Projekti

reCOVery LV logo

Valsts pētījumu programma “COVID-19 seku mazināšanai”

Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)"

Valsts pētījumu programmas “COVID-19 seku mazināšanai” virsmērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi. Programmas mērķi ir izstrādāt zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās tematiskajās jomās:

  1. veselības aprūpe un sabiedrības veselība, tostarp jaunas metodes Covid-19 ārstēšanai un diagnostikai, jauni ārstniecības līdzekļi, to faktoru izpēte, kas nosaka un ietekmē uzņēmību pret infekciju un slimības uzliesmojumus, slimības diagnostiku, norisi un terapiju, pēcinfekcijas sekas, vīrusa klātbūtni ārējā vidē un skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, kā arī klīniskie, epidemioloģiskie un sabiedrības veselības pētījumi;
  2. inženiertehniskie risinājumi, tostarp cilvēka drošības palielināšanai, infekcijas slimības ātrai noteikšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, attālināto pakalpojumu nodrošināšanai nozarēs un IKT izmantošanai izglītības procesā;
  3. tautsaimniecība un sabiedrības labklājība, tostarp ekonomikas noturība pret epidēmijām un pandēmijām un pēckrīzes attīstības iespējas, sabiedrības uzvedības modeļi un psiholoģiskā noturība krīzes apstākļos, kā arī izglītības nozares un vērtību transformācija.

Programmas īstenošanai piešķirtais finansējums ir 5,0 milj. EUR, programmas īstenošanas termiņš - 2020. gads. Programmas ietvaros tiek īstenoti 10 projekti.

Latvijas Zinātnes padome valsts pētījumu programmas ietvaros finansē Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)". Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka.

“Apzināmies, cik pašlaik ir vitāli svarīgi apvienot pētnieku analītiskos secinājumus ar valsts, pašvaldību un NVO praktisko pieredzi, lai Latvijas tautsaimniecība ne tikai saglabātu nākotnes attīstības potenciālu, bet arī rastu atbilstošus un efektīvus valsts ekonomikas izrāviena rīkus. Plānojam pabeigt projektu pirms Ziemassvētkiem, tāpēc sākam strādāt jau pirms projekta apstiprināšanas,” uzsver prof. Inna Šteinbuka.

Projekta izstrādē tiks iesaistīta starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņu universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Projekta mērķis ir sniegt visaptverošu un daudznozaru COVID-19 pandēmijas ietekmes novērtējumu uz Latvijas ekonomiku un sagatavot zinātniski pamatotus un inovatīvus starpdisciplināra rakstura rīcībpolitikas ieteikumus sekmīgākai pandēmijas radīto izaicinājumu pārvarēšanai attiecībā uz ilgtspējīgu un iekļaujošu Latvijas ekonomikas attīstību. Padziļināti tiks analizēta produktivitāte kā izaugsmes veicināšanas faktors, kritiskākas eksporta nozares, pārtikas piegāžu ķēžu pārstrukturēšana, komercbanku sistēmas efektivitāte un infrastruktūras modernizācija. Analīze un scenāriju izstrāde tiks veikta, ņemot vērā mikroekonomisko (uzņēmumu) un makroekonomisko (valsts) līmeni, kā arī reģionālos, socioloģiskos un tiesiskos aspektus. Tiks izsekoti procesi, kuriem ir potenciāls izraisīt strukturālas un institucionālas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā. Tiks novērtēti arī starptautiskās politiskās norises, kas potenciāli ietekmēs starptautisko tirdzniecību, investīcijas un darbaspēka plūsmu.

Projekta noslēgumā tiks publicēts objektīvs esošās politikas novērtējums pandēmijas radīto zaudējumu mazināšanai, izstrādāti Latvijas ekonomiskās attīstības nākotnes scenāriji, ņemot vērā sociālo, fiskālo un reģionālo faktoru dinamiku, kā arī starptautiskās politikas tendences. Projekta īstenotāji iesniegs valdībai zinātniski pamatotus un piemērojamus politikas ieteikumus.

Projekta mājaslapa

Informācija
Liene Bērziņa,
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
Mob. tālr.: +371 29838689
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

Apkopojums par VPP “COVID19 seku mazināšanai” 6.9.projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars tautsaimniecības potenciāla saglabāšanaiun konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes" pētījumu rezultātiem

WP4: Strukturālas izmaiņas ekonomikā – vadītāja prof. Baiba Rivža

WP4.1., 4.4. un 4.5. 2020. gadā izvērsusies Covid-19 pandēmija, protams, atstāj ietekmi ne tikai uz sabiedrības kā sistēmas veselību, bet arī uz tautsaimniecību kā sabiedrības labklājībai nozīmīgu darbības sfēru. Viens no būtiskākajiem izmaiņu rādītājiem ir nodarbināto skaita izmaiņas. To izvērsti izmanto arī European innovation scoreboard apēķinos (EC, 2020). Izmantojot jau aprēķinātos datus par nodarbinātību valsts tautsaimniecības sistēmas pamatsegmentos 2020. gada 3. ceturkšņa nogalē veidojas sekojošs redzējums uz izmaiņām, kas notikušas Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultātā. Ir segmenti, kuros neskatoties uz visu sarežģīto situāciju, ir konstatējams nodarbināto skaita pieaugums, maksimumu sasniedzot Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (B – 135.0%). Tai pašā laikā izdalās arī tautsaimniecības segmenti ar maksimālo nodarbināto skaita samazinājumu, kur lielākos zaudējumus cieš Māksla, izklaide un atpūta (R – 93.0%) segments un vēl jo vairāk Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I – 86.6%) segments. Ja iegūto datu analīzei kā kritēriju izmanto nodarbināto skaita samazinājumu katrā tautsaimniecības sistēmas segmentā salīdzinājumā ar vidējo rādītāju sistēmai kopumā, tad veidojas trīs izmaiņu variācijas. Pirmā – nodarbināto skaits 2020. gada 3. ceturkšņa beigās pārsniedz nodarbināto skaitu 2019. gada 4. ceturkšņa beigās, ko pieņem par 100.0% šai segmentā. Otra – nodarbināto skaita samazinājums ir minimāls, t.i., mazāks nekā vidējais samazinājums. Trešā – nodarbināto skaita samazinājums ir lielāks par vidējo un atsedz no pandēmijas ietekmes visvairāk cietušos tautsaimniecības sistēmas segmentus (skat. Table 2).

