Zinātnes sasniegumu konkurss

Zinātnes sasniegumu konkurss

Izvērtējot konkursam par 2019. gada nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem iesniegtos 44 pieteikumus, Latvijas Zinātņu akadēmija nosauca desmit nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē, kā arī piešķīra septiņus LZA Prezidenta Atzinības rakstus. Uzvarētāju vidū ir Latvijas vadošo zinātnisko institūciju pētnieku veikums, gan teorētiskie, gan lietišķie pētījumi atspoguļo mūsdienu zinātnes starpnozaru raksturu, kā arī apliecina Latvijas un ārvalstu zinātnieku veiksmīgo sadarbību. 2020. gada 6. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā pulcējās valsts un valdības amatpersonas, uzņēmēji, akadēmisko aprindu, zinātnisko institūciju un sabiedrības pārstāvji, lai kopīgi svinētu svētkus Zinātnei, par kādiem gadu gaitā kļuvusi gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu konkursa laureātu godināšana.

Latvijas Zinātņu akadēmija izsaka pateicību AS "Balticovo", AS "Latvijas Finieris", holdingkompānijai "LNK Group", AS "Latvenergo", AS "Latvijas Gāze", LVMI "Silava", kā arī LR Zemkopības ministrijai par sniegto atbalstu apbalvošanas ceremonijas organizācijā!

2019. gada nozīmīgākie sasniegumi zinātnē (pdf)

LZA prezidenta Atzinības raksti 2019. gada zinātnes sasniegumiem (pdf)

Fotogalerija

Video

LZA prezidenta Ojāra Spārīša uzruna, I (29.01.2020.)

LZA prezidenta Ojāra Spārīša uzruna, II (06..02.2020.)

Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2019. gadā  (10 videosižeti) 

1. Veikti teorētiski aprēķini jauniem materiāliem enerģijas iegūšanai un uzkrāšanai. LZA korespondētājloceklis Roberts Eglītis, LZA akadēmiķis Juris Purāns, Dr.phys. Jānis Kleperis, Dr.phys. Anatolijs Popovs un Dr. Ran Jia (ĶTR) Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Teorētiskās ķīmijas institūts, Jilin Universitāte (ĶTR) (video)

2. Atklāts jauns organiskās sintēzes reaģents ar lielu pielietošanas potenciālu medicīnas ķīmijā. Mg.chem. Renāte Melngaile, Bc.chem. Armands Kazia, Artūrs Sperga, Dr.sc.nat. Jānis Veliks Latvijas Organiskās sintēzes institūts (video)

3. “Latvijas mākslas vēsture III: 1780–1890”: daudzpusīgs pētījums par tēlotājas mākslas, grāmatu mākslas, arhitektūras, profesionālās lietišķās mākslas, tautas mākslas un mākslas dzīves attīstību Latvijas teritorijā vairāk nekā simt gados no 18. gs. beigām līdz 1890. gadam. “Latvijas mākslas vēsture III: 1780–1890”. Sastādītājs un zinātniskais redaktors Eduards Kļaviņš. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2019. 1. grām. 424 lpp., 627 att.; 2. grām. 392 lpp., 537 att. Angļu izdevums “Art History of Latvia III: 1780–1890”. Tulk. Stella Pelše. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts (video)

4. “Latvija: kultūru migrācija”: pirmais Latvijā un pasaulē tapušais skatījums uz vairāku kultūru mijiedarbes ainu kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji. Starptautiskās zinātniskās domas kontekstā pirmoreiz definēts kultūru migrācijas jēdziens, veidi, saistība ar atšķirīgām pieejām kultūras pētniecībā. Monogrāfija “Latvija: kultūru migrācija”. Atbildīgā redaktore Anita Rožkalne. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2019. 808 lpp.. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Latvijas Universitāte, Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts (video)

5. “Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos”: pirmreizējs pētījums, kurā dokumentēts laika posms Zviedrijas latviešu trimdas vēsturē, atklājot radošas personības skaudro ikdienu un spēju saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko Latvijas Zinātņu akadēmija. Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2019. gadā 3 kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību. Inguna Daukste-Silasproģe. Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos. Rīga: LU LFMI, 2019, 544 lpp.. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) (video)

6. Izstrādāta jauna līdzstrāvas elektroapgādes sistēma ražošanas industrijai. LZA akadēmiķis Leonīds Ribickis, Dr.sc.ing. Oskars Krievs, Dr.sc.ing. Pēteris Apse-Apsītis, Dr.sc.ing. Dāvis Meike, Dr.sc.ing. Andrejs Stepanovs, Mg.sc.ing. Ansis Avotiņš, Mg.sc.ing. Armands Šenfelds, Mg.sc.ing. Kristaps Vītols, Mg.sc.ing. Maksims Vorobjovs, Mg.sc.ing. Mārcis Priedītis, Mg.sc.ing. Artūrs Paugurs, Mg.sc.ing. Oskars Bormanis. Rīgas Tehniskā universitāte, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts (video)

7. Vispusīga redzes sistēmas funkcionalitātes izpēte darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko 3D ekrānu. Mg. Tatjana Pladere, Mg. Karola Panke, Mg.math. Māra Delesa-Vēliņa, Bc. Viktorija Andriksone, Bc. Vita Konošonoka, Bc. Gunita Jankovska, stud. Kristaps Kļava, stud. Marina Seļezņova, rezidents Reinis Pitura, Dr.phys. Gunta Krūmiņa Sadarbības partneri: Dr.sc.ing. Krišs Osmanis, Mg.sc.ing. Ilmārs Osmanis, Dr.phys. Roberts Zabels, Mg. sc.comp. Rendijs Smukulis, Mg.sc.ing. Una Kandere Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, sadarbībā ar SIA “LightSpace Technologies” un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultāti (video)

