Piektdien, 16. septembrī, apbalvošanas ceremonijā kultūras centrā “Ulbrokas pērle” pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2022” laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji. Šogad konkursa “Sējējs” laureātus sveica un balvas piešķīra deviņās konkursa nominācijās, kā arī tika pasniegta balva “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā”.
LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa (LZA LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (LLMZA) sveic LLU profesori Dr.agr. Dainu Kairišu – balvas "Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā” laureāti, kā arī nominācijas “Zinātne praksē un inovācijas” laureāti Dr.agr. Ilzi Grāvīti un šīs nominācijas veicināšanas balvu saņēmējas Dr.agr. Artu Kronbergu un Dr.agr. Sarmīti Rancāni*.
Šovasar konkursa “Sējējs 2022” nominācijas “Zinātne praksē un inovācijas” pretendentu darbu vērtēšanā nozīmīgu darbu veica Zemkopības ministrijas apstiprinātā komisija, kurā piedalījās LZA LMZN un LLMZA pētnieki komisijas priekšsēdētājas akadēmiķes Baibas Rivžas vadībā.
Avots: “Sējējs 2022”
Attēlā no kreisās: Konkursa “Sējējs 2022” nominācijas „Zinātne praksē un inovācijas” laureātes Arta Kronberga, Sarmīte Rancāne, Ilze Grāvīte un vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja akadēmiķe Baiba Rivža. Fotogalerija
Zemkopības ministrijas rīkotā konkursa “Sējējs – 2022” nominācijas “Zinātne praksē un inovācijas” uzvarētāji
Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2022” nominācijas “Zinātne praksē un inovācijas” iesniegto darbu vērtēšanā piedalījās LZA LMZN un LLMZA zinātnieki akadēmiķes Baibas Rivžas vadībā. Izvērtējot pretendentus, komisija “Sējējs 2022” nominācijā “Zinātne praksē un inovācijas” laureāta balvu nolēma piešķirt Ilzei Grāvītei, veicināšanas balvas nolēma piešķirt 2. vietas ieguvējai Artai Kronbergai un 3. vietas ieguvējai Sarmītei Rancānei.
Nominācijā tika iesniegti 3 augstvērtīgi darbi. Viens darbs tika iesniegts apkašnominācijā “Zinātne inovācijai” un divi darbi apakšnominācijā “Zinātne praksē”.
Dr.agr. Ilze Grāvīte iesniedza darbu apakšnominācijā “Zinātne inovācijai” – “Jaunu plūmju šķirņu un inovatīvu audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un ieviešana ražošanā”.
Plūmes Latvijā šobrīd tiek audzētas lokāli pa reģioniem, to pārvešana lielos attālumos ir apgrūtināta un nav ekonomiski izdevīga. Plūmju dārzu izveidošana dažādās Latvijas vietās ir nozīmīga, lai sniegtu kvalitatīvu produktu patērētājam. Šobrīd Latvijā tiek audzēts ļoti ierobežots plūmju šķirņu sortiments, kas izskaidrojams ar Latvijas klimatam piemērotu šķirņu trūkumu. Tāpēc Dārzkopības institūta pētījumi šajā jomā un to rezultātu ieviešana ražošanā konkrētās saimniecībās vērtējama ļoti pozitīvi. Konkursam “Sējējs 2022” pieteiktā tēma “Jaunu plūmju šķirņu un inovatīvu audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un ieviešana ražošanā” ir ļoti aktuāla. Pēdējos gados LLU (tagad LBTU) Dārzkopības institūta veiktie pētījumi vadošās pētnieces Ilzes Grāvītes vadībā devuši praktisku pienesumu šīs augļkopības jomas attīstībai. Dažādu sadarbības projektu ietvaros praktisko pētījumu rezultāti tiek pārbaudīti un ieviesti zemnieku saimniecībās dažādos Latvijas reģionos. Ilze Grāvīte, kura Dārzkopības institūtā strādā kopš 2007. gada, lieliski sadarbojas ar savas jomas uzņēmējiem, kopīgi meklējot jaunus, neordinārus risinājumus arī sarežģītās situācijās.
