LZA Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, ko akadēmija piešķir katru gadu Latvijas un ārvalstu zinātniekam par izciliem radošiem sasniegumiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa ir atlieta bronzā, tās aversā attēlots LZA ģerbonis ar uzrakstu “Academia Scientiarum Latviensis”, reversā tiek iegravēts apbalvotā vārds, uzvārds un medaļas piešķiršanas datums. Medaļas autors ir mākslinieks LZA goda loceklis Jānis Strupulis. 

Kandidātus apbalvošanai ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu iesaka LZA īstenie, goda un ārzemju locekļi, LZA nodaļas, rakstiski iesniedzot motivētu ierosinājumu un īsu uzziņu par ieteicamo kandidātu. Lēmumu par apbalvošanu pieņem LZA Senāts.

2013. gadā mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un LZA prezidents Ojārs Spārītis vienojās par atbalstu LZA, lai veicinātu Latvijas sabiedrības un valsts izaugsmi. Vienošanās ietvaros Borisa un Ināras Teterevu fonds līdz 2018. gadam ieskaitot sniedza atbalstu Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielajai medaļai – Lielās medaļas laureāti desmit izcili Latvijas zinātnieki katrs saņēma fonda prēmiju 10 000 eiro apmērā.

Līdz šim LZA Lielo medaļu saņēmuši Jānis Graudonis un Jānis Stradiņš (1993), Edgars Dunsdorfs un Egons Lavendelis (1994), Elmārs Grēns un Dītrihs Andrejs Lēbers (1995), Edmunds Lukevics un Magda Štaudingera-Voita (1996), Vaira Vīķe-Freiberga un Edgars Siliņš (1997), Dainis Draviņš un Jānis Krastiņš (1998), Juris Upatnieks un Olģerts Lielausis (1999), Gunārs Birkerts un Mārtiņš Beķers (2000), Juris Hartmanis un Andris Caune (2001), Tālis Millers un Vladimirs Toporovs (2002), Rūsiņš Mārtiņš Freivalds un Indriķis Šterns (2003), Imants Lancmanis un Andris Padegs (2004), Elmārs Blūms un Edvīns Vedējs (2005), Rihards Kondratovičs un Trevors Fennels (2006), Viktors Hausmanis un Roberts Evarestovs (2007), Vitauts Tamužs un Ēriks Kupče (2008), Ivars Kalviņš un Kristaps Zariņš (2009), Mārcis Auziņš un Kurts Švarcs (2010), Ēvalds Mugurēvičs un Rihards Villems (2011), Pauls Pumpēns un Andrievs Ezergailis (2012), Andris Ambainis un Alvis Brāzma (2013), Viktors Ivbulis, Regīna Žuka (2014), Arvīds Barševskis, Andris Šternbergs (2015), Tālavs Jundzis, Romans Lācis (2016), Jānis Bārzdiņš un Baiba Rivža (2017), Vija Zaiga Kluša un Kalvis Torgāns (2018), Bruno Andersons un Linards Skuja (2019), Eduards Kļaviņs un Andrejs Ērglis (2020), Edīte Kaufmane un Jānis Spīgulis (2021), Māra Grudule un Olafs Daugulis (2022), Aivars Bērziņš un Pauls Stradiņš (2023), Maija Dambrova un Kristiāna Ābele (2024).

1993:

Jānis Graudonis par izcilo ieguldījumu Latvijas arheoloģijas zinātnē un tās attīstībā un nopelniem Latvijas Zinātņu akadēmijas labā.

Jānis Stradiņš par izciliem darbiem organiskajā ķīmijā un Latvijas zinātnes vēsturē.

1994:

Edgars Dunsdorfs par izcilu ieguldījumu Latvijas vēstures pētniecībā.

Egons Lavendelis par radošiem sasniegumiem zinātnē un augstākās izglītības jomā.

1995:

Elmārs Grēns par ievērojamiem sasniegumiem molekulārbioloģijā.

