LZA Lielās medaļas laureāti
LZA Lielo medaļu saņēma LZA goda loceklis Dr.habil.art. Eduards Kļaviņš, kam tā piešķirta par ieguldījumu Latvijas un Eiropas mākslas vēstures un teorijas pētniecībā, kā arī par daudzsējumu enciklopēdiskā izdevuma "Latvijas mākslas vēsture" izdošanas organizēšanu, vadīšanu un intelektuālo bagātināšanu, kā arī akadēmiķis Andrejs Ērglis - par nozīmīgu ieguldījumu jaunu ārstniecības virzienu ieviešanā sirds slimību ārstēšanā Latvijā (pdf).
* Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša uzruna (pdf)
Videoieraksts
Jauno locekļu vēlēšanu rezultāti
2020. gada 26. novembrī, aizklātās balsošanas rezultātā, kas, ievērojot valstī izsludināto ārkārtas situāciju un atbilstoši LZA Statūtu 5.1. un 5.1.4. punktam un Nolikuma par LZA locekļu vēlēšanām 8. punktam, tika organizēta attālināti, LZA pilnsapulce par LZA jaunajiem locekļiem ievēlēja astoņus īstenos locekļus, četrus ārzemju un vienu goda locekli, kā arī septiņus korespondētājlocekļus.
Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno locekļu vēlēšanu rezultāti
Latvijas Zinātņu akadēmijā ievēlēta jauna vadība
Ceturtdien, 26. novembrī, aizklātās balsošanas rezultātā, kas šogad, ievērojot valstī izsludināto ārkārtas situāciju un atbilstoši LZA Statūtu 5.1. un 5.1.4. punktam un Nolikuma par LZA amatpersonu vēlēšanām 2.3. punktam, tika organizēta attālināti, LZA pilnsapulce ievēlēja jaunu LZA vadību šādā sastāvā:
Baiba RIVŽA – ģenerālsekretārs;
Bruno ANDERSONS – LZA Fonda priekšsēdētājs.
LZA HUMANITĀRO UN SOCIĀLO ZINĀTŅU NODAĻAS SĒDE 25. NOVEMBRĪ (ieraksts)
Darba kārtība:
- LZA prezidenta akadēmiķa Ojāra Spārīša uzruna;
- LZA HSZN jaunā vadītāja akadēmiķa Gunta Zemīša uzruna;
- LZA HSZN bijušās vadītājas akadēmiķes Raitas Karnītes uzruna;
- Brīva diskusija par valsti, sabiedrību, zinātni un HSZN (priekšlikumi par nodaļas nākotni).
Sēdes laikā iepazīstināsim ar nelielu Oļģerta Krastiņa fotoizstādi.
LZA sveic Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas jauno prezidentu
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis ir nosūtījis apsveikuma vēstuli jaunievēlētajam Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (Academia Scientiarum et Artium Europaea, European Academy of Sciences and Arts, EASA) prezidentam Prof. Dr. Klausam Mainceram (Klaus Mainzer). Klauss Maincers amatā nomaina EASA ilggadējo prezidentu un vienu no tās dibinātājiem, LZA ārzemju locekli Univ. Prof. Dr.h.c. Feliksu Ungeru (Felix Unger), ar kuru LZA saistīja cieša sadarbība kopš 2001. gada, kad pirmo reizi tika piešķirtas EASA balvas Latvijas zinātniekiem.
Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija dibināta 1990. gada 7. martā Zalcburgā. To izveidoja kardināls, Dr.theol. Francs Kēnigs (Franz Kardinal König), Prof. Nikolajs Lobkovičs (Nikolaus Lobkowicz) un Prof. Felikss Ungers, izcils ķirurgs, sirds pārstādīšanas ķirurģijas pionieris Eiropā. Tā kā EASA dibinātāja un prezidenta Feliksa Ungera dzimtas saknes meklējamas Baltijā, Eiropas akadēmijas ģerbonī ir Līvenu dzimtas un Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerboņu elementi (lilijas un zvaigznes). Profesors F. Ungers bija EASA Eiropas balvas jeb Lielās Feliksa balvas iniciators, un līdz šim personīgi piedalījās visās svinīgajās balvas pasniegšanas ceremonijās Latvijā. Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Eiropas balva jeb Lielā Feliksa balva, kā arī divas veicināšanas balvas tika piešķirtas kopš 2001. gada reizi trijos gados par ievērojamiem sasniegumiem humanitāro zinātņu jomās. Šobrīd EASA biedru skaitu papildina arī 16 Latvijas zinātnieki.
EASA balvu laureāti (2001–2017)
2001. g. Lielo Feliksa balvu saņēma V. Vīķe-Freiberga, veicināšanas balvas — I. Ose un I. Šuvajevs. 2003. g. Lielo Feliksa balvu saņēma M. Kūle, veicināšanas balvas — D. Baltaiskalna un Ē. Jēkabsons. 2006. g. Lielo Feliksa balvu saņēma V. Zariņš, veicināšanas balvas — R. Blumberga un A. Sprūds. 2009. g. Lielo Feliksa balvu saņēma J. Vētra, veicināšanas balvas — R. Bičevskis un A. Irmejs, 2011. g. — Lielo Feliksa balvu saņēma I. Blumbergs, veicināšanas balvas — K. Ābele un R. Spirģis, 2013. g. — A. Jurkāne, veicināšanas balvas — S. Laime, P. Daija, 2015. g. — I. Lancmanis, veicināšanas balvas — I. Lībiete, D. Zigmunde, 2017. g. — I. Vaidere, veicināšanas balvas — K. Jaudzems, I. Mieriņa.
NOLIKUMS PAR JAUNU LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS LOCEKĻU VĒLĒŠANĀM
- Vispārīgie noteikumi
1.1. Par Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem ievēlē izcilus Latvijas un ārzemju zinātniekus. Jaunu LZA locekļu vēlēšanu principus un kārtību nosaka LZA Statūti un šis Nolikums. Interpretējot šī Nolikuma normas jāņem vērā, ka LZA Statūtiem ir augstāks juridisks spēks.