8. Jaunu specifisku mutāciju lēnā miozīnu saistošā proteīna C gēna atklāšana un saistīšana ar jaunu, līdz šim neaprakstītu pārmantotu neiromuskulāro fenotipu – miogēnu tremoru un miopātiju. Mg.biol. Jānis Stāvusis, Dr.med. Baiba Lāce, Mg.biol. Dita Kidere, Dr.biol. Inna Iņaškina Latvijas Biomedicīnas Pētniecības un studiju centrs (video)

9. Izstrādāta konceptuāli jauna pieeja augstas emisijas nodrošināšanai cietvielās. Mg.chem. Kaspars Leduskrasts, Dr.chem. Artis Kinēns, LZA akadēmiķis Edgars Sūna Latvijas Organiskās sintēzes institūts (video)

10. Starpdisciplinārs pētījums par vienvecuma egļu mežiem Latvijā. Dr.silv. Jurģis Jansons, Mg.silv. Jānis Donis, LZA akadēmiķis Tālis Gaitnieks, LZA korespondētājloceklis Āris Jansons, Dr.silv. Dagnija Lazdiņa, Dr.silv. Zane Lībiete, LZA korespondētājloceklis Dainis Edgars Ruņģis, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts ‘’Silava’’ (video)

Atskats uz ceremonijas "Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2019. gadā" norisi (1 videosižets)

"Izstāsti Latvijai" 1. raidījums

"Izstāsti Latvijai" 2. raidījums

Par 2018. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē atzīti 12 autoru un autoru kolektīvu pētījumi un izgudrojumi, un pieci autoru darbi apbalvoti ar LZA prezidenta Atzinības rakstu. 

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšanu Latvijas Zinātņu akadēmija uzsāka 2002. gadā. Kā uzsvēra LZA prezidents Ojārs Spārītis, atklājot 2017. gada zinātnes sasniegumu konkursa laureātu apbalvošanas ceremoniju: "Mūsu mērķis nav tikai lepoties ar pazīstamu zinātnieku sasniegumiem, bet iepazīt aizvien jaunu Latvijā izglītību ieguvušu un savu zinātnieka karjeru veidojošo pētnieku vārdus, izprast, ko Latvijas zinātne ir atklājusi jaunu milzīgajā jaunās informācijas, zināšanu un pasaules pieredzes okeānā un kā šie izgudrojumi, pētījumi un inovācijas spēj stiprināt valsts ekonomiku un aizsardzību, būt saistoši Latvijas uzņēmējdarbībai un interesanti mūsu sadarbības partneriem globālajā pasaulē".

Par LZA organizētā zinātnes sasniegumu konkursa popularitāti Latvijas zinātniski pētniecisko institūciju vidē liecina pakāpeniski pieaugošais konkursa dalībnieku skaits. LZA zinātnes sasniegumu konkursam 2018. gadā tika iesniegts 51 pieteikums. 

Latvijas Zinātņu akadēmija pateicas par atbalstu AS LNK Industries, AS Dzintars, SIA Roche, SIA Itera Latvija, VAS Latvijas Dzelzceļš un AS Latvenergo!

Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikums "Gada balva zinātnē" apbalvošanas ceremonijā (pdf)

Latvijas Zinātņu akadēmija. Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2018. gadā (pdf)

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības raksti (pdf)

Video 

  1. Cilvēka šūnās atrasta neparasta DNS forma ar neparastu iepakojumu un genoma apkalpošanas funkciju. Dr.biol. Kristīne Salmiņa, LZA akadēmiķe Dr.habil.med. Jekaterina Ērenpreisa, Dr.biol.Tālivaldis Freivalds, Dr.biol. Turs Selga, Mg. Germanis Sorokins, Jēkabs Krīgerts (Mg. students). Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte. 
  2. Pirmo reizi starpdisciplināri aplūkota izcilā 18. gadsimta Baltijas vācu teologa un literāta Gotharda Frīdriha Stendera personība un darbība plašā Eiropas apgaismības kontekstā. Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts. LU LFMI, 2018. Sast. LZA īstenā locekle Dr.philol. Māra Grudule. Latvijas Universitāte, Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI). 
  3. Pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas sniegta aptveroša pēckara desmitgades (1944-1953) mūzikas norišu aina uz Latvijas PSR politisko un sabiedrisko kolīziju fona. Arnolds Laimonis Klotiņš. Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944–1953. LU LFMI, 2018. Latvijas Universitāte, Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 
  4. Pirmo reizi zinātniskajā apritē ievadīti jauni fakti par 20. gadsimta sākuma jūgendstila arhitektūras mantojuma vietu un nozīmi Latvijas mūsdienu kultūrvidē. Jānis Krastiņš. Jūgendstila arhitektūra Latvijā = Art Nouveau Architecture in Latvia. Rīga: Madris, 2018. 304 lpp. (latviešu un angļu valodā). 
  5. Mūsdienu ekonomikas un sabiedrības kompleksa izpēte un instrumenti viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanai Latvijā. Monogrāfija “Simtam pāri. Viedā Latvija”, 2018, 416 lpp. Galvenā redaktore EKOSOC-LV vadītāja LZA akadēmiķe Baiba Rivža, zinātniskā redaktore Dr.oec. Elita Jermolajeva, atbildīgā redaktore Ausma Mukāne. 
  6. Jauna energoefektīva metode ilgi spīdošo pārklājumu iegūšanai uz metāliem. Mg.phys. Ivita Bite, Mg.phys. Guna Krieķe, Mg.phys. Aleksejs Zolotarjovs, Mg.phys. Katrīna Laganovska, Bc.phys. Krišjānis Auziņš, Virgīnija Vītola, Dr.phys. Krišjānis Šmits, Dr.habil.phys. Larisa Grigorjeva, Dr.habil.phys. Donats Millers, LZA akadēmiķis Dr.habil.phys. Linards Skuja. Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts. 
  7. Izstrādāta jauna neironu mašīntulkošanas tehnoloģija. Dr.sc.comp. Mārcis Pinnis, Mg.sc.comp. Rihards Krišlauks, Mg.sc.comp. Matīss Rikters, B.sc.comp. Roberts Rozis, Dr.sc.comp. Raivis Skadiņš, Mg.sc.comp. Valters Šics, B.mgt. Artūrs Vasiļevskis, Dr.sc.comp. Andrejs Vasiļjevs, LZA korespondētājloceklis Dr.habil.sc.comp. Juris Borzovs, Dr.sc.comp. Jānis Zuters. SIA “Tilde”, Latvijas Universitāte. 
  8. Konceptuāli jauni nanoģeneratori mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā. Dr.sc.ing. Andris Šutka, Dr.sc.ing. Kaspars Mālnieks, Dr.phys. Artis Linarts Mg.sc.ing. Linards Lapčinskis, Dr.phys. Juris Blūms, Mg.sc.ing. Ilgvars Gorņevs, Mg.sc.ing. Vilnis Jurķāns, Mg.sc.ing. Astrīda Bērziņa, LZA akadēmiķis Dr.habil.phys. Māris Knite. Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija un Tehniskās fizikas institūts. 
  9. Uz augu vīrusu bāzes izveidota universāla vakcīnu tehnoloģija hronisku saslimšanu ārstēšanai. Dr.biol. Ina Baļķe, Mg.biol. Gunta Reseviča, Vilija Zeltiņa, LZA korespondētājloceklis Dr.biol. Andris Zeltiņš. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC).
  10. Perifērās inervācijas loma ādas brūču dzīšanas procesā Dr.pharm.Vadims Parfejevs, Prof. Una Riekstiņa, Prof. Lukas Sommer (Cīrihes Universitāte). Latvijas Universitāte, Medicīnas fakultāte. 
  11. Ar zinātniskiem pētījumiem pamatota smiltsērkšķu ekstraktu izstrāde jaunlopu veselības uzlabošanai. LZA korespondētājlocekle Dr.sc.ing. Dalija Segliņa, Dr.sc.ing. Pawel Gornas, Dr.sc.ing. Vitalijs Radenkovs, Dr.med.vet. Laima Liepa, Dr.med.vet. Ilmārs Dūrītis, Dr.med.vet. Inga Pigiņka-Vjačeslavova, Mg.med.vet. Evita Zolnere. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Veterinārmedicīnas fakultāte, Dārzkopības institūts. 
  12. Izstrādāts inovatīvs process multifunkcionāla nanoporaina oglekļa iegūšanai. Dr.habil.chem. Gaļina Dobele, Mg. Aleksandrs Volperts, LZA īstenais loceklis Dr.ing. Aivars Žūriņš, Mg. Lilija Jašina, Mg. Ance Pļavniece, Ing. Dmitrijs Djačkovs. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts.