Dītrihs Andrejs Lēbers par ievērojamiem sasniegumiem juridiskajās zinātnēs.

1996:

Edmunds Lukevics par ievērojamiem sasniegumiem organiskajā un metālorganiskajā ķīmijā.

Magda Štaudingera - Voita par ievērojamiem sasniegumiem mūsdienu molekulārās bioloģijas izveidē un atbalstu Latvijas zinātnei.

1997:

Vaira Vīķe-Freiberga par izciliem sasniegumiem mutvārdu literatūrā un darbā pie latviešu dainām.

Edgars Siliņš par jauna zinātniskā virziena un skolas izveidošanu organiskajā cietvielu fizikā un būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes organizatoriskajā darbībā.

1998:

Dainis Draviņš par ievērojamiem zinātniskiem sasniegumiem astrofizikālo procesu izpētē zvaigžņu un starpzvaigžņu vidē un būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes starptautiskās sadarbības veicināšanā.

Jānis Krastiņš par Rīgas 19. un 20. gadsimta arhitektūras izpēti, veicinot Rīgas centra iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

1999:

Oļģerts Lielausis par būtisku ieguldījumu magnētiskās hidrodinamikas attīstībā un šķidra metāla tehnoloģiju izstrādē.

Juris Upatnieks par optiskās hologrāfijas pamatprincipu izstrādi un tās pielietojumu attīstīšanu pasaulē.

2000:

Mārtiņš Beķers par būtisku ieguldījumu mikrobioloģijas zinātnē un jaunu biotehnoloģisku procesu izstrādāšanā un ieviešanā ražošanā.

Gunārs Birkerts par izcilu ieguldījumu 20.gadsimta pasaules arhitektūrā.

2001:

Andris Caune par būtisku devumu senās Rīgas vēstures un arheoloģijas izpētē.

Juris Hartmanis par izcilu ieguldījumu datorzinātņu attīstībā.

2002:

Tālis Millers par izcilu zinātnisko devumu plazmas ķīmijā un neorganisko materiālu tehnoloģijā.

Vladimirs Toporovs par izcilu zinātnisko devumu baltu valodniecībā un etnoģenēzes izpētē.

2003:

Rūsiņš-Mārtiņš Freivalds par izciliem darbiem varbūtisko algoritmu un kvantu automātu teorijā, izveidojot zinātnisko skolu Latvijā.

Indriķis Šterns par Latvijas viduslaiku vēstures pētniecību.

2004:

Imants Lancmanis par Rundales pils kompleksa atjaunošanu un izcilu devumu mākslas zinātnē.

Andris Padegs par ievērojamu ieguldījumu lieldatoru arhitektūras izstrādē.

2005:

Elmārs Blūms par magnētisko šķidrumu fizikas zinātniskā virziena iedibināšanu un attīstīšanu Latvijā.

Edvīns Vedējs par jaunu organiskās sintēzes metožu izstrādi un nopelniem Latvijas organiskās ķīmijas speciālistu sagatavošanā.

2006:

Rihards Kondratovičs par izcilu ieguldījumu rododendru selekcijā.

Trevors Fennels par ieguldījumu latviešu vēsturiskās valodniecības attīstībā un latviešu valodas pieminekļu izdošanā un komentēšanā.

2007:

Viktors Hausmanis par ievērojamu ieguldījumu latviešu dramaturģijas un teātra vēstures izpētē.

Roberts Evarestovs par būtisku ieguldījumu un aktīvu līdzdalību cietvielu kvantu ķīmijas skolas izveidošanā Latvijā.

2008:

Vitauts Tamužs par materiālmehānikas zinātniskās skolas izveidi Latvijā.

Ēriks Kupče par principiāli jaunu kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijas metodoloģiju izstrādāšanu.

2009:

Ivars Kalviņš par jaunu konkurētspējīgu ārstniecisku preparātu izveidošanu un inovatīvas ievirzes stiprināšanu Latvijas Organiskās sintēzes institūtā.

