlētos saņemt lielāku valsts atbalstu pat, ja būt jāsamierinās ar lielāku nodokļa slogu nākotnē,” norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījumu institūta pētnieks Aldis Austers.

Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)" ietvaros sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica sabiedriskās domas aptauju. Aptaujas mērķis bija noskaidrot sabiedrības attieksmi pret valdības īstenotajām ārkārtas palīdzības programmām, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju savstarpējo solidaritāti, ārkārtas situācijas ietekmi uz nodokļu maksājumu morāli un valdības institūciju darbu ārkārtas situācijas laikā. Aptauja tika veikta no 2020. gada 11. līdz 22. septembrim, ar tiešās intervijas dzīvesvietās metodi aptaujājot 1 011 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Aptaujas rezultāti ir publicēti LU domnīcas LV PEAK mājaslapā: https://www.bvef.lu.lv/petnieciba/petnieciba/zinatniskie-instituti/lu-domnica-lv-peak/

 

Papildu informācija
Liene Bērziņa
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
Mob. tālr.: +371 29838689
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Valsts pētījumu programmas (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” vidusposma konferencē 2020. gada 27. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), Latvijas Universitāti (LU), Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un Agroresursu un ekonomikas institūtu (AREI) īstenotā projekta “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā – INTERFRAME-LV” veicēji īpaši akcentēs digitalizācijas iespēju uzlabošanu un izmantošanu uzņēmējdarbībā pārvaldībā un izglītībā. Notiks dalīšanās ar gūtajām atziņām piecos reģionālajos forumos (Zemgalē, Latgalē, Vidzemē, Kurzemē, Pierīgā), kuros tika izplatīti un apspriesti pētījumu rezultāti.

“Reģionālie forumi ir iedarbīgs rīks gan pašu pētnieku plašai savstarpējai domu apmaiņai un sadarbībai, gan reģiona speciālistu un augstskolu mācībspēku iesaistei pētījumu rezultātu apspriešanā un izplatīšanā, kā arī pārbaudīšanā praksē, šajos ierobežoto klātienes kontaktu apstākļos izmantojot digitalizācijas piedāvātās iespējas”, uzsvēra projekta INTERFRAME-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža.

Risināmie atslēgas jautājumi digitalizācijas iespēju uzlabošanā un izmantošanā ir: Latvijas salīdzinoši labā digitālā vide netiek pietiekami izmantota, īpaši tehnoloģiju integrācijā uzņēmējdarbībā un tās modernizācijai un produktivitātes celšanai; dažādu paaudžu un sabiedrības grupu mērķauditorijās ir jāpaplašina priekšstats par digitālajām prasmēm, t. sk., ka tajās ietilpst arī digitālā disciplīna un digitālā inteliģence; jāapgūst klātienes un attālināto mācību un darba formu kombinēšana ilgtermiņā; līdzās tehniskajam nodrošinājumam jāattīsta attālināto mācību metodes, kopumā jāapgūst attālinātās komunicēšanas loģika un etiķete; jāmazina drošības riski digitālo rīku izmantošanā; visiem inovatīvajiem digitālajiem risinājumiem ir jābūt radītiem konkrētu vajadzību apmierināšanai, izmantojot pakalpojumu un procesu dizaina metodi u.c.

Projektā top ceļveži un metodiskie materiāli problēmjautājumu risināšanai.

Vairāk sk. Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.