Latvijas Zinātņu akadēmijas ikgadējais konkurss par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2021. gadā noslēdzies - vienpadsmit darbi nosaukti par konkursa uzvarētājiem. Papildus vienpadsmit darbi ar LZA Prezidija lēmumu tika apbalvoti ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Atzinības rakstiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš:

“Šogad Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2021. gadā tika iesniegti 42 darbi, kas aptver plašu pētījumu spektru no fundamentāliem pētījumiem fizikas nozarē viedo materiālu jomā, vīrusu virsmas olbaltumvielu struktūrpētījumiem, kas atrodas uz robežas starp teorētisko un pielietojamo zinātni, līdz pat praktiskiem pielietojamās zinātnes sasniegumiem, kas dod iespēju ražot bionoārdāmus materiālus no atkritumiem, kuri varētu aizstāt plastmasas daudzās to pielietojuma jomās.

Īpaši bagātīgs ir pieteikto sasniegumu klāsts humanitāro un sociālo zinātņu jomā – no jezuītu bibliotēkas materiālu izpētes un Latvijas arheologu snieguma apkopojuma rokasgrāmatā, līdz filosofiskam pētījumam par mūsu izpratni par meliem un patiesību, kas it īpaši svarīgi mūsdienu komplicētajā informatīvajā telpā.

Ar gandarījumu varam secināt, ka ir būtiski pieaugusi Latvijas zinātnieku vēlme dot savu pienesumu Latvijas ekonomikas attīstībai, kas atspoguļojas tajā, ka konkursa uzvarētāju lokā dominē izcili sasniegumi palietojamajā zinātnē, kas ieguvuši septiņas no vienpadsmit izcilāko zinātnes sasniegumu balvām. To vidū ir gan inovatīvs, izcili ātrdarbīgs termo-elektrisks starojuma sensors (TESS), kam paredzams plašs pielietojuma spektrs, gan inovatīvi materiāli izturīgu ceļa segumu ražošanai, gan jauni risinājumi konkurētspējīgas lopbarības ražošanai Latvijā, kā arī elektrosintēzes procesu izstrāde ar pielietojumu jaunu ķīmisko un farmaceitisko produktu ražošanai.

LZA organizētā zinātnes sasniegumu konkursa rezultāti vēlreiz apliecina, ka Latvijas zinātnieki ir spējīgi izstrādāt gan jaunus produktus un tehnoloģijas, gan arī rast risinājumus neatrisinātām fundamentālajām zinātnes problēmām, kas paver ceļu uz nākotnes tehnoloģijām.”

Par LZA organizēto zinātnes sasniegumu konkursu

Šogad LZA organizētais konkurss norit jau divdesmito gadu, tā pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa un LZA korespondētājlocekļa Jāņa Kristapsona rosinājuma LZA pirmo reizi sāka apkopot un izvērtēt Latvijas zinātnē sasniegto gada griezumā, kā arī par konkursa rezultātiem informēt plašsaziņas līdzekļus un līdz ar to arī sabiedrību. Sākot no 2011. gada konkursa laureātiem tiek izsniegti īpaši diplomi, un īpašā svinīgā pasākumā piedalās ne tikai konkursa rīkotāji un uzvarētāji, bet arī tā atbalstītāji, sponsori, mediju pārstāvji un plašs interesentu loks. 

2021. gada konkursa norisi atbalstīja  AS “Latvijas Finieris”, AS “Latvenergo”, holdingkompānija “LNK Group”, SIA “Itera Latvija”, SIA “Roche Latvija”, SIA “SAKRET” un LR Zemkopības ministrija. 

SASNIEGUMI TEORĒTISKAJĀ ZINĀTNĒ

1. Izskaidrota molibdātu un volframātu lokālās atomārās struktūras ietekme uz to termohromiskām un magnētiskām īpašībām. VIDEO

Mg.phys. Inga Pudža, Dr.rer.nat. Georgijs Bakradze, Dr.phys. Andris Anspoks, Dr.phys. Aleksandrs Kaļinko, LZA īstenais loceklis Aleksejs Kuzmins, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts. 

Zināšanas par materiāla struktūru un tās atkarību no ārējiem apstākļiem un sastāva ir svarīgas, lai izprastu un kontrolētu šo materiāla funkcionalitāti, kas galu galā nosaka to praktiskos pielietojumus. Darbu kopā sistemātiski tika izpētīta plaša viedo materiālu grupa – molibdāti un volframāti, kuru funkcionālās īpašības ir cieši saistītas ar to lokālo atomāro struktūru un ķīmisko sastāvu. Izmantojot sinhrotronā starojuma avotus un augstas veiktspējas datormodelēšanu, tika atklāta un izskaidrota molibdātu lokālās struktūras izkropļojumu un režģa dinamikas saistība ar to termohromiskām īpašībām. Magnētisko dimēru esamība tika atklāta volframātos ar augstu niķeļa saturu, un tā ir saistīta ar niķeļa jonu atrašanās vietu divbedru potenciālā. Iegūtie rezultāti parāda jaunas iespējas rentgenabsorbcijas spektroskopijas izmantošanai precīziem funkcionālo materiālu struktūras pētījumiem, kā arī palīdz izprast termohromisma efekta mehānismus, kas pavērs ceļu vairākiem praktiskiem pielietojumie

     2. Izdota pirmā enciklopēdija Baltijas austrumu reģionā par arheoloģiju, kuras mērķauditorija ir ne tikai aizvēstures pētnieki, bet arī plašāka sabiedrība. VIDEO

A. Vasks, G. Zariņa. Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga, Zinātne, 2021, ISBN 978-9934-599-08-8, 677 lpp., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts. 

“Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” ir Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta vadībā sagatavots enciklopēdiska rakstura izdevums, kurā apkopota koncentrēta un jaunākajās zinātniskajās atziņās balstīta informācija par Latvijas arheoloģiju visā tās daudzveidībā, sākot no vēlā paleolīta līdz 20. gadsimtam. Visā Baltijas austrumu reģionā šī ir pirmā enciklopēdiska rakstura publikācija par arheoloģijas tēmu, kuras mērķauditorija ir ne tikai aizvēstures pētnieku kopiena, bet arī plašāka sabiedrība, studenti, skolēni, muzeju un kultūras darbinieki. Tekstu izstrādē piedalījās šodien Latvijā strādājošie arheologi, kā arī paleoģeogrāfi, paleobotāniķi, numismāti, bioarheologi un vēsturnieki – kopumā 48 autori no LU fakultātēm un institūtiem, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Kultūras akadēmijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja.

3. Pirmo reizi Latvijā tapis apjomīgs pētījums par patiesību un meliem, lūkojoties no filosofijas skatupunkta. VIDEO

Māris Kūlis. Finis veritatis? Par patiesību un meliem. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2021, ISBN: 9789934186479, 432 lpp., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.

Pirmo reizi Latvijā tapis apjomīgs pētījums par aktuālu tematu – patiesību un meliem, lūkojoties no filosofijas skatupunkta, jautājot, kā saprotam patiesību un melus. Kādas teorijas un idejas veidojušās, kāpēc, no kurienes un uz kurieni tās ved? Tas ir stāsts par modernās zinātnes tapšanu un pretestību tai, par dažādiem patiesības izpratnes modeļiem – par absolūto un subjektīvo, pārlaicisko un vēsturisko, par patiesības un maldu izpratnes izmaiņām, kas caurcaurēm izteic arī šodienas sabiedrības pašizpratni. Taču vienlaikus šo stāstu caurauž nepārtraukti centieni filosofiju attiecināt pret mūsdienu pasauli, risinot tādas tēmas kā politika, reklāma, digitālās tehnoloģijas, mediju vara, izglītība u.c. Grāmatu klajā laidis LU Akadēmiskais apgāds. Tas ir vairāk nekā 400 lappušu biezs izdevums ar vairāk nekā 80 ilustrācijām par mākslas vēstures tēmām, kas lasītājam ļauj skaidrāk saredzēt filosofisko ideju un kultūras pārmaiņu gaitu. Grāmatas tīmekļa vietne: www.parpatiesibu.lv.