Fotogalerija

LZA arhīvs 

"Gada balva zinātnē 2018" noslēguma ceremonija

Video

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša uzruna 

LZA "Gada balva zinātnē 2018" svinīgā apbalvošanas ceremonija 2019. gada 8. februārī 

Pirmais raidījums "Izstāsti Latvijai" 

Otrais raidījums "Izstāsti Latvijai"

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja Edvīna Bērziņa runa

AS ''Latvenergo'' izpētes un attīstības direktora Māra Baloža runa

2017. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē. Papildus šogad piešķirti seši LZA prezidenta Atzinības raksti.

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšana tika sākta pirms 15 gadiem - 2002. gadā. LZA organizētais zinātnes sasniegumu konkurss gadu gaitā guvis arvien lielāku popularitāti zinātnieku vidū, kā arī iemantojis plašu rezonansi sabiedrībā. Šobrīd tas ir viens no prestižākajiem konkursiem visu nozaru zinātnēs Latvijā, par to liecina arī iesniegto un nominēto pētījumu, projektu, monogrāfiju, praktisko zinātnisko izmēģinājumu izcilība un unikalitāte ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā mērogā.

LZA prezidenta Ojāra Spārīša uzruna pasākuma „Gada balva zinātnē 2017" atklāšanā, 2018. gada 16. februārī (pdf)

Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2017. gadā (pdf)

LZA prezidenta Atzinības raksta laureāti 2017. gadā (pdf)

Fotogalerija

2017. gada nozīmīgāko sasniegumu Latvijas zinātnē apbalvošanas ceremonija, 2018. gada 16. februārī (Jānis Brencis)

Video

1. Oriģināla topoloģiskā funkcionēšanas modelēšanas teorija nodrošina drošu un kvalitatīvu programmatūras arhitektūras konstruēšanu no sākuma līdz izstrādes beigām un tās saglabāšanu uzturēšanas laikā, tiks izmantota jauna IT starptautiskā standarta izstrādāšanā. VIDEO

Jānis Osis, Uldis Doniņš. „Topoloģiskā UML modelēšana: uzlabota domēna modelēšanas un programmatūras izstrādes pieeja. Teorētiskais pamats programmatūras izstrādei". Elsevier, Kembridža, Masačūsetsa, ASV,  2017, 253 lpp. (Janis Osis and Uldis Donins. "Topological UML Modelling. An improved approach for domain modelling and Software development". Elsevier, Cambridge, Massachusetts, USA, 2017, 253 pp.).

LZA goda loceklis Jānis Osis, Dr.sc.ing. Uldis Doniņš. Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūts.

2. Izpētīts zirnekļu tīkla veidošanās molekulārais mehānisms un novērtēta mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas procesa līdzība dabiskajam. VIDEO

LZA korespondētājloceklis Kristaps Jaudzems, Mg.chem. Mārtiņš Otikovs. Latvijas Organiskās sintēzes institūts (LOSI) sadarbībā ar Karolinska institūtu. Zviedrijā (Karolinska Institutet) un Analītisko zinātņu institūtu Francijā (Institute of Analytical Sciences, ISA).