Dr.agr. Arta Kronberga iesniedza darbu apakšnominācijā “Zinātne praksei” – “Latvijas sējas kaņepju audzēšana un pārstrāde”. Arta Kronberga ieguldījusi zinātnisko darbu Latvijas sējas kaņepju audzēšanas un pārstrādes attīstībā:
- vietējās sējas kaņepju šķirnes “Adzelvieši” reģistrācijā saglabājamās šķirnes statusā;
- jaunas sējas kaņepju šķirnes “LOJA” selekcijā;
- veiktajos pētījumos projekta “Pārtikas kaņepju audzēšanas, pirmapstrādes tehnoloģiju izstrāde un produkcijas kvalitātes uzlabošana uzņēmumu ilgtspējības un ekonomisko rādītāju uzlabošanai”, kas īstenots Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam ietvaros.
Kaņepju šķirne “Adzelvieši” ir pirmā saglabājamā kaņepju šķirne, kas 2017. gadā tika reģistrēta Eiropas Savienības kopējā augu šķirņu katalogā (no 82 reģistrētām sējas kaņepju šķirnēm). Vietējās šķirnes ir katras valsts nacionālā bagātība, kuru audzēšana palīdz saglabāt arī ģenētisko daudzveidību. Daudzās valstīs dažādu iemeslu dēļ vietējo kaņepju šķirņu vispār nav. Šādas kaņepju šķirnes izveidošana uzņēmējiem paver plašākas iespējas, jo tai nav ierobežojumu nedz attiecībā uz saražojamā sēklas materiāla apjomu, nedz tirdzniecības un audzēšanas teritoriju, kas dod iespēju tai kļūt arī par eksportpreci. Izmantojot ataudzēto “Adzelvieši” šķirnes sēklas materiālu, tiek audzētas kaņepes sēkliņu ieguvei. Izaudzētās sēkliņas kalpo par izejvielu dažādu kaņepju sēklu produktu ražošanai, ko veic sadarbības partneri.
“Loja” ir pirmā pēc uzņēmēju pasūtījuma izveidotā šķirne. Un tā ir pirmā Latvijas vēsturē selekcijas ceļā izveidotā sējas kaņepju šķirne. Šķirne tika reģistrēta Eiropas Savienības kopējā augu šķirņu katalogā 2021. gada februārī. Šķirnei “Loja” ir reģistrēta Eiropas Kopienas aizsardzība, tādējādi nodrošinot tai selekcionāra tiesību juridisku aizsardzību visā Eiropas Kopienā. 2021. gadā tika uzsākta šķirnes “Loja” sēklaudzēšana, tādējādi pirmo reizi Latvijā ir uzsākta kaņepju sēklaudzēšana, kuras uzraudzību veic Valsts augu aizsardzības dienests.
Iespēja nodrošināt audzētājus ar kvalitatīvu sēklas materiālu ir būtisks priekšnoteikums kaņepju nozares attīstībai Latvijā. Šķirnes “Loja” izveide dod iespēju piedāvāt Latvijas un citu Eiropas valstu audzētājiem kvalitātes un cenas ziņā konkurētspējīgu kaņepju sēklas materiālu.
No 2018.–2020. gadam Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam ietvaros tika īstenots trīs gadu projekts “Pārtikas kaņepju audzēšanas, pirmapstrādes tehnoloģiju izstrāde un produkcijas kvalitātes uzlabošana uzņēmumu ilgtspējības un ekonomisko rādītāju uzlabošanai”, kura zinātniskā vadītāja bija Dr.agr. Arta Kronberga. Projekta laikā tika izstrādāta kaņepju audzēšanas tehnoloģija bioloģiskajai lauksaimniecībai sēklu ražas ieguvei.
PhD Sarmīte Rancāne iesniedza darbu apakšnominācijā “Zinātne praksei” – “Augu barības elementu reciklācijas iespējas enerģētisko zālaugu plantācijās”. Viņa kā līdzautore piedalījusies 8 daudzgadīgo zālaugu šķirņu – sarkanā āboliņa “Jancis”, lucernas “Rasa”, mazalkoloīdas lupīnas “Valfrīds”, miežabrāļa “Brigena”, auzeņairenes “Vizule”, sarkanā agrā āboliņa “Marita”, sarkanā vēlā āboliņa “Sandis” un ganību airenes “Dzelme” izveidē. Radītās vietējās zālaugu šķirnes ir nozīmīgas lopkopības nozarei kvalitatīvu zālaugu ierīkošanai.
Sarmīte Rancāne ir Zālaugu sēklkopības grāmatas līdzautore, regulāri savās praktiskajās zināšanās dalās publicētajos lauksaimniecības žurnālos. Biedrība “Latvijas Sēklaudzētāju asociācija” augsti novērtē Sarmītes Rancānes darbu daudzgadīgo zālaugu selekcijā.