1.2. LZA sastāvā ietilpst: 1.2.1. Īstenie locekļi (no tiem vecumā līdz 70 gadiem ne vairāk kā 100). 1.2.2. Goda locekļi (kopskaitā ne vairāk kā 60).
1.2.3. Ārzemju locekļi (ne vairāk kā 100).
1.2.4. Korespondētājlocekļi (no tiem vecumā līdz 70 gadiem ne vairāk kā 100).
1.3. Par LZA īsteno locekli var ievēlēt zinātnieku, ja viņš nav sasniedzis 70 gadu vecumu, bet par LZA korespondētājlocekli var ievēlēt zinātnieku, kurš nav sasniedzis 60 gadu vecumu.
1.4. Par LZA īstenajiem locekļiem ievēlē izcilus Latvijas zinātniekus, kuru pētījumi Latvijā un pasaulē ir plaši atzīti.
1.5. Par LZA goda locekļiem (bez vecuma ierobežojuma) ievēlē izcilus Latvijas vai citu valstu zinātnes, kultūras, tautsaimniecības, izglītības un sabiedriskos darbiniekus, kuri dzīvo un strādā Latvijā vai kuriem ir ciešas saites ar Latviju un tās zinātni.
1.6. Par LZA ārzemju locekļiem (bez vecuma ierobežojuma) ievēlē izcilus zinātniekus, kuri dzīvo un strādā galvenokārt ārzemēs; tādējādi tiek veidoti un nostiprināti kontakti ar pasaules zinātni. Izvēloties ārzemju locekļu kandidātus, īpaša vērība tiek pievērsta ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes zinātniekiem. LZA ārzemju loceklis, pārceļoties uz dzīvi Latvijā un uzsākot šeit zinātnisku darbību, ar pilnsapulces balsojumu var tikt ievēlēts par LZA īsteno locekli vai korespondētājlocekli pēc attiecīgās LZA zinātņu nodaļas un Senāta ieteikuma. Neievēlēšanas gadījumā zinātnieks saglabā ārzemju locekļa statusu.
1.7. Par LZA korespondētājlocekļiem ievēlē Latvijā kādā zinātnes nozarē autoritāti ieguvušus zinātniekus, kuri spēj kvalifi cēti pārstāvēt attiecīgo zinātnes nozari, ekspertēt zinātniskos darbus un savai specializācijai atbilstošos zinātniskos virzienus.
1.8. Vēlēšanas organizē un balsošanas ieteikumus akadēmijas locekļiem izstrādā LZA Senāts; tam nolūkam Senāts var izveidot jauno locekļu vēlēšanu ekspertu komisiju no LZA īstenajiem locekļiem, kura izvērtē kandidātu dokumentus, iepazīstas ar nodaļās izteikto vērtējumu un aizklāti balsojot izsaka savu vērtējumu.
1.9. Vakances jaunu LZA īsteno locekļu, ārzemju locekļu un korespondētājlocekļu vēlēšanām rodas, jau esošajiem LZA īstenajiem un ārzemju locekļiem sasniedzot 70 gadu vecumu. Vēlot jaunus īstenos un ārzemju locekļus, notiek kopīgs kandidātu konkurss bez priekšrocībām kādai specialitātei (izņemot gadījumus, kad LZA pilnsapulce vai Senāts pieņem citu lēmumu, kā arī pārvēlot ārzemju locekļus atbilstoši šī Nolikuma 1.6. punktam). Vakanču skaitu izsludina LZA Senāts vēlēšanu gada aprīlī.
1.10. Vēlot jaunus korespondētājlocekļus, notiek konkurss izsludināto specialitāšu ietvaros. Senāts specialitātes nosaukumu nedrīkst formulēt tik šauri, ka konkursā uz 1 vietu varētu piedalīties tikai 1 zinātnieks. Vēlams, lai pretendentu skaits būtu lielāks par vakanču skaitu. Korespondētājlocekļu specialitātes un vakanču skaitu, norādot iespējamos kandidātus, iesaka akadēmijas nodaļas. Galīgo lēmumu par vakanču skaitu un specialitātēm, izvērtējot ieteikumus, ko devušas universitātes tipa augstskolas un Latvijas zinātnieku organizācijas, pieņem LZA Senāts.
1.11. LZA goda locekļus vēlē LZA pilnsapulce bez iepriekš izsludināta konkursa pēc LZA Senāta ierosinājuma Statūtu 3.1.2. punktā noteiktās kvotas ietvaros. LZA goda locekļu kandidātus var izvirzīt LZA īstenie un goda locekļi.
1.12. LZA ģenerālsekretārs līdz katra gada aprīļa beigām ar preses starpniecību informē LZA locekļus, Latvijas zinātniskās iestādes, augstskolas, zinātniskās biedrības un citas zinātnieku organizācijas par LZA locekļu vakancēm. Informācija par plānotajām goda locekļu vēlēšanām netiek sniegta.
- Jauno locekļu kandidātu izvirzīšanas kārtība
2.1. Latvijas augstskolām, zinātniskajām biedrībām, zinātniskajiem centriem, LZA īstenajiem locekļiem ir tiesības līdz vēlēšanu gada 15. jūnijam rakstiski LZA prezidijam pieteikt jaunu LZA īsteno locekļu, ārzemju locekļu un korespondētājlocekļu kandidātus, savu pieteikumu attiecīgi motivējot un pievienojot kandidāta Curriculum vitae. Ja kandidātus piesaka augstskola, biedrība vai centrs, tie, aizklāti balsojot, ar balsu vairākumu izvirzāmi zinātnisko padomju u.tml. koleģiālu orgānu sēdēs. Pieteicējam pēc tam (līdz vēlēšanu gada 15.septembrim) papildus jāiesniedz vēl divu LZA īsteno locekļu rekomendācijas un citi Senāta norādītie dokumenti, šajos dokumentos ir jābūt redzams, ka piesakāmais kandidāts piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai (piemēram, uz kāda no dokumentiem ir viņa paraksts). Pieteicēja pienākums ir iepazīstināt piesakāmo kandidātu ar kārtību, kādā LZA vēlē jaunus locekļus.
