Zinātnes sasniegumu konkurss

Zinātnes sasniegumu konkurss

2023. gada konkursā kopumā tika vērtēti četrdesmit deviņi pieteikumi: 17 – dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, 14 – materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, 14 – humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs un 4 – lauksaimniecības un mežzinātnēs. Desmit darbus, kas pārstāv galvenos zinātņu virzienus, LZA nosaukusi par konkursa uzvarētājiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš: “Šogad labāko zinātnisko sasniegumu un pielietojamo pētījumu uzvarētāju laurus ir plūkuši desmit projektu īstenotāji. It īpaši atzīmējams ir fakts, ka lielāko daļu 2023. gada labāko zinātnisko sasniegumu laureātu kolektīvu vada Latvijas zinātņu akadēmijas saimes pārstāvji, kas liecina par LZA locekļu augsto kvalifikāciju un izcilo veikumu. 

Visaugstāk novērtēto pētījumu loks aptver gan superātru datu pārraides modulatoru izstrādi mākslīgā intelekta attīstībai un 5G un 6G tīklu darbības efektivitātes celšanai, gan tāda procesa izstrādei, kas ļauj saulnerģiju izmantot efektīvai fotokatalītiskajai ūdeņraža ražošanai no ūdens. Daudzsološi rezultāti iegūti nanopārklājumu jomā, kas ļauj iegūt nanostrukturētus topoloģiskos izolatorus gan pielietošanai enerģētikā, gan kvantu nanoelektronikas ierīcēs.

Ir izstrādāts arī jauns reaģents fluoru saturošu medikamentu lētai un efektīvai ražošanai, kā arī jauna pieeja tādu zāļvielu meklējumiem, kas spētu selektīvi iedarboties uz vēža šūnām raksturīgiem fermentiem, neskarot citus līdzīgus fermentus veselajās šūnās. Laureātu vidū ir arī daudzu institūciju kopdarbs, kas rezultējies notekūdeņu novērošanas sistēmas izstrādē, nodrošinot tādu infekciju izplatības uzraudzību, kas balstās notekūdeņu analīzē un ļauj novērtēt epidemioloģisko situāciju atsevišķas pilsētās un reģionos.

Savukārt lauksaimniecības ekonomikas speciālisti ir ieguvuši atzinību ar pētījumu, kas saimniekošanas kritērijus balsta ne tikai uz ekonomisko izdevīgumu, bet ietver sevī arī ietekmi uz vidi, tostarp zaļajai lauksaimniecībai nepieciešamos augu maiņas ciklus.

Humanitārā un sociālā zinātņu virziena pētnieki šogad ievērību izpelnījušies ar unikālu pētījumu to juridisko problēmu jomā, kas saistīti ar mākslīgā intelekta pielietošanu un sabiedrības locekļu novērošanu, kā arī ar sistemātiski veiktiem pētījumiem, izvērtējot Latvijas emigrantu diasporas problēmas Lielbritānijā, kā arī izpētot Baltijas jūras reģiona zemju glezniecības vēsturi un kultūras mantojumu. Katru gadu konkursa rezultāti pierāda Latvijas zinātnes augsto līmeni un spēju radīt izcilas inovācijas.”

NOZĪMĪGĀKIE SASNIEGUMI ZINĀTNĒ 2023. GADĀ [PDF.]

LZA PREZIDENTA ATZINĪBAS RAKSTI 2023. GADĀ [PDF.]

Konkursa "Nozīmīgākie zinātnes sasniegumi 2023. gadā" laureātu apbalvošanas ceremonija, video, 23.02.2024. (YouTube)

 

NOZĪMĪGĀKIE  SASNIEGUMI ZINĀTNĒ 2023. GADĀ

TEORĒTISKĀ ZINĀTNE

 1. Izstrādāts optiskais modulators uz silīcija fotonikas čipa augsta ātruma datu pārraidei

Autori: LZA akadēmiķis Oskars Ozoliņš, Mg.sc.ing. Armands Ostrovskis, Ph.D. Aleksandrs Mariņins, Mg.sc.ing. Ints Murāns, Mg.sc.ing. Arvīds Sedulis, Mg.sc.ing. Kristaps Rubuls, Ph.D. Toms Salgals, Dr.sc.ing. Jurģis Poriņš, Ph.D. Xiaodan Pang, LZA korespondētājloceklis Sandis Spolītis, Dr.sc.ing. Vjačeslavs Bobrovs. Institūcija: Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Telekomunikāciju institūts.

Silīcija fotonika ir inovatīvs virziens, kas strauji attīstās, dodot būtisku ieguldījumu datu centru, 5G un 6G tīklu efektivitātē un mākslīgā intelekta attīstībā. RTU izstrādātā silīcija fotonikas optiskā modulatora tehnoloģija izceļas ar augstu energoefektivitāti un spēju nodrošināt lielāku joslas platumu mikrometru izmēra ierīcēs. Tādējādi tiek panākts datu pārraides ātrums līdz 170 Gbit/s, kas ļāva sasniegt pasaules rekorda rezultātu ERAF RINGO projektā. RTU risinājuma priekšrocības ir blīva integrācija ar esošajām mikroelektronikas platformām un energoefektīva datu pārraide.

Šis sasniegums stiprina Latvijas pozīcijas pasaules mēroga zinātnes un tehnoloģiju tirgū, piedāvājot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, veicinot ekonomisko izaugsmi un atbalstot ilgtspējīgu attīstību, to apliecina arī pētījuma dalība ielūgtā referāta statusā IEEE SiPhotonics 2023 konferencē ASV, kā arī publikācija prestižajā IEEE Xplore vietnē. Par pētījuma rezultātiem iesniegts raksts un patenta pieteikums.

2. Perovskītu nanodaliņu datormodelēšana efektīvai ūdeņraža ražošanai

Autori: LZA akadēmiķis Jevgēņijs Kotomins, Dr.rer.nat. Jurijs Mastrikovs, Dr.phys. Leonīds Rusevičs, Maksims Sokolovs, Dr.rer.nat. Guntars Zvejnieks. Institūcija: Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI).

Globālā sasilšana kļūst par vienu no šī gadsimta aktuālākajām problēmām, un ir nepieciešamas efektīvas tīras enerģijas ražošanas alternatīvas. Ūdeņraža efektīvas ražošanas metožu izstrāde, izmantojot ūdens fotokatalītiskajai šķelšanai saules enerģiju, ir piesaistījusi ievērojamu uzmanību. Izmantojot jaunākās kvantu ķīmijas metodes un SrTiO3 nanodaļiņu skaitliskās modelēšanas sēriju, 2023. gadā tika noteiktas optimālās ūdens molekulu sadalīšanās pozīcijas uz dažādām slīpajām virsmām, kā arī pētīta ūdeņraža veidošanās kinētika un termodinamika uz nanodaļiņām. Iegūtie teorētiskie rezultāti ļāva paredzēt, ka slāpekļa un alumīnija piemaisījumi nanodaļiņās varētu ievērojami uzlabot ūdeņraža veidošanās efektivitāti, kas tika arī eksperimentāli apstiprināts. Tādējādi, starptautiskās sadarbības rezultātā ir izstrādāti jauni efektīvi nanomateriāli, kuriem ir liels industriālais potenciāls. Pētījuma rezultāti ir publicēti augsta ranga Open Access starptautiskajos žurnālos (3 raksti 2023, 1 – 2022, IF 3.3 ...22.1.).

3. Analītisks pētījums par Latvijas darba migrantiem Lielbritānijā 21. gadsimta sākumā

Mārtiņš Kaprāns. Latvieši tur. Latvijas emigrantu mobilitāte un iesakņošanās Lielbritānijā 21. gadsimteņa sākumā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023. 136 lpp.

“Kādam Lielbritānija bija tikai īslaicīgs piedzīvojums, eksperiments, epizodiska sociālā statusa un personiskas varēšanas mēraukla, izrāviena brīdis, lai pēcāk dotos citur vai atgrieztos Latvijā ar jaunām prasmēm un uzlabotu materiālo stāvokli. Taču daudziem latviešiem Lielbritānija nozīmēja citādas dzīves sākumu, glābšanas riņķi un bezgalīgu iespēju salu. Šī grāmata ir par viņiem visiem, kas devās tur, kur tika solītas labākas iespējas būt laimīgiem.”

Lielbritānija ir lielākā Latvijas emigrantu mītnes zeme. Tas pirms deviņiem gadiem pamudināja Dr.sc.comm. Mārtiņu Kaprānu sākt pētīt latviešu iedzīvošanos jaunajā mītnes zemē. Pētījumā tiek pievērsta uzmanība gan Latvijas emigrantu individuālai iesakņošanās pieredzei Lielbritānijā – valstī ar ilgu imigrācijas un sociālās stratifikācijas vēsturi, gan globālā neoliberālā kapitālisma ieprogrammētām varas attiecībām, kas caurstrāvo migrantu ikdienu un izvēles.

Izmantojot daudzveidīgus socioloģiskos datus un iejūtoties Lielbritānijas latviešu dzīves telpā, grāmatas autors atsedz migrantu subjektivitāti un iesakņošanās prakses – savas vietas atrašanu britu darba tirgū, mājokļa iekārtošanu, iekļaušanos multikulturālajā apkaimē un nacionālās piederības uzturēšanu. Vienlaikus tiek arī analizēti objektīvi sociālie un ekonomiskie apstākļi, kas nosaka migrantu sociālo novietojumu un likteni britu sabiedrībā.

4. Augstvērtīgs ieguldījums Baltijas jūras reģiona zemju glezniecības vēsturē un kultūras mantojuma studijās

Vija Strupule. Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros: 16. gadsimts – 18. gadsimta trešais ceturksnis. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2023. 408 lpp., 226 att.

Grāmata ir mākslas vēsturnieces un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes speciālistes, SIA Arhitektoniskās izpētes grupa (AIG) darbinieces un LMA MVI pētnieces Dr.art. Vijas Strupules daudzu gadu darba iznākums, turpinot praktiski un teorētiski izzināt 2016. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā aizstāvētās disertācijas tēmu. Pētījuma bāzes izveidošana autorei prasījusi vairākas desmitgades, kopā ar AIG kolēģiem atsedzot un dokumentējot Rīgas vēsturisko ēku sienu un griestu gleznojumus.

Monogrāfijas pamatā ir vairāki desmiti neatlaidīga darba gadu rezultāti gan Rīgas vēsturisko ēku praktiskajā arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē, gan iegūto liecību teorētiskajā analīzē un interpretācijā, stilistisko iezīmju un ikonogrāfisko motīvu izzināšanā, kā arī starptautisko analoģiju un ietekmēšanās avotu noskaidrošanā. Strādājot ar sevišķi grūti apgūstamu materiālu, autore radījusi augstvērtīgu pamatpētījumu ar lielu nozīmi ne tikai Latvijas, bet arī visa Baltijas jūras reģiona zemju glezniecības vēsturē un kultūras mantojuma studijās.

5. Unikāls pētījums Latvijas tiesību zinātnē par mākslīgā intelekta regulējuma un cilvēktiesību jautājumiem

Irēna Barkāne. Cilvēktiesību nozīme mākslīgā intelekta laikmetā. Privātums, datu aizsardzība un regulējums masveida novērošanas novēršanaiRīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023. 328 lpp.

Dr.iur. Irēnas Barkānes monogrāfija ir unikāls pētījums Latvijas tiesību zinātnē, kas veltīts mākslīgā intelekta regulējumam un cilvēktiesību jautājumiem. Tajā ir pētīta mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģiju izmantošana tiesībaizsardzības jomā Eiropā un pasaulē un izvērtēta to ietekme uz tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, vārda brīvību, diskriminācijas aizlieguma principu un citām cilvēktiesībām, kā arī sabiedrību un demokrātiju kopumā. Monogrāfijā ir plaši analizēta mākslīgā intelekta regulējuma attīstība starptautiskā un Eiropas līmenī un Eiropas datu aizsardzības regulējums, kas piemērojams sejas atpazīšanas tehnoloģijām un citām mākslīgā intelekta sistēmām. Pētījums sniedz ieteikumus mākslīgā intelekta regulējuma un politikas turpmākai attīstībai starptautiskā un nacionālā līmenī, lai novērstu mākslīgā intelekta radīto apdraudējumu un veicinātu tā uzticamību.

 

LIETIŠĶĀ ZINĀTNE

6. Nanostrukturēti topoloģiski izolatori pielietojumiem enerģētikā un kvantu nanoelektronikas ierīcēs

Autori: LZA akadēmiķis Donāts Erts, Dr.phys. Jana Andžāne, Dr.chem. Gunta Kunakova, Dr.phys. Raimonds Meija, Dr.phys. Yelyzaveta Rublova, Mg. Kiryl Niherysh, Mg. Vitālijs Lazarenko, Mg. Raitis Sondors, Prof. Floriana Lombardi. Institūcija: LU Ķīmiskās fizikas institūts, Čalmers Tehnoloģiskā universitāte (Zviedrija).

Latvijas Universitātes (LU) pētnieki sadarbībā ar Čalmers Tehnoloģisko universitāti (Chalmers University of Technology, Zviedrija) ir izstrādājuši ekonomiskas un vienkārši realizējamas metodes nanostrukturētu topoloģisku izolatoru materiālu sintēzei. Iegūtajiem materiāliem (nanovadiem, plānām kārtiņām, nanolaminātiem un heterostruktūrām) ir būtiski uzlabota to virsmas vadītspēja. Ir veikti apjomīgi fundamentāli pētījumi par šo materiālu perspektīviem pielietojumiem vienelektrona tranzistoros un lādiņa sūkņos, supravadošās ierīcēs, kā arī nanoelektromehāniskos slēdžos. Turklāt LU pētnieki arī nodemonstrēja, ka izstrādāto materiālu unikālās īpašības padara tos lieliski piemērotus lokanu termoelektrisko ģeneratoru siltuma zudumu pārvēršanai elektrībā, kā arī Li+ un Na+ jonu akumulatoru elektrodu izveidei. Šī pētniecība ir rezultējusies 43 zinātniskos rakstos un 7 patentos.

7. Izstrādāts jauns reaģents fluoru saturošu molekulu iegūšanai

Autori: LZA korespondētājloceklis Jānis Veliks, Ph.D. Nagarajan Ram Kumar, Dr.chem. Larisa Baumane, Dr.chem. Dzintars Začs. Institūcija: Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Fluora atoma ievadīšana organisko vielu molekulās ļauj mērķtiecīgi ietekmēt to bioloģiskās īpašības. Tādējādi sintēzes metodes šīs transformācijas veikšanai ir nozīmīgs rīks jaunu zāļvielu konstruēšanā. Lai gan fluora atomu jau patlaban varam sastapt katras piektās aktīvās farmaceitiskās vielas struktūrā, sintēzes metožu klāsts tā ievadīšanai joprojām ir stipri ierobežots un bieži vien iekļauj agresīvu un piesārņojošu reaģentu izmantošanu. Šie faktori stipri apgrūtina gan jaunu zāļvielu konstruēšanu, gan tehnoloģiski ērtu to ražošanas metožu izstrādi.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieku grupa Dr.chem. Jāņa Velika vadībā izstrādājusi jaunu, stabilu un neagresīvu reaģentu, kas vara katalizatora klātbūtnē un zilās LED gaismas ietekmē ģenerē fluormetilradikāli – aktīvu, fluoru saturošu daļiņu, kas viegli pievienojas organiskajām molekulām. Jaunais reaģents būtiski paplašina ķīmiķu iespējas izmantot fluora atoma ievadīšanu, konstruējot jaunas potenciālas zāļvielas vai veidojot jaunas pazīstamu vielu iegūšanas tehnoloģijas.

8. Struktūras pašpielāgošanās principa izmantošana jaunu zāļvielu konstruēšanā

Autori: Dr.chem. Jekaterīna Ivanova, Dr.chem. Ilona Domračeva, LZA korespondētājloceklis Raivis Žalubovskis. Institūcija: Latvijas Organiskās sintēzes institūts. LZA akadēmiķis Kaspars Tārs, Dr.biol. Jānis Leitāns, Dr.biol. Andris Kazāks. Institūcija: Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.

Vēzis joprojām ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē, kas 2020. gadā vien prasīja gandrīz 10 miljonu dzīvību, tāpēc īpaši aktuāla ir inovatīvu pieeju meklēšana šīs saslimšanas ārstēšanai. Vēža šūnu augšanai būtiski nepieciešamo enzīmu darbības ietekmēšana ar zāļvielām ir vispārīgs princips, ko izmanto jaunu ārstniecības līdzekļu konstruēšanā. Tomēr līdz pat mūsdienām nav izdevies atrisināt fundamentālu selektivitātes problēmu – kā līdzīgu enzīmu klāstā ietekmēt tikai tos, kas nepieciešami vēža šūnu funkcionēšanai.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieku grupai Dr.chem. Raivja Žalubovska vadībā, sadarbojoties ar pētniekiem no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, ir izdevies parādīt, ka problēmas risināšanai var izmantot struktūras pašpielāgošanās principu. Konstruējot jaunas zāļvielu molekulas, zinātnieki to ķīmiskajā struktūrā ir iekļāvuši ierobežotas lokanības elementus.

Tie nodrošina zāļvielas molekulu spēju pielāgoties ietekmējamo enzīmu telpiskajai struktūrai, mijiedarbojoties ar vēža šūnu attīstībai būtiskajām olbaltumvielām, bet tai pašā laikā neietekmējot citu enzīmu darbību. Lai gan šī parādība ir pazīstama organiskajā ķīmijā, līdz šim tā nav tikusi izmantota jaunu zāļvielu konstruēšanā. Pētījums ne tikai iezīmē jaunas iespējas pretvēža zāļu dizainā, bet arī palīdzēs izskaidrot līdz šim zināmo zāļvielu iedarbības selektivitātes atšķirības.

9. Notekūdeņu epidemioloģijas pētījumu jomas attīstība COVID-19 pandēmijas kontekstā

Autori: Ph.D. Brigita Dejus, Dr.sc.ing. Sandis Dejus, Mg.sc.ing. Mārtiņš Strods, LZA akadēmiķis Tālis Juhna. Institūcija: Rīgas Tehniskā universitāte. Mg. Pāvels Cacivkins (Exponential Technologies Ltd.). Mg.biol. Dita Gudrā, Mg.biol. Maija Ustinova, Mg.biol. Ance Roga, Mg.biol. Līga Birzniece, Bc.biol. Edmunds Skinderskis, LZA korespondētājloceklis Dāvids Fridmanis. Institūcija: Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Mg.biol. Juris Ķibilds, Mg.biol. Guntis Boikmanis, Mg.biol. Karīna Ortlova, Mg.biol. Laura Krivko, Dr.chem. Iveta Pugajeva, Dr.chem. Vadims Bartkevičs, LZA akadēmiķis Aivars Bērziņš. Institūcija: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”. Dr.med. Uga Dumpis. Institūcija: Latvijas Universitāte.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija kopā ar sadarbības partneriem no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” četru gadu laikā īstenoja pētījumu sēriju par notekūdeņu izpētes pielietošanu sabiedrības veselības stāvokļa novērtēšanā un infekcijas slimību izplatības prognozēšanā. Sērijas pirmā pētījuma ietvaros tika demonstrēta notekūdeņu pielietojamība dažādu medikamentu patēriņa un populācijas skaita biomarķieru novērtējumos, otrajā tika izvērtēta iespēja tos pielietot COVID-19 saslimstības izmaiņu monitoringā, savukārt trešajā – COVID-19 gadījumu skaita prognozēšanā. Iegūtie rezultāti kalpoja par pamatu pastāvīgas notekūdeņu monitoringa sistēmas izveidei Latvijā, kas šobrīd tiek izmantota saslimstības izplatības un SARS-CoV-2 variantu novērošanai Latvijas pilsētās. Projekta dažādos izpildes posmos tika piesaistīti pētnieki gan no Latvijas Universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, gan industrijas partneri no Exponential Technologies Ltd. un SIA Latvijas Mobilais Telefons. Lielākajā daļā pētījumos izmantoto un monitoringa sistēmas ietvaros analizēto notekūdeņu paraugu ievākšanā aktīvi līdzdarbojas ūdenssaimniecību uzņēmumu pārstāvji 16 dažādās pilsētās.

10. Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai

Autori: Dr.agr. Inga Jansone, Dr.agr. Līvija Zariņa, Ph.D. Inga Morozova, Dr.oec. Alberts Auziņš, Dr.oec. Agnese Krieviņa, Dr.geogr. Pēteris Lakovskis, Dr.sc.ing. Aivars Āboltiņš, Mg.soc.sci. Ieva Leimane, Mg.agr. Solveiga Maļecka, Mg.geogr. Dace Piliksere. Institūcija: Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI). Dr.oec. Andris Miglavs, Mg.oec. Astra Varika (SIA EDO Consult).

Dzīvojam laikmetā, ko raksturo globāli izaicinājumi saistībā ar klimata pārmaiņām, resursu nepietiekamību un pārtikas nodrošinājuma problēmām, un saimnieciskā darbībā visās nozarēs ir pievērsta pastiprināta uzmanība mijiedarbībai starp vides ilgtspējību un ekonomisko dzīvotspēju. Lauksaimniecība šajā ziņā ir notikumu epicentrā, jaunā paradigma izvirza stingras prasības lauksaimnieciskai darbībai. Pirmo reizi laukkopības saimnieciskais izdevīgums, kas ietver gan ekonomisko, gan vides ietekmes rezultātus, vērtēts augu maiņas ciklā, tādējādi uzsverot sistēmiskas domāšanas nepieciešamību gan zemkopības sistēmas elementu izvēlē, gan citu ar saimniekošanu saistīto lēmumu pieņemšanā. Pētījuma (Nr. 19-00-A01612-000011) rezultāti ir apkopoti 5 publikācijās (t.sk. 3 Scopus), un 5 populārzinātniskās publikācijās, sniegti 14 ziņojumi zinātniskās konferencēs, kā arī prezentēti projekta konferencē 2023. gada 26. janvārī.

Medijos:
Latvijas Zinātņu akadēmija nosauc 2023. gada nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē, LETA, 4.01.2024.
Tiesībnieki kā konkurenti par Latvijas zinātnes sasniegumu godalgām, Jurista Vārds, 9.01.2024., NR. 01/02 (1319/1320)
Latvieši Lielbritānijā. Saruna ar Mārtiņu Kaprānu, Radio NABA Zinātnes vārdā, 25.01.2024.
Skaidrojam, kas ir progresīva zemkopības sistēma, LR1 Zināmais nezināmajā, 30.01.2024.
LU tapis pētījums par mākslīgā intelekta regulējumu, lsm.lv, LTV1 Rīta Panorāma, 30.01.2024.
Tīrs un attīrāms ūdens. Saruna ar Brigitu Dejus, Radio NABA Zinātnes vārdā, 8.02.2024.
Notekūdeņi - sabiedrības veselības spogulis. I. Kuzmina. Mājas Viesis, Nr. 3 (781), 8.-21.02.2024.
Ieva Siliņa sarunājas ar Jāni VELIKU, Radio SWH “Prāts izglābs pasauli”, 2.03.2024.

Noslēdzot Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2022. gadā iesniegto pieteikumu izvērtēšanu, LZA 2023. gada 12. janvārī publiskoja konkursa rezultātus – divpadsmit laureātus, kuru pētījumi pārstāv dažādas zinātnes nozares. Kopumā tika vērtēti piecdesmit pieci pieteikumi: 16 – dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, 13 – materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, 22 – humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs un 4 – lauksaimniecības un mežzinātnēs.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš: “Latvijas Zinātņu akadēmija ir paveikusi lielu darbu, organizējot Latvijas zinātnes un pētniecības gada labāko sasniegumu konkursu un veicot pieteikto sasniegumu izvērtēšanu. Priecē tas, ka konkursa uzvarētāji ir demonstrējuši Latvijas zinātnes un pētniecības augsto līmeni, rezultātu novitāti un to teorētisko un praktisko nozīmību. Ir gūti nozīmīgi sasniegumi gan vēža metastāžu veidošanās mehānismu izpētē, gan iegūti perspektīvi savienojumi, kas var kalpot par pamatu jaunu pretvēža zāļu izstrādei. Lielisks sasniegums ir arī tādu vielu atklāšana, kas palīdz pārvarēt baktēriju rezistenci pret antibiotikām, tāpat augstu vērtējami arī iegūtie dati par hipofīzes audzēju izdalītajām specifiskām molekulām, kas, iespējams, pavērs ceļu uz šo audzēju agrīnu diagnosticēšanu. Latvijas zinātnieki ir guvuši vērā ņemamus panākumus ūdens elektrolīzes procesa efektivitātes kāpināšanai, kas atļauj uzkrāt enerģiju ūdeņraža veidā, izstrādājuši speciālus pārklājumus, kas samazina siltumu zudumus caur logu stikliem un risina energoekonomijas problēmas viedajām mājām. Savā ziņā apbrīnas vērts ir Latvijas zinātnieku panākums, veidojot robotu, kas saprot cilvēka žestus un valodu. Laureāta godu ir izpelnījušies arī zinātnieki, kuri modelējuši ekonomiskos procesus, lai uzlabotu Latvijas ilgtspēju un konkurētspēju, meklējuši un atraduši risinājumus augu ražības un noturības pret kaitēkļiem un slimībām risinājumus. Īpaši priecē sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu devums vēstures un kultūras jomās, veicot apjomīgus pētījumus par Latvijas kultūrai, vēsturei un ekonomikai nozīmīgiem jautājumiem un personībām, kas devuši paliekošu ieguldījumu Latvijas un latviešu nācijas tapšanā, aizsardzībā un ilgtspējā. Šie sasniegumi parāda, ka Latvijā ir augsta līmeņa zinātne, kas spēj radīt ne tikai jaunas zināšanas, bet arī izcilas inovācijas.”

Konkursa noslēguma ceremonijas organizēšanu finansiāli atbalstīja  AS “Latvenergo” un AS “Latvijas Gāze”. VSIA Latvijas Televīzijas informatīvais atbalsts un video.

Nozīmīgāko sasniegumu zinātnē 2022. gadā īsais saraksts:

Teorētiskā zinātne

  • Radīta jauna pieeja personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē.
  • Starptautiskā kolektīvā monogrāfijā atklāta latviešu modernās sabiedrības veidošanās un rakstniecības saskarsme.
  • Unikāls pētījums Latvijas jaunāko laiku vēsturē ar nacionālu un starptautisku nozīmi: latviešu izcelsmes virsnieki Krievijas impērijas armijā 19. gs. 2. pusē – 1914. gadā.
  • Pētījums par pirmo latviešu filosofu Jēkabu Osi un personālisma strāvojumu.
  • Latvijas ekonomikas un sabiedrības izaicinājumu kompleksa izpēte starptautiskā kontekstā un instrumenti viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanai.
 
Lietišķā zinātne
  • Izstrādāti hromatiskie materiāli viedajiem logiem un nulles enerģijas ēkām.
  • Izstrādāta inovatīva amfotērā atsaistītā elektrolīze – vienkāršs koncepts, lai šķeltu ūdeni un ražotu H2 ar augstu efektivitāti lētā un drošā veidā.
  • Radīts unikāls industriālās robotikas risinājums – viedais robots ar attīstītām redzes, jušanas un cilvēka žestu saprašanas spējām.
  • Radīti savienojumi, kas uzlabo antibakteriālās terapijas efektivitāti.
  • Hipofīzes audzēju izpēte Latvijā: ceļā uz jaunu bioloģisko marķieru atklāšanu.
  • Ribes ģints augu, Cecidophyopsis pumpurērču un upeņu reversijas vīrusa izpēte ilgtspējīgai Ribes ģints ogulāju rezistences selekcijai un audzēšanai.
  • Pētījumi par heterogēnām pašapputes graudaugu populācijām: agronomiskās īpašības, izmaiņas audzēšanas apstākļu ietekmē, izveidošanas un uzlabošanas iespējas.

Nozīmīgāko sasniegumu zinātnē 2022. gadā paplašinātais saraksts [pdf.]

Plakāts [png.]

Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2022. LZA prezidenta Atzinības raksti un LZA Senāta pateicības [pdf.]

