ĶBMZN

In Memoriam. Viktors Sniečkus (1.08.1937–18.12.2020)

In Memoriam. Viktors Sniečkus (1.08.1937–18.12.2020)

83 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis kopš 2016. gada, pasaulē pazīstamais ķīmiķis-organiķis Viktors Alģirds Sniečkus (Viktoras Algirdas Sniečkus).

Viktors Sniečkus dzimis 1937. gada 1. augustā, Kauņā veterinārārstu ģimenē, viņa māte bija igauniete un tēvs – lietuvietis. 1944. gadā ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju, un pēc tam 1948. gadā uz Kanādu. BSc grādu ķīmijā V. Sniečkus ieguva Albertas Universitātē Kanādā, kur strādāja pie jodonija sāļu atklājēja profesora R. Sandina. Pēc MSc studijām Kalifornijas Universitātē Berklijā (prof. D.S.Noyce) un PhD studijām Oregonas Universitātē pie prof. V.Boekelheide, viņš gadu pavadīja pēcdoktorantūras studijās pie O.E.Edvardsa Otavā. 1966. gadā V. Sniečkus uzsāka sekmīgu profesora karjeru 32 gadu garumā Vaterlo Universitātē Kanādā. Šajā laikā interesantu izvēli V. Sniečkus izdarīja sadarbībā ar Monsanto firmu, izstrādājot jaunu tehnoloģiju. Tā vietā, lai saņemtu firmas piedāvāto patentu, viņš izvēlējās Monsanto finansējumu pētniecības granta veidā savai laboratorijai uz 5 gadiem (1992-1998). Kopš 1998. gada V. Sniečkus iegūst prestižo ķīmiķa un filantropa A. Bādera (Alfred Bader) profesora vietu Kingstonas Queen’s University Kanādā. Ar zinātni V. Sniečkus turpināja nodarboties turpat Kingstonā, saņemot arī A. Bādera emeritētā profesora vietu 2009. gadā un dibinot firmu Snieckus Innovations, kas nodarbojās ar mazu molekulu sintēzi farmaceitiskajai industrijai.

Viktors Sniečkus 40 gadus nodarbojās ar litija organisko ķīmiju, un visi pasaules ķīmiķi zināja par Sniečkus metodi. Viņš attīstīja jaunu metālorganiskās ķīmijas virzienu – orto-vadīto metalēšanu (DoM; directed ortho-metalation), un paplašināja šo metodi no aromātiskajiem līdz heteroaromātiskajiem savienojumiem, novedot to līdz pilnībai. Viņa vadībā tika izstrādāta arī šīs metodes variācija – DReM (directed remote metalation). Abas reakcijas ir nosauktas Sniečkus vārdā, un tas ir liels gods, kas sasniegts jau ķīmiķa dzīves laikā. Viktors Sniečkus bija līdzautors >300 publikācijām, viņa vadībā abās minētajās Universitātēs tika aizstāvētas 40 doktora disertācijas un vismaz četru ārstniecības līdzekļu sintēzes metodes pamatojās uz Sniečkus reakciju.

Būdams īstens Baltijas patriots, V. Sniečkus kopā ar citiem Baltiešu emigrācijas otrās paaudzes ķīmiķiem – saviem domu biedriem igauni Jaan Pesti un lietuvieti Jonas Dunčia, 1999. gadā sāka realizēt ideju par Baltijas ķīmiķu konferences rīkošanu. 2000. gadā Sniečkus vadībā Viļņā notika pirmā BOS (Balticum Organicum Syntheticum) konference, kas pulcēja vairāk nekā 250 Baltijas un pasaules ķīmiķu un aizsāka tradīciju, kas turpinās katru otro gadu kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām līdz šodienai. Profesora V. Sniečkus saites ar Latviju sākās jau 2000. gadā pirmās BOS konferences laikā Viļņā un turpinājās visus šos gadus. Vislielākā saskare Latvijas ķīmiķiem bija trīs BOS konferenču laikā Rīgā 2004., 2010. un 2016. gadā. Rīgā pirmā BOS konference tika noorganizēta 2004. gadā, kuru akadēmiķis Jānis Stradiņš raksturoja kā pirmo lielāko starptautisko ķīmiķu saietu neatkarīgajā Latvijā. Bez tam V. Sniečkus piedalījies 2003. gada P.Valdena 3. simpozijā Rīgā, kad tika atklāts Paula Valdena piemineklis un 2014. gadā Mālpilī, kad tika organizēta pre-BOS konference par medicīnas ķīmijas problēmām. Tādējādi Viktora Sniečkus izlolotā ideja – atvest uz Lietuvu, Igauniju un Latviju pasaules ievērojamākos zinātniekus organiskajā ķīmijā (to starpā 7 Nobela laureātus) un ļaujot tiem idejiski mijiedarboties ar Baltijas valstu ķīmiķiem un studentiem – pierādījusi savu dzīvotspēju jau 20 gadu garumā.

Blakus iespaidīgam apbalvojumu klāstam, ko piešķīrusi Kanādas un citu valstu ķīmiķu organizācijas, V. Sniečkus ir saņēmis arī vairākus Lietuvas un Igaunijas apbalvojumus. Kopš 1999. gada viņš ir Lietuvas Zinātņu akadēmijas loceklis, 2002. gadā saņēmis Lietuvas Republikas Ģedimina ordeni, kopš 2009. gada ir Tallinas Tehnoloģijas Universitātes Honoris Causa un kopš 2010. gada ir Lietuvas Zinātņu akadēmijas laureāts.

Jebkurā dzīves situācijā profesors Viktors Sniečkus bija sabiedrības dvēsele, viņš bija arī izcils džeza un klasiskās mūzikas pazinējs un klausītājs. Viens no viņa mīļākajiem komponistiem bija igaunis Arvo Pērts. Vienmēr varēja apbrīnot Viktora zināšanas un erudīciju tik dažādajos mūzikas žanros. Studenti un kolēģi visā pasaulē zināja, ka ar profesoru būs jāspēlē slavenā atmiņas spēle “kardināls Pafs”, tomēr neviens pilnībā nevarēja sacensties ar viņu arī šajā jomā.

Paldies dižajam orto-litijēšanas Meistaram par mūža devumu organiskajā ķīmijā un Baltijas ķīmiķu vārda nešanu plašajā pasaulē!

LZA akadēmiķis Pēteris Trapencieris

Foto: Viktors Sniečkus 2019. gadā (autors - Bernard Clarki)

Lasīts 179 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")