2.2. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajiem locekļiem ir tiesības līdz vēlēšanu gada 15. jūnijam rakstiski kādam no LZA prezidija locekļiem pieteikt kandidatūras jaunu LZA goda locekļu vēlēšanām, neinformējot par to pašu kandidātu.
- Kandidātu reģistrācija
3.1. Izvirzītos kandidātus reģistrē LZA Senāta zinātniskais sekretārs. LZA locekļu kandidāti var balotēties tikai vienā specialitātē. Gadījumā ja LZA locekļu kandidāti izvirzīti un reģistrēti divās specialitātēs un ja viņi nav rakstiski paziņojuši, kurā no specialitātēm vēlas balotēties, jautājumu par to, kurā specialitātē kandidāts balotējas, izlemj LZA Senāts. LZA Senāts ir tiesīgs īstenā locekļa kandidātu, kas nav LZA korespondētājloceklis, ieteikt ievēlēšanai vai nu par īsteno locekli, vai par korespondētājlocekli. Tāpat Senāts var zinātnieku, kas izvirzīts par korespondētājlocekļa kandidātu, ieteikt ievēlēt uzreiz par īsteno locekli. Ja, pamatojoties uz šādu ieteikumu, zinātnieks maina sava izvirzījuma iepriekšējo statusu, viņš to apstiprina rakstiski. Zinātnieks nevar vienlaikus balotēties gan par īsteno locekli, gan par korespondētājlocekli.
- LZA nodaļu pienākumi
4.1. LZA nodaļu sēdēs noklausās atbilstošās jomas reģistrēto LZA jauno locekļu kandidātu zinātniskos pārskatus un apspriež tos. Ārzemju locekļu un goda locekļu kandidātus parasti nenoklausās, bet apspriež saņemto informāciju par viņiem. Par visiem kandidātiem notiek aizklāta balsošana, ar kuras rezultātiem iepazīstina LZA Senātu.
- Senāta pienākumi
5.1. LZA Senāts pēc īsteno locekļu kandidātu ziņojumu noklausīšanās un apspriešanas un iepazīšanās ar nodaļu un ekspertu komisijas balsojuma rezultātiem, aizklāti balsojot, izveido ievēlēšanai pieteikto īsteno locekļu, ārzemju locekļu un korespondētājlocekļu kandidātu sarakstu, kurā atspoguļots balsojums zinātņu nodaļās, ekspertu komisijā un Senātā par visiem pieteiktajiem kandidātiem.
5.2. LZA Senāts pēc apspriešanas, aizklāti balsojot, izveido ievēlēšanai ieteicamo goda locekļu kandidātu sarakstu – tā, lai uz vienu vietu būtu ne vairāk par vienu kandidātu. Senāta sēdes dalībnieku pienākums ir neizpaust pārējo izskatīto kandidātu uzvārdus. Goda locekļu kandidatūru iepriekšēja izskatīšana notiek jaunievēlamo locekļu izvērtēšanas komisijā.
5.3. Par minēto 4.1. un 4.2. punktā Senāts ar preses starpniecību informē zinātnisko sabiedrību. Informācijas īsu izklāstu, kandidātu sarakstus kopā ar kandidātu saīsinātiem Curriculum vitae Senāta zinātniskais sekretārs ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanām nosūta akadēmijas īstenajiem locekļiem.
- Jauno LZA locekļu vēlēšanas pilnsapulcē
6.1. Jaunos LZA locekļus vēlē LZA īstenie locekļi rudens pilnsapulcē (parasti novembrī). Piedalīšanās akadēmijas pilnsapulcēs ir obligāta LZA īstenajiem locekļiem un korespondētājlocekļiem, kuri jaunāki par 70 gadiem, ja nav objektīvu iemeslu, kas kavē šo piedalīšanos.
6.2. Saskaņā ar LZA Statūtiem LZA pilnsapulce ir tiesīga uzsākt darbu un pieņemt lēmumus, ja klāt ir vairāk par pusi no īstenajiem locekļiem un korespondētājlocekļiem, kuri jaunāki par 70 gadiem, šajā skaitā ietverot arī iepriekš pa pastu nobalsojušos.
- Vēlēšanu procedūra
7.1. Vēlēšanas (vēlēšanu kārta) var notikt, ja vēlēšanās piedalās vairāk nekā puse no īstenajiem locekļiem, kuri jaunāki par 70 gadiem, šajā skaitā ietverot arī iepriekš pa pastu nobalsojušos.
7.2. Aizklātajai balsošanai izdala (izsūta) biļetenus ar kandidātu uzvārdiem. Biļetenā iepretim kandidāta uzvārdam ir divi vārdi: “ievēlēt” un “noraidīt”; vienu no tiem balsotājs nosvītro. Biļetens ar citām atzīmēm vai arī bez jebkādām atzīmēm tiek uzskatīts par nederīgu biļetenu. Ja uz vienu vietu pretendē vairāki kandidāti, balsotājs ir tiesīgs izdarīt izvēli “ievēlēt” vairāk kā par vienu. Balsotājam ir tiesības sabojātu biļetenu nodot atpakaļ balsu skaitīšanas komisijai (vai 8.1. punktā minētajā gadījumā – prezidijam), lai saņemtu jaunu; tas tiek atzīmēts biļetenu izsniegšanas sarakstā.