VIDEO

Nozīmīgāko sasniegumu zinātnē 2022. gadā konkursa laureātu apbalvošanas ceremonija, 2023. gada 16. februāris. Fotogalerija. Videoieraksts
Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2022. LZA prezidenta prof. Ivara Kalviņa komentārs. Videoieraksts.
Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2022. 12 video sižeti ((c) Latvijas Televīzija).
 
 
PAZIŅOJUMI
12 nozīmīgākie zinātnes sasniegumi Latvijā, LabsofLatvia, 2023. gada 16. janvāris.
Latvijas Zinātņu akadēmijas nozīmīgākie zinātnes sasniegumi 2022. gadā, LBTU Dārzkopības institūts, 2023. gada 24. janvāris.
Godināti izcilākie sasniegumi zinātnē 2022. gadā, LU BMC, 2023. gada 17. februāris.
 
MEDIJU ZIŅAS
Latvijā radīts robots, kas sajūt cilvēku, LR1 Zināmais Nezināmajā, 2023. gada 1. februāris.
Aizbrauc uz virtuvi, atved pienu! IR.LV, 2023. gada 2. februāris.
Izstrādā metodes hipofīzes audzēju agrīnai diagnosticēšanai, LTV1 Rīta Panorāma, 2023. gada 7. februāris
Lasīšana 19. gadsimtā: ko cilvēki lasīja pirms 200 gadiem, LR1 Zināmais Nezināmajā, 2023. gada 8. februāris.
Vēsturnieks: Cara armijā dienējuši tūkstošiem latviešu virsnieku, LTV1 Rīta Panorāma, 2023. gada 9. februāris.
Izdod apjomīgu pētījumu par latviešu filozofu Jēkabu Osi, LTV1 Rīta Panorāma, 2023. gada 10. februāris.
Latvijā veido graudaugu kombinēto krustojumu populāciju, LTV1 Rīta Panorāma, 2023. gada 16. februāris.
Pētījumi būs nopietns atbalsts veselības aprūpei Latvijā, lvportals.lv, 2023. gada 22. februāris. 
Ikdiena starp robotiem – ko izstrādā zinātnieks Modris Greitāns, LTV1 Rīta Panorāma, 2023. gada 27. februāris.
Cietvielu fizikas institūta pētnieki ir radījuši viedos logus, LR1 Zināmais nezināmajā, 2023. gada 18. maijs. 

 
 
 
 

Latvijas Zinātņu akadēmijas ikgadējais konkurss par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2021. gadā noslēdzies - vienpadsmit darbi nosaukti par konkursa uzvarētājiem. Papildus vienpadsmit darbi ar LZA Prezidija lēmumu tika apbalvoti ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Atzinības rakstiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš:

“Šogad Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2021. gadā tika iesniegti 42 darbi, kas aptver plašu pētījumu spektru no fundamentāliem pētījumiem fizikas nozarē viedo materiālu jomā, vīrusu virsmas olbaltumvielu struktūrpētījumiem, kas atrodas uz robežas starp teorētisko un pielietojamo zinātni, līdz pat praktiskiem pielietojamās zinātnes sasniegumiem, kas dod iespēju ražot bionoārdāmus materiālus no atkritumiem, kuri varētu aizstāt plastmasas daudzās to pielietojuma jomās.

Īpaši bagātīgs ir pieteikto sasniegumu klāsts humanitāro un sociālo zinātņu jomā – no jezuītu bibliotēkas materiālu izpētes un Latvijas arheologu snieguma apkopojuma rokasgrāmatā, līdz filosofiskam pētījumam par mūsu izpratni par meliem un patiesību, kas it īpaši svarīgi mūsdienu komplicētajā informatīvajā telpā.

Ar gandarījumu varam secināt, ka ir būtiski pieaugusi Latvijas zinātnieku vēlme dot savu pienesumu Latvijas ekonomikas attīstībai, kas atspoguļojas tajā, ka konkursa uzvarētāju lokā dominē izcili sasniegumi palietojamajā zinātnē, kas ieguvuši septiņas no vienpadsmit izcilāko zinātnes sasniegumu balvām. To vidū ir gan inovatīvs, izcili ātrdarbīgs termo-elektrisks starojuma sensors (TESS), kam paredzams plašs pielietojuma spektrs, gan inovatīvi materiāli izturīgu ceļa segumu ražošanai, gan jauni risinājumi konkurētspējīgas lopbarības ražošanai Latvijā, kā arī elektrosintēzes procesu izstrāde ar pielietojumu jaunu ķīmisko un farmaceitisko produktu ražošanai.

LZA organizētā zinātnes sasniegumu konkursa rezultāti vēlreiz apliecina, ka Latvijas zinātnieki ir spējīgi izstrādāt gan jaunus produktus un tehnoloģijas, gan arī rast risinājumus neatrisinātām fundamentālajām zinātnes problēmām, kas paver ceļu uz nākotnes tehnoloģijām.”

Par LZA organizēto zinātnes sasniegumu konkursu

Šogad LZA organizētais konkurss norit jau divdesmito gadu, tā pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa un LZA korespondētājlocekļa Jāņa Kristapsona rosinājuma LZA pirmo reizi sāka apkopot un izvērtēt Latvijas zinātnē sasniegto gada griezumā, kā arī par konkursa rezultātiem informēt plašsaziņas līdzekļus un līdz ar to arī sabiedrību. Sākot no 2011. gada konkursa laureātiem tiek izsniegti īpaši diplomi, un īpašā svinīgā pasākumā piedalās ne tikai konkursa rīkotāji un uzvarētāji, bet arī tā atbalstītāji, sponsori, mediju pārstāvji un plašs interesentu loks. 

2021. gada konkursa norisi atbalstīja  AS “Latvijas Finieris”, AS “Latvenergo”, holdingkompānija “LNK Group”, SIA “Itera Latvija”, SIA “Roche Latvija”, SIA “SAKRET” un LR Zemkopības ministrija. 

Latvijas Zinātņu akadēmija. Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2021. gadā (pdf). 
Latvijas Zinātņu akadēmija. Atzinības raksti 2021. gadā (pdf).
 

SASNIEGUMI TEORĒTISKAJĀ ZINĀTNĒ

  1. Izskaidrota molibdātu un volframātu lokālās atomārās struktūras ietekme uz to termohromiskām un magnētiskām īpašībām. VIDEO

Mg.phys. Inga Pudža, Dr.rer.nat. Georgijs Bakradze, Dr.phys. Andris Anspoks, Dr.phys. Aleksandrs Kaļinko, LZA īstenais loceklis Aleksejs Kuzmins, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts. 

Zināšanas par materiāla struktūru un tās atkarību no ārējiem apstākļiem un sastāva ir svarīgas, lai izprastu un kontrolētu šo materiāla funkcionalitāti, kas galu galā nosaka to praktiskos pielietojumus. Darbu kopā sistemātiski tika izpētīta plaša viedo materiālu grupa – molibdāti un volframāti, kuru funkcionālās īpašības ir cieši saistītas ar to lokālo atomāro struktūru un ķīmisko sastāvu. Izmantojot sinhrotronā starojuma avotus un augstas veiktspējas datormodelēšanu, tika atklāta un izskaidrota molibdātu lokālās struktūras izkropļojumu un režģa dinamikas saistība ar to termohromiskām īpašībām. Magnētisko dimēru esamība tika atklāta volframātos ar augstu niķeļa saturu, un tā ir saistīta ar niķeļa jonu atrašanās vietu divbedru potenciālā. Iegūtie rezultāti parāda jaunas iespējas rentgenabsorbcijas spektroskopijas izmantošanai precīziem funkcionālo materiālu struktūras pētījumiem, kā arī palīdz izprast termohromisma efekta mehānismus, kas pavērs ceļu vairākiem praktiskiem pielietojumie

     2. Izdota pirmā enciklopēdija Baltijas austrumu reģionā par arheoloģiju, kuras mērķauditorija ir ne tikai aizvēstures pētnieki, bet arī plašāka sabiedrība. VIDEO

A. Vasks, G. Zariņa. Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga, Zinātne, 2021, ISBN 978-9934-599-08-8, 677 lpp., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts. 

“Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” ir Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta vadībā sagatavots enciklopēdiska rakstura izdevums, kurā apkopota koncentrēta un jaunākajās zinātniskajās atziņās balstīta informācija par Latvijas arheoloģiju visā tās daudzveidībā, sākot no vēlā paleolīta līdz 20. gadsimtam. Visā Baltijas austrumu reģionā šī ir pirmā enciklopēdiska rakstura publikācija par arheoloģijas tēmu, kuras mērķauditorija ir ne tikai aizvēstures pētnieku kopiena, bet arī plašāka sabiedrība, studenti, skolēni, muzeju un kultūras darbinieki. Tekstu izstrādē piedalījās šodien Latvijā strādājošie arheologi, kā arī paleoģeogrāfi, paleobotāniķi, numismāti, bioarheologi un vēsturnieki – kopumā 48 autori no LU fakultātēm un institūtiem, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Kultūras akadēmijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja.

  1. Pirmo reizi Latvijā tapis apjomīgs pētījums par patiesību un meliem, lūkojoties no filosofijas skatupunkta. VIDEO

Māris Kūlis. Finis veritatis? Par patiesību un meliem. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2021, ISBN: 9789934186479, 432 lpp., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.

Pirmo reizi Latvijā tapis apjomīgs pētījums par aktuālu tematu – patiesību un meliem, lūkojoties no filosofijas skatupunkta, jautājot, kā saprotam patiesību un melus. Kādas teorijas un idejas veidojušās, kāpēc, no kurienes un uz kurieni tās ved? Tas ir stāsts par modernās zinātnes tapšanu un pretestību tai, par dažādiem patiesības izpratnes modeļiem – par absolūto un subjektīvo, pārlaicisko un vēsturisko, par patiesības un maldu izpratnes izmaiņām, kas caurcaurēm izteic arī šodienas sabiedrības pašizpratni. Taču vienlaikus šo stāstu caurauž nepārtraukti centieni filosofiju attiecināt pret mūsdienu pasauli, risinot tādas tēmas kā politika, reklāma, digitālās tehnoloģijas, mediju vara, izglītība u.c. Grāmatu klajā laidis LU Akadēmiskais apgāds. Tas ir vairāk nekā 400 lappušu biezs izdevums ar vairāk nekā 80 ilustrācijām par mākslas vēstures tēmām, kas lasītājam ļauj skaidrāk saredzēt filosofisko ideju un kultūras pārmaiņu gaitu. Grāmatas tīmekļa vietne: www.parpatiesibu.lv.

  1. Bibliogrāfiski rekonstruēts un padziļināti izpētīts Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas Upsalā krājums. VIDEO

Dr.hist. Gustavs Strenga, Dr.hist. Andris Levāns, Mg.hum. Laura Kreigere-Liepiņa, Mg.theol. Reinis Norkārkls, Mg.hum., Mg.art. Renāte Berga. “Catalogue of the Riga Jesuit College Book Collection (1583–1621): history and reconstruction of the collection = Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs: krājuma vēsture un rekonstrukcija”, Rīga, Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2021, ISBN: 9789984850993 (PDF), 622 lpp.

Pirms 400 gadiem, zviedru karaspēkam ieņemot Rīgu, Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgs grāmatu krājums – Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēka – tika pārvietots uz Zviedriju, kur mūsdienās tas veido vienu no senākajām grāmatu kolekcijām Upsalas Universitātes bibliotēkas krājumā. Šis grāmatu krājums tika bibliogrāfiski rekonstruēts un padziļināti izpētīts, kā arī tika atklāti Latvijas un Ziemeļeiropas kultūrvēstures kontekstā unikāli izdevumi un eksemplāri. Pētījuma rezultāti apkopoti grāmatā “Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs: krājuma vēsture un rekonstrukcija”, kurā iekļauti četri pētnieciski raksti, viena eseja un sastādīts šī krājuma katalogs. Akcentējot krājuma vērtīgākos eksemplārus, sagatavotas divas izstādes:

https://lnb.lv/lv/izstade-atgriesanas-senaka-dziva-gramata-latviesu-valoda un https://www.europeana.eu/lv/exhibitions/looted-library-reconstructed-library .

SASNIEGUMI LIETIŠĶAJĀ ZINĀTNĒ

  1. Izstrādāts inovatīvs, izcili ātrdarbīgs termo-elektrisks starojuma sensors (TESS). VIDEO

LZA īstenais loceklis Mārtiņš Rutkis, Dr.phys. Kaspars Pudžs, Dr.phys. Aivars Vembris, Mg.phys. Jānis Busenbergs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Organisko materiālu laboratorija.

Lāzeru izmantošana dažādās tehnikas nozarēs nav iedomājama bez precīzas to starojuma enerģijas kontroles. Pašreiz esošie infrasarkanā (IR) starojuma intensitātes mērītāji ir nepietiekami ātrdarbīgi un atsevišķus lāzera impulsus nespēj reģistrēt. Šī trūkuma novēršanai tika radīta tehnoloģija ātrdarbīgam elektromagnētiskā starojuma sensoram, kurš spēj raksturot ļoti īsu gaismas impulsu formu plašā spektrālā diapazonā (UV-VIS-IR). Izstrādātā termo-elektriskā sensora darbību nodrošina inovatīvi materiāli un tehnoloģijas.

  • TESS ir 1000 reižu ātrāks par pašreiz izmantotajiem sensoriem.
  • TESS pielietojams, piemēram, lāzer-ķirurģiskās iekārtās, kur tā izmantošana ļaus precīzi kontrolēt pievadīto starojuma enerģiju un līdz ar to ļaus veikt manipulācijas daudz drošāk un efektīvāk.

Tehnoloģija ir patentēta ES, ASV, Kanādā un Ķīnā. Ir noslēgts licenzēšanas un tehnoloģijas pārneses līgums ar Thorlabs GmbH.

  1. Pirmo reizi Baltijā no lietotām automobiļu riepām izstrādāti augsti modificēti bitumena un asfaltbetona sastāvi ar augstām ekspluatācijas īpašībām, ieklāti eksperimentālā autoceļa posmā. VIDEO

Dr.sc.ing. Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Ceļu un tiltu katedra, Dr.sc.ing. Jānis Zicāns, RTU, Polimērmateriālu institūts, LZA korespondētājloceklis Remo Merijs-Meri, RTU, Polimēru materiālu un tehnoloģiju katedra, Mg.iur. Tīna Lūse, Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja, Mg.sc.soc. Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsedētājs, Mg.sc.soc. Nauris Bertmanis, SIA “Eco Baltia vide”, Zemgales filiāles vadītājs, Mg.sc.ing Ulvis Rudzišs, SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “IGATE””, Būvniecības departamenta vadītājs, Mg.sc.ing. Artūrs Riekstiņš, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” Autoceļu kompetences centra projektu vadītājs, RTU Ceļu un tiltu katedras doktorants.

Pasaulē joprojām ir aktuāls jautājums par nolietoto riepu pārstrādi. Projekta mērķis ir izstrādāt, izmantojot nolietoto riepu gumijas granulas, modificētā bitumena saistvielas un asfaltbetona sastāvus un ieklāt tos eksperimentālajā autoceļa posmā. Pētījumā izvērtētas gumijas granulu utilizācijas iespējas, ievadot tās bitumenā līdz pat 25%, un noteikts, ka šādā veidā modificētai saistvielai ir augstāks elastīgās atjaunošanās rādītājs, kā arī uzlabota pretestība pret risu un plaisu veidošanos nekā tradicionālajiem modifikācijas risinājumiem. Laboratorijā izstrādātos augsto ekspluatācijas īpašību bitumena un asfaltbetona sastāvus veiksmīgi izdevās pārnest uz reāliem ražošanas apstākļiem un ieklāt eksperimentālajā posmā ar lielu kravas automašīnu īpatsvaru. Tāds pētījums ir pirmais Baltijā.

  1. Izstrādāta metode antigēna struktūras pārbaudei uz vīrusveidīgo daļiņu virsmas vakcīnu formulācijās. VIDEO

LZA īstenais loceklis Kristaps Jaudzems, Mg.biol. Anna Kiršteina, Mg.chem. Jānis Bogans, Dr.biol. Andris Kazāks, LZA īstenais loceklis Kaspars Tārs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.

Metodes, kas paver iespēju ieraudzīt molekulas ar atomu izšķirtspēju, ir devušas lielu ieguldījumu dažādu ar molekulārajām zinātnēm saistīto jomu attīstībā. Vakcīnu izstrādē bieži izmanto pieeju, kurā slimību ierosinātāja antigēnu pievieno adjuvantiem – vielām, kas pastiprina imūno atbildi. Tomēr antigēna sajūgšana ar adjuvantiem ne vienmēr ir sekmīga, tādēļ nepieciešams pārliecināties par antigēna struktūras nemainību pēc piesaistīšanas adjuvanta virsmai. Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki sadarbībā ar Eksas Marseļas universitāti un Lionas universitāti Francijā izstrādājuši jaunu metodi antigēna molekulu novērošanai un struktūras raksturošanai uz vīrusveidīgo daļiņu kā adjuvantu virsmas. Metode sekmēs vakcīnu dizainu, kā arī to formulāciju un ražošanas metožu izveidi.

  1. Elektrosintēzes metode atrisina zinātnisku problēmu un paver ceļu augstvērtīgu vielu iegūšanai. VIDEO

Dr.chem. Igors Sokolovs, LZA īstenais loceklis Edgars Sūna, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Interese par elektrosintēzi nemitīgi pieaug, un dažkārt to pat dēvē par nākotnes ķīmiju. Salīdzinot ar klasiskajiem organisko vielu iegūšanas paņēmieniem, elektrosintēzē kādu no ķīmiskajiem reaģentiem aizstāj elektriskā strāva. Metodes priekšrocības ir tās izteikti zemākās izmaksas (1 kg vielas ražošanai nepieciešamā strāva izmaksā nepilnu eirocentu), būtiski samazināta ietekme uz apkārtējo vidi (strāva nerada kaitīgus ķīmiskos blakusproduktus un izmešus) un augsta drošība (metode neizmanto toksiskus ķīmiskos reaģentus).

Izmantojot elektrosintēzi, Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniekiem sadarbībā ar Rostokas universitātes zinātniekiem izdevies atrisināt augstvērtīgu bromu saturošu ķīmisko savienojumu iegūšanas problēmu, kas līdz šim kavēja šīs grupas reaģentu plašu pielietošanu organiskajā ķīmijā, jaunu zāļvielu un viedo materiālu izstrādē.

  1. Biomasas atkritumu pārveidošana ilgtspējīgos bioplastmasas produktos. VIDEO

Dr.sc.ing. Sergejs Gaidukovs, Mg.sc.ing. Oskars Platnieks, Mg.sc.ing. Anda Barkāne, Mg.sc.ing. Sergejs Beļuns, Dr.sc.ing. Gerda Gaidukova, RTU MLĶF Polimēru materiālu institūts, Dr.sc.ing. Inese Fiļipova, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Dr.phys. Olesja Starkova, Latvijas Universitātes Materiālu mehānikas institūts.

Plastmasas preču atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par vienu no galvenajiem 21. gadsimta izaicinājumiem. Bioloģiskās izcelsmes plastmasas materiāli ieņem arvien lielāku pasaules tirgus daļu. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas Fakultātes Polimēru materiālu institūtā (Komplekso polimēru sistēmu un mīkstvielas pētījumu grupā) ir izstrādāti bioloģiskas izcelsmes plastmasas materiāli, lai atrisinātu ilgtspējības jautājumus un saglabātu tīru, nepiesārņotu vidi. Izstrādāta iespēja pagatavot biosadalošos plastmasu no atjaunojamās mežsaimniecības un lauksaimniecības biomasas, to atkritumiem un ražošanas blakusproduktiem. Aptverto potenciālo pielietojumu klāsts ietver koksnes imitācijas plastmasas, siltuma izolācijas materiālus, 3D drukas tintes un sveķus, iepakojuma un lauksaimniecības materiālus. Izmantojot koku skaidas, lauksaimniecības kaņepju salmus un citus lētu atlikumu produktus var samazināt izmaksas un uzlabot mehāniskās, gāzu un ūdens barjeras īpašības un paātrināt materiālu sadalīšanos augsnē vai atkritumu poligonā. Izstrādātie bioplastmasas materiāli atbilst plaša patēriņa iepakojumu materiālu, siltuma izolācijas materiālu, 3D drukas tinšu un koksnes imitācijas produktu nozaru prasībām. Šādu materiālu plaša ražošana un pielietošana būtiski varētu samazināt piesārņojumu un dot pienesumu tautsaimniecībai, radot pievienotās vērtības produktus.

  1. Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai. VIDEO

Dr.agr. Sanita Zute, Dr.sc.ing. Vita Šterna, Dr.agr. Imants Jansons, Dr.agr. Inga Jansone, Dr.agr. Māra Bleidere, Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), Dr.agr. Lilija Degola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Dr.oec. Andris Miglavs, Dr.oec. Alberts Auziņš, Dr.oec. Agnese Krieviņa, Mg.sc.soc. Ieva Leimane, SIA “EDO Consult”.

Pirmo reizi Latvijā veikts starpdisciplinārs pētījums par efektīvu vietējās lopbarības ražošanas tirgus paplašināšanu, izvērtējot sojas audzēšanu un izmantošanas iespējas Latvijas apstākļos, lai mazinātu cūkkopības nozares atkarību no importētās proteīnbarības izejvielām. Pētījumā kompleksi analizēta vietējās lopbarības ražošanas tehnoloģiskā un ekonomiskā puse, tai skaitā dažādu pākšaugu un labību, īpaši sojas un kailgraudu miežu pienesums augstvērtīgas, no vietējiem resursiem veidotās barības ražošanai. Pētījuma īstenošanā iesaistīti privāti augkopības, lopbarības ražošanas un cūkkopības uzņēmumi, īstenojot daļu eksperimentu ražošanas apstākļos Latvijas reģionos. Rezultāti apkopoti 9 publikācijās, kas ir publicētas SCOPUS datu bāzē indeksētos zinātniskos žurnālos, un 6 citās zinātniskās publikācijas, sagatavotas vadlīnijas nozares uzņēmumiem, kas apkopotas virtuālā grāmatā.

  1. Pirmo reizi zinātnes vēsturē izpētīta noturīgo organisko piesārņotāju sastopamība Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktosVIDEO

Dr.chem. Dzintars Začs, Dr.chem. Ingus Pērkons, Elīna Pasečnaja, Eļnora Abdulajeva, Dr.chem. Vadims Bartkevičs, Dr.chem. Arturs Vīksna, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”.

Pirmo reizi zinātnes vēsturē tika izpētīta vairāku grupu halogenēto noturīgo organisko piesārņotāju (NOP) sastopamība Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos. Tika izstrādātas vairākas inovatīvas jutīgas un selektīvas analītiskās metodes un stratēģijas NOP analīzei kompleksās matricās. Tika izveidotas vairākas datu kopas par apkārtējās vides objektu un pārtikas produktu piesārņojumu ar dažādām NOP grupām. NOP klātbūtne tika konstatēta visos objektos, turklāt netipiski augstas koncentrācijas tika atrastas arī zīdaiņu un mazo bērnu pārtikā. Pētījumu rezultāti apkopoti 12 augstas kvalitātes publikācijās, kas iekļautas starptautiski atpazīstamos zinātniskos žurnālos un vadošās datubāzēs.

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS ATZINĪBAS RAKSTI

  1. Starpdisciplinārs pētījums, kā tradicionālo e-studiju tehnoloģiju transformēt reālā Digitālā Laikmeta mācību ekosistēmā.

Dr.phys. Atis Kapenieks, Dr.sc.ing. Aleksandrs Gorbunovs, PhD Mērija Jirgensons, Dr.paed. Jānis Kapenieks sen., Mg.sc., Mg.oec. Iveta Daugule, BSc Žanis Timšāns, Mg.oec., MBA Jānis Kapenieks jun., Mg.sc.ing. Viktors Zagorskis, Mg.sc.ing. Bruno Žuga, PhD Ieva Vītoliņa, Bc.sc.comp., Bc.paed. Ieva Grada, MBA Guna Jākobsone-Šņepste, Mg.phys. Loreta Juškaite, Mg.sc.comp. Evija Mirķe, Rīgas Tehniskā universitāte, Tālmācības studiju centrs. E-satura paraugus veidoja un izmēģināja: Dr.sc.comp. Anita Jansone, Dr.paed. Lāsma Ulmane-Ozoliņa, Liepājas Universitāte, Dr.sc.ing. Arnis Cīrulis, Vidzemes Augstskola.

Rīgas Tehniskās Universitātes Tālmācības studiju centrs kopš 2000. gada attīsta starpdisciplinārus pētījumus, lai radītu zināšanas, kā tradicionālo e-studiju tehnoloģiju transformētu par reālu Digitālā Laikmeta mācību ekosistēmu. ES FP6 projekta ELU ietvaros jau 2009. gadā tika radīta interaktīvās televīzijas tehnoloģija, kas iedvesmoja veidot, pētīt un plaši ieviest Daudzekrānu e-studiju tehnoloģiju eBig3. eBig3 e-kursa lietotāju no datora pārvietoja uz e-Ekosistēmu ar Internetu, televīziju un mobilo telefonu. eBig3 saņēma BOLDIC2013 balvu par labākajām e-studiju inovācijām Skandināvijā un Baltijā 2013. gadā. Nākamā radītā tehnoloģija ir zināšanu uztveres monitorings e-studiju vidē ARTSS/TELECI, ar kuru tika radīta jauna e-studiju metrika un dota iespēja jau mācību procesā novērtēt e-satura atbilstību mācību dalībnieku vajadzībām, kā arī to pilnveidot. Tas paver iespēju e-studijas transformēt no apgrūtinājuma par izcilu palīgu skolotājiem ar iespējām, kas tālu pārsniedz tradicionālās informācijas krātuves veida e-studiju vides. Starptautiskā CSEDU2020 konferencē ar 46 valstu pētnieku dalību raksts par jauno tehnoloģiju ieguva atzinību “Best Poster Candidate Award”. TSC pētnieki ir publicējuši vairāk nekā 100 zinātniskas publikācijas, viena no tām citēta jau vairāk nekā 100 reižu, arī Forbes-US uz to atsaucas.

  1. Pētījumā izstrādātas rekomendācijas medicīnas praktiķiem, veselības politikas veidotājiem un ārstniecības un aprūpes darbiniekiem par Covid-19 infekcijas klīniskām, bioķīmiskām, imūnģenētiskām paradigmām.

Valsts pētījumu programmas ”COVID-19 seku mazināšanai” projekts “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”. Vadītāja: LZA īstenā locekle Ludmila Vīksna, Rīgas Stradiņa universitāte.

Rekomendācijas “SARS-CoV-2 infekcijas un COVID-19 epidemioloģija, diagnostika, klīniskās norises un komplikācijas” paredzētas visu specialitāšu ārstiem un vecāko kursu medicīnas studentiem, veselības politikas veidotājiem, aprūpes organizatoriem un plašam ārstniecības personu lokam. Zinātniskās publikācijas, tehnoloģijas, datu kopas, studējošo karjeras izaugsme, sabiedrības informēšanas pasākumi ārkārtējās situācijas apstākļos.

  1. Genoma telpiska regulācija ar tās represīvas daļas tīklu var mainīt šūnas ‘likteni’.

LZA īstenā locekle Jekaterina Ērenpreisa, Bc. Jēkabs Krīgerts, Dr.biol. Kristīne Salmiņa, Dr.biol. Inna Inaškina, Fēlikss Rūmnieks, Dr.biol. Pāvels Zajakins, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, PhD Tālivaldis Freivalds, Latvijas Universitātes Kardioloģijas un Reģeneratīvās medicīnas institūts.

Daži audzēji padodas normalizācijai ar diferencējošiem aģentiem. Svarīgi izprast, kā šūna var neatgriezeniski izmainīt savu ‘likteni’, kas uzreiz izsauc tūkstošu gēnu darbības pārmaiņas. Pētnieki balstījās uz hipotēzi, ka šajos gadījumos genoms tiek regulēts telpiski, pēc fiziskas pašorganizācijas principa, tam izmantojot represīvo genomu daļas (heterohromatīna) tīklu. Eksperimenti parādīja, ka pēc vēža šūnu apstrādes ar induktoru 15 min laikā, sadrumstalojoties heterohromatīna tīkla mezgliem, tiek atritināta DNS, un atbrīvots milzīgs genoma ekspresijas vilnis. Tā virsotnē 1-3 stundu laikā tiek nostabilizēts jauns šūnas ‘likteņa’ ceļš, lai sāktu normalizāciju. Šis powerlaw mehānisms tika pierādīts ar mikroskopiskām, biofizikālām un molekulārām metodēm. Citos eksperimentos tika parādīta genoma tīkla radiāli-koncentriska elastiskā struktūra, kura pulsējot ļauj genoma ekspresijai pastāvīgi adaptēties vidē.