4. Bibliogrāfiski rekonstruēts un padziļināti izpētīts Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas Upsalā krājums. VIDEO

Dr.hist. Gustavs Strenga, Dr.hist. Andris Levāns, Mg.hum. Laura Kreigere-Liepiņa, Mg.theol. Reinis Norkārkls, Mg.hum., Mg.art. Renāte Berga. “Catalogue of the Riga Jesuit College Book Collection (1583–1621): history and reconstruction of the collection = Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs: krājuma vēsture un rekonstrukcija”, Rīga, Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2021, ISBN: 9789984850993 (PDF), 622 lpp.

Pirms 400 gadiem, zviedru karaspēkam ieņemot Rīgu, Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgs grāmatu krājums – Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēka – tika pārvietots uz Zviedriju, kur mūsdienās tas veido vienu no senākajām grāmatu kolekcijām Upsalas Universitātes bibliotēkas krājumā. Šis grāmatu krājums tika bibliogrāfiski rekonstruēts un padziļināti izpētīts, kā arī tika atklāti Latvijas un Ziemeļeiropas kultūrvēstures kontekstā unikāli izdevumi un eksemplāri. Pētījuma rezultāti apkopoti grāmatā “Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs: krājuma vēsture un rekonstrukcija”, kurā iekļauti četri pētnieciski raksti, viena eseja un sastādīts šī krājuma katalogs. Akcentējot krājuma vērtīgākos eksemplārus, sagatavotas divas izstādes:

https://lnb.lv/lv/izstade-atgriesanas-senaka-dziva-gramata-latviesu-valoda un https://www.europeana.eu/lv/exhibitions/looted-library-reconstructed-library .

SASNIEGUMI LIETIŠĶAJĀ ZINĀTNĒ

5. Izstrādāts inovatīvs, izcili ātrdarbīgs termo-elektrisks starojuma sensors (TESS). VIDEO

LZA īstenais loceklis Mārtiņš Rutkis, Dr.phys. Kaspars Pudžs, Dr.phys. Aivars Vembris, Mg.phys. Jānis Busenbergs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Organisko materiālu laboratorija.

Lāzeru izmantošana dažādās tehnikas nozarēs nav iedomājama bez precīzas to starojuma enerģijas kontroles. Pašreiz esošie infrasarkanā (IR) starojuma intensitātes mērītāji ir nepietiekami ātrdarbīgi un atsevišķus lāzera impulsus nespēj reģistrēt. Šī trūkuma novēršanai tika radīta tehnoloģija ātrdarbīgam elektromagnētiskā starojuma sensoram, kurš spēj raksturot ļoti īsu gaismas impulsu formu plašā spektrālā diapazonā (UV-VIS-IR). Izstrādātā termo-elektriskā sensora darbību nodrošina inovatīvi materiāli un tehnoloģijas.

• TESS ir 1000 reižu ātrāks par pašreiz izmantotajiem sensoriem.
• TESS pielietojams, piemēram, lāzer-ķirurģiskās iekārtās, kur tā izmantošana ļaus precīzi kontrolēt pievadīto starojuma enerģiju un līdz ar to ļaus veikt manipulācijas daudz drošāk un efektīvāk.

Tehnoloģija ir patentēta ES, ASV, Kanādā un Ķīnā. Ir noslēgts licenzēšanas un tehnoloģijas pārneses līgums ar Thorlabs GmbH.

6. Pirmo reizi Baltijā no lietotām automobiļu riepām izstrādāti augsti modificēti bitumena un asfaltbetona sastāvi ar augstām ekspluatācijas īpašībām, ieklāti eksperimentālā autoceļa posmā. VIDEO

Dr.sc.ing. Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Ceļu un tiltu katedra, Dr.sc.ing. Jānis Zicāns, RTU, Polimērmateriālu institūts, LZA korespondētājloceklis Remo Merijs-Meri, RTU, Polimēru materiālu un tehnoloģiju katedra, Mg.iur. Tīna Lūse, Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja, Mg.sc.soc. Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsedētājs, Mg.sc.soc. Nauris Bertmanis, SIA “Eco Baltia vide”, Zemgales filiāles vadītājs, Mg.sc.ing Ulvis Rudzišs, SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “IGATE””, Būvniecības departamenta vadītājs, Mg.sc.ing. Artūrs Riekstiņš, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Autoceļu kompetences centra projektu vadītājs, RTU Ceļu un tiltu katedras doktorants.

Pasaulē joprojām ir aktuāls jautājums par nolietoto riepu pārstrādi. Projekta mērķis ir izstrādāt, izmantojot nolietoto riepu gumijas granulas, modificētā bitumena saistvielas un asfaltbetona sastāvus un ieklāt tos eksperimentālajā autoceļa posmā. Pētījumā izvērtētas gumijas granulu utilizācijas iespējas, ievadot tās bitumenā līdz pat 25%, un noteikts, ka šādā veidā modificētai saistvielai ir augstāks elastīgās atjaunošanās rādītājs, kā arī uzlabota pretestība pret risu un plaisu veidošanos nekā tradicionālajiem modifikācijas risinājumiem. Laboratorijā izstrādātos augsto ekspluatācijas īpašību bitumena un asfaltbetona sastāvus veiksmīgi izdevās pārnest uz reāliem ražošanas apstākļiem un ieklāt eksperimentālajā posmā ar lielu kravas automašīnu īpatsvaru. Tāds pētījums ir pirmais Baltijā.

7. Izstrādāta metode antigēna struktūras pārbaudei uz vīrusveidīgo daļiņu virsmas vakcīnu formulācijās. VIDEO

LZA īstenais loceklis Kristaps Jaudzems, Mg.biol. Anna Kiršteina, Mg.chem. Jānis Bogans, Dr.biol. Andris Kazāks, LZA īstenais loceklis Kaspars Tārs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.

Metodes, kas paver iespēju ieraudzīt molekulas ar atomu izšķirtspēju, ir devušas lielu ieguldījumu dažādu ar molekulārajām zinātnēm saistīto jomu attīstībā. Vakcīnu izstrādē bieži izmanto pieeju, kurā slimību ierosinātāja antigēnu pievieno adjuvantiem – vielām, kas pastiprina imūno atbildi. Tomēr antigēna sajūgšana ar adjuvantiem ne vienmēr ir sekmīga, tādēļ nepieciešams pārliecināties par antigēna struktūras nemainību pēc piesaistīšanas adjuvanta virsmai. Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki sadarbībā ar Eksas Marseļas universitāti un Lionas universitāti Francijā izstrādājuši jaunu metodi antigēna molekulu novērošanai un struktūras raksturošanai uz vīrusveidīgo daļiņu kā adjuvantu virsmas. Metode sekmēs vakcīnu dizainu, kā arī to formulāciju un ražošanas metožu izveidi.

8. Elektrosintēzes metode atrisina zinātnisku problēmu un paver ceļu augstvērtīgu vielu iegūšanai. VIDEO

Dr.chem. Igors Sokolovs, LZA īstenais loceklis Edgars Sūna, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Interese par elektrosintēzi nemitīgi pieaug, un dažkārt to pat dēvē par nākotnes ķīmiju. Salīdzinot ar klasiskajiem organisko vielu iegūšanas paņēmieniem, elektrosintēzē kādu no ķīmiskajiem reaģentiem aizstāj elektriskā strāva. Metodes priekšrocības ir tās izteikti zemākās izmaksas (1 kg vielas ražošanai nepieciešamā strāva izmaksā nepilnu eirocentu), būtiski samazināta ietekme uz apkārtējo vidi (strāva nerada kaitīgus ķīmiskos blakusproduktus un izmešus) un augsta drošība (metode neizmanto toksiskus ķīmiskos reaģentus).