8. Balsošana pa pastu
8.1. Tie LZA locekļi – balsotāji, kuri nevarēs piedalīties vēlēšanu pilnsapulces darbā (ārzemju komandējumi, slimība), savlaicīgi paziņo par to LZA Senāta zinātniskajam sekretāram un pēdējais nosūta tiem vēlēšanu biļetenus un īpašas aploksnes. Uz minētās aploksnes norādāms LZA locekļa uzvārds, kā arī vēlēšanu pilnsapulces datums, vēlēšanu nosaukums, atzīme, ka aploksnei jāsatur tikai aizpildīts vēlēšanu biļetens. Balsotājs aizpilda biļetenu, ieliek to aploksnē, kuru aizlīmē un līmējuma vietās parakstās; biļetenu ievietojot aploksnē, ieteicams to salocīt tā, lai pie izņemšanas nebūtu redzami balsošanas rezultāti. Šīs aploksnes ar biļeteniem LZA Senāta zinātniskajam sekretāram ir jāsaņem atpakaļ ne vēlāk kā 1 stundu pirms vēlēšanu pilnsapulces sākuma. Sekretārs nodrošina aploksnēm īpašu uzskaiti un uzglabāšanu, lai tām nevarētu piekļūt nepiederošas personas. LZA Senāta zinātniskais sekretārs nodod slēgtās aploksnes vēlēšanu pilnsapulces ievēlētai balsu skaitīšanas komisijai. Balsu skaitīšanas komisija šīs aploksnes atver, izņem saturu un neiepazīstoties iemet to balsošanas urnā. Balsu skaitīšanas komisija savā protokolā atzīmē šādā veidā saņemto aplokšņu skaitu.
- Balsu skaitīšanas komisija, tās tiesības un lēmumi
9.1. Pilnsapulce ievēlē balsu skaitīšanas komisiju vismaz piecu cilvēku sastāvā. Pilnsapulce pieņem lēmumu, vai balsu skaitīšanas komisiju ievēl atklātā vai aizklātā balsošanā.
9.2. Balsu skaitīšanas komisijas lēmums par jaunu locekļu ievēlēšanu pamatojas uz LZA Statūtiem un šo Nolikumu un tas ir galīgs pēc tam, kad to ir apstiprinājuši LZA prezidents un LZA ģenerālsekretārs, apliecinot, ka vēlēšanas notikušas atbilstoši LZA Statūtiem.
9.3. Par ievēlētiem jauniem akadēmijas locekļiem atzīstami tie, kuri saņēmuši visvairāk balsu “ievēlēt”, pie kam vairāk par pusi no iespējamā balsu skaita. Ar iespējamo balsu skaitu saprot to balsotāju skaitu, kas šajā vēlēšanu kārtā saņēmuši balsošanas biļetenus.
9.4. Pilnsapulce pēc balsu skaitīšanas komisijas ierosinājuma var pieņemt lēmumu rīkot atkārtotu balsošanu par kādiem no kandidātiem, izpildot 6.1. punkta prasības.
- Vēlēšanu rezultātu paziņošana
10.1. Par vēlēšanu rezultātiem akadēmijas prezidents informē visus jaunievēlētos LZA locekļus. Informācija par ievēlētajiem akadēmijas locekļiem tiek publicēta žurnālā “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” un laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis”.
10.2. Zinātniekiem, kas ievēlēti saskaņā ar šo Nolikumu, kopš ievēlēšanas brīža (8.2. punkts) ir LZA locekļu tiesības. Ievēlētajam LZA loceklim svinīgā ceremonijā pasniedz īpašu LZA locekļa diplomu. Diplomu pasniedz LZA prezidents. Atsevišķos gadījumos ceremonija var notikt citā vietā un diplomu var pasniegt LZA Prezidenta pilnvarota persona. LZA loceklis uz mūžu saglabā nosaukumu, kas iegūts sakarā ar ievēlēšanu LZA, izņemot gadījumus, kas paredzēti LZA Statūtos.
Apstiprināts LZA Senātā 2020. g. 10. martā
NOLIKUMS PAR LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS AMATPERSONU VĒLĒŠANĀM
- LZA STATŪTI PAR LZA AMATPERSONU VĒLĒŠANĀM
1.1. [Statūti 5.1. un 5.1.4.] LZA amatpersonas vēlē LZA locekļi (īstenie, goda, ārzemju locekļi un korespondētājlocekļi).
1.2. [Statūti 5.1.1.] LZA pilnsapulce ir tiesīga uzsākt darbu, ja klāt ir vairāk par pusi to īsteno locekļu, kuri ir jaunāki par 70 gadiem, kā arī vairāk par pusi korespondētājlocekļu, kuri ir jaunāki par 70 gadiem.
1.3. [Statūti 5.1.2.] Par pilnsapulces darba kārtībā izsludinātiem jautājumiem tiem LZA locekļiem, kuri nevar piedalīties pilnsapulcē, ļauts balsot pa pastu (arī gadījumos, kad notiek atklāta balsošana). Balsošanai pa pastu izmantojama LZA Senāta apstiprināta biļetena forma.
1.4. [Statūti 5.1.4.] LZA pilnsapulcē ievēlē šādas LZA amatpersonas: akadēmijas prezidentu, viceprezidentus, ģenerālsekretāru, LZA Fonda priekšsēdētāju, LZA ārlietu sekretāru, kuram ir viceprezidenta pilnvaras, un citas LZA amatpersonas, kuru sarakstu apstiprina LZA pilnsapulce. LZA amatpersonu pilnvaru laiks ir 4 gadi, un to ievēlēšana katrā no amatiem pieļaujama ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. LZA viceprezidenti, LZA Fonda priekšsēdētājs, LZA ārlietu sekretārs nav valsts amatpersonas likuma “Par interešu konfl ikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, ja ar LZA prezidenta rīkojumu nav noteikts citādi.