  1. Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās.

LZA īstenais loceklis Tālis Juhna, Dr.sc.ing. Linda Mežule, LZA īstenais loceklis Ivars Kalviņš, LZA īstenais loceklis Juris Purāns, LZA īstenais loceklis Andris Šutka, Dr.sc.ing. Inga Dāboliņa, Dr.sc.ing. Inese Fiļipova, Dr.biol. Ilze Irbe, Dr.med. Ivars Vanadziņš, LZA korespondētājloceklis Atis Elsts, Mg.iur. Andreta Slavinska, Dr.biol. Anna Zajakina, Dr.sc.ing. Andris Martinovs, Dr.phys. Atis Skudra, LZA korespondētājlocekle Gita Rēvalde, Dr.sc.ing. Agris Ņikitenko, Dr.chem. Kārlis Pajuste, Mg.sc.ing. Aleksandrs Ļevinskis, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Rīgas Stradiņa universitāte, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Veselības aprūpes nozare ir būtisks resurss un atbalsts katrai valstij dažādās krīzes situācijās, tostarp globālās Covid-19 pandēmijas laikā. Starpdisciplināra pētījuma ietvaros tika izstrādāti un demonstrēti jauni tehnoloģiskie risinājumi inficēšanās riska mazināšanai slimnīcās un citās augsta riska zonās. Tika izveidoti 7 prototipi (gaisa dezinfekcijas iekārta, dezinfekcijas vārti, virsmu attīrošs robots ar iespēju atpazīt konkrētus objektus, roku dezinfekcijas kontroles iekārta, anti-virāls caurspīdīgs pārklājums, dabā pašdegradējošs masku filtra materiāls, dezinficējošs šķidrums ar ilgstošu anti-virālu iedarbību), tāpat izveidotas aizsargapģērba ražošanas vadlīnijas un sagatavotas vairākas starptautiskas zinātniskās publikācijas. Visas tehnoloģijas mērogojamas līdz produktam īsā laikā, un to ieviešana slimnīcās, skolās, transportā var samazināt inficēšanās riskus COVID-19 laikā, kā arī ikdienā.

  1. Latvijai jauna DNS bakteriofāgu izolēšanas un padziļinātas izpētes virziena attīstība.

Mg.biol. Ņikita Zrelovs, Mg.biol. Elīna Černooka, Dr.biol. Jānis Rūmnieks, Dr.biol. Andris Kazāks, Dr.biol. Andris Dišlers, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.

Baktēriju vīrusi – bakteriofāgi – ir visizplatītākie un daudzveidīgākie bioloģiskie objekti uz Zemes. Kopš to atklāšanas 20. gs. sākumā bakteriofāgiem vai to gēnu produktiem ir atrasts pielietojums vairākās jomās, galvenokārt molekulārā bioloģijā, medicīnā, pārtikas industrijā un lauksaimniecībā. Tomēr jāatzīmē, ka līdz pat šim laikam vairums no plaši pielietotajiem bakteriofāgu produktiem ir tikuši iegūti no pavisam neliela bakteriofāgu skaita. Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā laika posmā 2006.-2021. g. no dažādiem vides avotiem tika iegūta un daļēji raksturota DNS bakteriofāgu kolekcija, kas šobrīd sastāv no vairāk nekā 50 atšķirīgiem izolātiem. Lielākā daļa šo kolekcijas objektu ir pilnībā sekvenēti, un to anotētie genomi tiek sistemātiski deponēti publiskos bioloģisko sekvenču repozitorijos. Īpaši interesantie izolāti tiek padziļināti raksturoti, un iegūtie rezultāti tiek publicēti augstas raudzes zinātniskajos žurnālos. Šo pētījumu gaitā ir atklāti vairāki unikāli bakteriofāgi, kas reprezentē jaunas bakteriofāgu ģintis, un līdz ar to ievērojami paplašina pētniekiem zināmo bakteriofāgu daudzveidību. Bakteriofāgu nozīme slēpjas apstāklī, ka to genomi ir ar līdz šim neizpētītām funkcijām apveltītu proteīnu krātuve, tāpēc paralēli fāgu genomu izpētei esam aizsākuši arī šīs ”krātuves” proteīnu strukturāli-funkcionālus pētījumus ar mērķi saprast šo proteīnu bioloģiskās funkcijas un lomu fāgu un to saimniekbaktēriju dzīves ciklos. Tādejādi mums izdevies noteikt struktūru un funkciju dažiem interesantiem proteīniem, kas attiecināma arī uz šo proteīnu līdziniekiem citos bioloģiskos objektos. Tāpat jāatzīmē, ka līdztekus bakteriofāgu bioloģijas fundamentāliem pētījumiem tiek domāts arī par jaunatklāto fāgu un to genomu kodēto produktu praktiska pielietojuma iespējām. Par savu galveno sasniegumu pētnieku grupa uzskata Latvijai jauna interesanta pētniecības virziena aizsākšanu. 2020.-2021.g. laikā DNS bakteriofāgu izpētes grupas pētījumu rezultāti publicēti piecos zinātniskos rakstos.

  1. Pirmo reizi Latvijas zinātnes vēsturē ir publicēta mūsdienīga zinātniska latviešu gramatika angļu valodā.

Andra Kalnača, Ilze Lokmane. Latvian Grammar. Rīga, University of Latvia Press, 2021, ISBN 978-9934-18-635-6 (hardback), ISBN 978-9934-18-646-2 (PDF), pp. 560. DOI:https://doi.org/10.22364/latgram.2021, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte.

Pirmo reizi Latvijas zinātnes vēsturē ir publicēta mūsdienīga zinātniska latviešu gramatika angļu valodā – monogrāfijā apkopoti vairāku gadu zinātniski gramatikas teorijas, metodoloģijas un tipoloģijas pētījumi, kas balstīti latviešu valodas materiālā. Monogrāfijas mērķis ir ziņas par latviešu valodu padarīt pieejamas plašākai auditorijai kā Latvijā, tā ārpus tās. Tas ir svarīgi gan cilvēkiem, kam latviešu valoda ir dzimtā vai kas prot latviešu valodu, gan arī tiem, kas interesējas par Latvijas kultūru, vēsturi un latviešu valodu. Zinātniskas angļu valodā rakstītas latviešu gramatikas aktualitāti nosaka arī plašā latviešu diaspora ārzemēs, īpaši angliski runājošās valstīs, kur bērni un jaunieši izglītību apgūst savas mītnes zemes valodā, bet ne vairs latviski. Latviešu gramatika angļu valodā ir svarīga arī tiem, kas apgūst latviešu valodu kā svešvalodu un, lai padziļinātu zināšanas, vēlas uzzināt vairāk par valodas gramatisko sistēmu. Tāpat grāmata ir būtisks izziņas avots tiem, kas māca latviešu valodu – gan kā dzimto vai mantoto, gan kā svešvalodu. Jāuzsver, ka arī ārzemju valodnieku vidū vērojams liels pieprasījums pēc sistēmiska un uzticama dzimtās valodas runātāju sagatavota mūsdienīga latviešu valodas apraksta angļu valodā, jo šāds materiāls ir vitāli nepieciešams latviešu valodas gramatiskās sistēmas kā zinātnisku pētījumu objekta nonākšanai starptautiskā apritē.

  1. Pētījums ir novitāte latviešu zinātnes valodas izpētē, kas lietojams gan kā monogrāfija, gan brīvpieejas digitālā datu bāze un mobilā lietotne.

Agnese Dubova (projekta vadītāja), autoru kolektīvs. Monogrāfija “Zinātnes valoda: stils, teksts, konteksts”. Rīga, Zinātne, 2021, ISBN 978-9934-599-11-8, 280 lpp., digitālā datu bāze un mobilā lietotne “Zinātnes valoda”, 2020: https://www.zinatnesvaloda.lv/.

Ventspils Augstskolas un Liepājas Universitātes pētnieki ir izdevuši kolektīvo monogrāfiju “Zinātnes valoda: stils, teksts, konteksts”, kas ir divu gadu garumā veiktas analīzes rezultāts. Monogrāfija tika izstrādāta Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā” Nr. Lzp-2018/2–0131. Monogrāfijā apskatīta zinātnes valodas saikne ar vispārlietojamo valodu, zinātnieku stratēģija un taktika zinātnes valodas izvēlē, daudzvalodība zinātnē un latviešu zinātnes valodas izpētes vēsture. Tāpat šeit aplūkotas zinātnisko tekstu klasifikācijas izstrādes iespējas un piedāvāta latviešu zinātniskajā komunikācijā lietoto tekstu klasifikācija. Uzmanība ir pievērsta arī latviešu zinātniskā raksta makrostruktūrai dažādās zinātņu nozarēs un tā mikrostruktūras analīzes rezultātiem, kā arī apkopotas nevēlamās atkāpes no zinātniskā valodas stila. Monogrāfijai ir pievienota bibliogrāfija par zinātnes valodas un zinātniskās komunikācijas pētniecību angļu, krievu, latviešu, lietuviešu un vācu valodā. Izdevums būs noderīgs skolēniem un skolotājiem, studējošajiem un docētājiem, pētniekiem un citiem interesentiem. Projekta darbības rezultātā ir tapusi digitālā datubāze un mobilā lietotne “Zinātnes valoda”, kas nodrošina praktisku palīdzību zinātnisko un akadēmisko tekstu izstrādē, sniedzot atbalstu skolēniem, studentiem, docētājiem un pētniekiem.

  1. Pētījums sniedz padziļinātu daudznozaru ekspertīzi un prognozes Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai pandēmijas ēnā un pēckrīzes apstākļos.

Inna Šteinbuka (zin.red.), autoru kolektīvs. “Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas = Latvian Economy in the Shadow of Pandemic and Opportunities of the Post-Crisis Recovery”. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2021, ISBN 978-9934-18-687-5, 360 lpp., https://doi.org/10.22364/ltpepii. Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”.

Monogrāfija ir tapusi valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projektā VPP-COVID-2020/1-0010 “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. Pētniecības projektā kopā strādāja 80 ekonomisti, juristi, politologi un sociologi, tai skaitā 19 doktoranti. Pētījuma laikā izdevās apvienot pētnieku zinātnisko ekspertīzi ar valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju praktisko pieredzi, lai atrastu adekvātus ekonomikas izrāviena rīkus. Monogrāfija ir tapusi laikā, kad Covid-19 krīze ir satricinājusi ne tikai cilvēku dzīvi, bet arī ekonomiku. Tās mērķis ir prognozēt ekonomikas “slimības” turpmāko gaitu un atrast spēcīgas zāles ekonomikas ātrākai izveseļošanai. Starpdisciplināra pētnieku komanda no LU, LZA, LLU, RTU un RSU ir iesaistījusies ekonomikas diagnostikā un izstrādājusi rekomendācijas politikas veidotājiem, lai mazinātu krīzes postošo ietekmi un izvestu ekonomiku no turbulences zonas. Monogrāfijas atslēgvārds ir Latvijas konkurētspēja, savukārt, galvenais konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte, kuras renesanse ir priekšnoteikums pēckrīzes izrāvienam. Produktivitātes pieaugums ir saistīts ar tehnoloģisko modernizāciju, inovācijās un darbaspēka kvalifikāciju. Lai iesaistītos zināšanu ietilpīgās globālās vērtību ķēdēs, Latvijas uzņēmumiem ir nepieciešamas spēcīgas prasmes, inovācijas spēja un efektīva resursu izmantošana.

  1. Pētījums Latvijas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu pārstrukturēšanai pēkšņas pārtikas sistēmas krīzes laikā un pēc tās.

Irina Pilvere (galv. red.), autoru kolektīvs. Monogrāfija “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā”, Jelgava, Drukātava, 2021, 465 lpp.

Autoru kolektīvs – 29 zinātnieki un studenti – pārtikas tehnoloģiju inženieri, ekonomisti, biologi, agronomi, sociologi un ķīmiķi no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Dārzkopības institūta un galvenā redaktore LZA īstenā locekle Irina Pilvere, izmantojot uzkrātās zināšanas dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā, veica pētījumu Latvijas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu pārstrukturēšanai pēkšņas pārtikas sistēmas krīzes laikā un pēckrīzes laikā. Analizētas iespējas, kā atjaunot pārtikas ķēdes pēc Covid-19 izraisītajiem ekonomiskās darbības ierobežojumiem 7 lauksaimniecības nozarēs, pētījumā iesaistot nozaru ekspertus. Sagatavoti priekšlikumi uzņēmējiem un politikas veidotājiem. Veikta detalizēta dārzkopības analīze, izvērtējot Latvijā audzēto 46 augļu un dārzeņu sugu svaigas produkcijas pieejamības periodu tirdzniecībā. Noteikts pašreizējais un nepieciešamais vietējās produkcijas nodrošinājums Latvijas tirgū. Monogrāfijā atspoguļots zinātniski pamatots četru nedēļu pārtikas paku modelis siltu pusdienu pagatavošanai mājās krīzes apstākļos 1.-4. klašu skolēniem. Tas balstīts uz gatavo ēdienu uzturvērtības analīzi, kas atspoguļo patieso uzturvielu nodrošinājumu, sniegti videi draudzīgi iepakojuma risinājumi.

  1. Informatīvi bagāts un aizraujošs stāsts par to, kas pētniekus piesaista mežam un mežu – tā pētniekiem.

Ēriks Hānbergs, Jurģis Jansons. “Silavieši. Stāsti par Latvijas mežu un meža zinātniekiem”. Rīga, Latvijas Mediji, 2021, ISBN: 978-9934-15-992-3, 567 Ipp. Izdots sadarbībā ar LVMI “Silava”.

Grāmata sagatavota un izdota par godu Latvijas valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” dibināšanas 75. gadskārtai. Caur Silaviešu un viņu draugu stāstiem, grāmata iepazīstina ar plašu informatīvu materiālu par LVMI “Silava” darbību — pētniecības virzienu, institucionālo, administratīvo un kolektīvo attīstību — un svarīgākajiem notikumiem pēdējo 25 institūta darbības gadu laikā, kā arī pieskaroties senākiem notikumiem un atziņām. Nozīmīga grāmatas sastāvdaļa ir intervijas ar bijušajiem un esošajiem Silaviešiem un “Silavas” draugiem. Tā ir grāmata ikvienam, kurš interesējas par Latvijas mežu un tā vērtībām. Institūta “Silava” zinātnieki strādā, lai Latvijas mežus varētu apsaimniekot un izmantot gudri. Lai tie būtu vērtība Latvijas tautsaimniecībai un prieks ikvienam, kurš bauda mežu atpūtai un aktivitātēm. Grāmatas galvenā vērtība ir Silavieši. Tā nav kļūda, ka šis vārds rakstīts ar lieto burtu. Lasot grāmatu un uzklausot viņu stāstus, var uzzināt gan par pētniecības virzieniem, gan tēmām, gan azartu, kas mežu piesaista pētniekiem un pētniekus – mežam.

  1. Pirmais latviešu autora darbs par koksnes makro, mikro un ķīmisko uzbūvi, par koku sugu koksnes vizuālo atpazīšanu, fizikālo un mehānisko rādītāju novērtēšanu un koku sugu raksturošanu.

Leonards Līpiņš. “Koksnes mācība”. Latgales druka, 2021, ISBN: 978-9934-8576-9-0, 168 lpp. Izdots ar AS “Latvijas valsts meži” atbalstu.

Dr.sc.ing. profesora L. Līpiņa grāmata “Koksnes mācība” ir pirmais latviešu autora darbs par koksnes makro, mikro un ķīmisko uzbūvi, kā arī par koku sugu koksnes vizuālo atpazīšanu, fizikālo un mehānisko rādītāju novērtēšanu un koku sugu raksturošanu. Grāmatā detalizēti ir aprakstītas koksnes īpašību mainība no vietas stumbrā, augšanas reģiona, veikto mežsaimniecības pasākumu, ciršanas laika, fizikālo, bioloģisko un citu faktoru ietekmes. Grāmatā ir ietvertas profesora Leonarda Līpiņa un citu zinātnieku pētījumos iegūtās atziņas par saimnieciski nozīmīgo koku sugu mitrumu, blīvumu un kvalitāti. Grāmata ir noderīga mežzinātnes un ražošanas speciālistiem, kā arī studentiem.

Izstāsti Latvijai  I  (video)

Izstāsti Latvijai II (video) 

Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursa par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2021. gadā ceremonija: dalībnieku uzrunas - citāti, 2022. gada 17. februāris

LZA prezidents Ivars Kalviņš, atklājot ceremoniju, akcentēja: “Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas nākotne ir tieši atkarīga no mūsu ekonomikas konkurētspējas un iedzīvotāju dzīves līmeņa. Būt konkurētspējīgiem nozīmē spēt ražot to, ko pieprasa eksporta tirgi. Un tie ir inovatīvi un zināšanu ietilpīgi produkti un tehnoloģijas. Taču, lai tādi patiešām tiktu radīti un ražoti Latvijā, ir nepieciešami augsti izglītoti un inovatīvi cilvēki. Savukārt izglītības līmenis ir atkarīgs no tā, vai valsts pietiekami investē savā zinātnē un pētniecībā, kas ir pamatu pamats tam, lai mūsu jaunieši iemācītos domāt neordināri, spētu saskatīt un atrisināt tās problēmas, kas neizbēgami rodas, ja mēģinām paveikt to, kas vēl nevienam līdz šim nav izdevies. Tieši tāpēc ir tik svarīgi visiem spēkiem veicināt Latvijas spējīgāko jauniešu iekļaušanos jaunrades procesos, kuru pamatā neapšaubāmi ir zināšanas un prasmes. Latvijas Zinātņu akadēmijas misija ir ne tikai zinātnes ekselences veicināšana, bet arī sasniegumu izvērtēšana gan fundamentālajā, gan pielietojamajā zinātnē. Tāpēc LZA katru gadu rīko konkursu, lai noskaidrotu un cildinātu gada izcilākos sasniegumus gan fundamentālajā, gan lietišķajā zinātnē. Es esmu pārliecināts, ka jau nākamajā gadā mēs paplašināsim LZA darbību, pievienojot konkursu par gada izcilāko inovāciju Latvijā, jo mūsu jaunā stratēģija paredz, ka LZA veicinās ne tikai augstāko izglītību, zinātni un pētniecību, bet aktīvi iesaistīsies arī inovāciju veicināšanā un, sadarbībā ar komercsektoru, to inovāciju kapacitātes stiprināšanā.”

LZA prezidenta Ivara Kalviņa uzruna 2021. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu apbalvošanas ceremonijas dalībniekiem, 2022. gada 17. februāris (pdf).

LR Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzrunā ceremonijas dalībniekiem uzsvēra: “Šobrīd, kad piedzīvojam dažādus izaicinājumus, ir būtiski, ka, neraugoties uz tiem, mēs turpinām stiprināt mūsu valsti, tās attīstību un iedzīvotāju labklājību. Zinātnes izgudrojumi un inovācijas uzņēmējdarbībā ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem mūsu valsts tautsaimniecības attīstībai. Tāpēc esmu gandarīts, ka šī gada budžetā ir rasts būtisks finansējuma pieaugums Latvijas zinātnes attīstībai – ir piešķirts lielākais papildu finansējums pēdējo 14 gadu laikā, tostarp palielināts zinātnes bāzes finansējums par 7.6 miljoniem eiro šajā un turpmākajos gados.”

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece savā video uzrunā cildināja Latvijas zinātnieku veikumu: “Pateicoties jums, 2021. gads bijis ne tikai pandēmijas gads, bet arī būtisku zinātnes sasniegumu gads. Šajā sociālās nedrošības laikā īpaša nozīme bija humanitārajiem un sociālo zinātņu pētījumiem, kas stiprināja sabiedrības rezistenci. Esmu patiesi gandarīta, ka ir izdevies radīt jaunas zināšanas un tehnoloģijas visās zinātņu nozarēs atbilstoši Latvijas prioritārajiem virzieniem zinātnē, vienlaikus veicinot pētniecības cilvēkkapitāla attīstību. Arī pirmo reizi Latvijā tapušais pētījums par patiesību un meliem, lūkojoties no filozofijas skatu punkta, ir īpaši aktuāls, raugoties pandēmijas un viltus ziņu izplatības kontekstā. Jāatzīmē arī citu teorētiskās zinātnes pētījumu loma. Inovatīvi, izcili ātrdarbīgi termo-elektriskā starojuma sensori, bitumena un asfaltbetona sastāvi ar augstām ekspluatācijas īpašībām, kas radīti no lietotām riepām, biomasas atkritumu pārveidošana ilgtspējīgos bioplastmasas produktos, jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai, – tie ir pierādījumi ne tikai Latvijas konkurētspējai pasaulē, bet arī faktam, ka, pateicoties mūsu zinātniekiem, tiek radīti inovatīvi risinājumi globāliem izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies visā pasaulē. Ilgtspēja ir un būs pasaules dienas kārtībā turpmākās desmitgadēs un vēl ilgāk. Mēs varam būt lepni, ka uz vairākiem būtiskiem jautājumiem šai kontekstā, atbildes tiek rastas šeit – Latvijā. Visbeidzot, raugoties uz 2022. gadu, vēlos piebilst, ka, pateicoties papildu finansējumam, ko izdevies panākt zinātnei kopumā, būs iespējams 3 miljonu eiro pieaugums fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem. Es apzinos, ka tas ir tikai pirmais solis, nākotnē būs jāstrādā pie ikgadēja finansējuma pieauguma, bet vienlaikus ceru, ka šis solis sniegs iespēju palielināt ieguldījumus izcilāko projektu iesniegumu finansēšanā. Paldies par jūsu ieguldījumu, novēlu, lai arī 2022. gads ir sasniegumiem bagāts!”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes prezidents Aigars Rostovskis atzina: “Zinātnieki savā ziņā ir loti līdzīgi uzņēmējiem, tas ir radošs process un radošs darbs. Arī no uzņēmēju puses nevar tikt tirgoti, pārdoti produkti, kuriem nav bijis kāds zinātnisks pamatojums; mijiedarbība starp zinātni un uzņēmējdarbību ir būtiska un izšķiroša, īpaši šajā Latvijas ekonomikas attīstības brīdī. Latvijas vidējā prece, vidējais pakalpojums pagaidām atpaliek no Eiropas un citu attīstīto valstu precēm un pakalpojumiem no pievienotās vērtības viedokļa, tāpēc nākotnē mijiedarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem ir izšķiroša. LTRK vārdā saku sirsnīgu paldies par jūsu sasniegumiem un novēlu mums ciešu sadarbību nākotnē!”

AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkēvičs: “Viena no šodienas laikmeta iezīmēm ir augstā pievienotā vērtība, un šodien valsts labklājība ir tiešā veidā atkarīga no zināšanām, tādā veidā mazinoties dabas resursu nozīmei tautas labklājības celšanā. Šī transformācija palīdz radīt ekonomikas brīnumu arī mazā valstī, ko šodien mums parāda LU Cietvielu fizikas institūts ar savu jauno atklājumu. Tādēļ katru gadu es ar lielu prieku iepazīstos ar Latvijas nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem, un katrs no šiem sasniegumiem ir unikāls. Turklāt šiem sasniegumiem bieži vien ir augsts pievienotās vērtības potenciāls, kas ļauj cerēt uz zināmu izrāvienu Latvijai kā valstij, kurā ir cilvēki ar unikālām zināšanām. Es vēlētos pateikt paldies visiem zinātniskā darba veicējiem Latvijā, bet īpaši izcelt LU CFI zinātnieku komandas sasniegumu par pētījumu par molibdātu un volframātu lokālās atomārās struktūras ietekmi uz to termohromiskām un magnētiskām īpašībām.”

AS “ITERA Latvija” prezidents Juris Savickis, LZA goda mecenāts, komentējot pērn iznākušo izdevumu “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata”, neslēpa gandarījumu par iespēju atbalstīt tā finansēšanu: “Uzskatu, ka tas ir fundamentāls darbs. Tas ir vienīgais tāda līmeņa darbs visā Baltijas reģionā, bet tajā pašā laikā tas ir domāts plašai sabiedrībai, skolēniem. Vēlētos, lai kādu dienu izdevums kļūtu par rokasgrāmatu visiem Latvijas iedzīvotājiem. To pāršķirstot vakaros, es arvien vairāk saprotu, kas mēs esam, no kurienes nākam un kas mūs gaida nākotnē. Darbs ir tik nozīmīgs, ka šo izdevumu ir jāpārtulko gan angļu valodā, gan krievu valodā, un tā būs labākā dāvana no mūsu tautas daudziem pasaulē.”

LZA viceprezidents akadēmiķis Andris Šternbergs par otru LU CFI pētnieku komandas sasniegumu, kas ierindots labāko lietišķo pētījumu vidū (izstrādāts inovatīvs, izcili ātrdarbīgs termo-elektrisks starojuma sensors (TESS)): “Nekas nesākas ne no kā. Te ‘apakšā’ ir fundamentāli teorētisks pētījums par materiāliem, ko termoelektrībā varētu izmantot, sākām domāt, kādi materiāli būtu tie labākie, tālāk notika pētījumi par šiem materiāliem, par to ekspluatācijas īpašībām un parametriem, tālāk notika ideju ģenerēšana par prototipiem un tika strādāts jau pie komercializācijas projekta. Izliekot to tirgū, atsaucās firma Thorlabs GmbH. Gribu izteikt atzinību visai pētnieku un izstrādātāju komandai un piebilst, ka veiksme vienmēr nāk darba drēbēs.”

LZA viceprezidents akadēmiķis Andrejs Ērglis: “Šis notikums manī izraisa lielu lepnumu – lepnumu, ka arī es drīkstu piederēt Latvijas Zinātņu akadēmijas saimei. Mani ierosināja Mārtiņa Rutka teiktais par komercializāciju, kas nebūtu bijis iespējams, ja nebūtu bijis ielikts milzīgs darbs fundamentālajā zinātnē. Tas, ko dara LOSI un BMSPC, ir komandu zinātne. Gribu uzsvērt, ka Latvijas Zinātņu akadēmijā balvas un novērtējumu iegūst un strādā tie cilvēki, kas paši ir šīs akadēmijas biedri. Latvijas Zinātņu akadēmija ir dzīva. Liela pateicība šīm zinātnieku komandām, ka viņi, visticamāk sekojot Nila Bora padomam, spēj vienkārši un atraktīvi izskaidrot sarežģītas lietas.”

LZA akadēmiķis Guntis Zemītis: “Man ir patiess gods prezentēt grāmatu “Finis veritatis? Par patiesību un meliem”, šis jautājums ir ļoti sarežģīts, kaut gan sākotnēji šķiet ļoti vienkāršs. Alkas noskaidrot patiesību mīt ne tikai filozofu prātos, alkas pēc patiesības ir raksturīgas Rietumu civilizācijai. Tas pats sakāms par meliem. Vai tiešām viss ir tikai melns un balts. Patiesība laba, meli – slikti. Vai patiesība ir tikai viena vai vairākas, un vai tas neved pie patiesības devalvācijas. Un, vai patiesība vispār pastāv? Eksakto zinātņu atziņas saka – jā, pastāv. Un šis laikmets, ko var nosaukt arī par laiku pēc vēstures, ir laiks, kad visas patiesības jau ir atklātas, un mums nav pēc tām vairāk jātiecas. Šķiet, ka tā nav. Mēs sastopamies ar nemitīgām viltus ziņām, kuras ir jāapšauba. Bet spēja šaubīties nenoved pie patiesības. Apšaubīt mēs mākam, bet ir jāiet tālāk. Šī grāmata mūs aicina iet tālāk, meklēt.”

