2022. gada 3. novembrī norisinājās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Lauksaimniecības fakultātes zinātniski praktiskais seminārs “Ražas svētki Vecaucē: Miers baro, karš posta”. Šogad zinātnieki atcerējās Stendes pētniecības centra simtgades notikumus, diskutēja par augsnes segas īpatnībām Platones pagastā, tomātu augļu izvēli, dējējvistu produktivitāti un olu kvalitāti, kā arī par augsnes noslāņošanos nezāļu apkarošanai. Tāpat tika apbalvoti izmēģinājumu lauka un laboratoriju skates uzvarētāji un doktorantu konkursa uzvarētāji.
Referātu sadaļu atklāja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Stendes pētniecības centra Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadītāja Sanita Zute, kura akcentēja centra spilgtākos simtgades notikumus un attīstības posmus. Tā aizsākumi meklējami laikā, kad Latvijas Zemkopības ministrija uzticēja izcilajam agronomam Jānim Lielmanim izveidot Stendes selekcijas staciju. Aizsākot centra darbību, tā mērķis bija izaudzēt jaunas, vietējam klimatam un zemes apstākļiem piemērotas, pret augu slimībām izturīgas un ražīgas kultūraugu šķirnes, kā arī izmēģināt ārvalstu izlašu šķirnes. Gadu gaitā ar Stendes selekcionāru vārdu pasaulē zināmas 76 laukaugu šķirnes, turklāt šobrīd centra rīcībā ir 200 hektāri aramzemes, kur vieta ierādīta arī Priekuļu selekcionāru radītajām zirņu, kartupeļu un zālaugu šķirnēm.
Profesors emeritus Aldis Kārkliņš iepazīstināja ar pētījumu par augsnes segas īpatnībām Platones pagastā. Viņš kopīgi ar kolēģiem iesaistīts augsnes resursu izpētē, kas nepieciešama, lai varētu risināt ES un globālos izaicinājumus – globālās sasilšanas apstādināšanu, klimatneitrāla ražošanas modeļa ieviešanu, augu barības elementu zuduma samazinājumu, augsni saudzējošu tehnoloģiju attīstību u.c. Stāstot par veikto pētījumu Platones pagastā, A. Kārkliņš skaidroja, ka 86,6 km2 teritorijā tika veikti 82 rakumi un identificētas deviņas augšņu grupas – luvisols (39%), planosols (24%), phaeozems (21%), calcisols (5%), podzols (4%), gleysols (2,3%), regosols (2,3%), unbrisols (1,2%) un arensols (1,2%). Pēc datu vākšanas, apstrādes un interpretācijas, kas norisinājās atbilstoši starptautiskajiem standartiem, lai informācija būtu nepastarpināmi izmantojama starptautiskajā apritē, tika secināts, ka Latvijā pat fizioģeogrāfiski viendabīgos līdzenumos ir iespējama ievērojama augšņu dažādība jeb augšņu segas heterogenitāte, kuru nosaka zemes virskārtā esošo iežu saguluma veidošanās apstākļi. Tāpēc konkrētas vietas augsnes detalizēta izpēte ir priekšnoteikums viedai zemes apsaimniekošanai.
Ar praktiskiem padomiem par tomātu augļu izvēli dalījās Augsnes un augu zinātņu institūta vecākā laborante un maģistra studiju programmas ‘Lauksaimniecība” studente Lilija Dučkena, kura kopā ar kolēģiem noteica, kā izvēlēties garšīgus tomātus, ja ņem vērā vizuāli redzamās pazīmes – augļu izmēru un krāsu. Par pētījuma gaitu viņa atklāja, ka kopumā tika iekļautas 45 tomātu šķirnes – sarkani, sārti, oranži, brūni, dzelteni un raibi tomātu augļi, turpinājumā tika noteikts susnas, šķīstošās susnas, titrējamās skābes saturs, kā arī aprēķināts garšas indekss (GI) un relatīvais garšas indekss (RGI), bet pēc tam sekoja augļu degustācija, kas notika “Tomātu dienas 2022” Vircavā ietvaros. Pēc klātesošo vērtējuma labāko trijniekā ierindojās – Golden Pearl (tomātiem ir dzeltenas krāsas augļi, raksturīga maiga garša, augļu masa vidēji no 13 līdz 18 gramiem), Sakura (raksturīgi sarkanas krāsas augļi ar vidējo masu no 18 līdz 22 gramiem) un Bellastar (tomāta garša pēc bioķīmiskajam analīzēm vērtējama kā vidēji garšīga, augļu masa vidēji no 12 līdz 15 gramiem). Noslēgumā L. Dučkena minēja, ka vieni no garšīgākajiem ir maza izmēra tomāti, kuriem ir augsts šķīstošās susnas saturs, bet, ja salīdzina pēc krāsas, tad sarkaniem tomātiem raksturīga vismazākā relatīvā garšas indeksa izkliede, kas nozīmē vismazāko iespēju iegādāties negaršīgus augļus, taču par visgaršīgākajiem tiek atzīti raibie tomāti, turklāt vēl nepieciešami pētījumi par to ražību Latvijas apstākļos.