3. Izstrādāts jauns savienojums E1R atmiņas procesu uzlabošanai un epilepsijas ārstēšanai. VIDEO

Dr.med. Līga Zvejniece, Dr.pharm. Edijs Vāvers, Dr.biol. Baiba Švalbe, Dr.chem. Maksims Vorona, LZA akadēmiķe Maija Dambrova, LZA akadēmiķis Grigorijs Veinbergs, LZA akadēmiķis Ivars Kalviņš (Latvijas Organiskās sintēzes institūts), Dr.biol. Ilga Misāne, Dr.med. Ilmārs Stonāns (AS „Grindeks")

4. Persistentu vīrusu infekciju iesaiste nervu sistēmas slimību attīstībā: pirmo reizi atklāts, ka vīrusi var integrēties šūnas genomā, bet infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē. VIDEO

Dr.habil.biol. Svetlana Čapenko, Dr.med. Santa Rasa, Dr.med. Sandra Skuja, Dr.habil.med. Valērija Groma, LZA akadēmiķe Modra Murovska. Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Anatomijas un antropoloģijas institūta Starpkatedru elektronmikroskopijas laboratorija.

5. Apkopojot vēstures, organoloģijas, folkloristikas, valodniecības un citus datus, izstrādāts kvalitatīvi jauns pētījums par Latvijā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem. VIDEO

Valdis Muktupāvels. „Tautas mūzikas instrumenti Latvijā". Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2017, 320 lpp.

6. Pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā. VIDEO

Māra Grudule. „Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos", Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017, 416 lpp.

7. Pētījumā atklāts, kā sociāldemokrāts Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju, par latviešu nacionālās valsts vīzijas veidotāju ar tālu skatu vienotajā nākotnes Eiropā un pasaulē. VIDEO

Gundega Grīnuma. „Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni", Mansards, 2017, 968 lpp.

8. Sintezēti jauni materiāli, kas pielietojami infrasarkanā starojuma pārveidotājiem un baltās gaismas avotiem. VIDEO

LZA akadēmiķis Uldis Rogulis, Dr.habil.phys. Māris Spriņģis, Dr.phys. Anatolijs Šarakovskis, Dr.phys. Jurģis Grūbe, Dr.phys. Andris Fedotovs, Dr.phys. Edgars Elsts, Mg.sc.ing. Guna Krieķe, Mg.phys. Andris Antuzevičs, Mg.phys. Meldra Ķemere. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.

9. Izstrādāta programmatūra energosistēmas elektroenerģijas cenu samazināšanai, tās modelēšanai, vadībai un attīstības plānošanai. VIDEO

LZA korespondētājloceklis Antans Sauhats, Mg.sc.ing. Zane Broka, Mg.sc.ing. Kārlis Baltputnis, Dr.sc.ing. Romāns Petričenko, Dr.sc.ing. Gatis Junghāns, Dr.sc.ing. Oļegs Linkevičs, Dr.sc.ing. Laila Zemīte, LZA goda loceklis Namejs Zeltiņš, Dr.sc.ing. Renāta Varfolomejeva, Dr.sc.ing. Ļubova Petričenko, Dr.sc.ing. Jevgeņijs Kozadajevs. Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūts

10. Izstrādāts efektīvs siltumizolācijas materiāls: putupoliuretāna kompozīcija, kur izmantota Latvijā iegūstamā rapšu eļļa. VIDEO

Dr.habil.chem. Uldis Stirna, LZA korespondētājloceklis Uģis Cābulis, Dr.sc.ing. Vladimirs Jakušins, Mg.sc.ing. Miķelis Kirpļuks,  Mg. Anda Fridrihsone. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

11. Inovatīvi olbaltumvielām un šķiedrvielām bagāti pārtikas produkti no Latvijā audzētiem pākšaugiem. VIDEO

LZA korespondētājlocekle Sandra Muižniece-Brasava, Dr.sc.ing. Asnate Ķirse, Dr.sc.ing. Liene Strauta, Dr.sc.ing. Ruta Galoburda, LZA korespondētājlocekle Daina Kārkliņa, Bc.sc.ing. Evija Puiškina. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Pārtikas tehnoloģijas fakultāte

12. Pētījumā par farmaceitisko savienojumu atlikumu izplatību Latvijas apkārtējās vides objektos un to koncentrācijas samazināšanas iespējām piedāvātas vairākas perspektīvas un efektīvas farmaceitisko atliekvielu koncentrācijas samazināšanas tehnoloģijas. VIDEO

Dr.chem. Vadims Bartkevičs, Dr.biol. Olga Mutere, Dr.chem. Ingars Reinholds, Dr.chem. Iveta Pugajeva, Dr.chem. Dzintars Začs, Latvijas Universitātes doktoranti Ingus Pērkons un Jānis Ruško. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Latvijas Universitāte.

Latvijas Zinātņu akadēmija, izvērtējot vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus dažādās zinātņu nozarēs, 2016. gadā nosauca 11 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē. Papildus šogad piešķirti seši LZA prezidenta Atzinības raksti.

Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2016. gadā (pdf)

LZA prezidenta Atzinības raksta laureāti 2016. gadā (pdf) 

Fotogalerija 

“Gada balvas 2016 zinātnē” svinīgā apbalvošanas ceremonija, Rīgas Motormuzejs, 2017. gada 14. februāris (foto - Jānis Brencis)

Video  

1. Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze. Lokanas magnētiskās stīgas ārējos laukos spēj kustēties līdzīgi mikroorganismiem, ko iespējams izmantot mikrodzinējos, mikromaisītājos, nanorobotos un līdzīgās mikroierīcēs. Darbu kopa aptver lokanu magnētisku stīgu teorētiskos modeļus, skaitliskos algoritmus to uzvedības modelēšanai un protokolus to sintēzei. Rezultāti 2016. gadā publicēti prestižos starptautiskos zinātniskos žurnālos.

