HSZN

“Latvieši – politiskā vai kultūras nācija?”

“Latvieši – politiskā vai kultūras nācija?”

 

vpp rgb1 0

Šī gada 5. maijā plkst. 15:00 notiks Turaidas muzejrezervāta direktores, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda locekles Annas Jurkānes rosinātā tiešsaistes diskusija “Latvieši – politiskā vai kultūras nācija?”. Diskusiju organizē LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa (HSZN) sadarbībā ar VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” dalībniekiem.

Nacionālā identitāte ir cieši saistīta ar vēsturi.

Latvijas sentautas – lībieši un vēlāko latviešu priekšteči – Rietumu civilizācijā tika iekļautas ļoti dažādu politikas procesu ceļā. Valdošās kārtas valoda bija vācu. Veidojās divas kultūras telpas, kuru attiecības vēl joprojām nav pilnībā izvērtētas. 19. gs. otrā pusē latvieši no etnosa pārtapa nācijā. Nācijas izveides pirmais priekšnosacījums bija ekonomiska un politiska brīvība. Kurzemē un Vidzemē tā tika iegūta gadsimta sākumā, Latgalē 1861. gadā. Līdz gadsimta beigām latvieši no vienai kārtai – zemniecībai – piederoša etnosa kļuva par nāciju: tiem bija pieejamas visas kārtas, bija izveidojusies sava saimnieciskā un intelektuālā elite, bija radusies nacionālā pašapziņa.

Latviešu nācija veidojās asā konkurences cīņā ar priviliģēto vācu minoritāti. Šajā laikā izveidojās un nostiprinājās priekšstats, ka latvieši kopš 13. gs. bijuši atsvešināti no valsts lietām, tajā pat laikā saglabājot savu savdabīgo kultūru.
1918. gada 18. novembrī, dibinot Latvijas valsti, latvieši no kultūras nācijas kļuva par politisko nāciju. Politiskā nācija ir atvērta, to vieno vienādas tiesības un vienādi pienākumi pret valsti (pilsonība), neatkarīgi no tautības. Latviešu politiskā nācija beidza pastāvēt līdz ar Latvijas okupāciju 1940. gadā. Tā atdzima pēc neatkarības atjaunošanas.

Vai izveidotais priekšstats par vēsturi ir patiess? Vai šis skatījums ir ietekmējis un turpina ietekmēt latviešu nacionālo apziņu? Vai mēs sevi apzināmies kā politisko nāciju, vai, līdzīgi kā 19. gs., turpinām sevi uztvert kā kultūras nāciju?
Par vēsturi, kultūras traumām un to dziedēšanu diskutēs vēsturnieki Gints Apals, Anita Čerpinska, Andris Levāns, Gvido Straube, kultūras socioloģe un politiķe, LR Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Diskusija notiks tiešsaistē un to varēs vērot YouTube tiešraidē.

Diskusiju vadīs LZA HSZN priekšsēdētājs Dr. hist. Guntis Zemītis.

Informācijai (t.sk. pieejas dati Zoom platformai)
Tel. 67225889, 26781545
e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

Lasīts 121 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")