Par Dominant dējējvistu krosu produktivitāti un olu kvalitāti, izmantojot dažādu barību, seminārā stāstīja LBTU Lauksaimniecības fakultātes vadošā pētniece Aiga Nolberga-Trūpa. Kā skaidroja pētniece, tad dējējvistu ēdināšanas pētījums tika veikts, lai noteiktu piemērotāko proteīnaugu daudzumu dējējvistu barības devā, un to ietekmi uz dējējvistu produktivitāti. Projekts tika īstenots Talsu novada Ģibuļu pagasta SIA “Kurzemes olas” dējējvistu novietnē “Upkalnu ferma”, izmantojot trīs Dominant dējējvistu krosus: Dominant Barred D959, Dominant Tinted D723 un Dominant Red Barred D459, sākot no diennakts veciem cāļiem līdz pilna dēšanas cikla sasniegšanai. Pētnieces stāsta, ka katra dējējvistu krosa cāļi tika sadalīti divās grupās, katrā grupā pa 100 cāļiem (kopā sešas grupas). Visu audzēšanas periodu putni tika turēti uz grīdas atsevišķos boksos. Katra putnu grupa tika ēdināta ar atšķirīgu bioloģiski pilnvērtīgu barību: pirmā grupa ar iepirkto pilnvērtīgo cāļu, jaunputnu un dējējvistu barību no uzņēmuma AS “Dobeles dzirnavnieks”, bet otrā grupa ar saimniecībā gatavoto pilnvērtīgo cāļu, jaunputnu un dējējvistu barību. Saimniecībā gatavotajiem barības maisījumiem tika izstrādātas zinātniski pamatotas barības receptes atbilstoši katrai putnu grupai. A. Nolberga-Trūpa ar iesaistītajiem partneriem secināja, ka dējējvistu grupās, kurās putni tika ēdināti ar saimniecībā gatavotu barību, bija augstāka dējības intensitāte, salīdzinot ar vistu grupām, kurām izēdināja komerciālo bioloģisko barību. Labāko dējības intensitāti uzrādīja vistu kross Dominant Tinted D723, bet no D495S vistu grupas ieguva lielākas un kvalitatīvākas olas. Olu masā sausnas, kopproteīna un koptauku saturs vistu grupās bija līdzvērtīgs un atbilstošs fizioloģisko normatīvu norādēm.
Aktuālo pētījumu apskatu par augsnes noslāņošanos nezāļu apkarošanai noslēdza Jurijs Siromjatņikovs (Yurii Syromyatnikov) no Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Dārzeņu un meloņu audzēšanas institūta, kas atrodas Harkivas apgabalā. Viņš stāsta, ka pašlaik ķīmiskās nezāļu apkarošanas metodes arvien vairāk tiek aizstātas ar mehānisko ravēšanu. Viena no perspektīvām mehāniskajām ierīcēm nezāļu apkarošanai ir rotācijas irdināšanas un atdalīšanas stratifikators. Šī iekārta nodrošina augstas kvalitātes augsnes apstrādi, turklāt, ja tā tiek izmantota pirmssējas posmā, tad, pateicoties šai iekārtai, nebūs jāveic pirmssējas ecēšanas un kultivēšanas darbi. Augsne sējai tiks sagatavota uzreiz un ļaus efektīvāk kontrolēt nezāļu augšanu, neizmantojot herbicīdus.
Semināra noslēgumā tika sveikti Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas organizēto konkursu laureāti. Šogad par jauno zinātnieku konkursa uzvarētāju atzīts Jānis Kaņeps, kurš īsteno gan pētījumus lauksaimniecības jomā, gan aktīvi darbojas Augsnes un augu zinātņu institūtā. Turklāt Lauku izmēģinājumu un laboratoriju skatē šogad par laureātu kļuva LBTU Tehniskās fakultāte un Ulbrokas zinātnes centrs.
Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar stenda referātiem, ko vērtēja žūrija un klātesošie. Stenda referātu nominācijā “Atraktīvākais” tika atzīts T. Harbovskas referāts “Evaluation of new parthenocarpic F1 hybrid combinations of cucumber according to selection characteristics and their variability under protected area conditions” (T. Harbovska ir Lauksaimniecības fakultātē strādājoša ukraiņu kolēģe no Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Dārzeņu un meloņu audzēšanas institūta / Institute of Vegetable and Melon Growing of the National Academy of Agrarian Sciences of Ukraine), nominācijā “Labāk strukturētais” – Skuteles K., Mešķis S., Dorbes A. referāts “Makroaļģes Latvijas piekrastē – iespēja vai apgrūtinājums?”, bet semināra dalībnieku simpātiju izpelnījās Vilkas L., Siliņas D. Referāts “Vai lielogu dzērveņu ogu puves var ierobežot bez ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem?”
Avots: Aizvadīts ikgadējais biozinātņu seminārs "Ražas svētki Vecaucē", LBTU, 2022. gada 4. novembris.