Kristaps Zariņš par izciliem sasniegumiem asinsvadu ķirurģijā un Latvijas un ārzemju mediķu vienotības stiprināšanā.

2010:

Mārcis Auziņš par izcilu ieguldījumu koherento procesu izpētē atomu un molekulu fizikā.

Kurts Švarcs par izciliem darbiem un praktiskiem risinājumiem radiācijas fizikā un hologrāfijā.

2011:

Ēvalds Mugurēvičs par būtisku devumu Latvijas arheoloģijas izpētē un viduslaiku hroniku edīcijā.

Rihards Villems par izcilu devumu arheoģenētikā.

2012:

Pauls Pumpēns par nozīmīgu ieguldījumu molekulārajā virusoloģijā un jaunas pētnieku paaudzes audzināšanā.

Andrievs Ezergailis par būtisku devumu Latvijas 20.gadsimta vēstures izpētē.

2013:

Andris Ambainis par izciliem rezultātiem kvantu skaitļošanas teorijā.

Alvis Brāzma par izciliem rezultātiem bioinformātikā.

2014:

Viktors Ivbulis par izcilu devumu indoloģijā.

Regīna Žuka par būtisku ieguldījumu pretvēža preparāta ftorafūra radīšanā.

2015:  

Arvīds Barševskis par būtisku ieguldījumu entomoloģijas attīstībā Latvijā un Latvijas koleopteroloģijas skolas izveidošanu Daugavpilī.

Andris Šternbergs par devumu jaunu funkcionālo materiālu un nanotehnoloģiju attīstīšanā. 

2016:

Tālavs Jundzis par pētījumiem Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturē

Romans Lācis  par nozīmīgu ieguldījumu sirds ķirurģijas attīstībā Latvijā

2017:

Jānis Bārzdiņš  par fundamentāliem pētījumiem algoritmu teorijā un datorzinātnes skolas izveidi Latvijā

Baiba Rivža par ievērojamu devumu Latvijas lauku un reģionu attīstības izpētē

2018:

Vija Zaiga Kluša par radošiem sasniegumiem farmakoloģijas zinātnē, augstākās izglītības jomā un nopelniem Latvijas Zinātņu akadēmijas labā

Kalvis Torgāns par modernas civiltiesību skolas iedibināšanu tiesību zinātnē Latvijā un nozīmīgu ieguldījumu teorētisko atziņu ieviešanā praksē

2019:

Bruno Andersons par būtisku devumu koksnes zinātnes attīstībā un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta izaugsmes veicināšanā

Linards Skuja par izciliem sasniegumiem optisko stiklu fizikas un fotonikas attīstībā

2020:

Eduards Kļaviņš par ieguldījumu Latvijas un Eiropas mākslas vēstures un teorijas pētniecībā, kā arī daudzsējumu enciklopēdiskā izdevuma "Latvijas mākslas vēsture" izdošanas organizēšanā, vadīšanā un intelektuālajā bagātināšanā

Andrejs Ērglis par nozīmīgu ieguldījumu jaunu ārstniecības virzienu ieviešanā sirds slimību ārstēšanā Latvijā

2021:

Edīte Kaufmane par par nozīmīgu  ieguldījumu dārzkopības zinātnes un komercaugļkopības attīstībā un popularizēšanā

Jānis Spīgulis par izciliem  sasniegumiem biofotonikas virziena Latvijā izveidē un attīstībā

2022:

Māra Grudule par veiktajiem pētījumiem latviešu literatūras un kultūras vēsturē

Olafs Daugulis par izciliem sasniegumiem organiskās sintēzes metodoloģijā un Latvijas ķīmiķu izglītošanā

2023:

Aivars Bērziņš par sabiedrības veselībai nozīmīgu zoonotisko patogēnu molekulārās epidemioloģijas pētījumiem

Pauls Stradiņš par izciliem sasniegumiem silīcija fotovoltaikas jomā un ilgstošu lietišķu sadarbību ar Latvijas zinātniekiem