Izmantojot elektrosintēzi, Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniekiem sadarbībā ar Rostokas universitātes zinātniekiem izdevies atrisināt augstvērtīgu bromu saturošu ķīmisko savienojumu iegūšanas problēmu, kas līdz šim kavēja šīs grupas reaģentu plašu pielietošanu organiskajā ķīmijā, jaunu zāļvielu un viedo materiālu izstrādē.

9. Biomasas atkritumu pārveidošana ilgtspējīgos bioplastmasas produktos. VIDEO

Dr.sc.ing. Sergejs Gaidukovs, Mg.sc.ing. Oskars Platnieks, Mg.sc.ing. Anda Barkāne, Mg.sc.ing. Sergejs Beļuns, Dr.sc.ing. Gerda Gaidukova, RTU MLĶF Polimēru materiālu institūts, Dr.sc.ing. Inese Fiļipova, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Dr.phys. Olesja Starkova, Latvijas Universitātes Materiālu mehānikas institūts.

Plastmasas preču atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par vienu no galvenajiem 21. gadsimta izaicinājumiem. Bioloģiskās izcelsmes plastmasas materiāli ieņem arvien lielāku pasaules tirgus daļu. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas Fakultātes Polimēru materiālu institūtā (Komplekso polimēru sistēmu un mīkstvielas pētījumu grupā) ir izstrādāti bioloģiskas izcelsmes plastmasas materiāli, lai atrisinātu ilgtspējības jautājumus un saglabātu tīru, nepiesārņotu vidi. Izstrādāta iespēja pagatavot biosadalošos plastmasu no atjaunojamās mežsaimniecības un lauksaimniecības biomasas, to atkritumiem un ražošanas blakusproduktiem. Aptverto potenciālo pielietojumu klāsts ietver koksnes imitācijas plastmasas, siltuma izolācijas materiālus, 3D drukas tintes un sveķus, iepakojuma un lauksaimniecības materiālus. Izmantojot koku skaidas, lauksaimniecības kaņepju salmus un citus lētu atlikumu produktus var samazināt izmaksas un uzlabot mehāniskās, gāzu un ūdens barjeras īpašības un paātrināt materiālu sadalīšanos augsnē vai atkritumu poligonā. Izstrādātie bioplastmasas materiāli atbilst plaša patēriņa iepakojumu materiālu, siltuma izolācijas materiālu, 3D drukas tinšu un koksnes imitācijas produktu nozaru prasībām. Šādu materiālu plaša ražošana un pielietošana būtiski varētu samazināt piesārņojumu un dot pienesumu tautsaimniecībai, radot pievienotās vērtības produktus.

10. Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai. VIDEO

Dr.agr. Sanita Zute, Dr.sc.ing. Vita Šterna, Dr.agr. Imants Jansons, Dr.agr. Inga Jansone, Dr.agr. Māra Bleidere, Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), Dr.agr. Lilija Degola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Dr.oec. Andris Miglavs, Dr.oec. Alberts Auziņš, Dr.oec. Agnese Krieviņa, Mg.sc.soc. Ieva Leimane, SIA “EDO Consult”.

Pirmo reizi Latvijā veikts starpdisciplinārs pētījums par efektīvu vietējās lopbarības ražošanas tirgus paplašināšanu, izvērtējot sojas audzēšanu un izmantošanas iespējas Latvijas apstākļos, lai mazinātu cūkkopības nozares atkarību no importētās proteīnbarības izejvielām. Pētījumā kompleksi analizēta vietējās lopbarības ražošanas tehnoloģiskā un ekonomiskā puse, tai skaitā dažādu pākšaugu un labību, īpaši sojas un kailgraudu miežu pienesums augstvērtīgas, no vietējiem resursiem veidotās barības ražošanai. Pētījuma īstenošanā iesaistīti privāti augkopības, lopbarības ražošanas un cūkkopības uzņēmumi, īstenojot daļu eksperimentu ražošanas apstākļos Latvijas reģionos. Rezultāti apkopoti 9 publikācijās, kas ir publicētas SCOPUS datu bāzē indeksētos zinātniskos žurnālos, un 6 citās zinātniskās publikācijas, sagatavotas vadlīnijas nozares uzņēmumiem, kas apkopotas virtuālā grāmatā.

11. Pirmo reizi zinātnes vēsturē izpētīta noturīgo organisko piesārņotāju sastopamība Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos. VIDEO

Dr.chem. Dzintars Začs, Dr.chem. Ingus Pērkons, Elīna Pasečnaja, Eļnora Abdulajeva, Dr.chem. Vadims Bartkevičs, Dr.chem. Arturs Vīksna, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”.

Pirmo reizi zinātnes vēsturē tika izpētīta vairāku grupu halogenēto noturīgo organisko piesārņotāju (NOP) sastopamība Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos. Tika izstrādātas vairākas inovatīvas jutīgas un selektīvas analītiskās metodes un stratēģijas NOP analīzei kompleksās matricās. Tika izveidotas vairākas datu kopas par apkārtējās vides objektu un pārtikas produktu piesārņojumu ar dažādām NOP grupām. NOP klātbūtne tika konstatēta visos objektos, turklāt netipiski augstas koncentrācijas tika atrastas arī zīdaiņu un mazo bērnu pārtikā. Pētījumu rezultāti apkopoti 12 augstas kvalitātes publikācijās, kas iekļautas starptautiski atpazīstamos zinātniskos žurnālos un vadošās datubāzēs.

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS ATZINĪBAS RAKSTI

1. Starpdisciplinārs pētījums, kā tradicionālo e-studiju tehnoloģiju transformēt reālā Digitālā Laikmeta mācību ekosistēmā.

Dr.phys. Atis Kapenieks, Dr.sc.ing. Aleksandrs Gorbunovs, PhD Mērija Jirgensons, Dr.paed. Jānis Kapenieks sen., Mg.sc., Mg.oec. Iveta Daugule, BSc Žanis Timšāns, Mg.oec., MBA Jānis Kapenieks jun., Mg.sc.ing. Viktors Zagorskis, Mg.sc.ing. Bruno Žuga, PhD Ieva Vītoliņa, Bc.sc.comp., Bc.paed. Ieva Grada, MBA Guna Jākobsone-Šņepste, Mg.phys. Loreta Juškaite, Mg.sc.comp. Evija Mirķe, Rīgas Tehniskā universitāte, Tālmācības studiju centrs. E-satura paraugus veidoja un izmēģināja: Dr.sc.comp. Anita Jansone, Dr.paed. Lāsma Ulmane-Ozoliņa, Liepājas Universitāte, Dr.sc.ing. Arnis Cīrulis, Vidzemes Augstskola.