AS “Latvenergo” inovāciju un attīstības funkcijas direktors Māris Balodis: “Zinātnieki, risinot biomasas padziļinātu izpēti, ir risinājuši daudzus jautājumus – resursu efektivitāti, atjaunīgo resursu izmantošanu, atkritumu utilizāciju. Ļoti svarīgi, lai kokrūpniecības atkritumi tiktu izmantoti ar maksimālo pievienoto vērtību, jo tie satur lielu daudzumu ķīmisko vērtību. Nākotnē nebūtu racionāli tos pielietot tikai siltuma ražošanas procesā, tos dedzinot. Šobrīd Latvija jau ierindojas pirmajās vietās atjaunīgo resursu izmantošanā, un šis zinātnieku pētījums būs papildus ieguldījums atjaunīgo resursu izmantošanā pārstrādes rūpniecībā. Arī dažādie iepakojumi, kam piemīt pašnoārdīšanās īpašības, nākotnē var mazināt dārgu rūpnīcu kaitīgo atkritumu sadedzināšanu pirolīzes krāsnīs un citās iekārtās. Galvenais, protams, ir jaunu biznesu izveide Latvijā, izmantojot zaļo bagātību, kas vienlaikus ir solis pretim aprites ekonomikas veicināšanai. Sagaidāms, ka enerģētikas nozares un apstrādes rūpniecības veiksmīga sadarbība varēs radīt Latvijai jaunus eksportspējīgus produktus.”

LZA viceprezidents akadēmiķis Ojārs Spārītis: “Latvijā nebūtu šodienas zinātnes sasniegumu, ja nebūtu zinātnes un izglītības pēctecība. Rīgas Jezuītu kolēģijas, kura tika nodibināta 1582. gadā un pastāvēja līdz 1621. gadam, devums, gan kolekcionējot un izdodot grāmatas, gan veicinot izglītību un zinātni Livonijas telpā, savā veidā ir kaldinājis tos panākumus, ar kuriem mēs lepojamies šodien. Baltijas zinātnes telpa kā ekosistēma noteikti ir spējusi gan tajā laikā radīt paliekošas vērtības, gan dot intelektuālo un garīgo pamatu, kas šodien baro mūsu zinātni un ir mūsu inovatīvās domāšanas pamatā. Pa šī kataloga pēdām tūlīt ies mūsdienu jaunie pētnieki, kuri centīsies izprast, kāda ir bijusi 15. – 16. gadsimta zinātnes amplitūda, ar kādām garīgām vērtībām ir nodarbojušies tā laika pētnieki, kas ir interesējis sabiedrību. Šīs grāmatas misija pasaulē ir vēstīt par Latvijas kultūras vēsturē svarīgu garīgo vērtību radīšanu Renesanses laika Livonijā, un arī mums pašiem ļaut pārliecināties, cik intelektuāli piesātināta ir mūsu reģiona garīgā dzīve.”

SIA “Sakret” padomes priekšsēdētājs Andris Vanags: “Mūsdienu industrijā, arī tajā, ko es pārstāvu, tikai sadarbība ar RTU dod spēku radīt jaunus produktus, ko uzņēmums viens pats nevarētu īstenot, tam pietrūktu resursu. Uzņēmums attīsta to, ko tas varēs komercializēt. Zinātnē var atļauties neiegūt rezultātu, t.i., negatīvu rezultātu, tā ir zinātnes priekšrocība. Saliekot šīs divas sinerģijas kopā: uzņēmums, augstskola vai akadēmija, vai arī zinātnieks un uzņēmējs, veidojas veiksmes stāsts. Tāpēc esam priecīgi sadarboties ar RTU.”

LR Patentu valdes direktors Agris Batalauskis: “Latvijas vārdu pasaulē ir nesuši daudzi slaveni ķīmiķi – Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds, Nobela prēmijas nominants Pauls Valdens un citi. Esmu gandarīts, ka šīs tradīcijas ķīmijā tiek turpinātas, un Latvijas ķīmiķi turpina pārsteigt pasauli. Nav noslēpums, ka videi draudzīgas un energoefektīvas tehnoloģijas nākotnē spēlēs arvien lielāku lomu ražošanas nozarē, un tās jau kādu laiku pieprasa ieviest gan starptautiskie regulējumi, gan arī investori. Inovācijas zaļo tehnoloģiju jomā nenoliedzami būs tas, ar ko spēsim konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Lai tas notiktu pēc iespējas efektīvāk, zinātnisko jaunradi nepieciešams aizsargāt un komercializēt. To sasniegt palīdz izpratne par intelektuālā īpašuma nozīmi un iespējām, kā arī šo iespēju viedu izmantošanu. Lai veicinātu savu konkurētspēju un iekļūšanu jaunos tirgos, gūt augstāku atdevi un ieņēmumus no saviem ieguldījumiem, samazināt savu tiesību pārkāpumu risku, šodien aicinu visus izgudrotājus nopietni apsvērt iespēju nostiprināt savas intelektuālā īpašuma tiesības ar patenta palīdzību. Nobeigumā vēlos citēt skotu ķīmiķa Nobela prēmijas laureāta Viljama Remzija (William Ramsay, 1852-1916) vārdus: “Valsts, kas ķīmijas nozarē ir priekšā pārējai pasaulei, būs tai priekšā arī bagātībā un labklājībā”.”

LR zemkopības ministra padomnieks Edvards Ratnieks: “Mūsu zinātnieku un pētnieku ieguldījums veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību. Latvijas spēja integrēt zinātni, pētniecību un inovāciju dažādās jomās ir būtisks aspekts, kas sekmē valsts konkurētspēju starptautiski. Pētījums sniedz tiešu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, tas dos iespēju aizstāt importētās, modificētās lopbarības ar vietējās lopbarības produktiem. Tas sekmēs lauksaimniecības un vides ilgtspējīgu attīstību.”

 Bijušais LR Valsts prezidents (2015-2019) Raimonds Vējonis: “Mēs dzīvojam straujas tehnoloģiju attīstības laikmetā, katru dienu pasaulē ienāk jauni tehnoloģiskie risinājumi. Jāsaka, ka tehnoloģijas nav ne labas, ne ļaunas, ne nesavtīgas vai alkatīgas, produktīvas vai bīstamas, bet no zinātniekiem ir atkarīgs tas, kā mēs tās izmantojam, un kas padarīs mūsu dzīvi labāku nākotnē. Visa pamatā ir pētījumi. Investīcijas zinātnē nes augļus, par ko nepārprotami liecina LZA rīkotais zinātnes sasniegumu konkurss.”

VIDEO
 

 

LZA konkursam par labākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2020. gadā tika pieteikts 41 zinātniskais darbs – pētījumu kopas un monogrāfijas fundamentālo un lietišķo zinātņu jomā. Pieteicēji pārstāvēja gan augstskolas, gan valsts zinātniskos institūtus. LZA ekspertiem veicot rūpīgu iesniegto darbu izvērtēšanu, LZA Prezidijs atlasīja un nosauca 11 labākos darbos, kam tika piešķirts gada labākā sasnieguma zinātnē nosaukums. Ņemot vērā to, ka desmit iesniegtie darbi, kuri neiekļuva laureātu skaitā, arī ir augstas kvalitātes pētījumi, LZA Prezidijs pieņēma lēmumu atzīmēt šos sasniegumus ar LZA prezidenta Atzinības rakstu.

Latvijas Zinātņu akadēmija. Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2020. gadā (pdf.)

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības raksti 2020. gadā (pdf.)

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš:

“LZA ir gandarīta par Latvijas zinātnieku izcilo veikumu 2020. gadā un izsaka pateicību konkursa dalībniekiem, kā arī ir pārliecināta, ka par spīti Covid-19 pandēmijai 2021. gads būs Latvijas zinātnes un pētniecības tālākas izaugsmes gads. 

2020. gadā Latvijas zinātne un pētniecība ir sekmīgi attīstījusies gan zinātnes prioritārajos virzienos, gan arī pārējās zinātņu jomās. Tradicionāli esam bijuši izcili materiālzinātnēs, cietvielu fizikā, biomedicīnā un medicīnā, bioekonomikā, inženierzinātnēs un informācijas tehnoloģijā, fizikā, ķīmijā un vairākās citās zinātņu un tehnoloģiju attīstības jomās. Latvijas zinātnieki ir stiprinājuši savu sadarbību kā iekšzemē, izmantojot LZA un valsts pētījumu programmu platformas un sadarbības projektus, tā arī plaši iekļāvušies Eiropas Savienības zinātnes telpā un konsorcijos. Ar gandarījumu varam atzīmēt, ka Latvijā veidojas spēcīga gados jauno zinātnieku paaudze, kuras izcilākie pārstāvji tiek ievēlēti LZA locekļu sastāvā. LZA tradicionāli pulcina izcilākos Latvijas zinātniekus, lai diskutētu par Latvijas zinātnei, sabiedrībai un valsts ekonomikai nozīmīgiem jautājumiem un vērtētu zinātnes līmeni un labākos sasniegumus. Monitorēt Latvijas zinātnes attīstību, veicinot izcilību un sadarbību, ir viena no LZA tradicionālajām darbības jomām.”

LZA prezidenta Ivara Kalviņa uzruna 2020. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu apbalvošanas ceremonijas dalībniekiem, 2021. gada 18. februāris (pdf.) 

VIDEO

 

NOZĪMĪGĀKIE ZINĀTNES SASNIEGUMI 2020. GADĀ

SASNIEGUMI TEORĒTISKAJĀ ZINĀTNĒ

  1. Padziļināta izpratne par moderno materiālu funkcionālajām īpašībām ekstremālās radiācijas apstākļos un to prognozēšana

Dr. A. Popovs, Dr. habil.phys. V. Kuzovkovs, LZA īstenais loceklis J. Kotomins, Dr. D. Grjaznovs, A. Platonenko, PhD E. Šablonins, LZA ārzemju loceklis A. Luščiks. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Fizikas institūts, Tartu universitāte (Igaunija).

Vispāratzīts, ka nākotnes enerģētika ir saistīta ar kodolsintēzes reaktoru attīstību. To veiksmīgam darbam nepieciešami jauni materiāli, kas darbosies ļoti ekstremālos starojuma un temperatūras apstākļos. Šādu optisko un dielektrisko materiālu pētījumi ir svarīga Eurofusion-Latvia asociācijas aktivitāšu sastāvdaļa. Šajā kopīgā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta un Tartu universitātes Fizikas institūta komandu darbā tika pētīti neitronu un smago jonu apstarošanas izraisīti bojājumu procesi perspektīvos funkcionālajos materiālos. Rūpīgi tika pētītas un salīdzinātas dažu oksīdu kristālu, nanomateriālu un keramikas radiācijas defektu optiskās un dielektriskās, kā arī vibrācijas un magnētiskās īpašības. Šī pētījuma gaitā tika izstrādātas jaunas teorētiskās metodes, ar kuru palīdzību var novērtēt un prognozēt perspektīvo materiālu funkcionalitātes un radiācijas bojājumu attīstību ekstremālos reaktora darbības apstākļos. VIDEO

  1. Gadījuma klejošanā balstīta vienelektrona mikroshēmu sertifikācija. Latvijas un Vācijas pētnieki pirmo reizi formulējuši un eksperimentāli apstiprinājuši statistikas likumus, kas pārvalda retas, bet neizbēgamas kļūdas atsevišķu kvantu daļiņu uzskaitē

Mg.math. M. Kokainis, LZA īstenais loceklis A. Ambainis, LZA korespondētājloceklis V. Kaščejevs. Latvijas Universitātes Datorikas un Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes kopā ar D. Reifertu un N. Ubelodi no Vācijas Nacionālā metroloģijas institūta PTB.

Elektronikas tehnoloģijas ir sasniegušas mazāko fizikāli iespējamo – individuālo elektronu – līmeni. Jau šodien vienelektronu mikroshēmas tiek izmantotas visprecīzākajos mērinstrumentos (kvantu etalonos) un kvantu skaitļotāju prototipos. Taču šādu ierīču darbību vada kvantu fizikas likumi, kuriem piemīt fundamentāla nenoteiktība, tādējādi uzliekot ierobežojumus to nekļūdīgai darbībai.

Pievēršoties šai problēmai, Latvijas un Vācijas pētnieki ir pirmo reizi formulējuši un eksperimentāli apstiprinājuši statistikas likumus, kas pārvalda retas, bet neizbēgamas kļūdas atsevišķu kvantu daļiņu uzskaitē. Izstrādātā metode liek stingrus matemātiskus pamatus elektriskās strāvas etalonu precizitātes noteikšanai un paver jaunas iespējas kvantu nanoelektronikas integrēto shēmu attīstībai. VIDEO

  1. Jauns virziens pretvēža preparātu izveidē – īpašu molekulu konstruēšana

PhD Aleksandrs Pustenko, Bc. Anastasija Balašova, Dr.chem. Aiga Grandāne, PhD Raivis Žalubovskis. Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Īpašu molekulu konstruēšana, kas vēža šūnās saistās ar specifiskiem enzīmiem– ogļskābes anhidrāzēm un tādējādi izraisa ļaundabīgo šūnu bojāeju, ir jauns virziens nākamās paaudzes pretvēža preparātu atklāšanā. Taču šīs grupas enzīmi iesaistās arī normālo šūnu darbībā. Tāpēc nepieciešams specifiski iedarboties tikai uz vēža šūnās esošajiem mērķiem. Pētījumā atklāti savienojumi, kas nomāc krūts un plaušu vēža šūnu ogļskābes anhidrāžu darbību, neietekmējot veselās šūnas un līdz ar to organisma funkcijas kopumā. Tie kalpo par iesākumu jaunu pretvēža preparātu izveidei. VIDEO

  1. Ekstracelulāro vezīkulu potenciāls eksperimentālās Pārkinsona slimības apturēšanā

Dr.med. Vladimirs Piļipenko, PhD Karīna Narbute, Dr.med. Jolanta Pupure, LZA īstenā locekle Vija Kluša. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Farmakoloģijas katedra.

Pārkinsona slimību (PS) raksturo progresējoša smadzeņu dopamīnerģisko (DA) neironu bojāeja, motoro un kognitīvo funkciju deficīts. Līdz šim nav efektīvu līdzekļu, kas apturētu PS. Lai saglabātu šūnu dzīvotspēju agrīnajā PS stadijā pirms neirodeģeneratīvo procesu sākuma un neatgriezeniskiem psihomotoriem traucējumiem, tika pētīta jauna farmakostratēģija. Šim nolūkam eksperimentālajā PS dzīvnieku modelī tika veikta ekstracelulāro vezīkulu (EV) intranazālā ievadīšana. Pētījuma rezultātā parādīts, ka smadzenēs EV darbojas neiroprotektīvi: saglabā dzīvo DA neironu skaitu, uzlabo atmiņas procesus un noņem kustību traucējumus. Šie efekti saglabājās vairākas dienas pēc EV ievadīšanas beigām. Līdz ar to šie dati dod ieguldījumu jauno farmakoloģisko pieeju attīstīšanā un pārnesē PS progresēšanas apturēšanai. VIDEO

  1. COVID-19 vīrusa genoma izpēte Latvijā

Autoru kolektīvs: Mg.biol. Ņikita Zrelovs, Mg.biol. Monta Ustinova, Mg.biol. Ivars Silamiķelis, Bc.biol. Līga Birzniece, Mg.biol. Kaspars Megnis, Dr.biol. Vita Rovīte, Mg.biol. Lauma Freimane, Mg.biol. Laila Silamiķele, Bc.biol. Laura Ansone, Mg.biol. Jānis Pjalkovskis, Dr.biol. Dāvids Fridmanis, Mg.biol. Baiba Alkšere, Mg.biol. Andris Avotiņš, Mg.biol. Marta Priedīte, Mg.biol. Anastasija Caica, Mg.biol. Mikus Gavars, Mg.biol. Dmitrijs Perminovs, Dr.med. Jeļena Storoženko, Mg.biol. Oksana Savicka, Dr.med. Elīna Dimiņa, Dr.med. Uga Dumpis.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Slimību profilakses un kontroles centrs, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorija, SIA “E. Gulbja laboratorija”, SIA “Centrālā laboratorija”.

Kopš 2020. gada aprīļa Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā sadarbībā ar citām organizācijām tiek veikta SARS-CoV-2 vīrusa genoma izpēte, iegūstot nozīmīgu informāciju par vīrusa dažādību un mainību. Kopumā Latvijā ir atklātas 368 dažādas vīrusa mutācijas, vidēji vīrusu genoma sekvencēs tiek atrastas no vienas līdz pat 22 mutācijām uz paraugu, salīdzinot tos ar Uhaņas vīrusa genoma datiem. Līdz šim iegūtie dati liecina, ka konkrēta vīrusa mutācija (D614G) proteīnā S (Spike), kas ir saistīta ar palielinātu infekciozitāti varētu būt sastopama vismaz 97% infekcijas gadījumu Latvijā. SARS-CoV-2 genoma sekvenēšanas dati atklāj, ka Latvijā sastopamie vīrusi pēc to ģenētiskā materiāla ir visai līdzīgi citur Eiropā identificētajiem vīrusiem, taču filoģenētiskās analīzes rezultāti norāda, ka vīruss Latvijā ir ieceļojis vairākkārtīgi, visticamāk pat no dažādiem kontinentiem. Iegūtā vīrusa genoma analīze ļauj izsekot infekcijas izplatības ceļiem un veikt epidemioloģisko uzraudzību Latvijā. VIDEO

  1. Apkopots un sistematizēts unikāls zinātniskās uzziņas materiāls par baltu tautu kultūrtelpas veidošanos kopš 13. gadsimta.

LZA īstenais loceklis Saulvedis Cimermanis. Tautas celtniecība Latvijas ainavā. Rīga: Zinātne, 2020. 688 lpp., ISBN 978-9934-599-00-2.

Šis vairāku gadu desmitu garumā gan uz iestrādēm Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkoto etnogrāfisko ekspedīciju, gan pētījumos Latvijas Valsts Vēstures, Igaunijas, Zviedrijas, Krievijas un citos pieejamos arhīvos un bibliotēkās iegūtiem datiem, kā arī individuāli organizētos braucienos pa Latvijas novadiem savāktais un sistematizētais unikālais materiāls pēc Augusta Bīlenšteina un Paula Kundziņa pētījumiem ir nākamais nozīmīgākais un akadēmiski izsmeļošākais zinātniskās uzziņas materiāls par baltu tautu kultūrtelpas veidošanos kopš 13. gadsimta. Akadēmiķa Saulveža Cimermaņa pētījums “Tautas celtniecība Latvijas ainavā” ir enciklopēdisks darbs Latvijas etnokultūras pētījumos, jo sniedz izsmeļošas ziņas arī par latviešu etnosa sadzīves kultūru un tās detalizētu vēsturi visā tajā pārskatāmajā periodā, ko etnogrāfijas zinātne ar tradicionālām pētniecības metodēm spēj izzināt un argumentēti valorizēt. Vairāki simti izmantoto bibliogrāfisko vienību, daudzi simti fotoattēlu, rasējumu, uzmērījumu zīmējumu un vēsturiskos avotos rastu ikonogrāfisko materiālu iekļaušana ilustrācijās padara šo apjomīgo veikumu neatkārtojamu. Apbrīnas vērts ir viena autora pētījums, paveicot vesela zinātniskā institūta cienīgu darbu. VIDEO

  1. Rīgas jūgendstila arhitektūras dekora pirmreizēja analīze

Silvija Grosa. Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā. Rīga: Neputns, 2019. 592 lpp. ISBN 9789934565809. Latvijas Mākslas akadēmija.

Latvijas Mākslas akadēmijas profesores, Mākslas vēstures un teorijas katedras vadītājas Dr.art. Silvijas Grosas vērienīgā monogrāfija ir daudzu gadu darbā radīts pamatpētījums par vizuāli iespaidīgu, taču grūti izzināmu fenomenu, kas bagātina un pastiprina slaveno Rīgas jūgendstila ēku estētisko iedarbību. Tajā ne tikai sniegta būvdekora analīze dažādos Latvijai nozīmīgā jūgendstila laikmeta stilistisko pārmaiņu posmos, bet arī daudzpusīgi atklāta 19.–20. gs. mijas būvtēlniecības un dekoratīvās glezniecības darbnīcu vēsture, iegūstot ziņas no ļoti fragmentāriem avotiem, meistaru izglītība un starptautiskā migrācija, arhitektu, mākslinieku, amatnieku un pasūtītāju attiecības, dekora stilistiskie un ikonogrāfiskie avoti gan citzemju paraugos, gan Latvijas vidē un kultūrā. Izdevumu papildina 906 attēli un plašs kopsavilkums angļu valodā. VIDEO

  1. Pētījumā atklāts renesanses laikmeta skaņumākslas mantojums Latvijā, aptverot periodu no 15. gadsimta līdz 17. gadsimta sākumam

Ilze Šarkovska-Liepiņa. Latvijas mūzika renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti. Rīga: LU LFMI apgāds, 2020. 247 lpp. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Dr.art. Ilze Šarkovska-Liepiņa ar šo grāmatu turpina monogrāfiju sēriju “Latvijas mūzikas vēsture no sākumiem līdz 21. gadsimtam”. Tā veltīta renesanses laikmeta skaņumākslas mantojumam Latvijā, aptverot periodu no 15. gadsimta līdz 17. gadsimta sākumam. Izdevumā aplūkota mūzikas dzīve un jaunrade Baltijas reģiona zemju, īpaši Vācijas kontekstā. Pētījumā aplūkotas Ziemeļu renesanses izpausmes mūzikā, analizēta reformācijas rosinātā dziesmu jaunrade, sniegts ieskats komponistu devumā tā laika populārākajos žanros (mesa, motete, pasija, daudzbalsīgā dziesma), kā arī atspoguļotas mūzikas dzīves norises un to ietekme sabiedrībā. VIDEO

SASNIEGUMI LIETIŠĶAJĀ ZINĀTNĒ

  1. Izstrādāta un aprobēta multispektrālās attēlošanas metode ar rekordaugstu spektrālo selektivitāti, kas ļauj bez tieša kontakta detalizēti raksturot objektu optiskās un sastāva īpatnības

LZA īstenais loceklis Jānis Spīgulis, Mg.phys. Ilze Ošiņa, Dr.phys. Uldis Rubīns, Dr.phys. Edgars Kviesis-Kipge, Bc.phys. Zigmārs Rupenheits, Mg.sc.ing. Madars Mileiko. Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts.

Cilvēka acs spēj izšķirt krāsas, bet nespēj uztvert attēlus izvēlētās šaurās spektra joslās. Šādus t.s. spektrālos attēlus iegūst ar digitālajām fotokamerām, izmantojot šaurjoslas optiskos filtrus vai spektrāli specifisku apgaismojumu. Multispektrālā attēlošana (viena objekta attēlu komplekta uzņemšana dažādās spektra joslās) ļauj bez tieša kontakta detalizēti raksturot objektu optiskās un sastāva īpatnības; praktiskie pielietojumi sniedzas no Zemes veģetācijas satelītu monitoringa līdz krāsu pigmentu analīzei mākslas darbu ekspertīzēs.

Jaunajai metodei ir divas galvenās priekšrocības – tā nodrošina vismaz 100 reizes augstāku spektrālo selektivitāti un 10 reizes īsāku spektrālo attēlu kopas uzņemšanas laiku, salīdzinot ar zināmo multispektrālās attēlošanas sistēmu parametriem. Tas panākts, objekta apgaismošanai izmantojot vienlaikus vairākas lāzeru spektrāllīnijas un spektrālo attēlu kopu iegūstot ar vienu momentuzņēmumu (“knipsi”), spektrāllīniju attēlus pēc tam izdalot no kopējā attēla datu masīva. Metodes validācijai izgatavotas piecas dažādu konstrukciju prototipa ierīces, ar kurām apliecināta tās efektivitāte ādas jaunveidojumu diagnostikā un viltotu banknošu un dokumentu atpazīšanā. Par metodi un tās pielietojumiem reģistrēti 9 izgudrojumi un publicēti 17 zinātniskie raksti. VIDEO

  1. Latvijas augļkopības attīstības vēsture simts gados – grāmatā “Es mācos augļkopību”

Māra Skrīvele. Es mācos augļkopību. Rīga: Latvijas Mediji, 2020. 416 lpp., ISBN: 9789934158322. Dārzkopības institūts.

Pētījumā, kas apkopots grāmatā “Es mācos augļkopību” valsts emeritētā zinātniece un komerciālās augļkopības atjaunošanas pamatlicēja Latvijā Dr.agr. Māra Skrīvele atklāj nozares attīstību dažādos laika posmos Latvijā 100 gadu garumā. Šāds vispusīgs pētījums veikts pirmo reizi, uzsverot gan mūsu priekšteču uzkrātās pieredzes, gan jaunākajos pētījumos iegūto zināšanu nozīmi. VIDEO

  1. Inovatīvi risinājumi koksnes ilgizturības uzlabošanai

LZA īstenais loceklis Bruno Andersons, Dr.sc.ing. Dace Cīrule, Dr.chem. Ingeborga Andersone, Dr.biol. Ilze Irbe, Dr.chem. Ņina Kurnosova, Dr.sc.ing. Juris Grīniņš, Mg. PhD students Edgars Kuka, Mg. PhD students Errj Sansonetti, Mg. Andis Antons. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.

Lai veicinātu koksnes konkurētspēju būvmateriālu tirgū, nodrošinot prognozējamu kalpošanas laiku, pasargājot no vides degradējošo faktoru ietekmes un paplašinot izmantošanas iespējas, detalizēti izpētīta alkšņa, apses, oša un bērza termiskā modifikācija (TM), kā arī optimizēti apstrādes parametri. Noskaidrota iespēja iegūt Latvijā valdošo sugu – priedes un bērza – koksni ar prognozējamām ilgizturības īpašībām, kombinējot divas koksnes aizsardzības tehnoloģijas: impregnēšanu un TM. Dubultapstrāde ļauj samazināt iesūcināmos biocīdu daudzumus un uzlabot materiāla fizikālās un bioizturības īpašības. Izstrādāta oriģināla pieeja Latvijā augušas priedes un bērza dzīves cikla inventarizācijai, analizēta iegūtā produkta ietekme uz vidi dzīves cikla laikā. VIDEO

LZA PREZIDENTA ATZINĪBAS RAKSTI

  1. Pjezoelektrisko polimēru zinātniskā virziena “restarts” pasaules mērogā

LZA korespondētājloceklis Andris Šutka, Dr.sc.ing. Kaspars Mālnieks, Mg.sc.ing. Linards Lapčinskis, Dr. Peter C. Sherrell, Mg. Nick A. Shepelin, Dr. Amanda V. Ellis. Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Ķīmijas inženierijas departaments, Melburnas universitāte, Austrālija.

Pjezoelektriski materiāli reaģē uz mehānisku iedarbību radot elektrību. Pjezoelektriskie polimēri ir kļuvuši par ārkārtīgi daudzsološiem materiāliem enerģijas iegūšanai, jo to veiktspējas raksturojošie parametri ir salīdzināmi ar pjezoelektrisko keramiku. Pētījumā atklāts un ar īpaša dizaina eksperimentiem pierādīts, ka līdz šim plaši publicētie pētījumi pjezoelektrisko polimēru materiālu jomā neatspoguļo to patieso iekšējo pjezoelektrisko efektu! Tāpat pētījumā izstrādāta skaidra un vienkārša metodika precīza iekšējā pjezoelektriskā efekta mērīšanai pjezoelektriskiem polimēriem. Pētījums ļauj saprast esošo stāvokli mīksto pjezoelektrisko materiālu jomā un ļaus atklāt patiesos veidus, lai uzlabotu to pjezoelektrisko jaudu un nodrošinātu nākamās paaudzes polimēru pjezoelektrisko ģeneratoru izstrādi.

  1. Pastāvīgo magnētu iekārtu pielietojumi alumīnija metalurģijai

Dr.phys. Andris Bojarevičs, Dr.phys. Toms Beinerts, Mg. Reinis Baranovskis, Mg. Mikus Milgrāvis, Mg. Didzis Berenis, Dr.phys. Ilmārs Grants, Bc. Antra Gaile, Dr.phys. Imants Kaldre, Dr.habil.phys. Jurijs Gelfgats. Latvijas Universitātes Fizikas institūts.

Alumīnija industrijā joprojām lieto dažāda veida novecojušas tehnoloģijas, veicot šķidrā metāla maisīšanu un pārsūknēšanu. Nedaudz tiek izmantota šķidra metāla kustināšana ar elektromagnētisko spoļu palīdzību, bet tām ir lieli enerģijas zudumi. Kustības ierosināšanu šķidrā metālā iespējams veikt arī ar liela izmēra pastāvīgajiem magnētiem. Šajā pētījumā tiek veikta eksperimentāla un teorētiska izpēte pielietot liela izmēra, saliktu pastāvīgo magnētu metalurģiskās iekārtas alumīnija metalurģijas industrijā. Pētījuma ietvaros pirmo reizi izgatavots NdFeB magnētu dipols 40 cm diametrā, kas var maisīt šķidru alumīniju bezkontakta ceļā caur 20-50 cm biezu sienu. Pašlaik ir izgatavoti vairāki dažāda veida prototipi, kas tiek izmēģināti rūpnieciskiem pielietojumiem alumīnija sūknēšanai, maisīšanai, kā arī izšķīdušo gāzu izvadīšanai.

   3. Jauna metode fotonu izplatības ceļa noteikšanai difūzajā refleksijā

Dr.phys. Vanesa Lukinsone, Dr.phys. Uldis Rubīns, Dr.phys. Ilona Kuzmina, Mg. Māris Kuzminskis, Mg. Anna Maslobojeva, LZA īstenais loceklis Jānis Spīgulis. Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts.

Difūzā refleksija (atstarošanās no gaismu izkliedējošas vides dziļākiem slāņiem fotonu daudzkārtējas izkliedes rezultātā) var tikt raksturota kvantitatīvi, ja ir zināms fotonu veikto ceļu sadalījums izkliedējošajā vidē. To savukārt nosaka gaismas viļņu garums un attālums starp starojuma ievadīšanas un reģistrēšanas punktiem. Šādus sadalījumus konkrētām izkliedējošām vidēm (piemēram, cilvēka ādai) var skaitliski modelēt, bet līdz šim nebija metodikas to eksperimentālai noteikšanai plašā spektra un ievada-izvada attālumu diapazonā. Ar autoru izstrādāto metodi veiktajos eksperimentos, izmantojot “balto” pikosekunžu lāzeri, un identisku interferences filtru pārus, kā arī jauna veida optisko šķiedru kontaktzondi un oriģinālu dekonvolūcijas algoritmu, pirmo reizi izdevies iegūt datus par remitēto fotonu veiktajiem ceļiem audu maketos un in-vivo ādā pie 35 dažādām spektrāli-telpiskām kombinācijām. Rezultāti 2020. gadā publicēti Q1-žurnālā ar impaktfaktoru 4.23.

  1. Jaunas optiskas un matemātikas metodes attēlu kvalitātes uzlabošanai

Dr. phys. Varis Karitāns, Dr. phys. Sergejs Fomins, Dr.habil.phys. Māris Ozoliņš, Mg. Katrīna Laganovska, Mg. Kārlis Kundziņš. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.

Pētījumi veltīti attēlu kvalitātes uzlabošanai, izmantojot spoguļus, kuru forma ir maināma. Lai attēlu kvalitāti būtu iespējams uzlabot, vispirms jānovērtē optiskie kropļojumi. Optiskie kropļojumi tiek novērtēti, izmantojot gaismas intensitātes mērījumus, un šādi pētījumi kļūst arvien populārāki gan optikā, gan materiālzinātnē, gan arī citās zinātnes jomās. Šajos pētījumos izmantojamā optiskā sistēma ir vienkārša, un tajos lietotie algoritmi analizē datus, kas iegūstami ar lētām attēlu ieguves kamerām, kas izšķir nelielu skaitu intensitātes līmeņu. Vēsturiski pirmo algoritmu ieviešanai bija nepieciešamas daudz sarežģītākas un dārgākas kameras. Minētā metode izmantojama dažādās attēlu kvalitātes uzlabošanas tehnoloģijās, acs optiskās kvalitātes un redzes uztveres uzlabošanā, biooptikā un materiālu struktūras analīzē. Metodes papildu priekšrocība ir tās izmantojamība gadījumā, kad gaismas avots ir vājš.

  1. Izstrādāta ekonomiska un videi draudzīga metode augstvērtīgu organisko vielu iegūšanai

Mg. Lūkass Lukašēvics, Bc. Aleksandrs Čižikovs, PhD Jekaterina Bolšakova, PhD Liene Grigorjeva. Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Jaunu ķīmisko vielu sintēzes metožu izstrāde ir nepieciešams nosacījums medicīnas un citu ar ķīmiju saistītu nozaru attīstībai. Atbilstoši mūsdienu prasībām, tām jābūt resursu mazietilpīgām un videi draudzīgām. Pētījumā izstrādātās sintēzes metodes ļauj ātri un ērti iegūt vērtīgus organiskos savienojumus, izmantojot videi un cilvēkam salīdzinoši nekaitīgus un lētus kobalta katalizatorus. Šī metodoloģija sekmē vajadzīgu zināmu savienojumu iegūšanu un ļauj iegūt jaunas vielas ar noderīgām īpašībām.

  1. Jaunu biodegvielu sintēzes metožu izstrāde

LZA īstenais loceklis Valdis Kampars, Dr.chem. Zane Abelniece, Dr.chem. Kristīne Lazdovica, Mg.chem. Lauma Laipniece, Agita Stanke, Rūta Kampare, Dr.chem. Elīna Sile, Dr.chem. Modris Roze. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūts.

Fosilo enerģijas resursu īpatsvara samazināšana transporta enerģētikā, tādējādi samazinot visas nozares ietekmi uz vidi un klimatu, prasa jaunu tehnoloģiju izstrādi biomasas konversijai degvielās un plašāku elektrotransporta izmantošanu. Lietišķās ķīmijas institūta grupa veica sistemātiskus pētījumus biodegvielu jomā ar mērķi izstrādāt tādas biodegvielu ražošanas tehnoloģijas, kurās kā izejvielas neizmanto pārtikā izmantojamās izejvielas, vai arī izmanto tās, nodrošinot augstāku biodegvielu iznākumu. Pētījumi ietver jaunu metožu izstrādi modernās biodīzeļdegvielas ražošanai un mērķtiecīgākai lignocelulozes biomasas katalītiskajai pirolīzei, kā arī jaunu katalizatoru izstrādi no lignocelulozes iegūtas sintēzes gāzes konversijai degvielās zemā spiedienā un temperatūrā.

  1. Jaunas purīnu atvasinājumu sintēzes metodes un to pielietojums materiālzinātnē

Dr.chem. Irina Novosjolova, Dr.chem. Kaspars Traskovskis, Mg.chem. Armands Sebris, Mg.chem. Jānis Miķelis Zaķis, Mg.chem. Kristers Ozols, Mg.chem. Dace Cīrule, Bc.chem. Andris Jeminejs, Mg.phys. Natālija Tetervenoka, Dr.phys. Anatolijs Mišņovs, Dr.chem. Ērika Bizdēna, Dr.phys. Aivars Vembris, LZA īstenais loceklis Valdis Kokars, LZA īstenais loceklis Māris Turks. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Purīna klases savienojumi zināmi kā nozīmīgi ārstniecības preparāti, un nesen tiem parādījušies arī pielietojumi materiālzinātnē. Jaunu sintēzes metožu izstrāde purīna aizvietošanai paver iespējas radīt līdz šim nezināmas atvasinājumu klases, kas medicīnas ķīmiķiem un materiālzinātniekiem atļauj dizainēt jauna tipa molekulas un to pielietojumus.

Izstrādātas jaunas purīna cikla aizvietošanas iespējas, izmantojot azidogrupu kā reģioselektivitātes slēdzi, kas ļauj apgriezt tradicionālo purīnu aizvietošanas stilu un veidot gan C-N, gan C-S saites. Atklāts arī no azidopurīniem atvasināto 1,2,3-triazolu kā aizejošo grupu pielietojums, izstrādājot jaunas C-C, C-N, C-O un C-P saišu veidošanas metodes purīnos. Jauno metožu vispārīgumu parāda to pārnešanas iespēja uz hinazolīniem un citiem heterocikliem, kas tiek lietoti medicīnas ķīmijā.

Jaunajiem purīna atvasinājumiem novērotas izteiktas luminiscentās īpašības, un uz to bāzes radīti gan jauni metālu jonu sensori, gan organiskās gaismu emitējošās diodes.

  1. Vispusīgs un novatorisks jaunāko parādību un personību Latvijas teātra mākslā atspoguļojums

Tišheizere, E., Rodiņa, I., Jonīte, D. Mellēna-Bartkeviča, L.“Neatkarības laika teātris. Latvijas teātra parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā”. Rīga: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2020.

Kolektīvā monogrāfija veltīta galvenajām Latvijas teātra parādībām un personībām to mijiedarbībā un vēsturiskajā kontekstā no 1990. gada līdz mūsdienām. Monogrāfijā, balstoties jaunās teorētiskās nostādnēs un laikmetīgā ārzemju pieredzē, pētītas personības, virzieni, skolas, teātri, atklājot tradīcijas un inovācijas neviennozīmīgās attiecības, ne tikai aktiermākslā un režijā, bet arī scenogrāfijā.

  1. Noslēgts desmit gadu darbs pie LR Satversmes ievada, nodaļu ievadrakstu un visu pantu zinātnisko komentāru izstrādes

Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima. Autoru kolektīvs LZA korespondētājlocekļa R. Baloža zinātniskajā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020. 720 lpp. ISBN 978998484065. Latvijas Universitāte, Latvijas Vēstnesis.

Izdevums noslēdz vairāk kā 10 gadus ilgušu zinātnisku darbu tiesību zinātnē, un ir daļa no Satversmes ievada un 116 pantu skaidrojuma. Darbs ir unikāls pēc satura, jo tikai šai darbā var iepazīties ar tādiem jautājumiem, par kuriem līdz šim nebija daudz ne tikai zinātniska, bet arī populārzinātniskas informācijas (piemēram, par deputātu skaitu, ievēlēšanas modeli, komisiju, prezidija, darbu, deputātu atalgojumu, pieprasījumiem, parlamentārām izmeklēšanām, deputātu atbildību un neatbildību, u.c.). Sējumi ietver ne tikai visu Satversmes 116 pantu komentārus, bet arī nodaļu ievadrakstus, kuros raksturota attiecīgajā nodaļā aprakstītā konstitucionālā institūcija. Labākai Satversmes izpratnei tajos ietverti specifiski teorijas un ar Satversmes vēsturi saistīti viedokļraksti, kas lasītājam kalpo kā palīgs, lasot attiecīgos pantu komentārus.

  1. Pirmreizējs pētījums par Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionu uzņēmējdarbības atbalsta kopējo sistēmu valsts un atbalsta institūciju darbības efektivitātes paaugstināšanai un sekmīgākai uzņēmējdarbības attīstībai reģionā

Zinātniskā monogrāfija “Uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas konkurētspējas paaugstināšanas iespējas Latvijas - Lietuvas pierobežas reģionos”. [Possibilities of increasing the competitiveness of the business support system in the border regions of Latvia – Lithuania]. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, 2020. 300 lpp. Zinātniskais redaktors Dr.oec. Jānis Vanags. Autori: Dr.oec. Jānis Vanags, Dr.paed. Ņina Linde, LZA īstenā locekle Baiba Rivža, Dr.oec. Maksym Bezpartochnyi, Dr.oec. Viktoriia Riashchenko.

Unikāla monogrāfija par Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionu uzņēmējdarbības atbalsta kopējo sistēmu valsts un atbalsta institūciju darbības efektivitātes paaugstināšanai un sekmīgākai uzņēmējdarbības attīstībai reģionā. Šādas kopējās sistēmas izveidošana ir bezprecedenta gadījums Baltijas valstu pastāvēšanas vēsturē. Balstoties sistēmiskā pieejā, tika analizēta Latvijas un Lietuvas uzņēmējdarbības atbalsta aktuālā vide, kā arī strādājošo atbalsta organizāciju darbības efektivitāte, noteikta labā pieredze un prakse, izstrādāti praktiski ieviešamie uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju sadarbības modeļi, kā arī izstrādātas nozīmīgas rekomendācijas politikas veidotājiem uzņēmējdarbības atbalsta efektivitātes paaugstināšanai pierobežas reģionos.

Pētījums ir veikts pēc Zemgales plānošanas reģiona pasūtījuma projekta Nr. LLI-131 “Uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas izveide un pieejamība Zemgalē, Kurzemē un Ziemeļlietuvā (Biznesa atbalsts)” Interreg V-A Latvija-Lietuva 2014.–2020. gada programmas ietvaros. Pētījumu finansēja Eiropas Savienība.

 

Izvērtējot konkursam par 2019. gada nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem iesniegtos 44 pieteikumus, Latvijas Zinātņu akadēmija nosauca desmit nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē, kā arī piešķīra septiņus LZA prezidenta Atzinības rakstus. Uzvarētāju vidū ir Latvijas vadošo zinātnisko institūciju pētnieku veikums, gan teorētiskie, gan lietišķie pētījumi atspoguļo mūsdienu zinātnes starpnozaru raksturu, kā arī apliecina Latvijas un ārvalstu zinātnieku veiksmīgo sadarbību. 2020. gada 6. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā pulcējās valsts un valdības amatpersonas, uzņēmēji, akadēmisko aprindu, zinātnisko institūciju un sabiedrības pārstāvji, lai kopīgi svinētu svētkus Zinātnei, par kādiem gadu gaitā kļuvusi gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu konkursa laureātu godināšana.

Latvijas Zinātņu akadēmija izsaka pateicību AS "Balticovo", AS "Latvijas Finieris", holdingkompānijai "LNK Group", AS "Latvenergo", AS "Latvijas Gāze", LVMI "Silava", kā arī LR Zemkopības ministrijai par sniegto atbalstu apbalvošanas ceremonijas organizācijā!

2019. gada nozīmīgākie sasniegumi zinātnē (pdf)

LZA prezidenta Atzinības raksti 2019. gada zinātnes sasniegumiem (pdf)

Fotogalerija

Video

LZA prezidenta Ojāra Spārīša uzruna, I (29.01.2020.)

LZA prezidenta Ojāra Spārīša uzruna, II (06..02.2020.)

Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2019. gadā (10 videosižeti) 

1. Veikti teorētiski aprēķini jauniem materiāliem enerģijas iegūšanai un uzkrāšanai. LZA korespondētājloceklis Roberts Eglītis, LZA akadēmiķis Juris Purāns, Dr.phys. Jānis Kleperis, Dr.phys. Anatolijs Popovs un Dr. Ran Jia (ĶTR) Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Teorētiskās ķīmijas institūts, Jilin Universitāte (ĶTR) (video)

2. Atklāts jauns organiskās sintēzes reaģents ar lielu pielietošanas potenciālu medicīnas ķīmijā. Mg.chem. Renāte Melngaile, Bc.chem. Armands Kazia, Artūrs Sperga, Dr.sc.nat. Jānis Veliks Latvijas Organiskās sintēzes institūts (video)

3. “Latvijas mākslas vēsture III: 1780–1890”: daudzpusīgs pētījums par tēlotājas mākslas, grāmatu mākslas, arhitektūras, profesionālās lietišķās mākslas, tautas mākslas un mākslas dzīves attīstību Latvijas teritorijā vairāk nekā simt gados no 18. gs. beigām līdz 1890. gadam. “Latvijas mākslas vēsture III: 1780–1890”. Sastādītājs un zinātniskais redaktors Eduards Kļaviņš. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2019. 1. grām. 424 lpp., 627 att.; 2. grām. 392 lpp., 537 att. Angļu izdevums “Art History of Latvia III: 1780–1890”. Tulk. Stella Pelše. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts (video)

4. “Latvija: kultūru migrācija”: pirmais Latvijā un pasaulē tapušais skatījums uz vairāku kultūru mijiedarbes ainu kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji. Starptautiskās zinātniskās domas kontekstā pirmoreiz definēts kultūru migrācijas jēdziens, veidi, saistība ar atšķirīgām pieejām kultūras pētniecībā. Monogrāfija “Latvija: kultūru migrācija”. Atbildīgā redaktore Anita Rožkalne. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2019. 808 lpp.. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Latvijas Universitāte, Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts (video)

5. “Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos”: pirmreizējs pētījums, kurā dokumentēts laika posms Zviedrijas latviešu trimdas vēsturē, atklājot radošas personības skaudro ikdienu un spēju saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko Latvijas Zinātņu akadēmija. Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2019. gadā 3 kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību. Inguna Daukste-Silasproģe. Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos. Rīga: LU LFMI, 2019, 544 lpp.. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) (video)

6. Izstrādāta jauna līdzstrāvas elektroapgādes sistēma ražošanas industrijai. LZA akadēmiķis Leonīds Ribickis, Dr.sc.ing. Oskars Krievs, Dr.sc.ing. Pēteris Apse-Apsītis, Dr.sc.ing. Dāvis Meike, Dr.sc.ing. Andrejs Stepanovs, Mg.sc.ing. Ansis Avotiņš, Mg.sc.ing. Armands Šenfelds, Mg.sc.ing. Kristaps Vītols, Mg.sc.ing. Maksims Vorobjovs, Mg.sc.ing. Mārcis Priedītis, Mg.sc.ing. Artūrs Paugurs, Mg.sc.ing. Oskars Bormanis. Rīgas Tehniskā universitāte, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts (video)

7. Vispusīga redzes sistēmas funkcionalitātes izpēte darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko 3D ekrānu. Mg. Tatjana Pladere, Mg. Karola Panke, Mg.math. Māra Delesa-Vēliņa, Bc. Viktorija Andriksone, Bc. Vita Konošonoka, Bc. Gunita Jankovska, stud. Kristaps Kļava, stud. Marina Seļezņova, rezidents Reinis Pitura, Dr.phys. Gunta Krūmiņa Sadarbības partneri: Dr.sc.ing. Krišs Osmanis, Mg.sc.ing. Ilmārs Osmanis, Dr.phys. Roberts Zabels, Mg. sc.comp. Rendijs Smukulis, Mg.sc.ing. Una Kandere Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, sadarbībā ar SIA “LightSpace Technologies” un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultāti (video)

8. Jaunu specifisku mutāciju lēnā miozīnu saistošā proteīna C gēna atklāšana un saistīšana ar jaunu, līdz šim neaprakstītu pārmantotu neiromuskulāro fenotipu – miogēnu tremoru un miopātiju. Mg.biol. Jānis Stāvusis, Dr.med. Baiba Lāce, Mg.biol. Dita Kidere, Dr.biol. Inna Iņaškina Latvijas Biomedicīnas Pētniecības un studiju centrs (video)

9. Izstrādāta konceptuāli jauna pieeja augstas emisijas nodrošināšanai cietvielās. Mg.chem. Kaspars Leduskrasts, Dr.chem. Artis Kinēns, LZA akadēmiķis Edgars Sūna Latvijas Organiskās sintēzes institūts (video)

10. Starpdisciplinārs pētījums par vienvecuma egļu mežiem Latvijā. Dr.silv. Jurģis Jansons, Mg.silv. Jānis Donis, LZA akadēmiķis Tālis Gaitnieks, LZA korespondētājloceklis Āris Jansons, Dr.silv. Dagnija Lazdiņa, Dr.silv. Zane Lībiete, LZA korespondētājloceklis Dainis Edgars Ruņģis, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts ‘’Silava’’ (video)

Atskats uz ceremonijas "Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2019. gadā" norisi (1 videosižets)

"Izstāsti Latvijai" 1. raidījums

"Izstāsti Latvijai" 2. raidījums

Par 2018. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē atzīti 12 autoru un autoru kolektīvu pētījumi un izgudrojumi, un pieci autoru darbi apbalvoti ar LZA prezidenta Atzinības rakstu. 

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšanu Latvijas Zinātņu akadēmija uzsāka 2002. gadā. Kā uzsvēra LZA prezidents Ojārs Spārītis, atklājot 2017. gada zinātnes sasniegumu konkursa laureātu apbalvošanas ceremoniju: "Mūsu mērķis nav tikai lepoties ar pazīstamu zinātnieku sasniegumiem, bet iepazīt aizvien jaunu Latvijā izglītību ieguvušu un savu zinātnieka karjeru veidojošo pētnieku vārdus, izprast, ko Latvijas zinātne ir atklājusi jaunu milzīgajā jaunās informācijas, zināšanu un pasaules pieredzes okeānā un kā šie izgudrojumi, pētījumi un inovācijas spēj stiprināt valsts ekonomiku un aizsardzību, būt saistoši Latvijas uzņēmējdarbībai un interesanti mūsu sadarbības partneriem globālajā pasaulē".

Par LZA organizētā zinātnes sasniegumu konkursa popularitāti Latvijas zinātniski pētniecisko institūciju vidē liecina pakāpeniski pieaugošais konkursa dalībnieku skaits. LZA zinātnes sasniegumu konkursam 2018. gadā tika iesniegts 51 pieteikums. 

Latvijas Zinātņu akadēmija pateicas par atbalstu AS LNK Industries, AS Dzintars, SIA Roche, SIA Itera Latvija, VAS Latvijas Dzelzceļš un AS Latvenergo!

Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikums "Gada balva zinātnē" apbalvošanas ceremonijā (pdf)

Latvijas Zinātņu akadēmija. Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2018. gadā (pdf)

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Atzinības raksti (pdf)

Video

  1. Cilvēka šūnās atrasta neparasta DNS forma ar neparastu iepakojumu un genoma apkalpošanas funkciju. Dr.biol. Kristīne Salmiņa, LZA akadēmiķe Dr.habil.med. Jekaterina Ērenpreisa, Dr.biol.Tālivaldis Freivalds, Dr.biol. Turs Selga, Mg. Germanis Sorokins, Jēkabs Krīgerts (Mg. students). Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte. 
  2. Pirmo reizi starpdisciplināri aplūkota izcilā 18. gadsimta Baltijas vācu teologa un literāta Gotharda Frīdriha Stendera personība un darbība plašā Eiropas apgaismības kontekstā. Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) und die Aufklärung im Baltikum im europäischen Kontext / Gotthard Friedrich Stender (1714–1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts. LU LFMI, 2018. Sast. LZA īstenā locekle Dr.philol. Māra Grudule. Latvijas Universitāte, Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI). 
  3. Pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas sniegta aptveroša pēckara desmitgades (1944-1953) mūzikas norišu aina uz Latvijas PSR politisko un sabiedrisko kolīziju fona. Arnolds Laimonis Klotiņš. Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944–1953. LU LFMI, 2018. Latvijas Universitāte, Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 
  4. Pirmo reizi zinātniskajā apritē ievadīti jauni fakti par 20. gadsimta sākuma jūgendstila arhitektūras mantojuma vietu un nozīmi Latvijas mūsdienu kultūrvidē. Jānis Krastiņš. Jūgendstila arhitektūra Latvijā = Art Nouveau Architecture in Latvia. Rīga: Madris, 2018. 304 lpp. (latviešu un angļu valodā). 
  5. Mūsdienu ekonomikas un sabiedrības kompleksa izpēte un instrumenti viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanai Latvijā. Monogrāfija “Simtam pāri. Viedā Latvija”, 2018, 416 lpp. Galvenā redaktore EKOSOC-LV vadītāja LZA akadēmiķe Baiba Rivža, zinātniskā redaktore Dr.oec. Elita Jermolajeva, atbildīgā redaktore Ausma Mukāne. 
  6. Jauna energoefektīva metode ilgi spīdošo pārklājumu iegūšanai uz metāliem. Mg.phys. Ivita Bite, Mg.phys. Guna Krieķe, Mg.phys. Aleksejs Zolotarjovs, Mg.phys. Katrīna Laganovska, Bc.phys. Krišjānis Auziņš, Virgīnija Vītola, Dr.phys. Krišjānis Šmits, Dr.habil.phys. Larisa Grigorjeva, Dr.habil.phys. Donats Millers, LZA akadēmiķis Dr.habil.phys. Linards Skuja. Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts. 
  7. Izstrādāta jauna neironu mašīntulkošanas tehnoloģija. Dr.sc.comp. Mārcis Pinnis, Mg.sc.comp. Rihards Krišlauks, Mg.sc.comp. Matīss Rikters, B.sc.comp. Roberts Rozis, Dr.sc.comp. Raivis Skadiņš, Mg.sc.comp. Valters Šics, B.mgt. Artūrs Vasiļevskis, Dr.sc.comp. Andrejs Vasiļjevs, LZA korespondētājloceklis Dr.habil.sc.comp. Juris Borzovs, Dr.sc.comp. Jānis Zuters. SIA “Tilde”, Latvijas Universitāte. 
  8. Konceptuāli jauni nanoģeneratori mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā. Dr.sc.ing. Andris Šutka, Dr.sc.ing. Kaspars Mālnieks, Dr.phys. Artis Linarts Mg.sc.ing. Linards Lapčinskis, Dr.phys. Juris Blūms, Mg.sc.ing. Ilgvars Gorņevs, Mg.sc.ing. Vilnis Jurķāns, Mg.sc.ing. Astrīda Bērziņa, LZA akadēmiķis Dr.habil.phys. Māris Knite. Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija un Tehniskās fizikas institūts. 
  9. Uz augu vīrusu bāzes izveidota universāla vakcīnu tehnoloģija hronisku saslimšanu ārstēšanai. Dr.biol. Ina Baļķe, Mg.biol. Gunta Reseviča, Vilija Zeltiņa, LZA korespondētājloceklis Dr.biol. Andris Zeltiņš. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC).
  10. Perifērās inervācijas loma ādas brūču dzīšanas procesā Dr.pharm.Vadims Parfejevs, Prof. Una Riekstiņa, Prof. Lukas Sommer (Cīrihes Universitāte). Latvijas Universitāte, Medicīnas fakultāte. 
  11. Ar zinātniskiem pētījumiem pamatota smiltsērkšķu ekstraktu izstrāde jaunlopu veselības uzlabošanai. LZA korespondētājlocekle Dr.sc.ing. Dalija Segliņa, Dr.sc.ing. Pawel Gornas, Dr.sc.ing. Vitalijs Radenkovs, Dr.med.vet. Laima Liepa, Dr.med.vet. Ilmārs Dūrītis, Dr.med.vet. Inga Pigiņka-Vjačeslavova, Mg.med.vet. Evita Zolnere. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Veterinārmedicīnas fakultāte, Dārzkopības institūts. 
  12. Izstrādāts inovatīvs process multifunkcionāla nanoporaina oglekļa iegūšanai. Dr.habil.chem. Gaļina Dobele, Mg. Aleksandrs Volperts, LZA īstenais loceklis Dr.ing. Aivars Žūriņš, Mg. Lilija Jašina, Mg. Ance Pļavniece, Ing. Dmitrijs Djačkovs. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts.

Fotogalerija

LZA arhīvs 

"Gada balva zinātnē 2018" noslēguma ceremonija

Video

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša uzruna 

LZA "Gada balva zinātnē 2018" svinīgā apbalvošanas ceremonija 2019. gada 8. februārī 

Pirmais raidījums "Izstāsti Latvijai" 

Otrais raidījums "Izstāsti Latvijai"

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja Edvīna Bērziņa runa

AS ''Latvenergo'' izpētes un attīstības direktora Māra Baloža runa

2017. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē. Papildus tika piešķirti seši LZA prezidenta Atzinības raksti.

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšana tika sākta pirms 15 gadiem - 2002. gadā. LZA organizētais zinātnes sasniegumu konkurss gadu gaitā guvis arvien lielāku popularitāti zinātnieku vidū, kā arī iemantojis plašu rezonansi sabiedrībā. Šobrīd tas ir viens no prestižākajiem konkursiem visu nozaru zinātnēs Latvijā, par to liecina arī iesniegto un nominēto pētījumu, projektu, monogrāfiju, praktisko zinātnisko izmēģinājumu izcilība un unikalitāte ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā mērogā.

LZA prezidenta Ojāra Spārīša uzruna pasākuma „Gada balva zinātnē 2017" atklāšanā, 2018. gada 16. februārī (pdf)

Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2017. gadā (pdf)

LZA prezidenta Atzinības raksta laureāti 2017. gadā (pdf)

Fotogalerija

2017. gada nozīmīgāko sasniegumu Latvijas zinātnē apbalvošanas ceremonija, 2018. gada 16. februārī (Jānis Brencis)

Video

1. Oriģināla topoloģiskā funkcionēšanas modelēšanas teorija nodrošina drošu un kvalitatīvu programmatūras arhitektūras konstruēšanu no sākuma līdz izstrādes beigām un tās saglabāšanu uzturēšanas laikā, tiks izmantota jauna IT starptautiskā standarta izstrādāšanā. VIDEO

Jānis Osis, Uldis Doniņš. „Topoloģiskā UML modelēšana: uzlabota domēna modelēšanas un programmatūras izstrādes pieeja. Teorētiskais pamats programmatūras izstrādei". Elsevier, Kembridža, Masačūsetsa, ASV,  2017, 253 lpp. (Janis Osis and Uldis Donins. "Topological UML Modelling. An improved approach for domain modelling and Software development". Elsevier, Cambridge, Massachusetts, USA, 2017, 253 pp.).