2024:

Maija Dambrova par izciliem sasniegumiem jaunu farmakoloģiski aktīvu savienojumu darbības mehānismu izpētē un jaunas farmakologu skolas izveidi Latvijā

Kristiāna Ābele par 19. gs. un 20. gs. sākuma Latvijas un Baltijas mākslas vēstures, mākslas vēstures historiogrāfijas, grāmatniecības vēstures un Baltijas vācu kultūras mantojuma pētniecību

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS VĀRDBALVAS JAUNAJIEM ZINĀTNIEKIEM

Balvas uz konkursa pamata tiek piešķirtas maģistrantiem vai doktorantiem, vai jaunajiem pētniekiem ne vēlāk kā vienu gadu pēc maģistra vai doktora darba aizstāvēšanas. Reflektēšanai var iesniegt darbus, kurus veicis atsevišķs zinātnieks, kurš pieteikuma iesniegšanas brīdī nav vecāks par 30 gadiem.

Balva par labāko jaunā zinātnieka darbu fizikā nosaukta Ludviga un Māra Jansonu vārdā,  

par labāko darbu ķīmijā —  Mārtiņa Straumaņa-Alfrēda Ieviņa vārdā,

par labāko darbu ķīmijā vai ķīmijas tehnoloģijā — Emīlijas Gudrinieces vārdā, 

par labāko darbu literatūrzinātnē un filozofijā — Zentas Mauriņas vārdā, 

par labāko darbu mehānikā — Vitauta Tamuža vārdā (atsevišķs konkurss), 

par izciliem sasniegumiem organiskajā ķīmijā — Edvīna Vedēja vārdā (atsevišķs konkurss), 

par izciliem zinātniskiem sasniegumiem biomedicīnā un jaunu zāļu izstrādē — Solomona Hillera vārdā (atsevišķs konkurss). 

Jauno zinātnieku konkursam darbi iesniedzami līdz katra gada 25. septembrim LZA sekretariātā vai attiecīgo zinātņu nodaļās (Akadēmijas laukumā 1, 2.stāvā, Rīga, LV 1050).

Uzziņas par nepieciešamajiem dokumentiem var saņemt pa tālruni 67223931. 

Par labākajiem zinātniskajiem darbiem atsevišķās zinātņu nozarēs Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir balvas, kuras nosauktas izcilu zinātnieku vārdā. Katru balvu izsludina reizi divos vai trijos gados.

Balvu piešķir par atsevišķiem zinātniskiem darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem, kā arī par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt tikai atsevišķu personu, no autoru kolektīviem — galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darbu tematika saistīta ar Latviju. LZA balvu fondu veido LZA naudas līdzekļi un atbalstītāju ziedojumi. 

Nolikums par Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdbalvu piešķiršanu (apstiprināts LZA Prezidija sēdē 2014. gada 10. februārī, pdf). 

Balvu laureātu saraksti ir apkopoti un tiek katru gadu papildināti Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevumā LZA Gadagrāmata ! 

Jāņa RAIŅA balva - par izcilu radošu veikumu zinātnē vai kultūrā

FIZIKAS UN TEHNISKAJĀS ZINĀTNĒS

Eižena Āriņa balva (kopā ar AS "Emergn” un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fondu) - balva datorzinātnēs un to pielietojumos

Artura Balklava balva - par izciliem sasniegumiem zinātnes popularizēšanā

Pīrsa Bola balva - balva matemātikā

Frīdriha Candera balva - balva mehānikā, astronomijā

Valtera Capa balva (kopā ar LR Patentu valdi un Minox GmbH (Vācija)) - balva labākajam izgudrotājam

Ludviga un Māra Jansonu balva - balva labākajam jaunajam zinātniekam fizikā

Edgara Siliņa balva - balva fizikā

Vitauta Tamuža balva - balva labākajam jaunajam zinātniekam mehānikā

Alfrēda Vītola balva (kopā ar AS “Latvenergo”) - balva inženierzinātnēs un enerģētikā