LZA akadēmiķis Andrejs Cēbers, Dr.phys. Kaspars Ērglis. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

2. Saules sistēmas mazo planētu - asteroīdu pētījumi. 72 publikāciju ciklā apkopoti ilggadīgi mazo planētu pētījumu, kas veikti Baldones observatorijā, rezultāti. Atklāti 48 jauni Saules sistēmas asteroīdi un precizētas 826 asteroīdu orbītas, pateicoties 3511 mazo ķermeņu astrometrisko pozīciju noteikšanai. Pilnveidota teorija Centaura tipa asteroīdu orbītu evolūcijas prognozēšanai.

Dr.phys. Ilgmārs Eglītis. Latvijas Universitātes Astronomijas institūts.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

3. Apkopoti fundamentālie pētījumi par meldonija (mildronāta) farmakoloģiskajiem efektiem un izskaidroti tā uzkrāšanās mehānismi organismā. Meldonija aktivitātes pamatā ir L-karnitīna un tā metabolītu, acilkarnitīnu un trimetilamīna N-oksīda, līmeņu samazināšana, kam seko adaptīvas izmaiņas enerģijas metabolismā. Šie molekulārās darbības mehānismi nodrošina meldonija aktivitāti, ārstējot kardiovaskulārās saslimšanas, aterosklerozi un diabēta komplikācijas. Farmakoloģiskā acilkarnitīnu un trimetilamīna N-oksīda līmeņu samazināšana novērš mitohondriju bojājumus un aizsargā sirds un citus audus pret išēmiju un metabolo stresu. Meldonijs uzkrājas organismā ilgstoši pēc tā uzņemšanas beigām, jo tā aktīvo transportu audos nodrošina organisko katjonu transportproteīns OCTN2.

LZA akadēmiķe Maija Dambrova, Dr.pharm. Marina Makrecka-Kūka, Dr.pharm. Reinis Vilšķērsts, Dr.pharm. Elīna Makarova, Dr.pharm. Jānis Kūka, LZA korespondētājloceklis Edgars Liepiņš. Latvijas Organiskās sintēzes institūts

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

4. Noslēgts nozīmīgs latviešu folkloras pētniecības posms, veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli formas un satura problēmu izpētei.Ar cikla „Trejādas saules" piekto grāmatu - zinātnisko monogrāfiju "Mitoloģiskā Saule" (2016) folkloras pētniece Ph.D. Vaira Vīķe-Freiberga noslēdz ilgu un nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu, kas veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli formas un satura problēmu izpētei.  Autores pētnieciskā darba rezultātiietverti piecās grāmatās: „Kosmoloģiskā saule" (1997), „Hronoloģiskā saule" (1999), „Meteoroloģiskā saule. Siltā saule" (2002), „Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule" (2011). Saules dziesmu analīzē rastas atbildes uz jautājumiem gan par tautasdziesmu nozīmi vispār, gan tautasdziesmu poētiku, valodas izteiksmes īpatnībām, gan tekstu strukturēšanas paņēmieniem, gan teorētiskos jautājumos par atšķirībām starp mutvārdu un rakstīto valodu. Vairas Vīķes-Freibergas zinātniski pētnieciskais darbs folkloristikā lielā mērā balstīts kopā ar informācijas zinātņu speciālistu Ph.D. Imantu Freibergu īstenotajā latviešu tautasdziesmu datorizācijā - ciparu formā iegūtais dziesmu korpuss ir bijis galvenais saules dainu izpētes avots. Autore skaidrojusi, kas ir mitoloģija, apskatot mitoloģiju Rietumu vēstures spogulī, aplūkojusi mitoloģijas definīcijas, baltu un latviešu mitoloģiju,rosinājusi diskusiju par naratīvo vēstījumu kā mitoloģijas noteicošo īpašību, par mitoloģijas un poēzijas kopsakarībām, kā arī meklējusi atbildes uz atsevišķiem reliģijas aksioloģijas jautājumiem.

Monogrāfija „Trejādas saules. Mitoloģiskā Saule". Rīga: Pētergailis, 2016, 488 lpp., autore: LZA akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

5. Būtisks ieguldījums  Latvijas arhitektūras vēsturē - pētījums par Rīgas arhitektūru 17. gadsimtā. Dr.art. Annas Ancānes snieguma novatorisko nozīmi apliecina pievēršanās 17.gs. Rīgas arhitektūras vēsturei, kas ilgu laiku palikusi ārpus mākslas vēsturnieku interešu loka, tādējādi grāmata ir uzskatāma par pirmo nozīmīgo publicēto pētījumu, kas vispusīgi atspoguļo pilsētas attīstību periodā, kad viduslaiku Rīga pārtapa par jauno laiku baroka pilsētu. Uz visu izzināto materiālu pamata autore izsmeļoši raksturo 17.gs. pilsētas nocietinājumu sistēmas un pilsētbūvnieciskās izmaiņas, jauninājumus sakrālo un sabiedrisko funkciju ēku arhitektūrā, dzīvojamo namu tipoloģiju, arhitektoniku, apdari un dekoru. Īpaši jāatzīmē zinātnieces pievēršanos tiem ietekmju maršrutiem, kas izceļ Rīgu tālaika eiropeiskās arhitektūras kontekstā. Dr.art. Annas Ancānes pētījums vērtējams kā būtisks ieguldījums Latvijas arhitektūras vēsturē.