LZA goda loceklis Jānis Osis, Dr.sc.ing. Uldis Doniņš. Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūts.

2. Izpētīts zirnekļu tīkla veidošanās molekulārais mehānisms un novērtēta mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas procesa līdzība dabiskajam. VIDEO

LZA korespondētājloceklis Kristaps Jaudzems, Mg.chem. Mārtiņš Otikovs. Latvijas Organiskās sintēzes institūts (LOSI) sadarbībā ar Karolinska institūtu. Zviedrijā (Karolinska Institutet) un Analītisko zinātņu institūtu Francijā (Institute of Analytical Sciences, ISA).

3. Izstrādāts jauns savienojums E1R atmiņas procesu uzlabošanai un epilepsijas ārstēšanai. VIDEO

Dr.med. Līga Zvejniece, Dr.pharm. Edijs Vāvers, Dr.biol. Baiba Švalbe, Dr.chem. Maksims Vorona, LZA akadēmiķe Maija Dambrova, LZA akadēmiķis Grigorijs Veinbergs, LZA akadēmiķis Ivars Kalviņš (Latvijas Organiskās sintēzes institūts), Dr.biol. Ilga Misāne, Dr.med. Ilmārs Stonāns (AS „Grindeks")

4. Persistentu vīrusu infekciju iesaiste nervu sistēmas slimību attīstībā: pirmo reizi atklāts, ka vīrusi var integrēties šūnas genomā, bet infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē. VIDEO

Dr.habil.biol. Svetlana Čapenko, Dr.med. Santa Rasa, Dr.med. Sandra Skuja, Dr.habil.med. Valērija Groma, LZA akadēmiķe Modra Murovska. Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Anatomijas un antropoloģijas institūta Starpkatedru elektronmikroskopijas laboratorija.

5. Apkopojot vēstures, organoloģijas, folkloristikas, valodniecības un citus datus, izstrādāts kvalitatīvi jauns pētījums par Latvijā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem. VIDEO

Valdis Muktupāvels. „Tautas mūzikas instrumenti Latvijā". Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2017, 320 lpp.

6. Pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā. VIDEO

Māra Grudule. „Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos", Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017, 416 lpp.

7. Pētījumā atklāts, kā sociāldemokrāts Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju, par latviešu nacionālās valsts vīzijas veidotāju ar tālu skatu vienotajā nākotnes Eiropā un pasaulē. VIDEO

Gundega Grīnuma. „Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni", Mansards, 2017, 968 lpp.

8. Sintezēti jauni materiāli, kas pielietojami infrasarkanā starojuma pārveidotājiem un baltās gaismas avotiem. VIDEO

LZA akadēmiķis Uldis Rogulis, Dr.habil.phys. Māris Spriņģis, Dr.phys. Anatolijs Šarakovskis, Dr.phys. Jurģis Grūbe, Dr.phys. Andris Fedotovs, Dr.phys. Edgars Elsts, Mg.sc.ing. Guna Krieķe, Mg.phys. Andris Antuzevičs, Mg.phys. Meldra Ķemere. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.

9. Izstrādāta programmatūra energosistēmas elektroenerģijas cenu samazināšanai, tās modelēšanai, vadībai un attīstības plānošanai. VIDEO

LZA korespondētājloceklis Antans Sauhats, Mg.sc.ing. Zane Broka, Mg.sc.ing. Kārlis Baltputnis, Dr.sc.ing. Romāns Petričenko, Dr.sc.ing. Gatis Junghāns, Dr.sc.ing. Oļegs Linkevičs, Dr.sc.ing. Laila Zemīte, LZA goda loceklis Namejs Zeltiņš, Dr.sc.ing. Renāta Varfolomejeva, Dr.sc.ing. Ļubova Petričenko, Dr.sc.ing. Jevgeņijs Kozadajevs. Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūts

10. Izstrādāts efektīvs siltumizolācijas materiāls: putupoliuretāna kompozīcija, kur izmantota Latvijā iegūstamā rapšu eļļa. VIDEO

Dr.habil.chem. Uldis Stirna, LZA korespondētājloceklis Uģis Cābulis, Dr.sc.ing. Vladimirs Jakušins, Mg.sc.ing. Miķelis Kirpļuks,  Mg. Anda Fridrihsone. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

11. Inovatīvi olbaltumvielām un šķiedrvielām bagāti pārtikas produkti no Latvijā audzētiem pākšaugiem. VIDEO

LZA korespondētājlocekle Sandra Muižniece-Brasava, Dr.sc.ing. Asnate Ķirse, Dr.sc.ing. Liene Strauta, Dr.sc.ing. Ruta Galoburda, LZA korespondētājlocekle Daina Kārkliņa, Bc.sc.ing. Evija Puiškina. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Pārtikas tehnoloģijas fakultāte

12. Pētījumā par farmaceitisko savienojumu atlikumu izplatību Latvijas apkārtējās vides objektos un to koncentrācijas samazināšanas iespējām piedāvātas vairākas perspektīvas un efektīvas farmaceitisko atliekvielu koncentrācijas samazināšanas tehnoloģijas. VIDEO

Dr.chem. Vadims Bartkevičs, Dr.biol. Olga Mutere, Dr.chem. Ingars Reinholds, Dr.chem. Iveta Pugajeva, Dr.chem. Dzintars Začs, Latvijas Universitātes doktoranti Ingus Pērkons un Jānis Ruško. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Latvijas Universitāte.

Latvijas Zinātņu akadēmija, izvērtējot vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus dažādās zinātņu nozarēs, 2016. gadā nosauca 11 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē. Papildus tika piešķirti seši LZA prezidenta Atzinības raksti.

Nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2016. gadā (pdf).

LZA prezidenta Atzinības raksta laureāti 2016. gadā (pdf).

Fotogalerija 

“Gada balvas 2016 zinātnē” svinīgā apbalvošanas ceremonija, Rīgas Motormuzejs, 2017. gada 14. februāris (foto - Jānis Brencis)

Video  

1. Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze. Lokanas magnētiskās stīgas ārējos laukos spēj kustēties līdzīgi mikroorganismiem, ko iespējams izmantot mikrodzinējos, mikromaisītājos, nanorobotos un līdzīgās mikroierīcēs. Darbu kopa aptver lokanu magnētisku stīgu teorētiskos modeļus, skaitliskos algoritmus to uzvedības modelēšanai un protokolus to sintēzei. Rezultāti 2016. gadā publicēti prestižos starptautiskos zinātniskos žurnālos.

LZA akadēmiķis Andrejs Cēbers, Dr.phys. Kaspars Ērglis. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

2. Saules sistēmas mazo planētu - asteroīdu pētījumi. 72 publikāciju ciklā apkopoti ilggadīgi mazo planētu pētījumu, kas veikti Baldones observatorijā, rezultāti. Atklāti 48 jauni Saules sistēmas asteroīdi un precizētas 826 asteroīdu orbītas, pateicoties 3511 mazo ķermeņu astrometrisko pozīciju noteikšanai. Pilnveidota teorija Centaura tipa asteroīdu orbītu evolūcijas prognozēšanai.

Dr.phys. Ilgmārs Eglītis. Latvijas Universitātes Astronomijas institūts.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

3. Apkopoti fundamentālie pētījumi par meldonija (mildronāta) farmakoloģiskajiem efektiem un izskaidroti tā uzkrāšanās mehānismi organismā. Meldonija aktivitātes pamatā ir L-karnitīna un tā metabolītu, acilkarnitīnu un trimetilamīna N-oksīda, līmeņu samazināšana, kam seko adaptīvas izmaiņas enerģijas metabolismā. Šie molekulārās darbības mehānismi nodrošina meldonija aktivitāti, ārstējot kardiovaskulārās saslimšanas, aterosklerozi un diabēta komplikācijas. Farmakoloģiskā acilkarnitīnu un trimetilamīna N-oksīda līmeņu samazināšana novērš mitohondriju bojājumus un aizsargā sirds un citus audus pret išēmiju un metabolo stresu. Meldonijs uzkrājas organismā ilgstoši pēc tā uzņemšanas beigām, jo tā aktīvo transportu audos nodrošina organisko katjonu transportproteīns OCTN2.

LZA akadēmiķe Maija Dambrova, Dr.pharm. Marina Makrecka-Kūka, Dr.pharm. Reinis Vilšķērsts, Dr.pharm. Elīna Makarova, Dr.pharm. Jānis Kūka, LZA korespondētājloceklis Edgars Liepiņš. Latvijas Organiskās sintēzes institūts

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

4. Noslēgts nozīmīgs latviešu folkloras pētniecības posms, veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli formas un satura problēmu izpētei.Ar cikla „Trejādas saules" piekto grāmatu - zinātnisko monogrāfiju "Mitoloģiskā Saule" (2016) folkloras pētniece Ph.D. Vaira Vīķe-Freiberga noslēdz ilgu un nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu, kas veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli formas un satura problēmu izpētei.  Autores pētnieciskā darba rezultātiietverti piecās grāmatās: „Kosmoloģiskā saule" (1997), „Hronoloģiskā saule" (1999), „Meteoroloģiskā saule. Siltā saule" (2002), „Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule" (2011). Saules dziesmu analīzē rastas atbildes uz jautājumiem gan par tautasdziesmu nozīmi vispār, gan tautasdziesmu poētiku, valodas izteiksmes īpatnībām, gan tekstu strukturēšanas paņēmieniem, gan teorētiskos jautājumos par atšķirībām starp mutvārdu un rakstīto valodu. Vairas Vīķes-Freibergas zinātniski pētnieciskais darbs folkloristikā lielā mērā balstīts kopā ar informācijas zinātņu speciālistu Ph.D. Imantu Freibergu īstenotajā latviešu tautasdziesmu datorizācijā - ciparu formā iegūtais dziesmu korpuss ir bijis galvenais saules dainu izpētes avots. Autore skaidrojusi, kas ir mitoloģija, apskatot mitoloģiju Rietumu vēstures spogulī, aplūkojusi mitoloģijas definīcijas, baltu un latviešu mitoloģiju,rosinājusi diskusiju par naratīvo vēstījumu kā mitoloģijas noteicošo īpašību, par mitoloģijas un poēzijas kopsakarībām, kā arī meklējusi atbildes uz atsevišķiem reliģijas aksioloģijas jautājumiem.

Monogrāfija „Trejādas saules. Mitoloģiskā Saule". Rīga: Pētergailis, 2016, 488 lpp., autore: LZA akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

5. Būtisks ieguldījums  Latvijas arhitektūras vēsturē - pētījums par Rīgas arhitektūru 17. gadsimtā. Dr.art. Annas Ancānes snieguma novatorisko nozīmi apliecina pievēršanās 17.gs. Rīgas arhitektūras vēsturei, kas ilgu laiku palikusi ārpus mākslas vēsturnieku interešu loka, tādējādi grāmata ir uzskatāma par pirmo nozīmīgo publicēto pētījumu, kas vispusīgi atspoguļo pilsētas attīstību periodā, kad viduslaiku Rīga pārtapa par jauno laiku baroka pilsētu. Uz visu izzināto materiālu pamata autore izsmeļoši raksturo 17.gs. pilsētas nocietinājumu sistēmas un pilsētbūvnieciskās izmaiņas, jauninājumus sakrālo un sabiedrisko funkciju ēku arhitektūrā, dzīvojamo namu tipoloģiju, arhitektoniku, apdari un dekoru. Īpaši jāatzīmē zinātnieces pievēršanos tiem ietekmju maršrutiem, kas izceļ Rīgu tālaika eiropeiskās arhitektūras kontekstā. Dr.art. Annas Ancānes pētījums vērtējams kā būtisks ieguldījums Latvijas arhitektūras vēsturē.

Grāmata „Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gadsimta otrajā pusē". Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2016, 447 lpp., Latvijas Mākslas akadēmija, autore: Anna Ancāne.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

6. Analītisks un  pētnieciski aktuāls pārskats par Latvijas kultūras izaugsmei būtisko laiku no Pirmā pasaules kara un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai (1915-1940). Izdevums publicēts atsevišķi latviešu un angļu valodā, pirmo reizi piedāvājot visus vizuālās mākslas veidus aptverošu, analītiski izvērstu un pētnieciski aktuālu pārskatu par Latvijas kultūras izaugsmei būtisko laiku no Pirmā pasaules kara gadiem un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai totalitāro lielvaru agresijas rezultātā. Dažas no jomām vispārējās mākslas vēstures žanra veikumos iepriekš nebija iekļautas vispār (fotogrāfija, dizains) vai ideoloģisko šķēršļu un nepietiekama izpētes stāvokļa dēļ tika aplūkotas ļoti fragmentāri (mākslas dzīve, grāmatu māksla, scenogrāfija u.c.). „Latvijas mākslas vēstures" V sējums seko Eduarda Kļaviņa sastādītajam un pirms diviem gadiem izdotajam IV sējumam „Neoromantiskā modernisma periods. 1890-1915", kas izpelnījās Latvijas zinātnes sasnieguma godu 2014. gadā un ir atzinīgi recenzēts starptautiskajā zinātniskajā periodikā (Centropa, Kunstchronik, Kunstiteaudislikke Uurimusi). Projekta tematiskajā programmā ir paredzēti septiņi sējumi, aptverot laiku no aizvēstures līdz mūsdienām. Pašlaik sagatavošanā ir I un III sējuma materiāli.

Izdevums „Latvijas mākslas vēsture V: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940" Eduarda Kļaviņa sastādījumā un zinātniskajā redakcijā. 2016, 694 lpp., Latvijas Mākslas akadēmija, autori: Dr.habil.art. Eduards Kļaviņš, Dr.art. Stella Pelše,  Mg.art. Anita Vanaga, LZA goda doktors Dr.art.h.c. Valdis Villerušs, Dr.art. Katrīna Teivāne-Korpa, Mg.art. Ilze Martinsone, Mg.art. Rūta Rinka un Mg.art. Marta Šuste.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

7. Apjomīgākā zinātniskā monogrāfija augļkopības nozarē pēdējo 50 gadu laikā. Izdevums ietver gan augļkopības teoriju, gan praksi, kā arī sniedz ieskatu Latvijas augļkopības zinātnes vēsturē. Grāmata padziļināti iepazīstina ar augļaugu bioloģiju, to bioķīmiskajiem un fizioloģiskajiem procesiem. Tiek analizēta vides ietekme un risinājumi augu stresa mazināšanā. Liela vērība veltīta ziemcietībai kā vienam no limitējošiem faktoriem augļaugu audzēšanā. Grāmata iepazīstina ar mērenā klimata augļaugu sugām un šķirnēm un raksturo mūsdienās lietotās augļaugu selekcijas metodes, t.sk. molekulārās bioloģijas metožu izmantošanas iespējas, kā arī sasniegumus selekcijā Latvijā un pasaulē. Balstoties uz jaunākajiem pētījumiem un pieredzi Latvijā un ārvalstīs, aprakstītas tradicionālās un modernās tehnoloģijas augļaugu pavairošanā, dārzu ierīkošanā un kopšanā, ražas uzglabāšanā.

Monogrāfija "Augļkopība". LV, Augļkopības institūts,  Dārzkopības institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2015*, 544 lpp., autori: Dr.biol. Laila Ikase (atbildīgā redaktore), Dr.biol. Sarmīte Strautiņa,  Dr.agr. Māra Skrīvele, Mg.agr. Inese Drudze, Dr.agr. Daina Feldmane, Dr.agr. Edgars Rubauskis, un vēl 24 autoru kolektīvs.

*grāmata izdota 2015. gada decembrī.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

8. Izveidota precīza, ātra un praktiski izmantojama datorizētas semantiskās analīzes tehnoloģija.Izveidota precīza, ātra un praktiski izmantojama datorizētas semantiskās (t.i. attiecības starp zīmēm/simboliem un to, ko tie reprezentē) analīzes tehnoloģija. Izstrādāta inovatīva mašīnmācīšanās metode un radīts pasaulē precīzākais rīks angļu valodas semantiskam attēlojumam. Tehnoloģija pielāgota arī latviešu valodai un ieviesta aģentūras LETA automātiskajā mediju ziņu monitoringā.

LZA korespondētājloceklis Guntis Bārzdiņš, Mg. Didzis Goško, Mg. Pēteris Paikens, Dr.sc.comp. Normunds Grūzītis. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts

Prezentācija (pdf) Video  (Zinātnes fonds)

9. Noskaidrota vienpavediena RNS bakteriofāgu AP205 un MS2 trīsdimensionālā struktūra. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātnieki ir noskaidrojuši bakteriofāga AP205 vīrusveidīgās daļiņas (VVD) struktūru, kā arī bakteriofāga MS2 asimetrisko struktūru. Bakteriofāga AP205 VVD struktūru izdevās aprēķināt kombinējot trīs dažādas metodes trijās Eiropas valstīs- rentgenstruktūranalīzi (BMC), krio-elektronmikroskopiju (Nīderlande) un cietās fāzes kodolmagnētisko rezonansi (Francija, t.sk. Latvijas Organiskās sintēzes institūta vieszinātnieks Dr.chem. Kristaps Jaudzems). Rezultātā noskaidrojās, ka evolūcijas gaitā AP205 VVD struktūra ir izveidojusies stipri atšķirīga no radniecīgiem vīrusiem, jo daļa no proteīna ķēdes N- gala ir pārceļojusi uz C-galu. Rezultātā, abi apvalka proteīna gali ir novietotiuz VVD virsmas, kas ir īpaši nozīmīgs faktors jaunu vakcīnu konstruēšanā. Savukārt, bakteriofāgs MS2 ir pirmais vīruss pasaulē, kuram noteikta pilna asimetriskā struktūra vidējā 7Å izšķirtspējā - ieskaitot apvalka proteīnu un genomu. Pētījumam ir ievērojama fundamentāla nozīme, jo pirmo reizi ir gūti neapstrīdami pierādījumi tam, ka vīrusam var būt stingri definēta genoma trīsdimensionālā struktūra.

Bc. Mihails Šišovs, Dr.biol. Jānis Rūmnieks, Dr.biol. Andris Kazāks, Mg. Svetlana Koteloviča, Bc. Ināra Akopjana, LZA akadēmiķis Kaspars Tārs
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar kolēģiem no Nīderlandes, Francijas un Spānijas.

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

10. Izveidota jauna pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu klase. Atklāta jauna nepeptīdisko inhbitoru klase, kas uzrāda augstu malārijas gremošanas plasmepsīnu inhbitoro aktivitāti un selektivitāti kā arī daudzsološu parazīta Plasmodium falciparum augšanas inhibīciju asinsšūnu testos. Šīs īpašības ļauj izvirzīt jaunatklātās klases pārstāvjus kā perspektīvus līdersavienojumus pretmalārijas zāļvielu izveidošanai. Pētījums ietver fragmentu skrīningu ar KMR, proteīnu kristalogrāfiju un rentgenstruktūranalīzi, datormodelēšanu, bioķīmiskos testus un modernās sintēzes metodes, sekmīgi sadarbojoties dažādu zinātnes nozaru speciālistiem.

Mg. Dace Rasiņa (Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LOSI), Mg. Mārtiņš Otikovs (LOSI), Mg. Jānis Leitāns (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, BMC), Dr. Rosario Recacha (LOSI), Dr.chem. Oleksandr V.Borysov (LOSI), Mg. Iveta Kaņepe-Lapsa (LOSI), Dr.chem. Ilona Domračeva (LOSI), Mg. Teodors Panteļejevs (LOSI), LZA akadēmiķis Kaspars Tārs (BMC), Dr.chem. Kristaps Jaudzems (LOSI), LZA korespondētājloceklis Aigars Jirgensons (LOSI)
Latvijas Organiskās sintēzes institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Francis Crick institūtu Lielbritānijā

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)

11. Izstrādāta komerciāla bērza mizas kompleksās pārstrādes koncepcija produktos ar augstu pievienoto vērtību. Veikti lietišķi pētījumi par bērza mizas kompleksās pārstrādes iespējām bioloģiski aktīvos savienojumos un polimērmateriālu izejvielās, kā rezultātā izstrādāts un patentēts jauns bērza tāss ķīmiskās pārstrādes paņēmiens un iekārta tā realizācijai. Tā ir efektīva ekstrakcijas metode augstas tīrības betulīna iegūšanai vienā tehnoloģiskajā posmā. Pateicoties iegūtajiem rezultātiem, sadarbībā ar A/S „Latvijas Finieris" pirmo reizi Latvijā uzsākta kosmētikas produktu ražošanai piemērotu bērza tāss ekstraktvielu rūpnieciskas ražošanas iespēju izpēte un komercializācija. Tāpat iegūtie rezultāti izmantoti, lai izstrādātu un patentētu jaunu bezformaldehīda emisijas skaidu plātņuiegūšanas paņēmienu no bērza tāss ekstrakcijas atlikumiem. Izstrādātais paņēmiens tiks optimizēts, lai izstrādātu tehnoloģiju, kurā kā ekoloģisko bio-kompozītu saistviela tiks izmantots depolimerizēts suberīns, bet kā pildviela -  samalta lūksne vai bērza skaidas, tādā veidā noslēdzot finiera ražošanas blakusproduktu aprites ciklu.

Dr.sc.ing. Jānis Zandersons, Dr.sc.ing. Jānis Rižikovs, Dr.sc.ing. Aigars Pāže, Mg.chem. Kristīne Meile, Dr.sc.ing. Ausma Tardenaka, Mg.chem. Baiba Spince, Bc Ance Pļavniece. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

Prezentācija (pdf) Video (Zinātnes fonds)


LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS PREZIDENTA ATZINĪBAS RAKSTS

1. Atklāta un izpētīta augsta spiediena fāžu pāreja izolators-metāls alvas volframātā.

LZA akadēmiķis Aleksejs Kuzmins, Dr.phys. Andris Anspoks, Dr.phys. Alesandrs Kalinko, Dr.phys. Jānis Timošenko, Dr.phys. Roberts Kalendarevs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

Teorētiski prognozēta un eksperimentāli izpētīta augsta spiediena fāžu pāreja no izolatora uz metālu ortorombiskā alvas volframātā (α-SnWO4). Noskaidroti kristāla aizliegtās zonas kolapsa nosacījumi spiedienu diapazonā 5-7 GPa. Fāžu pārejas izcelsmes izskaidrošanai izmantota teorētiskā modelēšana no pirmajiem principiem.

Prezentācija (pdf)

2. Pirmreizējs pētījums par 20. gadsimta latviešu, igauņu un lietuviešu dramaturģiju.

Monogrāfija „20th Century Baltie Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options", Bielefeld: Aisthesis, 2016, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, autors: Benedikts Kalnačs

LZA akadēmiķa Dr.habil.philol. Benedikta Kalnača pētījuma objekts ir 20. gadsimta latviešu, igauņu un lietuviešu dramaturģija. Monogrāfijā izvēlēti autori, kas pārstāv katru no Baltijas nācijām, akcentējot gan to unikalitāti, gan vēsturisko likteņu nosacīto kopību. Dramaturģija pētījumā skatīta kā noteikta literatūras veida estētisko īpatnību atklājēja un kā daļa no rakstniecības sociālās vēstures. Pirmreizējs ir gan grāmatā izmantoto avotu klāsts, gan metodoloģiskā pieeja. Tā balstīta postkoloniālajā teorijā, ar tās starpniecību uzdodot jautājumus par Baltijas valstu attīstības nosacījumiem un likumsakarībām, kā arī iekļaujoties mūsdienu teorētiskajās debatēs, ko apliecina pētījuma starptautiskā rezonanse.

Prezentācija (pdf)

3. Pētījums par bio-ūdeņraža iegūšanu no organiskiem atlikumiem tautsaimniecībā un savākšanu metāl idrīdos tālākai izmantošanai.

Dr.biol. Ilze Dimanta,Mg.biol. Sintija Valucka, Laimonis Jēkabsons, Dr.chem. Ilva Nakurte, Dr.phys. Jānis Kleperis, Dr.biol. Vizma Nikolajeva, LZA akadēmiķis Indriķis Muižnieks Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte

Pētījumā pierādīts, ka ūdeņradi var iegūt fermentācijas procesā ar baktēriju tīrkultūrām, kas iegūtas Latvijas augsnē un ūdeņos. Par substrātu šim procesam tiek izmantoti tautsaimniecībā pieejami organiskie atlikumi: biodegvielas ražošanas atkritumprodukts - jēlglicerīns un piena pārstrādes procesā sūkalās esošā laktoze. Inovācija mikroorganismu saražotā ūdeņraža uzkrāšanā ir ūdeņradi selektīvi absorbējošu metāla sakausējumu izmantošana.

Prezentācija (pdf)

4. Sēra dioksīda izmantošana augstas pievienotās vērtības produktu sintēzē.

LZA akadēmiķis Māris Turks (Rīgas Tehniskā universitāte ,RTU), Mg. Jevgeņija Lugiņina (RTU), Dr.chem. Irina Novosjolova (RTU), Bc. Krista Suta (RTU), Mg. Daniels Posevins (RTU), Mg. Agnese Stikute (RTU), Bc. Dace Cīrule (RTU), Mg. Jevgeņija Uzuleņa (RTU), Dr.chem. Dmitrijs Stepanovs (Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LOSI) Rīgas Tehniskā universitāte, Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Izstrādāta metode sēra dioksīda izmantošanai jaunu organisko reaģentu sintēzē. Iegūtie reaģenti ir plaši pielietojami grūti gaistošu savienojumu gāzu hromatogrāfiskajā analīzē un arī jaunu bioloģiski aktīvu vielu sintēzē. Papildus atklāts, ka šķidrs sēra dioksīds var darboties ka viegli reciklejams šķīdinātājs daudzu organiskas sintezēs procesu veikšanai. Izstrādātās metodikas var lietot, lai iegūtu aktīvas farmaceitiskas vielas.

Prezentācija (pdf)

5. Jauns materiāls un tehnoloģija saules enerģijas kolektoriem.

Dr.habil.sc.ing. Gundars Mežinskis (Rīgas Tehniskā universitāte, RTU), Dr.sc.ing. Laimons Bīdermanis (RTU), Dr.sc.ing. Ilona Pavlovska (RTU), Dr.sc.ing. Andris Cimmers (RTU), Dr.sc.ing. Jānis Liepiņš (RTU), Dr.sc.ing. Kaspars Mālnieks (RTU), Dr.phys. Jevgēnijs Gabrusenoks (Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts, LU CFI) Rīgas Tehniskā universitāte, Silikātu materiālu institūts, Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts

Izstrādāts jauns materiāls un tehnoloģija saules enerģijas kolektoriem. Augstas jaudas saules enerģijas kolektora (AJSEK) cauruļveida materiālam jāspēj ilgstoši izturēt augstas temperatūras, neizmainot savu mikrostruktūru un nezaudējot savus sākotnējos siltumtehniskos raksturlielumus. RTU Silikātu materiālu institūta zinātnieki sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūta speciālistu izstrādājuši tehnoloģiju, kas ļauj iegūt AJSEK saules enerģiju uztverošo materiālu, kas spēj izturēt 600oC vismaz 250 dienas. Šī materiāla pamatā ir nerūsējošā tērauda cauruļveida materiāls, kuram uzklāta stiklkristāliska emalja, kas satur pigmentus, nodrošinot emaljai melnu krāsu. Emaljas apdedzināšanas procesu un augsttemperatūras ilgstošu izturību nodrošina ne vien emaljai pievienotās specifiskās piedevas, bet arī emaljai papildus uzklātais sola-gēla nanodaļiņu pārklājums.