ĶĪMIJAS, BIOLOĢIJAS, MEDICĪNAS UN LAUKSAIMNIECĪBAS ZINĀTNĒS

Kaspara Buša balva - balva meža ekoloģijā un mežkopībā

Emīlijas Gudrinieces balva - balva jaunajiem zinātniekiem ķīmijā vai ķīmijas tehnoloģijā

Arvīda Kalniņa balva (kopā ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju) - balva mežzinātnēs, koksnes pētniecībā un pārstrādē

Pauļa Lejiņa balva - balva lauksaimniecības zinātnēs (Nolikums, pdf)

Heinricha Skujas balva - balva bioloģijas zinātnēs

Paula Stradiņa balva (kopā ar P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju un Rīgas Stradiņa universitāti (kopš 2014. gada)) - balva medicīnas zinātnē un tās vēsturē, vai par ievērojamu zinātnisku veikumu praktiskajā ārstniecībā

Mārtiņa Eduarda Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balva - balva jaunajiem zinātniekiem ķīmijā

Gustava Vanaga balva - balva ķīmijas zinātnēs

Edvīna Vedēja balva (kopā ar RTU Attīstības fondu)  - balva organiskajā ķīmijā jaunajiem zinātņu doktoriem 

Solomona Hillera balva (kopā ar AS “Grindeks”, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (2004-2008)) - balva biomedicīnā un jaunu medicīnas preparātu izstrādē; kopš 2015. gada kopā ar A/S “Olainfarm” tiek piešķirta jaunajam zinātniekam; kopš 2021. gada balva jaunajiem doktoriem par izciliem sasniegumiem biomedicīnā un jaunu zāļu izstrādē.

HUMANITĀRAJĀS UN SOCIĀLAJĀS ZINĀTNĒS

Kārļa Baloža balva - balva tautsaimniecībā

Friča Brīvzemnieka balva - balva folkloristikā, Latvijas etnogrāfijā un antropoloģijā

Teodora Celma balva - balva filozofijā

Jāņa Endzelīna balva - balva latviešu valodniecībā, baltoloģijā

Dītriha Andreja Lēbera balva - balva tiesību zinātnēs vai politikas zinātnē

Zentas Mauriņas balva - balva jaunajam zinātniekam literatūrzinātnē vai filozofijā

Kārļa Mīlenbaha balva (kopā ar Rīgas Latviešu biedrību) - balva par praktisku sniegumu latviešu valodniecībā

Viļa Plūdoņa balva - balva latviešu literatūrzinātnē

Marģera Skujenieka balva - balva statistikā

Arveda Švābes balva - balva Latvijas vēsturē

Kārļa Ulmaņa balva - balva par Latvijas tautsaimniecības un valsts vēstures problēmu izpēti un risinājumiem

Tālivalža Vilciņa balva - balva socioloģijā

Katru gadu piešķir 4–6 LZA vārdbalvas. Balvu saraksts tiek izziņots jūnijā laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Zinātnes Vēstnesis” un LZA tīmekļvietnē (http://www.lza.lv). Dokumentu iesniegšanas termiņš izsludinātajām balvām tiek noteikts katra gada balvu piešķiršanas sludinājumā, bet ne vēlāk kā 30. septembrī. 

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija

Latvijas balva (Lielā Feliksa balva) un 2 veicināšanas balvas par ievērojamiem sasniegumiem humanitāro zinātņu jomās

Balvas 2001. gadā piešķīra pirmo reizi. Lielo Feliksa balvu saņēma V. Vīķe-Freiberga, veicināšanas balvas — I. Ose un I. Šuvajevs. 2003. g. Lielo Feliksa balvu saņēma M. Kūle, veicināšanas balvas — D. Baltaiskalna un Ē. Jēkabsons, 2006. g. Lielo Feliksa balvu saņēma V. Zariņš, veicināšanas balvas — R. Blumberga un A. Sprūds. 2009. g. Lielo Feliksa balvu saņēma J. Vētra, veicināšanas balvas — R. Bičevskis un A. Irmejs, 2011. g. — Lielo Feliksa balvu saņēma I. Blumbergs, veicināšanas balvas — K. Ābele un R. Spirģis, 2013. g. — A. Jurkāne, veicināšanas balvas — S. Laime, P. Daija, 2015. g. — I. Lancmanis, veicināšanas balvas — I. Lībiete, D. Zigmunde, 2017. g. — I. Vaidere, veicināšanas balvas — K. Jaudzems, I. Mieriņa.