Rīgas Tehniskās Universitātes Tālmācības studiju centrs kopš 2000. gada attīsta starpdisciplinārus pētījumus, lai radītu zināšanas, kā tradicionālo e-studiju tehnoloģiju transformētu par reālu Digitālā Laikmeta mācību ekosistēmu. ES FP6 projekta ELU ietvaros jau 2009. gadā tika radīta interaktīvās televīzijas tehnoloģija, kas iedvesmoja veidot, pētīt un plaši ieviest Daudzekrānu e-studiju tehnoloģiju eBig3. eBig3 e-kursa lietotāju no datora pārvietoja uz e-Ekosistēmu ar Internetu, televīziju un mobilo telefonu. eBig3 saņēma BOLDIC2013 balvu par labākajām e-studiju inovācijām Skandināvijā un Baltijā 2013. gadā. Nākamā radītā tehnoloģija ir zināšanu uztveres monitorings e-studiju vidē ARTSS/TELECI, ar kuru tika radīta jauna e-studiju metrika un dota iespēja jau mācību procesā novērtēt e-satura atbilstību mācību dalībnieku vajadzībām, kā arī to pilnveidot. Tas paver iespēju e-studijas transformēt no apgrūtinājuma par izcilu palīgu skolotājiem ar iespējām, kas tālu pārsniedz tradicionālās informācijas krātuves veida e-studiju vides. Starptautiskā CSEDU2020 konferencē ar 46 valstu pētnieku dalību raksts par jauno tehnoloģiju ieguva atzinību “Best Poster Candidate Award”. TSC pētnieki ir publicējuši vairāk nekā 100 zinātniskas publikācijas, viena no tām citēta jau vairāk nekā 100 reižu, arī Forbes-US uz to atsaucas.

2. Pētījumā izstrādātas rekomendācijas medicīnas praktiķiem, veselības politikas veidotājiem un ārstniecības un aprūpes darbiniekiem par Covid-19 infekcijas klīniskām, bioķīmiskām, imūnģenētiskām paradigmām.

Valsts pētījumu programmas ”COVID-19 seku mazināšanai” projekts “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”. Vadītāja: LZA īstenā locekle Ludmila Vīksna, Rīgas Stradiņa universitāte.

Rekomendācijas “SARS-CoV-2 infekcijas un COVID-19 epidemioloģija, diagnostika, klīniskās norises un komplikācijas” paredzētas visu specialitāšu ārstiem un vecāko kursu medicīnas studentiem, veselības politikas veidotājiem, aprūpes organizatoriem un plašam ārstniecības personu lokam. Zinātniskās publikācijas, tehnoloģijas, datu kopas, studējošo karjeras izaugsme, sabiedrības informēšanas pasākumi ārkārtējās situācijas apstākļos.

3. Genoma telpiska regulācija ar tās represīvas daļas tīklu var mainīt šūnas ‘likteni’.

LZA īstenā locekle Jekaterina Ērenpreisa, Bc. Jēkabs Krīgerts, Dr.biol. Kristīne Salmiņa, Dr.biol. Inna Inaškina, Fēlikss Rūmnieks, Dr.biol. Pāvels Zajakins, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, PhD Tālivaldis Freivalds, Latvijas Universitātes Kardioloģijas un Reģeneratīvās medicīnas institūts.

Daži audzēji padodas normalizācijai ar diferencējošiem aģentiem. Svarīgi izprast, kā šūna var neatgriezeniski izmainīt savu ‘likteni’, kas uzreiz izsauc tūkstošu gēnu darbības pārmaiņas. Pētnieki balstījās uz hipotēzi, ka šajos gadījumos genoms tiek regulēts telpiski, pēc fiziskas pašorganizācijas principa, tam izmantojot represīvo genomu daļas (heterohromatīna) tīklu. Eksperimenti parādīja, ka pēc vēža šūnu apstrādes ar induktoru 15 min laikā, sadrumstalojoties heterohromatīna tīkla mezgliem, tiek atritināta DNS, un atbrīvots milzīgs genoma ekspresijas vilnis. Tā virsotnē 1-3 stundu laikā tiek nostabilizēts jauns šūnas ‘likteņa’ ceļš, lai sāktu normalizāciju. Šis powerlaw mehānisms tika pierādīts ar mikroskopiskām, biofizikālām un molekulārām metodēm. Citos eksperimentos tika parādīta genoma tīkla radiāli-koncentriska elastiskā struktūra, kura pulsējot ļauj genoma ekspresijai pastāvīgi adaptēties vidē.

4. Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās.

LZA īstenais loceklis Tālis Juhna, Dr.sc.ing. Linda Mežule, LZA īstenais loceklis Ivars Kalviņš, LZA īstenais loceklis Juris Purāns, LZA īstenais loceklis Andris Šutka, Dr.sc.ing. Inga Dāboliņa, Dr.sc.ing. Inese Fiļipova, Dr.biol. Ilze Irbe, Dr.med. Ivars Vanadziņš, LZA korespondētājloceklis Atis Elsts, Mg.iur. Andreta Slavinska, Dr.biol. Anna Zajakina, Dr.sc.ing. Andris Martinovs, Dr.phys. Atis Skudra, LZA korespondētājlocekle Gita Rēvalde, Dr.sc.ing. Agris Ņikitenko, Dr.chem. Kārlis Pajuste, Mg.sc.ing. Aleksandrs Ļevinskis, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Rīgas Stradiņa universitāte, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Veselības aprūpes nozare ir būtisks resurss un atbalsts katrai valstij dažādās krīzes situācijās, tostarp globālās Covid-19 pandēmijas laikā. Starpdisciplināra pētījuma ietvaros tika izstrādāti un demonstrēti jauni tehnoloģiskie risinājumi inficēšanās riska mazināšanai slimnīcās un citās augsta riska zonās. Tika izveidoti 7 prototipi (gaisa dezinfekcijas iekārta, dezinfekcijas vārti, virsmu attīrošs robots ar iespēju atpazīt konkrētus objektus, roku dezinfekcijas kontroles iekārta, anti-virāls caurspīdīgs pārklājums, dabā pašdegradējošs masku filtra materiāls, dezinficējošs šķidrums ar ilgstošu anti-virālu iedarbību), tāpat izveidotas aizsargapģērba ražošanas vadlīnijas un sagatavotas vairākas starptautiskas zinātniskās publikācijas. Visas tehnoloģijas mērogojamas līdz produktam īsā laikā, un to ieviešana slimnīcās, skolās, transportā var samazināt inficēšanās riskus COVID-19 laikā, kā arī ikdienā.

5. Latvijai jauna DNS bakteriofāgu izolēšanas un padziļinātas izpētes virziena attīstība.

Mg.biol. Ņikita Zrelovs, Mg.biol. Elīna Černooka, Dr.biol. Jānis Rūmnieks, Dr.biol. Andris Kazāks, Dr.biol. Andris Dišlers, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.

Baktēriju vīrusi – bakteriofāgi – ir visizplatītākie un daudzveidīgākie bioloģiskie objekti uz Zemes. Kopš to atklāšanas 20. gs. sākumā bakteriofāgiem vai to gēnu produktiem ir atrasts pielietojums vairākās jomās, galvenokārt molekulārā bioloģijā, medicīnā, pārtikas industrijā un lauksaimniecībā. Tomēr jāatzīmē, ka līdz pat šim laikam vairums no plaši pielietotajiem bakteriofāgu produktiem ir tikuši iegūti no pavisam neliela bakteriofāgu skaita. Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā laika posmā 2006.-2021. g. no dažādiem vides avotiem tika iegūta un daļēji raksturota DNS bakteriofāgu kolekcija, kas šobrīd sastāv no vairāk nekā 50 atšķirīgiem izolātiem. Lielākā daļa šo kolekcijas objektu ir pilnībā sekvenēti, un to anotētie genomi tiek sistemātiski deponēti publiskos bioloģisko sekvenču repozitorijos. Īpaši interesantie izolāti tiek padziļināti raksturoti, un iegūtie rezultāti tiek publicēti augstas raudzes zinātniskajos žurnālos. Šo pētījumu gaitā ir atklāti vairāki unikāli bakteriofāgi, kas reprezentē jaunas bakteriofāgu ģintis, un līdz ar to ievērojami paplašina pētniekiem zināmo bakteriofāgu daudzveidību. Bakteriofāgu nozīme slēpjas apstāklī, ka to genomi ir ar līdz šim neizpētītām funkcijām apveltītu proteīnu krātuve, tāpēc paralēli fāgu genomu izpētei esam aizsākuši arī šīs ”krātuves” proteīnu strukturāli-funkcionālus pētījumus ar mērķi saprast šo proteīnu bioloģiskās funkcijas un lomu fāgu un to saimniekbaktēriju dzīves ciklos. Tādejādi mums izdevies noteikt struktūru un funkciju dažiem interesantiem proteīniem, kas attiecināma arī uz šo proteīnu līdziniekiem citos bioloģiskos objektos. Tāpat jāatzīmē, ka līdztekus bakteriofāgu bioloģijas fundamentāliem pētījumiem tiek domāts arī par jaunatklāto fāgu un to genomu kodēto produktu praktiska pielietojuma iespējām. Par savu galveno sasniegumu pētnieku grupa uzskata Latvijai jauna interesanta pētniecības virziena aizsākšanu. 2020.-2021.g. laikā DNS bakteriofāgu izpētes grupas pētījumu rezultāti publicēti piecos zinātniskos rakstos.