Grāmata „Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gadsimta otrajā pusē". Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2016, 447 lpp., Latvijas Mākslas akadēmija, autore: Anna Ancāne.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

6. Analītisks un  pētnieciski aktuāls pārskats par Latvijas kultūras izaugsmei būtisko laiku no Pirmā pasaules kara un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai (1915-1940). Izdevums publicēts atsevišķi latviešu un angļu valodā, pirmo reizi piedāvājot visus vizuālās mākslas veidus aptverošu, analītiski izvērstu un pētnieciski aktuālu pārskatu par Latvijas kultūras izaugsmei būtisko laiku no Pirmā pasaules kara gadiem un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai totalitāro lielvaru agresijas rezultātā. Dažas no jomām vispārējās mākslas vēstures žanra veikumos iepriekš nebija iekļautas vispār (fotogrāfija, dizains) vai ideoloģisko šķēršļu un nepietiekama izpētes stāvokļa dēļ tika aplūkotas ļoti fragmentāri (mākslas dzīve, grāmatu māksla, scenogrāfija u.c.). „Latvijas mākslas vēstures" V sējums seko Eduarda Kļaviņa sastādītajam un pirms diviem gadiem izdotajam IV sējumam „Neoromantiskā modernisma periods. 1890-1915", kas izpelnījās Latvijas zinātnes sasnieguma godu 2014. gadā un ir atzinīgi recenzēts starptautiskajā zinātniskajā periodikā (Centropa, Kunstchronik, Kunstiteaudislikke Uurimusi). Projekta tematiskajā programmā ir paredzēti septiņi sējumi, aptverot laiku no aizvēstures līdz mūsdienām. Pašlaik sagatavošanā ir I un III sējuma materiāli.

Izdevums „Latvijas mākslas vēsture V: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940" Eduarda Kļaviņa sastādījumā un zinātniskajā redakcijā. 2016, 694 lpp., Latvijas Mākslas akadēmija, autori: Dr.habil.art. Eduards Kļaviņš, Dr.art. Stella Pelše,  Mg.art. Anita Vanaga, LZA goda doktors Dr.art.h.c. Valdis Villerušs, Dr.art. Katrīna Teivāne-Korpa, Mg.art. Ilze Martinsone, Mg.art. Rūta Rinka un Mg.art. Marta Šuste.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

7. Apjomīgākā zinātniskā monogrāfija augļkopības nozarē pēdējo 50 gadu laikā. Izdevums ietver gan augļkopības teoriju, gan praksi, kā arī sniedz ieskatu Latvijas augļkopības zinātnes vēsturē. Grāmata padziļināti iepazīstina ar augļaugu bioloģiju, to bioķīmiskajiem un fizioloģiskajiem procesiem. Tiek analizēta vides ietekme un risinājumi augu stresa mazināšanā. Liela vērība veltīta ziemcietībai kā vienam no limitējošiem faktoriem augļaugu audzēšanā. Grāmata iepazīstina ar mērenā klimata augļaugu sugām un šķirnēm un raksturo mūsdienās lietotās augļaugu selekcijas metodes, t.sk. molekulārās bioloģijas metožu izmantošanas iespējas, kā arī sasniegumus selekcijā Latvijā un pasaulē. Balstoties uz jaunākajiem pētījumiem un pieredzi Latvijā un ārvalstīs, aprakstītas tradicionālās un modernās tehnoloģijas augļaugu pavairošanā, dārzu ierīkošanā un kopšanā, ražas uzglabāšanā.

Monogrāfija "Augļkopība". LV, Augļkopības institūts,  Dārzkopības institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2015*, 544 lpp., autori: Dr.biol. Laila Ikase (atbildīgā redaktore), Dr.biol. Sarmīte Strautiņa,  Dr.agr. Māra Skrīvele, Mg.agr. Inese Drudze, Dr.agr. Daina Feldmane, Dr.agr. Edgars Rubauskis, un vēl 24 autoru kolektīvs.

*grāmata izdota 2015. gada decembrī.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

8. Izveidota precīza, ātra un praktiski izmantojama datorizētas semantiskās analīzes tehnoloģija.Izveidota precīza, ātra un praktiski izmantojama datorizētas semantiskās (t.i. attiecības starp zīmēm/simboliem un to, ko tie reprezentē) analīzes tehnoloģija. Izstrādāta inovatīva mašīnmācīšanās metode un radīts pasaulē precīzākais rīks angļu valodas semantiskam attēlojumam. Tehnoloģija pielāgota arī latviešu valodai un ieviesta aģentūras LETA automātiskajā mediju ziņu monitoringā.

LZA korespondētājloceklis Guntis Bārzdiņš, Mg. Didzis Goško, Mg. Pēteris Paikens, Dr.sc.comp. Normunds Grūzītis. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts

Prezentācija (pdf) Video  (Zinātnes fonds)

9. Noskaidrota vienpavediena RNS bakteriofāgu AP205 un MS2 trīsdimensionālā struktūra. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātnieki ir noskaidrojuši bakteriofāga AP205 vīrusveidīgās daļiņas (VVD) struktūru, kā arī bakteriofāga MS2 asimetrisko struktūru. Bakteriofāga AP205 VVD struktūru izdevās aprēķināt kombinējot trīs dažādas metodes trijās Eiropas valstīs- rentgenstruktūranalīzi (BMC), krio-elektronmikroskopiju (Nīderlande) un cietās fāzes kodolmagnētisko rezonansi (Francija, t.sk. Latvijas Organiskās sintēzes institūta vieszinātnieks Dr.chem. Kristaps Jaudzems). Rezultātā noskaidrojās, ka evolūcijas gaitā AP205 VVD struktūra ir izveidojusies stipri atšķirīga no radniecīgiem vīrusiem, jo daļa no proteīna ķēdes N- gala ir pārceļojusi uz C-galu. Rezultātā, abi apvalka proteīna gali ir novietotiuz VVD virsmas, kas ir īpaši nozīmīgs faktors jaunu vakcīnu konstruēšanā. Savukārt, bakteriofāgs MS2 ir pirmais vīruss pasaulē, kuram noteikta pilna asimetriskā struktūra vidējā 7Å izšķirtspējā - ieskaitot apvalka proteīnu un genomu. Pētījumam ir ievērojama fundamentāla nozīme, jo pirmo reizi ir gūti neapstrīdami pierādījumi tam, ka vīrusam var būt stingri definēta genoma trīsdimensionālā struktūra.