AS “Grindeks” balvas ievērojamākajiem zinātniekiem par izcilu veikumu vai mūža devumu

Balvu laureāti: M. Līdaka, U. Ulmanis, S. Cimermanis (1998), E. Lukevics, O. Lielausis, K. Arājs (1999), O. Neilands, V. Tamužs, V. Bērziņš (2000), V. Kluša, E. Blūms, A. Caune (2001), T. Millers, J. Kristapsons, O. Spārītis (2002), R. M. Freivalds, E. Gudriniece, P. Guļāns (2003), G. Čipēns, I. Knēts, Ē. Mugurēvičs (2004), J. G. Bērziņš, E. Kagaine, A. Strakovs (2005), V. Baumanis, P. Eglīte, J. Dehtjars (2006), V. Kauss, V. Skujiņa, J. Spīgulis (2007), G. Duburs, J. Stradiņš, I. Lācis (2008), I. Jansone, R. Ferbers, E. Liepiņš (2010), G. Bārzdiņš, J. Krastiņš, R. Valters (2012), M. Dambrova (2014), I. Kalviņš (2016).

AS “Latvenergo” gada balvas par izcilu veikumu vai mūža devumu enerģētikā vai ar to saistītās inženierzinātnēs

Balvu laureāti: Z. Krišāns, I. Staltmanis (1999), K. Briņķis, A. Grundulis (2002), A. S. Sauhats, P. Šipkovs (2003), E. Tomsons, J. Dirba, J. Rozenkrons (2004), D. Blumberga, V. Pugačevs (2005), V. Čuvičins, A. Šnīders (2006), G. Šlihta (2007), G. Kaškarova, Ā. Žīgurs (2009), A. Mutule (2010), L. Bisenieks (2011), L. Latkovskis (2012), I. Ranķis (2013), K. Ketners, I. Stuklis (2014), G. Bažbauers, U. Sarma (2015), R. Arājs, A. Laizāns (2016), A. Dolgicevs, O. Krievs (2017), J. Zaķis, A. Šutka (2018), H. Jaunzems, I. Veidenbergs (2019), R. Leveika, S. Vītoliņa (2020), Dmitrijs Rusovs, Laila Zemīte (2021), Andra Blumberga, Ansis Avotiņš (2022), Romāns Petričenko (2023). 

AS “Exigen Services Latvia” un RTU Attīstības fonds

2 ikgadējas balvas ievērojamiem zinātniekiem par izcilu veikumu vai mūža devumu datorzinātnēs, informātikā vai par nozīmīgu informācijas izstrādes sistēmu veicināšanu

Balvu laureāti: J. Bārzdiņš, A. Anspoks (1999), J. Osis, M. Treimanis (2000), L. Niceckis, A. Vasiļjevs (2001), I. Kabaškins, A. Brūvelis (2002), J. Bičevskis, E. Karnītis (2003), P. Rivža, A. Virtmanis (2005), I. Ilziņa (2007), A. Kalniņš, S. Skusovs (2015), J. Merkurjevs (Atzinības raksts, 2015, 2016), P. Rivža (Atzinības raksts, 2016).

SIA “ITERA Latvija” un RTU Attīstības fonds

2 gada balvas ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu

Balvu laureāti: G. Andrušaitis, A. Melluma (2001), G. Eberhards, R. Kondratovičs (2002), A. Andrušaitis, M. Kļaviņš (2003), E. Kaufmane, J. Vīksne (2004), V. Jansons, V. Melecis (2005), G. Pētersons, P. Zālītis (2006), O. Āboltiņš, D. Blumberga (2007), O. Nikodemus, I. Veidenbergs (2008), I. Liepa, N. Zeltiņš (2010), U. Sedmalis, D. Zigmunde (2011), P. Šipkovs, S. Strautiņa (2012), L. Legzdiņa, G. Lināre (2013), T. Juhna, A. Ziemeļniece (2014), N. Ņitavska, S. Treija (2015), L. Ikase, U. Īle (2016), L. Kalniņa, S. Rubene (2017), A. Briede, M. Urtāne (2018), I. Lāčauniece, A. Tipāne (2019), L. Lepse, O.Sozinova (2020), E. Rubauskis, Dz. Začs (2021). 

AS “Latvijas Gāze” un RTU Attīstības fonds

2 gada balvas ievērojamiem zinātniekiem un praktiķiem gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs, sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs, orgānu transplantoloģijas nozarēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu

Balvu laureāti: R. Lācis, A. Krēsliņš (2002), J. Anšelevičs, E. Dzel - zītis (2003), J. Volkolākovs, V. Zēbergs (2004), I. Siliņš, N. Zeltiņš (2005), V. Rudzīte, D. Turlajs (2006), A. Kalvelis, I. Platais (2007), A. Lācis, P. Šipkovs (2008), R. Rozentāls, P. Graudiņš (2009), V. Dzērve-Tāluts, A. Lešinskis (2010), J. Gardovskis (2011), A. Kokins, A. Ješinska, J. Raibarts (2012), O. Kalējs, R. Kolītis, J. Volkolākovs jun. (2013), J. Romanova, G. Freibergs, A. Rudzītis (2014), J. Bažbauers, I. Lubaua, I. Krūmiņa (2015), J. Jušinskis, A. Borodiņecs, A. Maļcevs, J. Tihana (2016), I. Bode, I. Ziediņa (2017), I. Ozolanta, I. Stuklis (2018).

Rīgas dome un Rīgas balvas biedrība

Ikgadēja “Rīgas balva” par nozīmīgāko zinātnisko pētījumu Rīgas vēsturē un kultūrvēsturē, arhitektūras un mākslas vēsturē, etnogrāfijā, demogrāfijā un etnisko attiecību izpētē, ģeogrāfi jā, ekoloģijā un citās nozarēs, kas saistītas ar Rīgas attīstību

Balvas laureāti: J. Krastiņš, K. Radziņa, A. Celmiņš (veicināšanas balva — V. Bebrei, R. Spirģim) (2002), A. Caune, O. Spārītis un O. Zanders (2003), L. Balodis, J. Stradiņš, M. Zunde (2004), J. Bērziņš, V. Vīķe-Freiberga, A. Holcmanis, J. Vīksne, J. Savickis (2005), V. Apsītis, J. Ekmanis, I. Knēts, V. Jākobsons (2006), Z. Gaile, V. Mihailovskis, I. Ose, J. Stabulnieks, A. Vārpa (2007), E. Grēns, J. Indāns, J. Gombergs, A/s “Sidrabe” (2008), A. Heniņš, A. Kapenieks, I. Ranka (2009), I. Kalviņš, Z. Skujiņš (2010). D. A. Lēbers apbalvots ar “Rīgas balvas” Goda diplomu (pēc nāves). Kopš 2011. gada balvu piešķir LZA, Rīgas balvas biedrība un a/s “ITERA Latvija”. Balvas laureāti: M. Barzdeviča, J. Erenštreits, I. Gerčikovs, L. Šēnbergs (2011), L. Ribickis, R. Pauls, A. Taimiņa, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs (2012). Rīgas balvas goda diploms: LU Latvijas vēstures institūts, LU Akadēmiskā bibliotēka, Rīgas 1. Valsts ģimnāzija (2011), D. Īvāns, E. Hrščenoviča, D. Leimane (2012). Balvas piešķiršana pārtraukta.