6. Pirmo reizi Latvijas zinātnes vēsturē ir publicēta mūsdienīga zinātniska latviešu gramatika angļu valodā.

Andra Kalnača, Ilze Lokmane. Latvian Grammar. Rīga, University of Latvia Press, 2021, ISBN 978-9934-18-635-6 (hardback), ISBN 978-9934-18-646-2 (PDF), pp. 560. DOI:https://doi.org/10.22364/latgram.2021, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte.

Pirmo reizi Latvijas zinātnes vēsturē ir publicēta mūsdienīga zinātniska latviešu gramatika angļu valodā – monogrāfijā apkopoti vairāku gadu zinātniski gramatikas teorijas, metodoloģijas un tipoloģijas pētījumi, kas balstīti latviešu valodas materiālā. Monogrāfijas mērķis ir ziņas par latviešu valodu padarīt pieejamas plašākai auditorijai kā Latvijā, tā ārpus tās. Tas ir svarīgi gan cilvēkiem, kam latviešu valoda ir dzimtā vai kas prot latviešu valodu, gan arī tiem, kas interesējas par Latvijas kultūru, vēsturi un latviešu valodu. Zinātniskas angļu valodā rakstītas latviešu gramatikas aktualitāti nosaka arī plašā latviešu diaspora ārzemēs, īpaši angliski runājošās valstīs, kur bērni un jaunieši izglītību apgūst savas mītnes zemes valodā, bet ne vairs latviski. Latviešu gramatika angļu valodā ir svarīga arī tiem, kas apgūst latviešu valodu kā svešvalodu un, lai padziļinātu zināšanas, vēlas uzzināt vairāk par valodas gramatisko sistēmu. Tāpat grāmata ir būtisks izziņas avots tiem, kas māca latviešu valodu – gan kā dzimto vai mantoto, gan kā svešvalodu. Jāuzsver, ka arī ārzemju valodnieku vidū vērojams liels pieprasījums pēc sistēmiska un uzticama dzimtās valodas runātāju sagatavota mūsdienīga latviešu valodas apraksta angļu valodā, jo šāds materiāls ir vitāli nepieciešams latviešu valodas gramatiskās sistēmas kā zinātnisku pētījumu objekta nonākšanai starptautiskā apritē.

7. Pētījums ir novitāte latviešu zinātnes valodas izpētē, kas lietojams gan kā monogrāfija, gan brīvpieejas digitālā datu bāze un mobilā lietotne.

Agnese Dubova (projekta vadītāja), autoru kolektīvs. Monogrāfija “Zinātnes valoda: stils, teksts, konteksts”. Rīga, Zinātne, 2021, ISBN 978-9934-599-11-8, 280 lpp., digitālā datu bāze un mobilā lietotne “Zinātnes valoda”, 2020: https://www.zinatnesvaloda.lv/.

Ventspils Augstskolas un Liepājas Universitātes pētnieki ir izdevuši kolektīvo monogrāfiju “Zinātnes valoda: stils, teksts, konteksts”, kas ir divu gadu garumā veiktas analīzes rezultāts. Monogrāfija tika izstrādāta Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā” Nr. Lzp-2018/2–0131. Monogrāfijā apskatīta zinātnes valodas saikne ar vispārlietojamo valodu, zinātnieku stratēģija un taktika zinātnes valodas izvēlē, daudzvalodība zinātnē un latviešu zinātnes valodas izpētes vēsture. Tāpat šeit aplūkotas zinātnisko tekstu klasifikācijas izstrādes iespējas un piedāvāta latviešu zinātniskajā komunikācijā lietoto tekstu klasifikācija. Uzmanība ir pievērsta arī latviešu zinātniskā raksta makrostruktūrai dažādās zinātņu nozarēs un tā mikrostruktūras analīzes rezultātiem, kā arī apkopotas nevēlamās atkāpes no zinātniskā valodas stila. Monogrāfijai ir pievienota bibliogrāfija par zinātnes valodas un zinātniskās komunikācijas pētniecību angļu, krievu, latviešu, lietuviešu un vācu valodā. Izdevums būs noderīgs skolēniem un skolotājiem, studējošajiem un docētājiem, pētniekiem un citiem interesentiem. Projekta darbības rezultātā ir tapusi digitālā datubāze un mobilā lietotne “Zinātnes valoda”, kas nodrošina praktisku palīdzību zinātnisko un akadēmisko tekstu izstrādē, sniedzot atbalstu skolēniem, studentiem, docētājiem un pētniekiem.

8. Pētījums sniedz padziļinātu daudznozaru ekspertīzi un prognozes Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai pandēmijas ēnā un pēckrīzes apstākļos.

Inna Šteinbuka (zin.red.), autoru kolektīvs. “Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas = Latvian Economy in the Shadow of Pandemic and Opportunities of the Post-Crisis Recovery”. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2021, ISBN 978-9934-18-687-5, 360 lpp., https://doi.org/10.22364/ltpepii. Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”.

Monogrāfija ir tapusi valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projektā VPP-COVID-2020/1-0010 “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. Pētniecības projektā kopā strādāja 80 ekonomisti, juristi, politologi un sociologi, tai skaitā 19 doktoranti. Pētījuma laikā izdevās apvienot pētnieku zinātnisko ekspertīzi ar valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju praktisko pieredzi, lai atrastu adekvātus ekonomikas izrāviena rīkus. Monogrāfija ir tapusi laikā, kad Covid-19 krīze ir satricinājusi ne tikai cilvēku dzīvi, bet arī ekonomiku. Tās mērķis ir prognozēt ekonomikas “slimības” turpmāko gaitu un atrast spēcīgas zāles ekonomikas ātrākai izveseļošanai. Starpdisciplināra pētnieku komanda no LU, LZA, LLU, RTU un RSU ir iesaistījusies ekonomikas diagnostikā un izstrādājusi rekomendācijas politikas veidotājiem, lai mazinātu krīzes postošo ietekmi un izvestu ekonomiku no turbulences zonas. Monogrāfijas atslēgvārds ir Latvijas konkurētspēja, savukārt, galvenais konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte, kuras renesanse ir priekšnoteikums pēckrīzes izrāvienam. Produktivitātes pieaugums ir saistīts ar tehnoloģisko modernizāciju, inovācijās un darbaspēka kvalifikāciju. Lai iesaistītos zināšanu ietilpīgās globālās vērtību ķēdēs, Latvijas uzņēmumiem ir nepieciešamas spēcīgas prasmes, inovācijas spēja un efektīva resursu izmantošana.

9. Pētījums Latvijas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu pārstrukturēšanai pēkšņas pārtikas sistēmas krīzes laikā un pēc tās.

Irina Pilvere (galv. red.), autoru kolektīvs. Monogrāfija “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā”, Jelgava, Drukātava, 2021, 465 lpp.

Autoru kolektīvs – 29 zinātnieki un studenti – pārtikas tehnoloģiju inženieri, ekonomisti, biologi, agronomi, sociologi un ķīmiķi no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Dārzkopības institūta un galvenā redaktore LZA īstenā locekle Irina Pilvere, izmantojot uzkrātās zināšanas dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā, veica pētījumu Latvijas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu pārstrukturēšanai pēkšņas pārtikas sistēmas krīzes laikā un pēckrīzes laikā. Analizētas iespējas, kā atjaunot pārtikas ķēdes pēc Covid-19 izraisītajiem ekonomiskās darbības ierobežojumiem 7 lauksaimniecības nozarēs, pētījumā iesaistot nozaru ekspertus. Sagatavoti priekšlikumi uzņēmējiem un politikas veidotājiem. Veikta detalizēta dārzkopības analīze, izvērtējot Latvijā audzēto 46 augļu un dārzeņu sugu svaigas produkcijas pieejamības periodu tirdzniecībā. Noteikts pašreizējais un nepieciešamais vietējās produkcijas nodrošinājums Latvijas tirgū. Monogrāfijā atspoguļots zinātniski pamatots četru nedēļu pārtikas paku modelis siltu pusdienu pagatavošanai mājās krīzes apstākļos 1.-4. klašu skolēniem. Tas balstīts uz gatavo ēdienu uzturvērtības analīzi, kas atspoguļo patieso uzturvielu nodrošinājumu, sniegti videi draudzīgi iepakojuma risinājumi.

10. Informatīvi bagāts un aizraujošs stāsts par to, kas pētniekus piesaista mežam un mežu – tā pētniekiem.

Ēriks Hānbergs, Jurģis Jansons. “Silavieši. Stāsti par Latvijas mežu un meža zinātniekiem”. Rīga, Latvijas Mediji, 2021, ISBN: 978-9934-15-992-3, 567 Ipp. Izdots sadarbībā ar LVMI “Silava”.

Grāmata sagatavota un izdota par godu Latvijas valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” dibināšanas 75. gadskārtai. Caur Silaviešu un viņu draugu stāstiem, grāmata iepazīstina ar plašu informatīvu materiālu par LVMI “Silava” darbību — pētniecības virzienu, institucionālo, administratīvo un kolektīvo attīstību — un svarīgākajiem notikumiem pēdējo 25 institūta darbības gadu laikā, kā arī pieskaroties senākiem notikumiem un atziņām. Nozīmīga grāmatas sastāvdaļa ir intervijas ar bijušajiem un esošajiem Silaviešiem un “Silavas” draugiem. Tā ir grāmata ikvienam, kurš interesējas par Latvijas mežu un tā vērtībām. Institūta “Silava” zinātnieki strādā, lai Latvijas mežus varētu apsaimniekot un izmantot gudri. Lai tie būtu vērtība Latvijas tautsaimniecībai un prieks ikvienam, kurš bauda mežu atpūtai un aktivitātēm. Grāmatas galvenā vērtība ir Silavieši. Tā nav kļūda, ka šis vārds rakstīts ar lieto burtu. Lasot grāmatu un uzklausot viņu stāstus, var uzzināt gan par pētniecības virzieniem, gan tēmām, gan azartu, kas mežu piesaista pētniekiem un pētniekus – mežam.

11. Pirmais latviešu autora darbs par koksnes makro, mikro un ķīmisko uzbūvi, par koku sugu koksnes vizuālo atpazīšanu, fizikālo un mehānisko rādītāju novērtēšanu un koku sugu raksturošanu.

Leonards Līpiņš. “Koksnes mācība”. Latgales druka, 2021, ISBN: 978-9934-8576-9-0, 168 lpp. Izdots ar AS “Latvijas valsts meži” atbalstu.

Dr.sc.ing. profesora L. Līpiņa grāmata “Koksnes mācība” ir pirmais latviešu autora darbs par koksnes makro, mikro un ķīmisko uzbūvi, kā arī par koku sugu koksnes vizuālo atpazīšanu, fizikālo un mehānisko rādītāju novērtēšanu un koku sugu raksturošanu. Grāmatā detalizēti ir aprakstītas koksnes īpašību mainība no vietas stumbrā, augšanas reģiona, veikto mežsaimniecības pasākumu, ciršanas laika, fizikālo, bioloģisko un citu faktoru ietekmes. Grāmatā ir ietvertas profesora Leonarda Līpiņa un citu zinātnieku pētījumos iegūtās atziņas par saimnieciski nozīmīgo koku sugu mitrumu, blīvumu un kvalitāti. Grāmata ir noderīga mežzinātnes un ražošanas speciālistiem, kā arī studentiem.

Izstāsti Latvijai  I  (video)

Izstāsti Latvijai II (video) 

Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursa par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2021. gadā ceremonija: dalībnieku uzrunas - citāti, 2022. gada 17. februāris

LZA prezidents Ivars Kalviņš, atklājot ceremoniju, akcentēja: “Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas nākotne ir tieši atkarīga no mūsu ekonomikas konkurētspējas un iedzīvotāju dzīves līmeņa. Būt konkurētspējīgiem nozīmē spēt ražot to, ko pieprasa eksporta tirgi. Un tie ir inovatīvi un zināšanu ietilpīgi produkti un tehnoloģijas. Taču, lai tādi patiešām tiktu radīti un ražoti Latvijā, ir nepieciešami augsti izglītoti un inovatīvi cilvēki. Savukārt izglītības līmenis ir atkarīgs no tā, vai valsts pietiekami investē savā zinātnē un pētniecībā, kas ir pamatu pamats tam, lai mūsu jaunieši iemācītos domāt neordināri, spētu saskatīt un atrisināt tās problēmas, kas neizbēgami rodas, ja mēģinām paveikt to, kas vēl nevienam līdz šim nav izdevies. Tieši tāpēc ir tik svarīgi visiem spēkiem veicināt Latvijas spējīgāko jauniešu iekļaušanos jaunrades procesos, kuru pamatā neapšaubāmi ir zināšanas un prasmes. Latvijas Zinātņu akadēmijas misija ir ne tikai zinātnes ekselences veicināšana, bet arī sasniegumu izvērtēšana gan fundamentālajā, gan pielietojamajā zinātnē. Tāpēc LZA katru gadu rīko konkursu, lai noskaidrotu un cildinātu gada izcilākos sasniegumus gan fundamentālajā, gan lietišķajā zinātnē. Es esmu pārliecināts, ka jau nākamajā gadā mēs paplašināsim LZA darbību, pievienojot konkursu par gada izcilāko inovāciju Latvijā, jo mūsu jaunā stratēģija paredz, ka LZA veicinās ne tikai augstāko izglītību, zinātni un pētniecību, bet aktīvi iesaistīsies arī inovāciju veicināšanā un, sadarbībā ar komercsektoru, to inovāciju kapacitātes stiprināšanā.”

LZA prezidenta Ivara Kalviņa uzruna 2021. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu apbalvošanas ceremonijas dalībniekiem, 2022. gada 17. februāris (pdf).

LR Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzrunā ceremonijas dalībniekiem uzsvēra: “Šobrīd, kad piedzīvojam dažādus izaicinājumus, ir būtiski, ka, neraugoties uz tiem, mēs turpinām stiprināt mūsu valsti, tās attīstību un iedzīvotāju labklājību. Zinātnes izgudrojumi un inovācijas uzņēmējdarbībā ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem mūsu valsts tautsaimniecības attīstībai. Tāpēc esmu gandarīts, ka šī gada budžetā ir rasts būtisks finansējuma pieaugums Latvijas zinātnes attīstībai – ir piešķirts lielākais papildu finansējums pēdējo 14 gadu laikā, tostarp palielināts zinātnes bāzes finansējums par 7.6 miljoniem eiro šajā un turpmākajos gados.”

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece savā video uzrunā cildināja Latvijas zinātnieku veikumu: “Pateicoties jums, 2021. gads bijis ne tikai pandēmijas gads, bet arī būtisku zinātnes sasniegumu gads. Šajā sociālās nedrošības laikā īpaša nozīme bija humanitārajiem un sociālo zinātņu pētījumiem, kas stiprināja sabiedrības rezistenci. Esmu patiesi gandarīta, ka ir izdevies radīt jaunas zināšanas un tehnoloģijas visās zinātņu nozarēs atbilstoši Latvijas prioritārajiem virzieniem zinātnē, vienlaikus veicinot pētniecības cilvēkkapitāla attīstību. Arī pirmo reizi Latvijā tapušais pētījums par patiesību un meliem, lūkojoties no filozofijas skatu punkta, ir īpaši aktuāls, raugoties pandēmijas un viltus ziņu izplatības kontekstā. Jāatzīmē arī citu teorētiskās zinātnes pētījumu loma. Inovatīvi, izcili ātrdarbīgi termo-elektriskā starojuma sensori, bitumena un asfaltbetona sastāvi ar augstām ekspluatācijas īpašībām, kas radīti no lietotām riepām, biomasas atkritumu pārveidošana ilgtspējīgos bioplastmasas produktos, jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai, – tie ir pierādījumi ne tikai Latvijas konkurētspējai pasaulē, bet arī faktam, ka, pateicoties mūsu zinātniekiem, tiek radīti inovatīvi risinājumi globāliem izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies visā pasaulē. Ilgtspēja ir un būs pasaules dienas kārtībā turpmākās desmitgadēs un vēl ilgāk. Mēs varam būt lepni, ka uz vairākiem būtiskiem jautājumiem šai kontekstā, atbildes tiek rastas šeit – Latvijā. Visbeidzot, raugoties uz 2022. gadu, vēlos piebilst, ka, pateicoties papildu finansējumam, ko izdevies panākt zinātnei kopumā, būs iespējams 3 miljonu eiro pieaugums fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem. Es apzinos, ka tas ir tikai pirmais solis, nākotnē būs jāstrādā pie ikgadēja finansējuma pieauguma, bet vienlaikus ceru, ka šis solis sniegs iespēju palielināt ieguldījumus izcilāko projektu iesniegumu finansēšanā. Paldies par jūsu ieguldījumu, novēlu, lai arī 2022. gads ir sasniegumiem bagāts!”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes prezidents Aigars Rostovskis atzina: “Zinātnieki savā ziņā ir loti līdzīgi uzņēmējiem, tas ir radošs process un radošs darbs. Arī no uzņēmēju puses nevar tikt tirgoti, pārdoti produkti, kuriem nav bijis kāds zinātnisks pamatojums; mijiedarbība starp zinātni un uzņēmējdarbību ir būtiska un izšķiroša, īpaši šajā Latvijas ekonomikas attīstības brīdī. Latvijas vidējā prece, vidējais pakalpojums pagaidām atpaliek no Eiropas un citu attīstīto valstu precēm un pakalpojumiem no pievienotās vērtības viedokļa, tāpēc nākotnē mijiedarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem ir izšķiroša. LTRK vārdā saku sirsnīgu paldies par jūsu sasniegumiem un novēlu mums ciešu sadarbību nākotnē!”

AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkēvičs: “Viena no šodienas laikmeta iezīmēm ir augstā pievienotā vērtība, un šodien valsts labklājība ir tiešā veidā atkarīga no zināšanām, tādā veidā mazinoties dabas resursu nozīmei tautas labklājības celšanā. Šī transformācija palīdz radīt ekonomikas brīnumu arī mazā valstī, ko šodien mums parāda LU Cietvielu fizikas institūts ar savu jauno atklājumu. Tādēļ katru gadu es ar lielu prieku iepazīstos ar Latvijas nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem, un katrs no šiem sasniegumiem ir unikāls. Turklāt šiem sasniegumiem bieži vien ir augsts pievienotās vērtības potenciāls, kas ļauj cerēt uz zināmu izrāvienu Latvijai kā valstij, kurā ir cilvēki ar unikālām zināšanām. Es vēlētos pateikt paldies visiem zinātniskā darba veicējiem Latvijā, bet īpaši izcelt LU CFI zinātnieku komandas sasniegumu par pētījumu par molibdātu un volframātu lokālās atomārās struktūras ietekmi uz to termohromiskām un magnētiskām īpašībām.”

AS “ITERA Latvija” prezidents Juris Savickis, LZA goda mecenāts, komentējot pērn iznākušo izdevumu “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata”, neslēpa gandarījumu par iespēju atbalstīt tā finansēšanu: “Uzskatu, ka tas ir fundamentāls darbs. Tas ir vienīgais tāda līmeņa darbs visā Baltijas reģionā, bet tajā pašā laikā tas ir domāts plašai sabiedrībai, skolēniem. Vēlētos, lai kādu dienu izdevums kļūtu par rokasgrāmatu visiem Latvijas iedzīvotājiem. To pāršķirstot vakaros, es arvien vairāk saprotu, kas mēs esam, no kurienes nākam un kas mūs gaida nākotnē. Darbs ir tik nozīmīgs, ka šo izdevumu ir jāpārtulko gan angļu valodā, gan krievu valodā, un tā būs labākā dāvana no mūsu tautas daudziem pasaulē.”

LZA viceprezidents akadēmiķis Andris Šternbergs par otru LU CFI pētnieku komandas sasniegumu, kas ierindots labāko lietišķo pētījumu vidū (izstrādāts inovatīvs, izcili ātrdarbīgs termo-elektrisks starojuma sensors (TESS)): “Nekas nesākas ne no kā. Te ‘apakšā’ ir fundamentāli teorētisks pētījums par materiāliem, ko termoelektrībā varētu izmantot, sākām domāt, kādi materiāli būtu tie labākie, tālāk notika pētījumi par šiem materiāliem, par to ekspluatācijas īpašībām un parametriem, tālāk notika ideju ģenerēšana par prototipiem un tika strādāts jau pie komercializācijas projekta. Izliekot to tirgū, atsaucās firma Thorlabs GmbH. Gribu izteikt atzinību visai pētnieku un izstrādātāju komandai un piebilst, ka veiksme vienmēr nāk darba drēbēs.”

LZA viceprezidents akadēmiķis Andrejs Ērglis: “Šis notikums manī izraisa lielu lepnumu – lepnumu, ka arī es drīkstu piederēt Latvijas Zinātņu akadēmijas saimei. Mani ierosināja Mārtiņa Rutka teiktais par komercializāciju, kas nebūtu bijis iespējams, ja nebūtu bijis ielikts milzīgs darbs fundamentālajā zinātnē. Tas, ko dara LOSI un BMSPC, ir komandu zinātne. Gribu uzsvērt, ka Latvijas Zinātņu akadēmijā balvas un novērtējumu iegūst un strādā tie cilvēki, kas paši ir šīs akadēmijas biedri. Latvijas Zinātņu akadēmija ir dzīva. Liela pateicība šīm zinātnieku komandām, ka viņi, visticamāk sekojot Nila Bora padomam, spēj vienkārši un atraktīvi izskaidrot sarežģītas lietas.”