1.5. [Statūti 5.2.2.] Senāta pilnvaru laiks ir 4 gadi.
1.6. [Statūti 5.2.3.] Senāta vai atsevišķu Senāta locekļu vēlēšanas notiek LZA pilnsapulcē. Senāta locekļu kandidātu izvirzīšana notiek LZA nodaļās pēc Senāta noteiktajām kvotām. Jaunievēlētā Senāta locekļi sāk pildīt savus pienākumus nākamā mēneša 1. datuma pēc ievēlēšanas. Līdz tam savus pienākumus pilda iepriekšējā sastāva Senāta locekļi. Senāta priekšsēdētāju ievēlē Senāts pirmajā sēdē; Senāta priekšsēdētājs ir Prezidija loceklis.
1.7. [Statūti 5.3.1.2.] Prezidentu ievēl uz 4 gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
1.8. [Statūti 5.6.] LZA amatpersonu vēlēšanas kārtība ir šāda: Par akadēmijas prezidentu, viceprezidentiem, ģenerālsekretāru un LZA Fonda priekšsēdētāju var ievēlēt tikai Latvijas Republikas pilsoņus. Par akadēmijas prezidentu, viceprezidentu, ģenerālsekretāru, ārlietu sekretāru, akadēmijas zinātņu nodaļas priekšsēdētāju var ievēlēt LZA īstenos locekļus. Akadēmijas zinātņu nodaļas priekšsēdētāja pienākumus pēc nodaļas ierosinājuma uz laiku drīkst pildīt arī LZA korespondētājloceklis, ar LZA Senāta apstiprinājumu.
1.9. [Statūti 5.6.3.] Visas akadēmijas amatpersonas tiek vēlētas un atsauktas akadēmijas pilnsapulcēs šādā kārtībā: LZA prezidenta kandidātus no īsteno locekļu vidus var izvirzīt visi LZA locekļi (īstenie, goda, ārzemju locekļi un korespondētājlocekļi) un LZA nodaļas vai to izveidotās komisijas. Izvirzītājam vai tā pārstāvim Senātam iesniegtajā pieteikumā motivēti jāraksturo izvirzītās kandidatūras. Pieteikums jāiesniedz LZA Senātam ne vēlāk kā 30 dienas pirms LZA pilnsapulces, kurā paredzētas vēlēšanas. Ievēlēts ir tas kandidāts, kurš pilnsapulcē ieguvis visvairāk balsu, bet ne mazāk par pusi no visu klātesošo LZA locekļu balsīm. Ievēlētais prezidents tradicionāli nosauc kandidātus viceprezidentu, ģenerālsekretāra un citu, LZA pilnsapulcē apstiprināto LZA amatpersonu amatiem. LZA amatpersonas skaitās ievēlētas, ja par tām nodotas vairāk par pusi no klātesošo balsīm. Akadēmijas amatpersonas var atsaukt LZA pilnsapulce, ja to motivēti ierosina LZA Senāts vai vismaz 25 īstenie un/vai korespondētājlocekļi (priekšlikuma iesniedzēju vidū jābūt vismaz 10 īstenajiem locekļiem). Lēmumu iekļaut jautājumu par akadēmijas amatpersonu atsaukšanu kārtējās vai ārkārtas LZA pilnsapulces dienaskārtībā pieņem Senāts. Atsaukums stājas spēkā pēc pilnsapulces aizklāta balsojuma, ja atsaukšanu atbalsta vismaz 2/3 klātesošo LZA locekļu un pilnsapulce pieņem lēmumu par jaunas amatpersonas vēlēšanu termiņiem.
1.10. [Statūti 5.6.4.] LZA locekļi, kuri ievēlēti akadēmijas amatos, kā arī eksperti un citi zinātnieki, kuri pilda atsevišķus akadēmijas uzdevumus, saņem par šo darbu atlīdzību. Vēlētām LZA amatpersonām darba samaksu nosaka un apstiprina LZA valde.
- VĒLĒŠANU PROCEDŪRA UN BALSU SKAITĪŠANAS KOMISIJAS DARBS
2.1. Amatpersonu vēlēšanas (vēlēšanu kārta) var notikt, ja kopā ar tiem, kas savu viedokli paziņo slēgtās balsošanas aploksnēs, vēlēšanās piedalās (saņem balsošanas biļetenus) vairāk kā 50% akadēmijas īsteno locekļu, kuri ir jaunāki par 70 gadiem, kā arī vairāk kā 50% akadēmijas korespondētājlocekļu, kuri ir jaunāki par 70 gadiem.
2.2. Aizklātajai balsošanai izdala (izsūta) biļetenus ar kandidātu uzvārdiem. Biļetenā iepretim kandidāta uzvārdam ir divi vārdi: “ievēlēt” un “noraidīt”; vienu no tiem balsotājs nosvītro. Biļetens ar citām atzīmēm vai arī bez jebkādām atzīmēm tiek uzskatīts par nederīgu. Ja uz vienu vietu pretendē vairāki kandidāti, balsotājs ir tiesīgs izdarīt izvēli “ievēlēt” tikai par vienu. Piezīme. Balsotājam ir tiesības sabojātu biļetenu nodot atpakaļ balsu skaitīšanas komisijai (vai 2.3.punktâ minētajā gadījumā — prezidijam), lai saņemtu jaunu; tas tiek atzīmēts biļetenu izsniegšanas sarakstā.