Bc. Mihails Šišovs, Dr.biol. Jānis Rūmnieks, Dr.biol. Andris Kazāks, Mg. Svetlana Koteloviča, Bc. Ināra Akopjana, LZA akadēmiķis Kaspars Tārs
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar kolēģiem no Nīderlandes, Francijas un Spānijas.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

10. Izveidota jauna pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu klase. Atklāta jauna nepeptīdisko inhbitoru klase, kas uzrāda augstu malārijas gremošanas plasmepsīnu inhbitoro aktivitāti un selektivitāti kā arī daudzsološu parazīta Plasmodium falciparum augšanas inhibīciju asinsšūnu testos. Šīs īpašības ļauj izvirzīt jaunatklātās klases pārstāvjus kā perspektīvus līdersavienojumus pretmalārijas zāļvielu izveidošanai. Pētījums ietver fragmentu skrīningu ar KMR, proteīnu kristalogrāfiju un rentgenstruktūranalīzi, datormodelēšanu, bioķīmiskos testus un modernās sintēzes metodes, sekmīgi sadarbojoties dažādu zinātnes nozaru speciālistiem.

Mg. Dace Rasiņa (Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LOSI), Mg. Mārtiņš Otikovs (LOSI), Mg. Jānis Leitāns (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, BMC), Dr. Rosario Recacha (LOSI), Dr.chem. Oleksandr V.Borysov (LOSI), Mg. Iveta Kaņepe-Lapsa (LOSI), Dr.chem. Ilona Domračeva (LOSI), Mg. Teodors Panteļejevs (LOSI), LZA akadēmiķis Kaspars Tārs (BMC), Dr.chem. Kristaps Jaudzems (LOSI), LZA korespondētājloceklis Aigars Jirgensons (LOSI)
Latvijas Organiskās sintēzes institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Francis Crick institūtu Lielbritānijā

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

11. Izstrādāta komerciāla bērza mizas kompleksās pārstrādes koncepcija produktos ar augstu pievienoto vērtību. Veikti lietišķi pētījumi par bērza mizas kompleksās pārstrādes iespējām bioloģiski aktīvos savienojumos un polimērmateriālu izejvielās, kā rezultātā izstrādāts un patentēts jauns bērza tāss ķīmiskās pārstrādes paņēmiens un iekārta tā realizācijai. Tā ir efektīva ekstrakcijas metode augstas tīrības betulīna iegūšanai vienā tehnoloģiskajā posmā. Pateicoties iegūtajiem rezultātiem, sadarbībā ar A/S „Latvijas Finieris" pirmo reizi Latvijā uzsākta kosmētikas produktu ražošanai piemērotu bērza tāss ekstraktvielu rūpnieciskas ražošanas iespēju izpēte un komercializācija. Tāpat iegūtie rezultāti izmantoti, lai izstrādātu un patentētu jaunu bezformaldehīda emisijas skaidu plātņuiegūšanas paņēmienu no bērza tāss ekstrakcijas atlikumiem. Izstrādātais paņēmiens tiks optimizēts, lai izstrādātu tehnoloģiju, kurā kā ekoloģisko bio-kompozītu saistviela tiks izmantots depolimerizēts suberīns, bet kā pildviela -  samalta lūksne vai bērza skaidas, tādā veidā noslēdzot finiera ražošanas blakusproduktu aprites ciklu.

Dr.sc.ing. Jānis Zandersons, Dr.sc.ing. Jānis Rižikovs, Dr.sc.ing. Aigars Pāže, Mg.chem. Kristīne Meile, Dr.sc.ing. Ausma Tardenaka, Mg.chem. Baiba Spince, Bc Ance Pļavniece. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)


LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS PREZIDENTA ATZINĪBAS RAKSTS

1. Atklāta un izpētīta augsta spiediena fāžu pāreja izolators-metāls alvas volframātā.

LZA akadēmiķis Aleksejs Kuzmins, Dr.phys. Andris Anspoks, Dr.phys. Alesandrs Kalinko, Dr.phys. Jānis Timošenko, Dr.phys. Roberts Kalendarevs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

Teorētiski prognozēta un eksperimentāli izpētīta augsta spiediena fāžu pāreja no izolatora uz metālu ortorombiskā alvas volframātā (α-SnWO4). Noskaidroti kristāla aizliegtās zonas kolapsa nosacījumi spiedienu diapazonā 5-7 GPa. Fāžu pārejas izcelsmes izskaidrošanai izmantota teorētiskā modelēšana no pirmajiem principiem.

Prezentācija (pdf)

2. Pirmreizējs pētījums par 20. gadsimta latviešu, igauņu un lietuviešu dramaturģiju.

Monogrāfija „20th Century Baltie Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options", Bielefeld: Aisthesis, 2016, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, autors: Benedikts Kalnačs

LZA akadēmiķa Dr.habil.philol. Benedikta Kalnača pētījuma objekts ir 20. gadsimta latviešu, igauņu un lietuviešu dramaturģija. Monogrāfijā izvēlēti autori, kas pārstāv katru no Baltijas nācijām, akcentējot gan to unikalitāti, gan vēsturisko likteņu nosacīto kopību. Dramaturģija pētījumā skatīta kā noteikta literatūras veida estētisko īpatnību atklājēja un kā daļa no rakstniecības sociālās vēstures. Pirmreizējs ir gan grāmatā izmantoto avotu klāsts, gan metodoloģiskā pieeja. Tā balstīta postkoloniālajā teorijā, ar tās starpniecību uzdodot jautājumus par Baltijas valstu attīstības nosacījumiem un likumsakarībām, kā arī iekļaujoties mūsdienu teorētiskajās debatēs, ko apliecina pētījuma starptautiskā rezonanse.

Prezentācija (pdf)

3. Pētījums par bio-ūdeņraža iegūšanu no organiskiem atlikumiem tautsaimniecībā un savākšanu metāl idrīdos tālākai izmantošanai.