LZA akadēmiķis Guntis Zemītis: “Man ir patiess gods prezentēt grāmatu “Finis veritatis? Par patiesību un meliem”, šis jautājums ir ļoti sarežģīts, kaut gan sākotnēji šķiet ļoti vienkāršs. Alkas noskaidrot patiesību mīt ne tikai filozofu prātos, alkas pēc patiesības ir raksturīgas Rietumu civilizācijai. Tas pats sakāms par meliem. Vai tiešām viss ir tikai melns un balts. Patiesība laba, meli – slikti. Vai patiesība ir tikai viena vai vairākas, un vai tas neved pie patiesības devalvācijas. Un, vai patiesība vispār pastāv? Eksakto zinātņu atziņas saka – jā, pastāv. Un šis laikmets, ko var nosaukt arī par laiku pēc vēstures, ir laiks, kad visas patiesības jau ir atklātas, un mums nav pēc tām vairāk jātiecas. Šķiet, ka tā nav. Mēs sastopamies ar nemitīgām viltus ziņām, kuras ir jāapšauba. Bet spēja šaubīties nenoved pie patiesības. Apšaubīt mēs mākam, bet ir jāiet tālāk. Šī grāmata mūs aicina iet tālāk, meklēt.”

AS “Latvenergo” inovāciju un attīstības funkcijas direktors Māris Balodis: “Zinātnieki, risinot biomasas padziļinātu izpēti, ir risinājuši daudzus jautājumus – resursu efektivitāti, atjaunīgo resursu izmantošanu, atkritumu utilizāciju. Ļoti svarīgi, lai kokrūpniecības atkritumi tiktu izmantoti ar maksimālo pievienoto vērtību, jo tie satur lielu daudzumu ķīmisko vērtību. Nākotnē nebūtu racionāli tos pielietot tikai siltuma ražošanas procesā, tos dedzinot. Šobrīd Latvija jau ierindojas pirmajās vietās atjaunīgo resursu izmantošanā, un šis zinātnieku pētījums būs papildus ieguldījums atjaunīgo resursu izmantošanā pārstrādes rūpniecībā. Arī dažādie iepakojumi, kam piemīt pašnoārdīšanās īpašības, nākotnē var mazināt dārgu rūpnīcu kaitīgo atkritumu sadedzināšanu pirolīzes krāsnīs un citās iekārtās. Galvenais, protams, ir jaunu biznesu izveide Latvijā, izmantojot zaļo bagātību, kas vienlaikus ir solis pretim aprites ekonomikas veicināšanai. Sagaidāms, ka enerģētikas nozares un apstrādes rūpniecības veiksmīga sadarbība varēs radīt Latvijai jaunus eksportspējīgus produktus.”

LZA viceprezidents akadēmiķis Ojārs Spārītis: “Latvijā nebūtu šodienas zinātnes sasniegumu, ja nebūtu zinātnes un izglītības pēctecība. Rīgas Jezuītu kolēģijas, kura tika nodibināta 1582. gadā un pastāvēja līdz 1621. gadam, devums, gan kolekcionējot un izdodot grāmatas, gan veicinot izglītību un zinātni Livonijas telpā, savā veidā ir kaldinājis tos panākumus, ar kuriem mēs lepojamies šodien. Baltijas zinātnes telpa kā ekosistēma noteikti ir spējusi gan tajā laikā radīt paliekošas vērtības, gan dot intelektuālo un garīgo pamatu, kas šodien baro mūsu zinātni un ir mūsu inovatīvās domāšanas pamatā. Pa šī kataloga pēdām tūlīt ies mūsdienu jaunie pētnieki, kuri centīsies izprast, kāda ir bijusi 15. – 16. gadsimta zinātnes amplitūda, ar kādām garīgām vērtībām ir nodarbojušies tā laika pētnieki, kas ir interesējis sabiedrību. Šīs grāmatas misija pasaulē ir vēstīt par Latvijas kultūras vēsturē svarīgu garīgo vērtību radīšanu Renesanses laika Livonijā, un arī mums pašiem ļaut pārliecināties, cik intelektuāli piesātināta ir mūsu reģiona garīgā dzīve.”

SIA “Sakret” padomes priekšsēdētājs Andris Vanags: “Mūsdienu industrijā, arī tajā, ko es pārstāvu, tikai sadarbība ar RTU dod spēku radīt jaunus produktus, ko uzņēmums viens pats nevarētu īstenot, tam pietrūktu resursu. Uzņēmums attīsta to, ko tas varēs komercializēt. Zinātnē var atļauties neiegūt rezultātu, t.i., negatīvu rezultātu, tā ir zinātnes priekšrocība. Saliekot šīs divas sinerģijas kopā: uzņēmums, augstskola vai akadēmija, vai arī zinātnieks un uzņēmējs, veidojas veiksmes stāsts. Tāpēc esam priecīgi sadarboties ar RTU.”

LR Patentu valdes direktors Agris Batalauskis: “Latvijas vārdu pasaulē ir nesuši daudzi slaveni ķīmiķi – Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds, Nobela prēmijas nominants Pauls Valdens un citi. Esmu gandarīts, ka šīs tradīcijas ķīmijā tiek turpinātas, un Latvijas ķīmiķi turpina pārsteigt pasauli. Nav noslēpums, ka videi draudzīgas un energoefektīvas tehnoloģijas nākotnē spēlēs arvien lielāku lomu ražošanas nozarē, un tās jau kādu laiku pieprasa ieviest gan starptautiskie regulējumi, gan arī investori. Inovācijas zaļo tehnoloģiju jomā nenoliedzami būs tas, ar ko spēsim konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Lai tas notiktu pēc iespējas efektīvāk, zinātnisko jaunradi nepieciešams aizsargāt un komercializēt. To sasniegt palīdz izpratne par intelektuālā īpašuma nozīmi un iespējām, kā arī šo iespēju viedu izmantošanu. Lai veicinātu savu konkurētspēju un iekļūšanu jaunos tirgos, gūt augstāku atdevi un ieņēmumus no saviem ieguldījumiem, samazināt savu tiesību pārkāpumu risku, šodien aicinu visus izgudrotājus nopietni apsvērt iespēju nostiprināt savas intelektuālā īpašuma tiesības ar patenta palīdzību. Nobeigumā vēlos citēt skotu ķīmiķa Nobela prēmijas laureāta Viljama Remzija (William Ramsay, 1852-1916) vārdus: “Valsts, kas ķīmijas nozarē ir priekšā pārējai pasaulei, būs tai priekšā arī bagātībā un labklājībā”.”

LR zemkopības ministra padomnieks Edvards Ratnieks: “Mūsu zinātnieku un pētnieku ieguldījums veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību. Latvijas spēja integrēt zinātni, pētniecību un inovāciju dažādās jomās ir būtisks aspekts, kas sekmē valsts konkurētspēju starptautiski. Pētījums sniedz tiešu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, tas dos iespēju aizstāt importētās, modificētās lopbarības ar vietējās lopbarības produktiem. Tas sekmēs lauksaimniecības un vides ilgtspējīgu attīstību.”

 Bijušais LR Valsts prezidents (2015-2019) Raimonds Vējonis: “Mēs dzīvojam straujas tehnoloģiju attīstības laikmetā, katru dienu pasaulē ienāk jauni tehnoloģiskie risinājumi. Jāsaka, ka tehnoloģijas nav ne labas, ne ļaunas, ne nesavtīgas vai alkatīgas, produktīvas vai bīstamas, bet no zinātniekiem ir atkarīgs tas, kā mēs tās izmantojam, un kas padarīs mūsu dzīvi labāku nākotnē. Visa pamatā ir pētījumi. Investīcijas zinātnē nes augļus, par ko nepārprotami liecina LZA rīkotais zinātnes sasniegumu konkurss.”