Par daudzu gadu garumā veiktajiem pētījumiem latviešu literatūras un kultūras vēsturē, 15. martā, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāts nolēma 2022. gadā LZA Lielo medaļu piešķirt LZA īstenajai loceklei, Latvijas Universitātes profesorei, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošajai pētniecei Dr. philol. Mārai Grudulei.
Profesores paveiktais ir nozīmīgs gan latviešu, gan vācbaltiešu kopienu kultūras devuma analīzē un izpratnē, un rada priekšstatu par Latvijas sabiedrību kā multinacionālu, atvērtu un eiropeisku daudzu gadsimtu garumā. Māras Grudules interešu uzmanības centrā ir bijuši procesi laika posmā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Viņa piedalījusies nozīmīgu kolektīvu pētījumu izstrādē, tostarp “Vācu literatūra un Latvija 1890-1945” (2005), “Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti” (2008), “Latvija: kultūru migrācija” (2019), iesaistījusies LZA enciklopēdiskā izdevuma “Latvija un latvieši veidošanā”.
Māra Grudule ir atbildīgā redaktore rakstu krājumam “Eduards Veidenbaums. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija” (2020), LNB Zinātnisko rakstu sērijā izdotajam kolektīvajam pētījumam “Garlībs Merķelis (1769 – 1850): cilvēks, domātājs, mīts” (2021).
Divas reizes profesores pētījumi atzīti par gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Šādu novērtējumu izpelnījusies viņas monogrāfija “Latviešu dzejas sākotne kultūrvēsturiskos kontekstos” (2017) un M. Grudules vadītā kolektīvā monogrāfija “Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā” (2018).
Akadēmiķe Māra Grudule ir viena no erudītākajām Latvijas zinātniecēm savā pētījumu nozarē. Viņas darbs ieguvis augstu sabiedrības novērtējumu un izpelnījies plašu ievērību. Profesore M. Grudule ir arī studentu patiesi cienīta pedagoģe, kura ar ieinteresētību un kaismi nodod savas zināšanas topošajām Latvijas zinātnieku paaudzēm.
Apsveicam profesori Māru Gruduli!
Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments