Latvijas Zinātņu akadēmijas 2. stāva izstāžu zālē no 2021. gada 11. oktobra līdz 2021. gada 5. novembrim ir apskatāma Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa, kinorežisora Jāņa Streiča gleznu izstāde "Gadījumi"/ "...Katrs gadījums ir kāda procesa liecība".
Streiča kungs par izstādi saka: "Agrajā jaunībā aizrāvos ar gleznošanu un pat vēlējos šim priekam veltīt visu mūžu, taču galvu sagrozīja teātris un aizveda uz kino laukiem. Anmanis zināja šo noslēpumu un gadiem ilgi mudināja atsākt seno vaļasprieku, līdz beidzot pierunāja, un es kādai brīvdabas izstādei Vērmanītī uzsmērēju pāris pasteļus. Tiku uzslavēts un mudināts turpināt. Tas notika pirms 20 gadiem. Kad vienā dienā man piezvanīja LZA prezidenta Stradiņa zinātniskā sekretāre Ilga Tālberga, lai aicinātu rīkot akadēmijā izstādi, jo esot dzirdējusi, ka es gleznojot. Diemžēl tanī brīdi man krājumā varēja būt ne vairāk kā trīs zīmējumi. Tāpēc atteicos, bet Ilga bija neatlaidīga dāma, un viņai izdevās pārliecināt, ka pietiks ar to, kas ir, bet pārējo, lai aizpildu ar fotogrāfijām un citiem materiāliem no kino gaitām.
Piekritu un gatavojos. Taču par foto un kino relikvijām piemirsu. Toties katru dienu, tiklīdz sieva aizgāja uz darbu, ķēros pie pasteļkrītiņiem, līdz tapa vēl vienpadsmit atmiņā fiksētas bērnu dienās ainavas zem nosaukuma “Kur basām kājām”. Izstāde notika. Pārsteigumu sagādāja pats fakts, ka kinorežisors arī glezno. Tūdaļ sekoja Valmieras teātra piedāvājums rīkot izstādi pie viņiem. Un es atkal virtuvītē cītīgi cepu papildinājumu iesāktajām bērnu dienu atmiņām. Tāpēc uz Valmieru aizceļoja jau pāri par divdesmit darbiem. Pēc tam sekoja Cēsis, kur tika rādīti jau vairāk nekā trīsdesmit pasteļi. Un tā pa visu Latviju. Bilžu krājums izauga tik liels, ka nebija kur likt. Paldies LZA prezidentam akadēmiķim Ivaram Kalviņam, toreiz Organiskās sintēzes institūta direktoram, ka viņš savā pajumtē manām bildēm atvēlēja veselu zāli, kur tās varēja karāties izstāžu starplaikā.
Ar laiku sāku strādāt arī citās tehnikās. Un nu jau vairākus gadus blakus vārdam kinorežisors patvarīgi tiek rakstīts, ka esmu arī gleznotājs. Es neprotestēju. Tas glaimo un mulsina, jo zinu, ka savos 85 gados esmu tikai skolnieks. Un, galvenais, nav laika atdoties glezniecībai, kā to dara īstie meistari. Šai izlasei ir gadījuma raksturs. Bet katrs gadījums ir zināma procesa liecība. Tāpēc šo gleznu vienojoša tēma ir pateicība Zinātņu akadēmijai un veltījums Ilgas Tālbergas un Jāņa Stradiņa piemiņai. Pateicoties viņu mudinājumam, es atgriezos pie jaunu dienu vaļasprieka, kas daudziem dod iemeslu klāt maniem amatiem un tituliem likt vārdu gleznotājs. Paldies Tev, mīļā Akadēmija!".
Izstāžu zālē vienlaicīgi var atrasties divi apmeklētāji, lūdzam apmeklētājus ievērot 2 metru distanci, dezinficēt rokas un iekštelpās valkāt sejas maskas. Pirms izstādes apmeklējuma aicinām visus iepazīties ar Covid-19 aktuālo informāciju un ierobežojumiem www.spkc.gov.lv.