Prezentācija (pdf)

6. Izstrādāti inovatīvi risinājumi kailgraudu auzu un miežu un tritikāles izmantošanai cilvēku veselības nodrošināšanai.

Dr.sc.ing. Evita Straumīte, Dr.sc.ing. Dace Kļava, Dr.sc.ing. Tatjana Ķince, Dr.agr. Ieviņa Stūrīte, Dr.agr. Arta Kronberga, Dr.med. Laila Meija

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, NIBIO (Norvēģija), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Agroresursu un ekonomikas institūts, Rīgas Stradiņa universitāte

Sadarbībā ar Norvēģijas zinātniekiem veikti pētījumi par kailgraudu miežu un auzu un tritikāles audzēšanas iespējām Latvijā un Norvēģijā, izstrādāta tehnoloģija diedzētu pārslu ražošanai, saglabājot bioloģiski aktīvās vielas un veikts klīniskais pētījums par diedzētām pārslām cilvēku veselības nodrošināšanai. Pētījuma mērķis ir uzkrāt zināšanas par tritikāles, kailgraudu miežu un auzu izmantošanas iespējām cilvēku veselības nodrošināšanai. Realizējot pētījumu bija iespēja apvienoties četrām zinātnieku grupām no Norvēģijas un Latvijas, lai veiktu zinātniskās izstrādes, kas saistītas ar tritikāles, kailgraudu miežu un auzu agrobiotehnoloģisko īpašību izvērtējumu un atlasi augstvērtīgu produktu ieguvei. Graudaugi audzēti divās izmēģinājuma vietās Norvēģijā (NIBIO) un Latvijā (AREI), izmantojot bioloģisko un tradicionālo audzēšanas sistēmu. LLU zinātnieku grupa veikusi pētījumus, kas saistīti ar bioloģiski aktīvo vielu noteikšanu graudaugos, to izmaiņām diedzēšanas procesā un izstrādājusi diedzētu pārslu tehnoloģiju. RSU zinātnieki veikuši pētījumus, par diedzētu graudu pārslu ietekmi uz cilvēku veselību. Pētījumu rezultāti ir publicēti zinātniskās publikācijās, pētījumā iesaistīti doktoranti, par rezultātiem ziņots starptautiskās konferencēs, kā arī audzētājiem, ražotājiem, mediķiem un interesentiem.

Prezentācija (pdf)

LZA prezidenta Ojāra Spārīša komentārs, 2015. gada 21. decembris:

Apzīmējums ACADEMIA - 200 ir kvalitātes zīme šajā gadā sekmīgi veiktajiem pētījumiem zinātnē. Var tikai uzteikt un apbrīnot Latvijas zinātnieku talantu un inovatīviem atklājumiem disponēto intelektuālo enerģiju, kas, par spīti gan valsts atbalsta trūkumam, gan zinātnisko institūtu reorganizācijas kampaņai, ir rezultējusies daudzos desmitos izgudrojumu. Tie liecina par visu paaudžu zinātniskās domas aktivitāti Latvijā un par zinātnieku motivāciju strādāt savas zemes tautsaimniecības attīstībai.

Visu četru Latvijas Zinātņu akadēmijas nodaļu īpaši izveidotām žūrijas komisijām bija jāizvērtē vairāki desmiti zinātnisko izgudrojumu pieteikumu. Paziņojot atklātībā uzvarētājus, LZA ar gandarījumu apliecina faktu, ka Latvijas zinātne ir plaši integrēta gan mūsu zemes augstskolu, valsts zinātnisko un pētniecisko institūciju sadarbības struktūrās, gan globālo zinātnes ekselences institūciju tīklā. Par to ļauj pārliecināties zinātnisko pētījumu autoru kolektīvu un rezultātu ieguvē iesaistīto institūciju plašā starptautiskā izkliede - no Baltijas un Austrumeiropas valstu zinātniski pētnieciskajiem institūtiem un augstskolām, līdz Kaukāza republikām, Turcijai un Amerikas Savienotajām valstīm. No tā var izdarīt arī secinājumu, ka zinātniski pētniecisko uzdevumu veikšanai tiek veidoti starptautiski konsorciji, kas nebūtu iespējams bez iesaistīto valstu ieinteresētības kopīgi iegūstamo rezultātu izmantošanā.

Ar gandarījumu var sacīt, ka Latvijas zinātnieku atklājumi gan teorētiskajās zinātnēs, gan to atklājumu pārnesē uz praktiski izmantojamiem risinājumiem izpaužas mūsu zemes pētniecisko institūciju nozaru specifika un tai atbilstošie pētījumu virzieni, kuros tiek gūtas ievērojamākās sekmes. Neiedziļinoties katra godalgotā pētījuma raksturojumā un neuzskaitot pilnīgi visu godalgoto atklājumu institucionālo piederību, jāatzīmē, ka uzvarētāju vidū ir gan individuālu tematisku monogrāfiju autori, gan ārstniecības iestāžu zinātniskās pētniecības centru speciālisti, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnisko institūtu darbinieki, konkurētspējīgāko fakultāšu un katedru mācībspēki, gan zinātnes ekselences kvalitātes pārstāvji - tradicionālie godalgu ieguvēji no Latvijas Organiskās sintēzes institūta, RTU Lietišķās ķīmijas, LU Cietvielu fizikas un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtiem.

Nav grūti prognozēt, ka saistībā ar inovatīvo izgudrojumu tehnoloģiskās pārneses un atklājumu komercializācijas procesu intensificēšanos tuvākajos gados palielināsies tādu pētījumu skaits, kuri būs orientēti iespējami ātrākai ekonomiskā efekta gūšanai un ātrākai ieviešanai ražošanā kā mūsu zemē, tā arī citur  pasaulē. Tādēļ mūsu valsts vadītājiem var ieteikt domāt par valsts ieņēmumu bilances kāpināšanu un īpašu vērību pievērst to zinātnisko izgudrojumu patentēšanai un ieviešanai ražošanā, kas jau šobrīd liecina par straujiem soļiem komercializācijas sekmju virzienā. Pēc šādiem kritērijiem vērtējot izgudrojuma "pievienotās vērtības" koeficientu, valsts ekonomikas stimulēšanas nozīmē vienādā svarā ir gan inovatīvie risinājumi pretvēža zāļu sastāva uzlabošanai, biodīzeļdegvielas ražošanas procesu racionalizācijai, gan ekoloģiski augstvērtīgu pārtikas produktu ražošanai.

Visus 2015. gada zinātnisko sasniegumu konkursa uzvarētājus godināsim īpašā Latvijas Zinātņu akadēmijas svinīgajā sarīkojumā 2016. gada 19. janvārī. Ikvienam Latvijas zinātnieku saimes pārstāvim - gan jau atzīstamus panākumus sasniegušajiem, gan censoņiem, kuru triumfa stunda vēl ir priekšā - Jaunajā gadā vēlu atklājuma prieku un gandarījumu par Jūsu inovatīvām idejām piepildīto zinātnieka dzīvi!

Apzīmējums ACADEMIA - 200 ir kvalitātes zīme šajā gadā sekmīgi veiktajiem pētījumiem zinātnē. Var tikai uzteikt un apbrīnot Latvijas zinātnieku talantu un inovatīviem atklājumiem disponēto intelektuālo enerģiju, kas, par spīti gan valsts atbalsta trūkumam, gan zinātnisko institūtu reorganizācijas kampaņai, ir rezultējusies daudzos desmitos izgudrojumu. Tie liecina par visu paaudžu zinātniskās domas aktivitāti Latvijā un par zinātnieku motivāciju strādāt savas zemes tautsaimniecības attīstībai.

Visu četru Latvijas Zinātņu akadēmijas nodaļu īpaši izveidotām žūrijas komisijām bija jāizvērtē vairāki desmiti zinātnisko izgudrojumu pieteikumu. Paziņojot atklātībā uzvarētājus, LZA ar gandarījumu apliecina faktu, ka Latvijas zinātne ir plaši integrēta gan mūsu zemes augstskolu, valsts zinātnisko un pētniecisko institūciju sadarbības struktūrās, gan globālo zinātnes ekselences institūciju tīklā. Par to ļauj pārliecināties zinātnisko pētījumu autoru kolektīvu un rezultātu ieguvē iesaistīto institūciju plašā starptautiskā izkliede - no Baltijas un Austrumeiropas valstu zinātniski pētnieciskajiem institūtiem un augstskolām, līdz Kaukāza republikām, Turcijai un Amerikas Savienotajām valstīm. No tā var izdarīt arī secinājumu, ka zinātniski pētniecisko uzdevumu veikšanai tiek veidoti starptautiski konsorciji, kas nebūtu iespējams bez iesaistīto valstu ieinteresētības kopīgi iegūstamo rezultātu izmantošanā.

Ar gandarījumu var sacīt, ka Latvijas zinātnieku atklājumi gan teorētiskajās zinātnēs, gan to atklājumu pārnesē uz praktiski izmantojamiem risinājumiem izpaužas mūsu zemes pētniecisko institūciju nozaru specifika un tai atbilstošie pētījumu virzieni, kuros tiek gūtas ievērojamākās sekmes. Neiedziļinoties katra godalgotā pētījuma raksturojumā un neuzskaitot pilnīgi visu godalgoto atklājumu institucionālo piederību, jāatzīmē, ka uzvarētāju vidū ir gan individuālu tematisku monogrāfiju autori, gan ārstniecības iestāžu zinātniskās pētniecības centru speciālisti, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnisko institūtu darbinieki, konkurētspējīgāko fakultāšu un katedru mācībspēki, gan zinātnes ekselences kvalitātes pārstāvji - tradicionālie godalgu ieguvēji no Latvijas Organiskās sintēzes institūta, RTU Lietišķās ķīmijas, LU Cietvielu fizikas un Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtiem.

Nav grūti prognozēt, ka saistībā ar inovatīvo izgudrojumu tehnoloģiskās pārneses un atklājumu komercializācijas procesu intensificēšanos tuvākajos gados palielināsies tādu pētījumu skaits, kuri būs orientēti iespējami ātrākai ekonomiskā efekta gūšanai un ātrākai ieviešanai ražošanā kā mūsu zemē, tā arī citur  pasaulē. Tādēļ mūsu valsts vadītājiem var ieteikt domāt par valsts ieņēmumu bilances kāpināšanu un īpašu vērību pievērst to zinātnisko izgudrojumu patentēšanai un ieviešanai ražošanā, kas jau šobrīd liecina par straujiem soļiem komercializācijas sekmju virzienā. Pēc šādiem kritērijiem vērtējot izgudrojuma "pievienotās vērtības" koeficientu, valsts ekonomikas stimulēšanas nozīmē vienādā svarā ir gan inovatīvie risinājumi pretvēža zāļu sastāva uzlabošanai, biodīzeļdegvielas ražošanas procesu racionalizācijai, gan ekoloģiski augstvērtīgu pārtikas produktu ražošanai.

Visus 2015. gada zinātnisko sasniegumu konkursa uzvarētājus godināsim īpašā Latvijas Zinātņu akadēmijas svinīgajā sarīkojumā 2016. gada 19. janvārī. Ikvienam Latvijas zinātnieku saimes pārstāvim - gan jau atzīstamus panākumus sasniegušajiem, gan censoņiem, kuru triumfa stunda vēl ir priekšā - Jaunajā gadā vēlu atklājuma prieku un gandarījumu par Jūsu inovatīvām idejām piepildīto zinātnieka dzīvi!

Latvijas zinātnes sasniegumu 2015. gada konkursa uzvarētāji (pdf).

Teorētiskā zinātne

  1. Izstrādātas jaunas metodes nelineāro optomagnētisko rezonanšu izmantošanai vāju magnētisko lauku mērīšanai

Akadēmiķis M.Auziņš, akadēmiķis R.Ferbers, Dr. F.Gahbauers, Mg. A.Bērziņš, Mg. A.Mozers

Latvijas Universitātes (LU) Lāzeru centrs sadarbībā ar Kalifornijas Universitāti Berklijā, Armēnijas Zinātņu akadēmijas Fizikālo pētījumu institūtu un Krakovas Universitāti Polijā

Darbu ciklā par nelineāro optomagnētisko rezonanšu  pētījumiem sārmu metālu atomos ir noskaidrota  šo rezonanšu atkarība no ārējā magnētiskā lauka, vides temperatūras un lāzera stara intensitātes. Atklāti   un izpētīti jauni efekti - atomu leņķiskā momenta telpiskā sadalījuma simetrijas maiņa atomiem ar supersīkstruktūru mijiedarbojoties ar intensīvu lāzera starojumu magnētiskajā laukā. Piedāvātas metodes šo rezonanšu  izmantošanas vāju magnētisko lauku mērīšanā, tai skaitā magnetometros, kas attālināti atrodas zem ūdens. Vāja magnētiskā lauka mērīšanas metodes pielieto drošības pasākumos paaugstinātas bīstamības objektos.

Darbu cikls par nelineāro optomagnētisko rezonanšu pētījumiem sārmu metālu atomos. Izpētīta šo rezonanšu atkarība no ārējā magnētiskā lauka, vides temperatūras un lāzera stara intensitātes kā arī starojuma intensitātes sadalījuma lāzera stara profilā. Atklāti  un izpētīti jauni efekti - atomu leņķiskā momenta telpiskā sadalījuma simetrijas maiņa atomiem ar supersīkstruktūru mijiedarbojoties ar intensīvu lāzera starojumu magnētiskajā laukā. Piedāvātas metodes, lai šīs rezonanses varētu tikt izmantotas vāju magnētisko lauku mērīšanā. Tai skaitā magnetometros, kas attālināti atrodas zem ūdens. Īpaši tika nodemonstrēta iespēja mērīt nelielus magnētiskā lauka gradientus ar submikronu telpisko izšķirtspēju. Šim nolūkam tika izveidotas optiskās nanošūnas, kurās atomārā slāņa biezums bija apmēram 50 nm. Tas ļāva mērīt gan magnētisko lauku ar šādu telpisko izšķirtspēju, gan arī mērīt nelielus magnētiskā lauka gradientus. Par šo tēmu 2015. gadā sekmīgi noslēdzies NATO finansēts pētījumu projekts, kura mērķis bija izveidot vāja magnētiskā lauka mērīšanas metodes un attīstīt to pielietojumus drošības pasākumos paaugstinātas bīstamības objektos. Šiem nolūkiem ir svarīgi mērīt gan vāju magnētisko lauku, gan arī tā gradientu. Izšķiroši lielākā pētījumu daļa gan eksperimentālajā gan teorētiskajā jomā ir veikta LU Lāzeru centrā.

  1. Izstrādāta jauna iespēja precizēt astronomisko objektu sastāvu un hronoloģiju

Akadēmiķis R.Ferbers, Dr. M.Tamanis, Mg. A.Krūziņš, Dr. D.Docenko

Latvijas Universitātes Lāzeru centrs un Astronomijas institūts sadarbībā ar Berlīnes Tehnikas un Ekonomikas augstskolas un Stambulas Universitāti

Darbu cikls ar astrofizikas nozīmi, detalizēti izpētīta pārejas grupu elementu enerģētiskā struktūra, kas ļauj modelēt astrofizikā iegūtos spektrus un būtiski uzlabot elementu izplatības zvaigžņu un galaktikas sastāvā noteikšanu un precizēt astronomisko objektu hronoloģiju.

  1. Atklātas oriģinālas selēnu saturošas pretvēža zāļu kandidātvielas

LZA korespondētājloceklis Dr.chem. P.Arsenjans, Dr.biol. I.Šestakova, Dr.chem. I.Domračova, Mg. E.Paegle, Mg. J.Vasiļeva

Latvijas Organiskās sintēzes institūts (LOSI)

Atklātas vairākas maztoksisku selēnorganisku vielu grupas, kuru pārstāvji in vivo modeļos nomāc audzēja attīstību līdz pat 100%. Selēnu saturošu selektīvu estrogēna receptoru modulatoru rindā labākā kandidātviela par vairāk nekā 80% samazina metastāžu veidošanos krūts vēža gadījumā. Viens no iespējamiem darbības skaidrojumiem ir saistīts ar apoptozes indukciju audzēju šūnā, kā arī ar ekstremāli aktīvu skābekļa formu līmeņa samazināšanu šūnās. Izstrādātas efektīvas sintēzes metodes šo selēnorganisko savienojumu iegūšanai no komerciāli pieejamām izejvielām. Aprakstītā pētījumu cikla rezultāti ne tikai paver iespējas perspektīvāko kandidātsavienojumu tālākai attīstīšanai, bet ir uzskatāmi par pamatu jauna tipa pretvēža preparātu pētniecībai kopumā.

  1. Veikts pētījums par līdz šim pilnīgi neapzinātu Latvijas kultūras mantojuma vērtību - unikālo jūgendstila arhitektūru Liepājā

„Liepāja: Jūgendstila arhitektūra = Liepāja: Art Nouveau Architecture", Liepāja: Liepājas pilsētas dome, 2015, 376 lpp., ISBN 978-9934-14-464-6 (latviešu un angļu valodā), autors: Jānis Krastiņš

Grāmata ir plašs un izsmeļošs vēstījums par nozīmīgu, bet līdz šim pilnīgi neapzinātu Latvijas kultūras mantojuma vērtību - unikālo jūgendstila arhitektūru Liepājā. Veiktais pētījums devis iespēju uzrakstīt Liepājas pilsētbūvnieciskās attīstības vēsturi, noskaidrot daudzu iepriekš nezināmu arhitektu radošo mantojumu un apzināt vismaz 120 Liepājas ēku arhitektonisko un kultūrvēsturisko vērtību, kā arī Liepājas jūgendstila vietu pasaules kultūras vērtību uzkrājumā.

Pētījuma par Liepājas jūgendstila arhitektūru rezultāts ir bilingvāla lielizmēra (215x305mm) grāmata ar krāsainām ilustrācijām (autora fotouzņēmumi dabā, ēku plānu rekonstrukcijas un arhīvu dokumentu reprodukcijas, tostarp 4 uz pauspapīra iespiestas ielīmes). Grāmatā apkopoti arhīvos, muzejos, bibliotēkās un dabā daudzu gadu garumā veikto pētījumu rezultāti. Liepāja var lepoties ar jūgendstila ēku kolekciju, kura ir apjomīgāka un nozīmīgāka nekā daudzos Eiropas jūgendstila arhitektūras centros. Vairākās vietās pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils. Pilsētā ir ne tikai jūgendstila īres nami, bet arī jūgendstila teātris, skolas, bijušie kinoteātri, biroju nami, villas un citas celtnes. Daudzās ēkās ir labi saglabājušās jūgendstila kāpņu telpu autentiskās apdares. Ir identificēti vairāki šo ēku arhitekti.

  1. Pētījums par angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradi un viņa darbu interpretācijām teātrī, sākot no 16. gs. angļu teātra pieredzes līdz Baltijas mūsdienu režisoru interpretācijām

Monogrāfija: „Šekspīrs. Ar Baltijas akcentu", Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2015, 639. lpp., autors: Guna Zeltiņa

Monogrāfija ir latviešu teātra zinātnieces, mākslas zinātņu doktores G. Zeltiņas pētījums par angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradi un viņa darbu interpretācijām teātrī. Balstoties uz arhīvu studijām, tostarp arī Šekspīra dzimtās vietas fonda bibliotēkā Stretfordā pie Eivonas un Šekspīra Globa teātra bibliotēkā Londonā, kā arī jaunākajiem šekspirologu pētījumiem, autore piedāvā savu versiju par Šekspīra dzīvi un personību, ieskatu viņa darbu kanonā un šo darbu likteņos dažādu valstu teātra kultūrās.

Savā monogrāfijā G. Zeltiņa pēta gan to, kā Šekspīra darbus uztvēra laikabiedri, gan nākamo paaudžu adaptētāji un citi interpreti. Autore izsekojusi tam, kā veidojušies Šekspīra interpretāciju virzieni mūsdienu teātrī un kādas ir vadošās personības šajā procesā. Kā bards kļuva par trešo klasiķi vācu kultūrā līdzās Gētem un Šilleram? Kā Šekspīrs ienāca Baltijas teātrī? Kā globālās pieredzes kontekstā vērtējami latviešu skatuves novatora Eduarda Smiļģa klasiķa lugu iestudējumi un modernizējumi, Oļgerta Krodera un citu latviešu režisoru iestudējumi? Kādus akcentus šajā pieredzē ienes igauņu režisora Elmo Nīganena un lietuviešu Eimunta Nekrošus un Oskara Koršunova interpretācijas? Grāmatā pētīti šie un daudzi citi jautājumi.


Lietišķā zinātne

  1. Izstrādāta jauna magnetrona izsmidzināšanas tehnoloģija un izveidota daudzfunkcionāla iekārta caurspīdīgu vadošu pārklājumu iegūšanai

Akadēmiķis J.Purāns, Mg. M.Zubkins , Mg. A.Beļajevs, Mg. A.Anzenovs

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) sadarbībā ar AS "Sidrabe"

LU CFI un AS "SIDRABE" izstrādāta jauna magnetrona izsmidzināšanas tehnoloģija un izveidota daudzfunkcionāla klastera iekārta vakuuma pārklājumu iegūšanai, kuru izgatavoja AS "SIDRABE". Izmantojot vakuuma izsmidzināšanas tehnoloģiju, izstrādāti un izpētīti  inovatīvi caurspīdīgi vadošie pārklājumi.

LU CFI sadarbībā ar AS "Sidrabe" izstrādāta jauna magnetrona izsmidzināšanas tehnoloģija un daudzfunkcionālu klastera iekārtu vakuuma pārklājumu iegūšanai, kuru izgatavoja AS "Sidrabe". Izmantojot izstrādāto tehnoloģiju, vairāku BKC kompetences centra projektu, COST akcijas MP0804 un ERAF-088 projekta ietvaros tika izgatavoti un izpētīti inovatīvi caurspīdīgi vadošie pārklājumi uz cinka oksīda bāzes. Pētījumu praktiskais aspekts ir alternatīvas meklējumi dārgajiem indija-alvas oksīda pārklājumiem. 

Tehnisko risinājumu kā efektīvu un ekonomiski izdevīgu funkcionālo tehnoloģisko mezglu būs iespējams izmantot vakuuma pārklājumu iekārtās inovatīvos ražošanas uzņēmumos dažādu materiālu pārklājumu jomā. Kopīgo projektu rezultātā iegūtie zinātniskie rezultāti ir padziļinājuši vakuuma izsmidzināšanas, tai skaitā augsti jonizētas plazmas impulsa izsmidzināšanas procesu fundamentālo izpratni.

  1. Ļaundabīgo audzēju profilakses un skrīninga pētījumi Latvijā

LZA korespondētājloceklis M.Leja, A.Rūdule, Dr.sc.ing. S.Paršutins, Dr.sc.ing.  I.Poļaka, dr. D.Šantare, dr. P.Kriķe, dr. D.Rudzīte, Dr.med. S.Isajevs, Dr.med. I.Liepniece-Karele, dr. I.Kikuste, dr. A.Vanags, dr. J.Atstupens

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Gremošanas slimību centrs „GASTRO"

Gremošanas sistēmas audzēju (kuņģa vēzis, zarnu vēzis) profilakses pētījums GISTAR* starptautiskā projekta ietvaros ir vienīgais šāda veida pētījums Eiropā. Pētījumā iekļauti 3360 iedzīvotāji Cēsīs, Alūksnē, Ludzā un Saldū. Pētījuma mērķis ir samazināt audzēju izraisīto mirstību, pārbaudot jau zināmās un meklējot jaunas iespējas. Efektīvākā kuņģa vēža profilakses metode ir baktērijas H.pylori izskaušana, taču ārstēšana saistāma ar blakusparādību risku. Projekta ietvaros tiek vērtēti kā sagaidāmie ieguvumi, tā arī riski. Jauno metožu starpā jāmin audzējam raksturīgo gaistošo marķieru noteikšana izelpojamajā gaisā, arī mikrofloras izpēte. 

*GISTAR - study on gastrointestinal cancer prevention, by timely detecting atrophic gastritis and colon or rectal mucosa damage

  1. Izstrādāti jauni katalītiski procesi biomasas konversijai degvielās
Mg. L.Apšeniece, Mg. J.Brinks,
akadēmiķis V.Kampars, Mg. R.Kampare, Mg. K.Lazdovica, Mg. L.Liepiņa, Dr.chem. K.Māliņš, Mg. R.Mūrnieks, Mg. Z.Šustere 

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūts

Darbs ietver pētījumus ar mērķi uzlabot biodīzeļdegvielas ražošanas procesu, izmantojot jauna tipa heterogēnos katalizatorus transesterifikācijas reakcijās, kā arī izstrādājot biodīzeļdegvielas ražošanai ķīmiskās interesterifikācijas procesu. Interesanti rezultāti iegūti arī jaunu biodegvielu sintēzes metožu izstrādē, tajā skaitā rapšu eļļas pilnā katalītiskā hidrogenēšanā un mazvērtīgas biomasas (ūdens attīrīšanas dūņu, salmu, koksnes pārstrādes atlikumu) katalītiskā pirolīzē un katalītiskā solvosašķidrināšanā. Noskaidrotas minēto katalītisko procesu likumsakarības, kas ļauj paaugstināt to efektivitāti un nodrošināt augstāku iegūto produktu kvalitāti.

  1. Izstrādātas zinātniski pamatotas ar šķiedrvielām bagātinātas graudaugu pārslas

Dr.sc.ing. I.Gedrovica, Dr.sc.ing. S.Muižniece-Brasava, SIA "Milzu!" valdes loceklis E.Ence

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LLU PTF)

Latvijā izstrādātas zinātniski pamatotas ar šķiedrvielām bagātinātas graudaugu pārslas. Tās izgatavotas no Latvijas reģionam tipiskajiem graudaugiem un reģistrētas ar preču zīmi „MILZU!" Jauno produktu izstrādes procesā zinātnieki pārbaudīja dažādu izejvielu (graudaugu un to izstrādājumu veidu, augļu, ogu un dārzeņu produktu veidu, kā arī dažādu papildus vielu - saldvielu un garšvielu) piemērotību konkrētā produkta veida izgatavošanai, tika atrasts optimālais risinājums, lai saglabātu vērtīgās uzturvielas izejvielās, izstrādāta tehnoloģija, atrasti tehnoloģiskie risinājumi, lai no izvēlētajām izejvielām izgatavotu produktu ar augstiem kvalitatīvajiem rādītājiem.

  1. Izstrādāts inovatīvs process kurināmo granulu ieguvei ar uzlabotām īpašībām

MSc A.Aršaņica, MSc J.Akišins, Dr.habil.chem. G.Teliševa, Dr.habil.chem. T.Dižbite, MSc V.Solodovņiks

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

Izveidots inovatīvs process, kas ietver sevī augu biomasas granulu pirmsapstrādi mikroviļņu laukā un turpmāku to virsmas modificēšanu ar dabiskās izcelsmes atstrādātām eļļām (pārtikas eļļas) vai ar atstrādātiem naftas produktiem, tādejādi būtiski palielinot granulētās augu biomasas vērtību kā kurināmam, uzlabojot arī citu patēriņu raksturlielumus.

Modificēto granulu degšanas īpatnību izpēte salīdzinājumā ar neapstrādātajām granulām uzrādīja iegūtās siltuma enerģijas pieaugumu (līdz 40%), pilnīgāku sadegšanu, un kaitīgās emisijas samazināšanos. Apstrādātās granulas atšķirībā no neapstrādātām granulām ilgstošā kontaktā ar ūdeni ir izturīgas. Nepieciešamie pētījumi un procesa režīmu pilnveidošana ir veikta oriģinālās Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtā izveidotās iekārtās.

  1. Pētīti teorētiskie un praktiskie ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aspekti Eiropas tiesību kontekstā

Monogrāfija: EU Law on Indications of Geographical Origin. Theory and Practice. Germany, Springer-Verlag, 2014, ISBN 3319056891, 450.lpp., autors: Vadims Mantrovs

Grāmatā aplūkoti teorētiskie un praktiskie ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aspekti - īpaši Eiropas tiesību kontekstā. Autors izvirzījis četrus savstarpēji saistītus mērķus. Pirmkārt, izvirzīts mērķis analizēt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējuma teorētiskos aspektus, analīzē iekļaujot norāžu vēsturisko izcelsmi, terminoloģiju, aizsardzības mehānismus. Otrkārt, grāmatā autors centies aptvert sistēmisku Eiropas Savienības tiesību analīzi ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontekstā. Treškārt, aplūkota Eiropas Savienības tiesību un nacionālo tiesību savstarpējā mijiedarbība, īpaši norādot uz pretrunām un nepieciešamību regulējumu harmonizēt. Visbeidzot, autors analizē esošās likumdošanas iniciatīvas, iespējamos attīstības virzienus Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumā.    