Rīgas dome un LZA

Ikgadēja balva par nozīmīgāko pētījumu humanitārajās un eksaktajās zinātņu nozarēs, kas saistītas ar Rīgas attīstību

A. Šternbergs (2011), T. Jundzis (2012), A. Caune (2013), A. Cimdiņa (2014), R. Kondratovičs (2015), A. Gailītis (2016), G. Gailītis (2017), P. Arsenjans (2018), J. Purāns (2019).

SIA “L`ORÉAL BALTIC”, UNESCO Nacionālā komisija (Latvija, Igaunija, Lietuva), Baltijas valstu zinātņu akadēmijas

Stipendijas “Sievietēm zinātnē” nozīmīgu zinātnisku pētījumu veikšanai dzīvības zinātņu un materiālzinātņu jomā

Stipendijas saņēmušas R. Muceniece, A. Linē, A. Zajakina (2005), M. Dambrova, O. Starkova, M. Plotniece (2006), L. Grīnberga, B. Jansone, A. Plotniece (2007), I. Aulika, J. Pupure, T. Voronkova (2008), L. Zvejniece, T. Glaskova, K. Siliņa (2009), I. Čakstiņa, E. Pajuste, U. Riekstiņa (2010), L. Ņikitina-Zaķe, M. Dunce, B. Švalbe (2011), D. Loča, I. Smeltere, E. Škapare (2012), Z. Kalniņa, J. Sokolovska, L Širmane (2013), D. Pjanova, A. Aleksejeva, M. Makrecka (2014), L. Beķere, I. Mihailova, A. Hūna (2015), K. Šalma-Ancāne, J. Lugiņina, I. Dimanta (2016).

Kopš 2017. gada stipendijas tiek piešķirtas arī Igaunijas un Lietuvas jaunajām zinātniecēm. Laureātes: R. Ranka, E. Heinsalu, U. Neniskite, J. Ivanova, M. Sokolova (2017), I. Nakurte, K. Kogermane, G. Motuzaite-Matuzevičūte Kīna, A. Fridrihsone, M. Baitimirova (2018), J. Vecstaudža, L. Dembovska, M. Makrecka-Kūka, J. Skiecevičiene, M. Alksne, K. Parta, T. Sepa (2019), I. Pugajeva, A. Ivdre, I. Bite, R. Budvītīte, D. Dapkute, M. Grosberga, L. Menēzisa (2020), V. Rovīte, I. Pudža, D. Kigitoviča, I. Plikusiene, J. Smirnoviene, K. Pohako-Esko, M. Lind (2021), A. Barkāne, L. Vītola, I. Ļihačova, G. Kručaite, G. Jarockaite, E. Oras, K. Kudelina (2022), K. Laganovska, C. Bajo Santos, L. Grigorjeva, A. Drevilkauskaitė, M. Tomkuvienė, T. Laisk, K. L. Krigul (2023).

AS “Latvijas Dzelzceļš” un RTU Attīstības fonds

Gada balva par izcilu veikumu vai mūža devumu Latvijas dzelzceļa transportā

Balvas laureāti: V. Junovičs (2007), M. Mezītis, B. Perniķis (2008), J. Račko, S. Mihailovs (2009), T. Lukonens, I. Korago (2010), J. Ceicāns, N. Petuhova (2011), A. Poča, A. Plešaunieks (2012), J. Strods, J. Švabs (2014), J. Luceničs, I. Rezgorina (2015), G. Semjonova, D. Sergejevs (2016).

AS "Latvijas Finieris" un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”

Balva jaunajiem mežzinātniekiem un doktorantiem, lai veicinātu Latvijas meža nozarē un mežsaimniecībā balstītas zinātniskās domas attīstību, Latvijas sabiedrības zināšanas par mežsaimniecību, kā arī sekmētu jauno mežzinātnieku motivāciju. Iedibināta 2023. gadā. Balvas Nolikums [pdf.].