2.3. Tie LZA īstenie locekļi un korespondētājlocekļi — balsotāji, kuri nevarēs piedalīties vēlēšanu pilnsapulces darbā (ārzemju komandējumi, slimība), savlaicīgi paziņo par to akadēmijas prezidijam, un pēdējais nosūta tiem vēlēšanu biļetenus un īpašas aploksnes. Uz minētās aploksnes norādāms LZA locekļa uzvārds, kā arī vēlēšanu pilnsapulces datums, vēlēšanu nosaukums, atzīme, ka aploksnei jāsatur tikai aizpildīts vēlēšanu biļetens. Balsotājs aizpilda biļetenu, ieliek to aploksnē, kuru aizlīmē un līmējuma vietās parakstās; biļetenu ievietojot aploksnē, ieteicams to salocīt tā, lai pie izņemšanas nebūtu redzami balsošanas rezultāti. Aploksnes ar biļeteniem akadēmijas prezidijam ir jāsaņem atpakaļ ne vēlāk kā 1 stundu pirms vēlēšanu pilnsapulces sākuma. Prezidijs nodrošina aploksnēm īpašu uzskaiti un uzglabāšanu, lai tām nevarētu piekļūt nepiederošas personas. Prezidija iecelta persona nodod slēgtās aploksnes vēlēšanu pilnsapulces ievēlētai balsu skaitīšanas komisijai. Balsu skaitīšanas komisija šīs aploksnes atver, izņem saturu un neiepazīstoties iemet to balsošanas urnā. Balsu skaitīšanas komisija savā protokolā atzīmē šādā veidā saņemto aplokšņu skaitu.
2.4. Pilnsapulce ievēlē balsu skaitīšanas komisiju vismaz 5 cilvēku sastāvā. Pilnsapulces ievēlētā balsu skaitīšanas komisija organizē balsošanu, un, ja nepieciešams, šī pati komisija organizē arī atkārtotu balsošanu (izpildot 2.3. punkta prasības). Ja notiek atkārtota balsošana par prezidenta kandidātiem, tad katrā nākamajā kārtā vairāk nepiedalās tas kandidāts, kurš iepriekšējā kārtā saņēmis vismazāk balsu. Ja balsošanas kārtā ir viens prezidenta kandidāts un viņš nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu, atbilstoši Statūtos noteiktai procedūrai tiek izsludinātas jaunas vēlēšanas, kuras notiek nākamajā kārtējā LZA pilnsapulcē. Līdz jaunievēlētā prezidenta stāšanās amatā pienākumus pilda esošais prezidents un esošās amatpersonas (saņemot tam pilnsapulces pilnvarojumu).
2.5. Ja balsošanas kārtā ir viens prezidenta kandidāts, vienlaicīgi ar viņa biļetenu balsotājiem tiek izsniegts biļetens ar šī prezidenta kandidāta ieteiktiem citu amatpersonu kandidātiem. Balsis vispirms skaita tikai par prezidenta kandidātu un tā ievēlēšanas gadījumā balsis saskaita arī par citām amatpersonām.
2.6. Balsu skaitīšanas komisijas lēmums par amatpersonu ievēlēšanu (neievēlēšanu) pamatojas uz LZA Statūtiem un šo Nolikumu un pēc tam, kad to ir apstiprinājis LZA Uzraudzības padomes priekšsēdētājs, ir galīgs.
2.7. Par ievēlētām akadēmijas amatpersonām atzīstamas tās, kuras saņēmušas visvairāk balsu “ievēlēt”, turklāt vairāk par 50% no iespējamā balsu skaita. Ar iespējamo balsu skaitu saprot to balsotāju skaitu, kas šajā vēlēšanu kārtā saņēmuši balsošanas biļetenus.
- NOSLĒGUMA NOTEIKUMI
3.1. Jaunievēlēto LZA amatpersonu pilnvaru laiks izbeidzas līdz ar Senāta pilnvaru laiku.
Tiešsaistes konferencē prezentēs “Latvijas produktivitātes ziņojumu 2020”
Latvijas produktivitātes padome un Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskais institūts "LU domnīca LV PEAK" 2020.gada 25.novembrī rīkos tiešsaistes konferenci “Produktivitātes dialogs”. Konferencē tiks prezentēts “Latvijas produktivitātes ziņojums 2020” un tā būs platforma viedokļu apmaiņai par produktivitātes izaicinājumiem COVID-19 pandēmijas krīzes laikā. Diskusijai varēs sekot līdzi Facebook tiešraidē 25.novembrī no plkst. 10.00 līdz 12.30: https://www.facebook.com/lubvef
“Latvijas produktivitātes ziņojums ir neatkarīgs un zinātniski pamatots ekspertu slēdziens par produktivitātes kāpināšanas faktoriem, kas politikas veidotājiem piedāvā instrumentus tautsaimniecības konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai. Dokuments tapis atbilstoši Eiropas Savienības standartiem,” uzsver LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) dekāns un Latvijas produktivitātes padomes priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš.
Konferenci atklās Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens un Eiropas komisijas Ekonomikas un finanšu lietu direktors Massimo Suardi. Konferencē piedalīsies LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš, LU prof. Jānis Priede, Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Politikas pētījumu institūta vadošais pētnieks un Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais analītiķis Oļegs Barānovs, “LU domnīcas LV PEAK” direktora vietnieks Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Produktivitātes padomes loceklis un SIA “LMT” prezidents un valdes priekšsēdētājs prof. Juris Binde, Latvijas Produktivitātes padomes locekle un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Konferenci moderēs “LU domnīcas LV PEAK” direktore prof. Inna Šteinbuka.
Vairāk: Konference “Produktivitātes dialogs” (Latvijas Universitāte, 23.11.2020.)
LZA Rudens pilnsapulce notiks 26. novembrī ZOOM platformā
Ceturtdien, 26. novembrī, plkst. 14.00 darbu sāks attālinātā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Rudens pilnsapulce ZOOM platformā. LZA amatpersonu un jauno locekļu vēlēšanu sekmīgai norisei nodrošināta iepriekšēja aizklātā balsošana pa pastu līdz 26. novembra plkst. 13.00, atbilstoši LZA Statūtiem un Nolikumam par LZA locekļu vēlēšanām un Nolikumam par LZA amatpersonu vēlēšanām.
