Šī gada 19. aprīlī HSZN priekšsēdētājs Guntis Zemītis un zinātniskā sekretāre Vera Hohlova tika ielūgti uz Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča grāmatas “Quo vadis, Rietumu pasaule?” atklāšanu. Atklāšana notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Atklāšanu iesāka tās autors, LZA goda loceklis Zbigņevs Stankevičs, kurš dalījās ar grāmatas tapšanas ideju un procesu. Atklāšanā ziņoja arī grāmatas ievadvārdu autors, LZA prezidents Ivars Kalviņš, ievadesejas autore, LZA īstenā locekle Maija Kūle, anotācijas autors, LZA viceprezidents Ojārs Spārītis, kā arī anotācijas autore, LZA īstenā locekle Raita Karnīte.
Grāmatas pamatā ir arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča doktora darbs itāļu valodā, kas aizstāvēts 2008. gadā. Grāmata veidota kā dialogs ar vācu reliģijas filozofu Bernhardu Velti. Tās vāku rotā mākslinieka Matiasa Grīnevalda Īzenheimas altāra fragments “Svētā Antonija kārdināšana”. Oriģināls atrodas Unterlinden muzejā Kolmārā, Francijā. Īzenheimas altāris ir gleznots laikā no 1512. līdz 1516. gadam, tas ir atverams un sastāv no daudzām mākslas vēsturniekiem pazīstamām gleznām.
Grāmatas anotācijā LZA viceprezidents Ojārs Spārītis norāda: “Romas katoļu baznīca Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča pētījums ir adresēts ikvienam, kurš aizdomājas par Eksistenciāliem indivīda dzīves jēgas un mūsu civilizācijas pastāvēšanas jautājumiem. Grāmatas lappusēs risinot garīgi piesātinātu dialogu ar vācu reliģijas filosofa un teologa Bernharda Veltes izteiktajām domām, autors saskata ne vien jaunas atziņas un iesaka līdzekļus neticības šaubu pārvarēšanai, bet arī definē mērķus mūsu katra un visas sabiedrības jēgpilnai dzīvei nākotnē.”
Savukārt LZA īstenā locekle Raita Karnīte grāmatas anotācijā atzīst, ka: “Grāmata ir pētījums par kristietības un modernās pasaules attiecībām dziļu pārmaiņu laiku, ko tās autors ir nosaucis par “patiesu laikmetu maiņu”. Kā divu paaudžu domātāju atziņu apkopojums grāmata ir noderīga ikvienam, kas cenšas izprast reliģijas vēstījuma lomu mūsdienu sabiedrībā.”
LZA prezidenta Ivara Kalviņa runa ir pieejama šeit.
Foto: Rihards Rasnacis.
Vairāk foto šeit.
Vairāk lasiet katolis.lv