Dr.biol. Ilze Dimanta,Mg.biol. Sintija Valucka, Laimonis Jēkabsons, Dr.chem. Ilva Nakurte, Dr.phys. Jānis Kleperis, Dr.biol. Vizma Nikolajeva, LZA akadēmiķis Indriķis Muižnieks Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte

Pētījumā pierādīts, ka ūdeņradi var iegūt fermentācijas procesā ar baktēriju tīrkultūrām, kas iegūtas Latvijas augsnē un ūdeņos. Par substrātu šim procesam tiek izmantoti tautsaimniecībā pieejami organiskie atlikumi: biodegvielas ražošanas atkritumprodukts - jēlglicerīns un piena pārstrādes procesā sūkalās esošā laktoze. Inovācija mikroorganismu saražotā ūdeņraža uzkrāšanā ir ūdeņradi selektīvi absorbējošu metāla sakausējumu izmantošana.

Prezentācija (pdf)

4. Sēra dioksīda izmantošana augstas pievienotās vērtības produktu sintēzē.

LZA akadēmiķis Māris Turks (Rīgas Tehniskā universitāte ,RTU), Mg. Jevgeņija Lugiņina (RTU), Dr.chem. Irina Novosjolova (RTU), Bc. Krista Suta (RTU), Mg. Daniels Posevins (RTU), Mg. Agnese Stikute (RTU), Bc. Dace Cīrule (RTU), Mg. Jevgeņija Uzuleņa (RTU), Dr.chem. Dmitrijs Stepanovs (Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LOSI) Rīgas Tehniskā universitāte, Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Izstrādāta metode sēra dioksīda izmantošanai jaunu organisko reaģentu sintēzē. Iegūtie reaģenti ir plaši pielietojami grūti gaistošu savienojumu gāzu hromatogrāfiskajā analīzē un arī jaunu bioloģiski aktīvu vielu sintēzē. Papildus atklāts, ka šķidrs sēra dioksīds var darboties ka viegli reciklejams šķīdinātājs daudzu organiskas sintezēs procesu veikšanai. Izstrādātās metodikas var lietot, lai iegūtu aktīvas farmaceitiskas vielas.

Prezentācija (pdf)

5. Jauns materiāls un tehnoloģija saules enerģijas kolektoriem.

Dr.habil.sc.ing. Gundars Mežinskis (Rīgas Tehniskā universitāte, RTU), Dr.sc.ing. Laimons Bīdermanis (RTU), Dr.sc.ing. Ilona Pavlovska (RTU), Dr.sc.ing. Andris Cimmers (RTU), Dr.sc.ing. Jānis Liepiņš (RTU), Dr.sc.ing. Kaspars Mālnieks (RTU), Dr.phys. Jevgēnijs Gabrusenoks (Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts, LU CFI) Rīgas Tehniskā universitāte, Silikātu materiālu institūts, Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts

Izstrādāts jauns materiāls un tehnoloģija saules enerģijas kolektoriem. Augstas jaudas saules enerģijas kolektora (AJSEK) cauruļveida materiālam jāspēj ilgstoši izturēt augstas temperatūras, neizmainot savu mikrostruktūru un nezaudējot savus sākotnējos siltumtehniskos raksturlielumus. RTU Silikātu materiālu institūta zinātnieki sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūta speciālistu izstrādājuši tehnoloģiju, kas ļauj iegūt AJSEK saules enerģiju uztverošo materiālu, kas spēj izturēt 600oC vismaz 250 dienas. Šī materiāla pamatā ir nerūsējošā tērauda cauruļveida materiāls, kuram uzklāta stiklkristāliska emalja, kas satur pigmentus, nodrošinot emaljai melnu krāsu. Emaljas apdedzināšanas procesu un augsttemperatūras ilgstošu izturību nodrošina ne vien emaljai pievienotās specifiskās piedevas, bet arī emaljai papildus uzklātais sola-gēla nanodaļiņu pārklājums.

Prezentācija (pdf)

6. Izstrādāti inovatīvi risinājumi kailgraudu auzu un miežu un tritikāles izmantošanai cilvēku veselības nodrošināšanai.

Dr.sc.ing. Evita Straumīte, Dr.sc.ing. Dace Kļava, Dr.sc.ing. Tatjana Ķince, Dr.agr. Ieviņa Stūrīte, Dr.agr. Arta Kronberga, Dr.med. Laila Meija

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, NIBIO (Norvēģija), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Agroresursu un ekonomikas institūts, Rīgas Stradiņa universitāte

Sadarbībā ar Norvēģijas zinātniekiem veikti pētījumi par kailgraudu miežu un auzu un tritikāles audzēšanas iespējām Latvijā un Norvēģijā, izstrādāta tehnoloģija diedzētu pārslu ražošanai, saglabājot bioloģiski aktīvās vielas un veikts klīniskais pētījums par diedzētām pārslām cilvēku veselības nodrošināšanai. Pētījuma mērķis ir uzkrāt zināšanas par tritikāles, kailgraudu miežu un auzu izmantošanas iespējām cilvēku veselības nodrošināšanai. Realizējot pētījumu bija iespēja apvienoties četrām zinātnieku grupām no Norvēģijas un Latvijas, lai veiktu zinātniskās izstrādes, kas saistītas ar tritikāles, kailgraudu miežu un auzu agrobiotehnoloģisko īpašību izvērtējumu un atlasi augstvērtīgu produktu ieguvei. Graudaugi audzēti divās izmēģinājuma vietās Norvēģijā (NIBIO) un Latvijā (AREI), izmantojot bioloģisko un tradicionālo audzēšanas sistēmu. LLU zinātnieku grupa veikusi pētījumus, kas saistīti ar bioloģiski aktīvo vielu noteikšanu graudaugos, to izmaiņām diedzēšanas procesā un izstrādājusi diedzētu pārslu tehnoloģiju. RSU zinātnieki veikuši pētījumus, par diedzētu graudu pārslu ietekmi uz cilvēku veselību. Pētījumu rezultāti ir publicēti zinātniskās publikācijās, pētījumā iesaistīti doktoranti, par rezultātiem ziņots starptautiskās konferencēs, kā arī audzētājiem, ražotājiem, mediķiem un interesentiem.

Prezentācija (pdf)