Pilnsapulces darba kārtība (pdf)
- LZA prezidenta Ojāra Spārīša uzruna.
- Laudatio Andrejam Ērglim. LZA korespondētājloceklis Dainis Krieviņš.
- LZA Lielās medaļas virtuāla pasniegšana Andrejam Ērglim.
- Andrejs Ērglis. Akadēmiskā lekcija “Sirds un sirdsapziņa medicīnā, zinātnē un sabiedrībā”.
- Laudatio Eduardam Kļaviņam. LZA korespondētājlocekle Kristiāna Ābele.
- LZA Lielās medaļas virtuāla pasniegšana Eduardam Kļaviņam.
- Eduards Kļaviņš. Akadēmiskā lekcija. “Latvijas mākslas vēsture kā risināms uzdevums”.
- LZA amatpersonu un jauno locekļu vēlēšanu rezultātu paziņošana.
NOTIKS PIRMIE JĀŅA STRADIŅA AKADĒMISKIE LASĪJUMI
Šī gada 8. decembrī no plkst. 13.00 līdz 16.15 Stendera biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) aicina interesentus piedalīties akadēmiskajos lasījumos "Kas ir un kas nav Sēlija? Sēlijas robežas laikā, telpā un sabiedrības apziņā". Notikums veltīts akadēmiķa Jāņa Stradiņa (1933–2019) piemiņai.
Lasījumi notiks tiešsaistē no Nacionālās bibliotēkas – YouTube platformā, – tos skatīties aicinām ŠEIT.
Vienlaikus LNB plānots atklāt akadēmiķa J. Stradiņa lasītavu, kur būs pieejama daļa no viņa unikālās bibliotēkas.
Cienījamā zinātnieka intereses bija ārkārtīgi daudzpusīgas, tāpēc gadu no gada lasījumu tematiku ir iecerēts mainīt, fokusējoties uz sabiedrībai un zinātnei nozīmīgiem jautājumiem. Šogad administratīvi teritoriālā reforma un gaidāmais likums par kultūrvēsturiskajiem novadiem aktualizē J. Stradiņam tik tuvo Sēlijas tēmu.
Programma (pdf)
13.00 Ievads. Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš
13.15 Jānis Šiliņš "Sēlijas administratīvās robežas laiku griežos"
13.35 Rūta Muktupāvela "Lielā Sēlija"
13.55 Diskusija un jautājumi
14.10 Guntis Zemītis "Sēļi aizvēsturē"
14.30 Alberts Sarkanis "Sēļu izloksne"
14.50 Diskusija un jautājumi
15.00 Valdis Tēraudkalns "Protestantiskā un katoliskā koeksistence Sēlijā"
15.20 Pauls Daija "Stenders, kultūra, Sēlija"
15.40 Ēriks Jēkabsons "Ilūkstes apriņķis un Sēlija"
16.00 Diskusija un noslēgums
Lasījumu moderators: Jānis Pleps
Skatītāji ir aicināti piedalīties diskusijā, iepriekš iesūtot jautājumus uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.(link sends e-mail) vai lasījumu laikā YouTube komentāros, vai sūtot WhatsApp ziņu uz tālr. +371 29464691.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts:Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Tālr.: +371 26472501
More...
Tiešsaistes diskusija “Tēmturis – veselības drošība”
Piektdien, 20. novembrī, Valsts prezidents Egils Levits rīkoja tiešsaistes diskusiju “Tēmturis – veselības drošība” par informāciju, dezinformāciju, valsts komunikācijas politiku un indivīda izvēli COVID-19 laikā.
Lai pārrunātu dažādu nozaru ekspertu vidū aktuālos jautājumus un rastu iespējamus risinājumus tam, kā nodrošināt sabiedrības vairākuma atbalstu valdības noteiktiem ierobežojumiem un kā uzrunāt atšķirīgas sociālās vai pārliecību grupas, Valsts prezidents diskusijā aicināja piedalīties veselības ministri Ilzi Viņķeli, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Uldi Mitenbergu, Re:Baltica līdzdibinātāju, žurnālisti Ingu Spriņģi, žurnālistu Māri Zanderu, Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes asociēto profesori Solvitu Olsenu, psihoterapeitu Andri Veselovski, Veselības ministrijas galveno infektologu Ugu Dumpi, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu un LU profesori, valsts pētījumu programmas projekta reCOVery-LV vadītāju Innu Šteinbuku.
Valsts pētījumu programmas projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” ietvaros sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica sabiedriskās domas aptauju. Aptaujas mērķis bija noskaidrot sabiedrības attieksmi pret valdības īstenotajām ārkārtas palīdzības programmām, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju savstarpējo solidaritāti, ārkārtas situācijas ietekmi uz nodokļu maksājumu morāli un valdības institūciju darbu ārkārtas situācijas laikā.
PROJEKTS “RECOVERY-LV”: SABIEDRĪBA NOVĒRTĒ VALDĪBAS DARBU ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀ
Tiešsaistes diskusija “Tēmturis – veselības drošība” (You Tube)
Avoti: Valsts prezidenta kanceleja (17.11.2020.), LZA Eiropas politikas pētījumu institūts
Politiskie vēji un zinātnes diplomātija. Intervija ar Britu Karaliskās biedrības izpilddirektori Dr. Džūliju Makstoni
Pēc Britu Karaliskās biedrības iniciatīvas 28. oktobrī notika Baltijas Zinātņu akadēmiju prezidentu tikšanās ar Britu Karaliskās biedrības izpilddirektori Dr. Džūliju Makstoni (Julie Maxton), Starptautiskās daļas vadītāju Endrjū Allenu (Andrew Allen) un Eiropas un Āzijas nodaļas vadītāju Loru Viltoni (Laura Wilton). Baltijas valstis pārstāvēja Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tarmo Somere (Tarmo Soomere), Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents Juras Banis (Jūras Banys) un Latvijas Zinātņu akadēmijas ievēlētais prezidents Ivars Kalviņš.