Valsts tautsaimniecības pamatsegmentu strukturālās izmaiņas līdz 2020. gada 3. ceturkšņa beigām

2019. g. 4. ceturksnī –100.0%, bet 2020. g. 3.ceturksnī – 98.6%

Nr.

Izdalītās grupas

Segmentu skaits

Grupā ietilpstošo segmentu uzskaitījums

1.

Nodarbināto skaits pieaudzis virs 100.0%

Septiņi segmenti

A-107.2%, B-135.0%, F-100.8%, J-100.3%,

O-101.2%, P-100.7%, Q-102.8%

2.

Samazinājums minimāls – mazāks par vidējo

Viens segments

C-99.2%

3.

Samazinājums augstāks par vidējo

Vienpadsmit segmenti

D-94.9%, E-97.3%, G-98.0%, H-93.0%, I-86.6%, K-96.5%, L-97.9%, M-94.9%, N-96.5%, R-93.0%, S-94.6%

Avots: autoru aprēķini pēc CSP datiem JVS014c. Aizņemtās darbvietas reģionos pa darbības veidiem ceturkšņa beigās.

WP 4.2. un 4.6. Veicot starptautiskās un nacionālās pieredzes analīzi par uzņēmējdarbībā pielietotajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, attālinātā darba izpēti Covid-19 pandēmijas laikā un izstrādājot ieteikumus digitalizācijas veicināšanai un papīra apjoma samazināšanai noskaidrots:

IKT speciālistu skaits ir stabils, taču joprojām tas ir mazāks par ES vidējo; tikai nedaudz vairāk nekā puse interneta lietotāju (53%) iepirkušies tiešsaistē. Uzņēmumu īpatsvars, kas iegādājas vismaz vienu no tādiem pakalpojumiem kā mākoņdatošana, datu bāzu mitināšana, grāmatvedības lietotnes utt., ir tikai 11%. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem uzņēmumi, kas izmanto digitālo tehnoloģiju iespējas, paaugstina savu produktivitāti par 1 procentpunktu, sasniedzot 10%; Latvijā rādītājs “Pārdošana tiešsaistē pāri robežām (MVU, %)” uz pārējo Baltijas valstu fona ir ļoti zems – tas nedaudz pieauga no 4% 2017. gadā līdz 5% 2019. gadā. Tāpat salīdzinoši maz uzņēmumu nodarbojas ar pārdošanu tiešsaistē pāri robežām (5%). Augstās piegādes izmaksas ir galvenais šķērslis, ar ko nākas saskarties uzņēmumiem, kuri vēlas tiešsaistē pārdot preces klientiem citās ES valstīs.

Attālinātā darba detalizētai izpētei tika veikta aptauja, kuras mērķis bija izzināt respondentu pieredzi un viedokli par attālināto darbu. Kopumā iedzīvotāji aptaujā pozitīvi vērtējuši attālināto darbu, kā arī atzinuši, ka pēc Covid-19 beigām vēlētos turpināt strādāt 1-2 dienas attālināti. Tajā pašā laikā attālinātā darba nodrošināšanai nepieciešams vērst uzmanību uz ergonomiskas darba vietas iekārtošanu mājās (tajā skaitā normatīvajā regulējumā paredzot kompensāciju nodrošināšanu darbiniekiem šādas darba vietas iekārtošanai, kā arī nepieciešamo izdevumu, piemēram, interneta pieslēguma segšanai), atbalsta mehānismus darba pienākumu izpratnes nodrošināšanai un darbinieku motivācijas veicināšanai, ņemot vērā ierobežotas komunikācijas iespējas, kā arī darba un privātās dzīves harmonizēšanu. 21% respondentu piekrita vai drīzāk piekrita apgalvojumam, ka attālinātā darba rezultātā viņiem samazinājās izlietotā papīra apjoms.( Ziņojums EM).

Ir veikta arī analīze par mūžizglītībai piemērotākajiem digitālajiem rīkiem, veidiem un platformām un izveidots šo rīku saraksts. Ir izstrādāts ziņojums par valsts iestāžu darbinieku prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai digitālajā vidē.

WP 4.3. Pētījumu ietvaros tika apstiprināts, ka Latvijas banku sektors būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm jau kopš 2008.-2009. gada krīzes, kā arī Covid-19 pandēmijas pirmais vilnis visnegatīvāk turpināja atsaukties un pieejamo finansējumu uzņēmumiem. Pētījumu rezultātā tika izstrādāti priekšlikumi un ieteikumi FKTK un atbildīgajām ministrijām.

Visa WP4 uzdevumu pētījuma rezultātā sagatavotas zinātniskās publikācijas, kas pieņemtas publicēšanai Web of Science indeksētos izdevumos.

reCOVery-LV uzdevumu un nodevumu izpildes plāns (xlsx)

Projekta rezultātu nostiprināšanas un publiskošanas pasākumu plāns WP 4 projekta īstenošanas pagarinājuma laikā (01.01.2021.- 31.03.2021.) (xlsx)