Laikraksta “Diena” portālā publicētajā intervijā ar Britu Karaliskās biedrības izpilddirektori Dr. Džūliju Makstoni sarunājas žurnālists Andis Sedlenieks, vaicājot par Britu Karaliskās biedrības un Baltijas valstu zinātņu akadēmiju sadarbības iespējām un prioritārajiem virzieniem, ‘Brexit’ ietekmi un zinātnes diplomātiju, kā arī skarot ‘karsto’ Covid-19 pandēmijas jautājumu un tā politskos un pētnieciskos aspektus. Ieskatam – intervijas fragments:
“Nesen pabijāt virtuālā vizītē Baltijas valstīs. Kādi bija tās galvenie mērķi, un kādas redzat tālākās perspektīvas sadarbībai starp Britu Karalisko biedrību un Baltijas valstu zinātņu akadēmijām?
Es, protams, būtu vēlējusies apmeklēt Baltijas valstis klātienē, diemžēl to neļāva epidemioloģiskā situācija. Tomēr nešaubos, ka nākotnē ieradīšos pie jums arī klātienē. Tāpat jānorāda, ka kopā ar mani šajā virtuālajā vizītē devās arī Karaliskās biedrības Starptautiskās daļas vadītājs Endrū Allens un Eiropas un Āzijas nodaļas vadītāja Lora Viltone, un tikāmies mēs ar trim Baltijas valstu zinātņu akadēmiju prezidentiem.
Ja runājam par kopējo ideju, tad tās būtība ir uzsvērt sadarbību starp Britu Karalisko biedrību un Baltijas valstu zinātniekiem un pētniekiem, uzsvērt iespējami ciešāku kooperāciju ar, kā mēs to dēvējam, augošo Eiropu, tajā skaitā ar mūsu draugiem Baltijas valstīs, noskaidrot un saprast, kā mēs varētu uzlabot un attīstīt sadarbību, kopīgi panākt iespējami labākos rezultātus. Mēs arī vēlējāmies redzēt, vai Baltijas valstu pētniekiem ir kādas prioritātes, kas pārklājas ar mūsu prioritātēm, un vēl viens ļoti svarīgs jautājums ir pētniecības mobilitāte. Karaliskajai biedrībai ir atsevišķi fondi, kurus iespējams izmantot cilvēku piesaistīšanai Apvienotajai Karalistei, šos fondus ir iespējams izmantot arī pētniekiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, ja viņi vēlas strādāt vai izglītoties Lielbritānijā. Tāpat Baltijas valstu pētniekiem ir iespējas izmantot šo fondu līdzekļus dažādu starptautiskās sadarbības projektu ietvaros. Tā ir iespēja iegūt finansējumu pētniecības projektu īstenošanai, piemēram, Latvijā, ja pētniecība tiek veikta sadarbībā ar Karalisko biedrību vai arī citām zinātniskajām institūcijām. Mūsu piedāvātās iespējas šajā ziņā ir plašas. Nozīmīga ir, piemēram, pēcdoktorantūras pētnieku apmaiņa, kas daudziem zinātniekiem ir nozīmīgs solis viņu attīstībā un karjeras veidošanā.
Turklāt mēs vēlējāmies pateikt Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un atbildīgajām ministrijām, ka aktīvi cenšamies mūsu valdībā aktualizēt jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu zinātnieku starpvalstu mobilitātei, starptautisko projektu īstenošanai nākotnē. Mēs arī smagi strādājam, lai padarītu vienkāršāku vīzu sistēmu, vīzu saņemšanas kārtību. Ir panākta iespēja saņemt tā dēvēto globālo talantu vīzu, kas ļauj zinātniekiem ļoti ātri iziet cauri sistēmai, tāpat mēs izdarām spiedienu uz valdību, lai tiktu samazinātas vīzu izmaksas, lai tās būtu pietiekami lētas, salīdzinot ar citām valstīm.
Plašāk par šīm iespējām Latvijas jaunie zinātnieki var uzzināt mūsu interneta vietnē. Ja viņi vēlas pārcelties uz Apvienoto Karalisti, tad tas ir iespējams ar Ņūtona starptautisko stipendiju vai Karaliskās biedrības Volfsona stipendiju palīdzību. Savukārt, ja tiek meklētas starptautiskās sadarbības iespējas, iespējas Baltijas valstīs sadarboties ar britu zinātniekiem, tad jāskatās mūsu Starptautiskās apmaiņas shēma – grantu programma, kura izveidota īpaši šādam mērķim. Ar Baltijas valstu kolēģiem atsevišķi apspriedām arī starptautisku kopīgu tikšanos rīkošanu, it īpaši jauno zinātnieku starpā. Šādas tikšanās var būt veids, kā jaunajiem zinātniekiem dibināt kontaktus, iesaistīties starptautiskajā sadarbībā.”
Interviju pilnībā lasiet: Politiskie vēji un zinātnes diplomātija (Andis Sedlenieks, Diena, SestDiena, 19.11.2020.)
Rīgas domes un Latvijas Zinātņu akadēmijas balva šogad piešķirta mākslinieku Kroļļu ģimenei
Rīgas domes un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) balva šogad piešķirta mākslinieku Kroļļu ģimenei – Gunāram Krollim, Izabellai Krollei, Ingunai Krollei un Madarai Mārai Irbei - kas ar savu darbību visi kopā kā vienots un unikāls veselums ir Rīgas pilsoniskās sabiedrības radošuma un izcilības apliecinājums. Pretendentu šim apbalvojumam izvirza LZA.
Avots: Rīgas dome.
Foto: LZA goda loceklis Gunārs Krollis ar dzīvesbiedri Izabellu, meitu Ingunu un mazmeitu Madaru (madona.lv).