Grāmatā aplūkoti teorētiskie un praktiskie ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aspekti - īpaši Eiropas tiesību kontekstā. Autors izvirzījis četrus savstarpēji saistītus mērķus. Pirmkārt, izvirzīts mērķis analizēt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējuma teorētiskos aspektus, analīzē iekļaujot norāžu vēsturisko izcelsmi, terminoloģiju, aizsardzības mehānismus. Otrkārt, grāmatā autors centies aptvert sistēmisku Eiropas Savienības tiesību analīzi ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontekstā. Treškārt, aplūkota Eiropas Savienības tiesību un nacionālo tiesību savstarpējā mijiedarbība, īpaši norādot uz pretrunām un nepieciešamību regulējumu harmonizēt. Visbeidzot, autors analizē esošās likumdošanas iniciatīvas, iespējamos attīstības virzienus Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējumā.     

LZA prezidents Ojārs Spārītis, 2014. gada 19. decembris: 

Latvijas Zinātņu akadēmijas izvirzītos kvalitātes kritērijus šogad pārliecinoši pārvar divpadsmit ievērojami sasniegumi, kuru pārnese kā uz Latvijas teorētiskās zinātnes pētījumiem, tā arī uz praktiskajām atklājumu izmantojuma metodēm jau tagad dod valsts ekonomikai nozīmīgus inovatīvus instrumentus, un var dot vēl vairāk  tautsaimnieciski efektīva papildinājuma. 2014. gada zinātnisko sasniegumu daudzināšana ir nopietns signāls Latvijas ekonomiskās attīstības plānotājiem un ražotājiem, kuru atbildība ir efektīva gan valsts, gan starptautisko finanšu investīciju izmantošana tehnoloģiskās pārneses ražotņu izveidei, kas ļautu zinātniskos atklājumus un tajos potencēto peļņas iespēju izmantot mūsu valsts  labklājības sekmēšanai.

Pārsoļojot kārtējam astronomiskā gada slieksnim, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) paziņo, ka 2015. gadu tā sagaidīs akadēmiskās zinātnes divsimt gadu jubilejas zīmē, un šī jubileja uzliek lielu atbildību gan zinātnes kvalitātei, gan zinātnes administrēšanas sekmēm. Tādēļ ar lielu gandarījumu šodien iepazīstinām sabiedrību ar Latvijas zinātnieku izcilākajiem sasniegumiem, kas gūti 2014. gadā. Jau daudzus gadus Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperti vērtē dažādu nozaru teorētiskos un praktiskos izgudrojumus un to ietekmi Latvijas un pasaules zinātnē. Nosaucot desmit vai par šo skaitli nedaudz lielāku atklājumu skaitu, raksturojot to zinātnisko novitāti un godinot arī katra atklājuma autoru vai pētnieku komandu, mēs apliecinām Latvijas zinātnieku atpazīstamību, sekmes un starptautisko konkurētspēju, un lepojamies ar zinātnisko sasniegumu ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ar atgriezenisko saiti -  jaunu zinātnieku un speciālistu alkas pēc kvalitatīvas izglītības un iespēju iesaistīties peļņu nesošo pētījumos.

Modernajā zinātnē reti būs tādi gadījumi, kad kāds pētījums vai atklājums būs "tikai" teorētisks vai "tikai" praktisks. Mūsdienu zinātne pārvar nozaru robežas un apvieno fundamentālās un praktiskās zinātņu nozares, liek izmantot gan humanitāro, gan dabaszinātņu iespējas sabiedrībai nozīmīgu problēmu izziņai. Latvijas Zinātņu akadēmijas izvirzītos kvalitātes kritērijus šogad pārliecinoši pārvar divpadsmit ievērojami sasniegumi, kuru pārnese kā uz Latvijas teorētiskās zinātnes pētījumiem, tā arī uz praktiskajām atklājumu izmantojuma metodēm jau tagad dod valsts ekonomikai nozīmīgus inovatīvus instrumentus, un var dot vēl vairāk tautsaimnieciski efektīva papildinājuma. 2014. gada zinātnisko sasniegumu daudzināšana ir nopietns signāls Latvijas ekonomiskās attīstības plānotājiem un ražotājiem, kuru atbildība ir efektīva gan valsts, gan starptautisko finanšu investīciju izmantošana tehnoloģiskās pārneses ražotņu izveidei, kas ļautu zinātniskos atklājumus un tajos potencēto peļņas iespēju izmantot mūsu valsts labklājības sekmēšanai.

Atbilstoši nolikumam Latvijas Zinātņu akadēmijas izsludinātajā ikgadējā konkursā "Desmit gada zinātniskie sasniegumi Latvijā" piedalījās vairāki desmiti zinātnisko institūciju un iesniedza 39 pieteikumus. No tiem LZA eksperti par labākajiem atzinuši divpadsmit sasniegumus, kas 2014. gadā veikti teorētiskajās zinātnēs un arī praktiskajos pielietojumos. Latvijas akadēmiskā sabiedrība lepojas ar panākumiem fizikā - nanotehnoloģijās, medicīnas ķīmijā - organisko preparātu sintēzē, informācijas tehnoloģijās, humanitārajās zinātnēs - letonikā, mākslas vēsturē un baltu valodniecībā, augļkopībā un inovatīvu pārtikas tehnoloģiju izstrādē un pielietošanā, paužot savu gandarījumu par izcilajiem rezultātiem.

LZA zinātnes sasniegumu 2014. gada konkursa uzvarētāji (pdf)

Teorētiskā zinātne

  1. Pirmo reizi demonstrēta elektronu pāru skaldīšana nanoelektroniskajā "kvantu paātrinātājā".

LZA korespondētājloceklis Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas Universitāte.

Eksperiments tika veikts Leibnica Hanoveres Universitātē (Leibniz Universität Hannover), piedaloties kvantu sūkņu speciālistiem no Vācijas federālā metroloģijas institūta (Physikalisch-Technische Bundesanstalt, PTB), savukārt teorētiskos pierādījumus un modelēšanu radīja LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas kvantu nanoelektonikas teorijas grupa asociētā profesora LZA korespondētājlocekļa Vjačeslava Kaščejeva vadībā. Rezultāti publicēti nozares vadošajā žurnālā pasaulēNature Nanotechnology (Nature Nanotechnology, Partitioning of on-demand electron pairs). Latvijas zinātnieku dalība pētījumā ir finansēta no valsts budžeta Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo pētījumu projekta "Nelīdzsvara kvantu statistika elektroniskajās nanoierīcēs" ietvaros.

Viens no lielajiem nanotehnoloģiju mērķiem ir iemācīties vadīt atsevišķu daļiņu uzvedību tik precīzi, lai tās saglabātu savas kvantu īpašības. Augstas tīrības pakāpes pusvadītāja kristāla malas kalpo kā viļņvadi elektronu netraucētai kustībai pēc inerces. Kopā ar nesen izstrādāto kvantu sūkņu tehnoloģiju tas ļauj veikt daļiņu paātrinātājiem līdzīgus eksperimentus.

Vācijas un Latvijas zinātnieku veiktais eksperiments ir ne tikai pierādījis, ka elektronus var pēc izvēles nosūtīt katru uz savu pusi, bet arī atnesis pārsteigumu. Eksperimenta datu padziļināta teorētiskā analīze atklājusi, ka pie noteiktajiem uzstādījumiem divi elektroni vienmēr paliek kopā, it kā tos saturētu  kāds pievilkšanās spēks. Noskaidrot šī spēka izcelsmi un pielietošanas iespējas, ko tas paver, ir turpmāko pētījumu izaicinājums.

  1. Izstrādāta un pielietota jauna evolucionāro algoritmu metode kristālisku un nanokristālisku materiālu lokālās strukturālās un termiskās nesakārtotības pētījumiem, izmantojot rentgenstaru absorbcijas spektru analīzi

Mg.Jānis Timošenko, Dr. Andris  Anspoks, Dr. Aleksandrs Kalinko, LZA korespondētājloceklis Aleksejs Kuzmins, akadēmiķis Juris Purāns, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.

Materiālu īpašību nosaka tā ķīmiskais sastāvs un to veidojošo atomu līdzsvara novietojums, kā arī atomu kustības dinamika un to korelācijas. Visa šī informācija ir iekodēta materiāla rentgenstaru absorbcijas spektrā (RAS). Izstrādāta jauna skaitlisko simulāciju metodi, kas ļauj, analizējot RAS, šo bagātīgo informāciju rekonstruēt. Metodes pamatā ir materiāla lokālās struktūras modelēšana, izmantojot evolucionāro algoritmu - pieeju, kas imitē dabiskās atlases procesus dzīvā dabā. Apvienojot pieejamo lieldatoru un modernās RAS teorijas piedāvātās iespējas, metode būtiski paplašina no RAS analīzes iegūstamās informācijas apjomu kompleksiem kristāliskiem un nanokristāliskiem materiāliem.

  1. Apkopoti Latvijas zinātnieku jaunākie atzinumi par latviešiem kā nāciju (etnosu) un Latviju kā valsti.

„Latvieši un Latvija", Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga, 2013, 528 lpp. Galvenais redaktors akadēmiķis Jānis Stradiņš, atbildīgie redaktori akadēmiķe Ilga Jansone un LZA korespondētājloceklis Andrejs Vasks. Redkolēģija: Dr.habil.chem., Dr.h.c.hist.Jānis Stradiņš, Dr.habil.philol. Viktors Hausmanis, Dr.habil.philol. Ilga Jansone, Dr.habil.sc.pol., Dr.iur. Tālavs Jundzis, Dr.habil.phil. Maija Kūle, Dr.habil.hist. AndrejsVasks, Dr.hist. Guntis  Zemītis.

Četru sējumu akadēmiskais izdevums „Latvieši un Latvija" tapis valsts nozīmes pētījumu programmas „Letonika: pētījumi par valodu, vēsturi un kultūru" (2005-2009) un tās nākamā posma „Nacionālā identitāte: valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība" (2010-2013) ietvaros. Izdevuma veidošanā iesaistīti vairāk nekā 80 autori.

Enciklopēdiskais krājums turpina P. Šmita, J. Endzelīna, F. Baloža, A. Švābes, P. Kundziņa un citu Latvijas zinātnes klasiķu aizsāktās tradīcijas, sniedzot akadēmisku informāciju par latviešiem un Latviju. Krājums ir lielisks izziņas avots gan studējošajai jaunatnei, gan citiem interesentiem.

  1.  Izveidotas un apkopotas baltu valodu ģeolingvistiskās kartes, kas uzskatāmi rāda gan abām valodām raksturīgo parādību kopīgo areālu izplatību leksikā un semantikā, gan arī fonētiskās un morfoloģiskās īpatnības, kā arī valodu kontaktus.„Baltu valodu atlants. Leksika 1. Flora", Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Vilnius, 2013, 569 lpp. Sastādītāji: D. Mikuleniene, Dr. philol. Anna Stafecka. Recenzenti: Prof.habil. Dr. Z. Zinkevičius, Dr.habil.philol. Ojārs Bušs.

Baltu valodu atlants ir Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta un Lietuviešu valodas institūta kopīgs projekts, kas sagatavots ar Lietuvas Zinātnes padomes un Latvijas Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte" finansiālu atbalstu.

Izdevuma kartēs un komentāros uzskatāmi atspoguļoti kopīgie un atšķirīgie floras elementu nosaukumi latviešu un lietuviešu valodas dialektos: savvaļas augu  (rudzupuķes, pelašķa, ceļtekas u.c.), ogu (zemenes, avenes, mellenes, kazenes), kultūraugu (labības, kviešu, griķu), dārzeņu un sakņaugu (kartupeļa, kāļa, sīpola, ķiploka), augļu koku (bumbieres, plūmes). Nosaukumu salikumi atsevišķos dzīves gadījumos ir nozīmīgi gan latviešu, gan lietuviešu auditorijai dažādās vecuma grupās.

  1.  Pirmo reizi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas publicēts  akadēmisks Latvijas vispārējās mākslas vēstures izdevums."

Latvijas mākslas vēsture", IV sējums: "Neoromantiskā modernisma periods: 1890-1915", Rīga, 2014, 640 lpp. Sastādītājs un zinātniskais redaktors prof. Dr.habil.art. Eduards Kļaviņš, teksts: prof. Dr.habil.art. Eduards Kļaviņš, Dr.art. Kristiāna Ābele, asoc.prof. Dr.art. Silvija Grosa, prof. Valdis Villerušs. Izdevēji: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds.

Latvijas mākslas zinātnieku devums  ir akadēmisks Latvijas vispārējās mākslas vēstures izdevums, kas jaunatklājumu un interpretācijas ziņā tālu pārspēj citus šī žanra darbus. Autori aplūko nacionālās mākslas un arhitektūras skolas veidošanos, līdzvērtīgu uzmanību veltot arī cittautu personību veikumam. Izdevumam ir zinātniska un enciklopēdiska vērtība, tas izmantojams kā izziņas avots mākslas vēstures jautājumos. Pateicoties izdevuma angļu versijai, lasītāji arī ārpus mūsu valsts robežām varēs atklāt Latvijas kultūras telpas internacionālo raksturu un tās ciešo saikni ar pasaules mākslu.

  1. Izpētītas ziemāju labību un ziemas rapša slimību attīstības īpatnības un to izplatības likumsakarības Latvijas apstākļos, izstrādātas rekomendācijas vidi saudzējošai un ilgtspējīgai slimību ierobežošanas sistēmai.

Autoru kolektīvs Dr.biol. Birutas Bankinas vadībā, LLU Lauksaimniecības fakultāte un MPS „Vecauce", Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs, Valsts augu aizsardzības dienests.

Integrētā augu aizsardzība paredz zinātnisko pētījumu izmantošanu, lai panāktu saimnieciski efektīvu un videi draudzīgu ražošanu. 2008.-2014. gada pētījumos konstatēta ziemas rapša, ziemas kviešu un miežu, kā arī rudzu un tritikāles nozīmīgāko slimību izplatība un novērtēts to postīgums. Izpētīti slimību attīstības cikli un kritiskie periodi to izplatībā, kā arī pārbaudītas dažādas fungicīdu lietošanas shēmas. Pirmo reizi Latvijā konstatētas rapša stublāju puves ierosinātāju sugas un aprakstītas to dzimumstadijas. Izpētītas kviešu lapu dzeltenplankumainības ierosinātāja bioloģiskās īpatnības. Rezultātā izstrādāts zinātniskais pamatojums integrētai aizsardzībai un konkrētas rekomendācijas (ieskaitot prognozēšanas elementus) ziemāju labību un rapša slimību ierobežošanai.

Praktiskie pielietojumi

7. Latvijā sintezētā aktīvā pretvēža viela „belinostats" atļauta lietošanai ASV medicīnas praksē periferālās T-limfomas ārstēšanā.

Dr. Klāra Dikovska, akadēmiķis Ivars Kalviņš, Dr. Einārs Loža, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Belinostata iegūšana un izpēte ir pirmais gadījums Latvijas pēdējo 20 gadu vēsturē, kad mūsu zinātnieku kolektīvs pierādīja, ka ir spējīgs efektīvi sadarboties ar citu valstu kolēģiem un ieņemt līdztiesīgu vietu starptautiskā pētnieku konsorcijā, sekmīgi izstrādājot oriģinālas zāles.

8. Izstrādātas jaunas augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodes noturīgā organiskā piesārņojuma noteikšanai Baltijas jūras un Latvijas iekšējo ūdeņu zivīs un citos pārtikas produktos.

Dzintars Začs, Jekaterina Rjabova, Iveta Pugajeva, Dr. Arturs Vīksna, Dr. Vadims Bartkevičs; Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „Bior" un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte.

Līdz šim pētījumos par apkārtējās vides un pārtikas produktu piesārņojumu pielietotās metodes analītiskās ķīmijas jomā ir bijušas piemērotas tikai iepriekš zināmu vielu noteikšanai. Autoru izstrādātās augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodes ļauj vienlaicīgi noteikt vairākus simtus piesārņotāju pat ļoti zemā koncentrācijā. Šo metožu papildus priekšrocība ir iespēja veikt iepriekš nezināmu vielu klātbūtnes novērtēšanu pat vairākus gadus pēc mērījumu veikšanas. Latvijas zinātnieku devums jau ir atzinīgi novērtēts pasaulē.

9. Izstrādāta un Latvijas pašvaldībās praktiski aprobēta integrēta intelektuāla platforma vides un tehnoloģisko sistēmu monitoringam.

Akadēmiķis Jurijs Merkurjevs, Dr. Arnis Lektauers, Dr.habil. Galina Merkurjeva, Dr. Julija Petuhova, Dr. Andrejs Romānovs, Dr. Jānis Zvirgzds, Rīgas Tehniskā universitāte.

Platformas konceptuālo pamatu veido informācijas tehnoloģija, kas ļauj veikt sarežģītu dabas un tehnoloģisko sistēmu monitoringu normālās un ārkārtas situācijās, tai skaitā vides un tehnoloģisko procesu modelēšanu un prognozēšanu, apstrādājot integrētos datus no virszemes, aviācijas un kosmosa sensoriem, kā arī no sociālajiem informācijas avotiem. Tās elementi ir tālizpētes attēlu apstrādes rīki, ģeogrāfiskā informācijas sistēma, modelēšanas bloks, rezultātu analīzes modulis un tīmeklī bāzētie risinājumi. Izstrādātā platforma ir praktiski aprobēta Daugavpils, Madonas un Rīgas pašvaldībās, veicot Daugavas plūdu, Lubānas ezera, Madonas pilsētas un Madonas novada mežu monitoringu.

10. Enciklopēdiskā monogrāfijā apkopoti pasaules un Latvijas peoniju audzētāju un selekcionāru sasniegumi.

Dr.h.c.biol. Aldonis Vēriņš. "Latvietis un viņa peonijas", LU Akadēmiskais apgāds, 2014, 480 lpp.

Apjomīgajā enciklopēdiskajā monogrāfijā atrodamas visaptverošākās ziņas par izcilākajiem pasaules peoniju audzētājiem un selekcionāriem un viņu sasniegumiem gan agrotehnikas izstrādē, gan arī jaunu, modernu šķirņu izveidē, tai skitā aprakstīta arī paša grāmatas autora Aldoņa Vēriņa 40 gados krātā pieredze, kā arī doti pasaules labāko 1227 peoniju šķirņu apraksti.

11. Izstrādātas tehnoloģijas augļu, ogu un dārzeņu biezeņiem zīdaiņu uzturam no bioloģiskās saimniecībās iegūtām izejvielām.

Dr.sc.ing.Solvita Kampuse, Dr.sc.ing. Anita Blija, LZA korespondētājlocekle Dalija Segliņa, M.sc.sal. Anita Olšteine, LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultāte, Latvijas Valsts augļkopības institūts.

Augļu un ogu biezeņu izstrāde pēc SIA „Lat Eko Food" pasūtījuma tika uzsākta 2011. gadā Latvijas Valsts augļkopības institūtā (LVAI) un dārzeņu biezeņu - 2012. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē. Ir zinātniski pamatots, ka bioloģiskie produkti mazina lieku bērna pakļaušanu toksisko vielu uzņemšanai ar pārtiku. Izvērtējot bioloģisko izejvielu priekšrocības, veikts pētījums, nosakot to piemērotību biezeņu gatavošanai zīdaiņiem, vienlaikus ne tikai saglabājot bioķīmisko un uzturvērtību, bet arī uzlabojot sensoros rādītājus. Zinātnieki vienlaikus ir veikuši kompleksus pētījumus, pārbaudot Latvijā audzētu augļu, ogu un dārzeņu šķirnes, atlasot piemērotākās, izstrādājot receptūras un veicot produktu kvalitatīvo īpašību testēšanu optimālā uzglabāšanas laika noteikšanai. Kā jaunums biezeņos tiek izmantoti smiltsērkšķi un topinambūri, kas ir zinātniski pamatota veselīga un vērtīga izejviela. Produktu izstrādē piesaistīta arī Latvijas Pediatru-gastroenterologu asociācija, kas atzinīgi novērtējusi jaunos produktus un iesaka tos lietošanā. Jaunie produkti un pārstrādes tehnoloģijas ļauj nodrošināt bērniem kvalitatīvu, ekoloģiski tīru, ģeogrāfiskajai videi atbilstošu un veselībai drošu pārtiku ar augstu uzturvērtību.

SIA „Lat Eko Food" jaunos produktus ar preču zīmi „Rūdolfs" patērētājiem tirdzniecības tīklos uzsāka piedāvāt 2012. gadā, turklāt augļu, ogu biezeņi starptautiskā izstādē „Riga Food" ieguvuši godalgu „Zelta medaļa" par izcilu kvalitāti Zemkopības ministrijas nominācijā „Latvijas Gada Ekoprodukts 2012". Izstrādātie produkti ir ieguvuši starptautisko Bioloģiska produkta sertifikātu, kas norādīts uz iepakojuma, kā arī tiem ir piešķirta Latvijas Bioloģiskās Lauksaimniecības asociācijas preču zīme Latvijas Ekoprodukts". Šobrīd tirgū ir iespēja iegādāties 15 dažādu biezeņu veidus, kas izstrādāti sadarbībā ar zinātniekiem. Latvijas bioloģisko augļu un dārzeņu audzētājiem tādējādi tiek radīta iespēja realizēt savu ražu, veicinot jauna segmenta attīstību pārtikas rūpniecībā. SIA „Lat Eko Food" darbība no biznesa idejas līdz uzbūvētai ražotnei 2014. gadā četru gadu garumā ir izcils rezultāts uzņēmēju un zinātnieku veiksmīgai savstarpējai sadarbībai, kas tiek turpināta papildinot produkcijas klāstu ar jauniem produktu veidiem.

12. Augļu koku somaklonālās mainības agrīnas diagnostikas paņēmiens ģenētiski identiska materiāla atlasei un upeņu reversijas vīrusa (BRV) eliminācijas paņēmiens, pielietojot ozona gāzi meristēmu kultūrās.

Ph.D. Inga Moročko-Bičevska,  Ph.D. Gunārs Lācis, Dr.agr. Līga Lepse, Ph.D. Alina Gospodaryk, M.biol. Irita Kota-Dombrovska, M.biol. Neda Pūpola, Dr.biol. Ineta Samsone, Latvijas Valsts augļkopības institūts, Pūres Dārzkopības pētījumu centrs.

Ābeles un upenes Latvijā ir plašāk audzētās augļkopības kultūras, kuru audzēšanas rentabilitāti būtiski ietekmē ar stādiem izplatīti vīrusi. Izstrādātais mainības noteikšanas paņēmiens atveseļota stādmateriāla audzēšanā saīsina šķirņu atbilstības pārbaudes laiku pēc in vitro no vairākiem gadiem līdz dažām nedēļām, un dod iespēju augļu kokiem pielietot pavairošanu ar meristēmām, paplašinot to atveseļošanas iespējas. Kombinējot meristēmu pavairošanu ar ozona gāzes apstrādi, tiek būtiski paaugstināta augu atveseļošanas efektivitāte, salīdzinot ar citām metodēm. Izstrādātie paņēmieni nodrošinās stādmateriāla efektīvu atveseļošanu un drošu pavairošanu stādaudzēšanas procesā un kolekciju uzturēšanā.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2013. gadā (pdf). 

Teorētiskajā zinātnē

  • Izcili rezultāti kvantu skaitļošanas teorijā. Akad. Andris Ambainis (LZA Lielā medaļa, Eiropas grants kā vienam no 300 Eiropas izcilākajiem pētniekiem), Latvijas Universitāte.
  • Veikti vispusīgi pētījumi šūnu bioloģijā un ļaundabīgo audzēju molekulāro pamatu izzināšanā, paverot principiāli jaunas iespējas vēža ārstēšanā. Akad. Jekaterina Ērenpreisa (LR Ministru kabineta balva 2013.gadā), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.
  • Izstrādāta kvantu sūkņu teorija un tās pielietojums nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās. LZA kor.loc. Vjačeslavs Kaščejevs (Vienīgais Austrumeiropas zinātnieks, kas nominēts pasaules izcilnieku grupā Jauno līderu sanāksmē Pasaules Ekonomikas forumā), Latvijas Universitāte.
  • Tematiski vienotā monogrāfiju ciklā nobeigts ilggadējs pētījums Baltijas jūras piekrastes tautu kultūras apzināšanā, skatotjūru un tās elementus kā iedzīvotāju identitātes nozīmīgu daļu monogrāfijā „Jūra latviešu valodā un folklorā”. LZA kor.loc. Benita Laumane, Liepājas Universitāte.

Praktiskajos lietojumos

  • Pabeigta jaunas oriģinālas kardioprotektīvas zāļu kandidātvielas ķīmiskā un eksperimentālā izpēte, kas ļauj uzsākt šīs vielas klīniskos pētījumus. Akad. Maija Dambrova, Dr. Solveiga Grīnberga, akad. Ivars Kalviņš, Dr. Jānis Kūka, Dr. Edgars Liepiņš, Dr. Daina Loļa, Dr. Einārs Loža, LZA kor.loc. Osvalds Pugovičs, Dr. Reinis Vilšķērsts; Dr. Ilmārs Stonāns; Latvijas Organiskās sintēzes institūts, a/s Grindeks.
  • Izstrādāti un ieviesti jauni dabiskus glikopeptīdus saturoši uztura bagātinātāju sastāvi, kas pielietojami onkoloģijā un virusoloģijā. Dr. Jevgenijs Jermolajevs, Lilija Peškova, Guntis Vītols , Dr. Simona Doniņa; Rīgas Stradiņa universitātes A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts.
  • Sintezēti un izpētīti oriģinālas struktūras organiskie stikli lietojumam fotonikas ierīcēs. LZA kor.loc. Valdis Kokars, akad. Valdis Kampars, Kaspars Traskovskis, Elmārs Zariņš, Lauma Laipniece ; Dr. Aivars Vembris, Andrejs Tokmakovs, LZA kor.loc. Mārtiņš Rutkis; Rīgas Tehniskā universitāte, LU Cietvielu fizikas institūts.
  • Izpētīts pretestības pārslēgšanas mehānisms funkcionālos materiālos, paverot iespējas terabitu atmiņas izgatavošanai. Akad. Juris Purāns, LZA kor.loc. Aleksejs Kuzmins, akad. Jevgenijs Kotomins, Dr. Aleksandrs Kalinko; LU Cietvielu fizikas institūts.
  • Izstrādāta jauna optiskās diagnostikas un monitoringa metode un radītas ierīces ādas melanomas bezkontakta noteikšanai. Akad. Jānis Spīgulis, Dr.phys. Uldis Rubīns, Dr.phys. Edgars Kviesis-Kipge un Oskars Rubenis, Latvijas Universitāte.
  • Sastādīta un publicēta „Lielā ķīniešu – latviešu vārdnīca”, kas satur arī plašu kultūrvēsturisku komentāru. Dr.h.c. Pēteris Pildegovičs, Latvijas Universitāte. .
  • Pabeigts pētījums par bioloģiski aktīvajām vielām pārtikas produktos, to fasēšanai un uzglabāšanai pielietojot jaunākās iepakojuma tehnoloģijas, garantējot augstu kvalitāti un drošu realizācijas termiņu. Dr. Evita Straumīte, Drhabil. Lija Dukaļska, Dr. Sandra Muižniece-Brasava; Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2012. gadā. Pirmo reizi notika publisks sasniegumu prezentācijas un tikšanās ar autoriem pasākums Latvijas Zinātņu akadēmijas svinīgajā sēdē 2013. gada 17. janvārī. 

LZA zinātnes sasniegumu 2012. gada konkursa uzvarētāji (pdf). 

Teorētiskajā zinātnē

  • Izstrādāta jauna metode kvantu algoritmu izveidei un izveidots jauns kvantu interferences pielietojums nanoelektronikā. LZA īst.loc. Andris Ambainis, Dr.phys. Vjačeslavs Kaščejevs, Aleksandrs Belovs, Jānis Timošenko, Latvijas Universitāte.
  • Uz oglekļa-ūdeņraža (C—H) saišu aktivēšanu balstīta jauna organisko savienojumu sintēzes metodoloģija. Metodi var izmantot jaunu ārstniecības vielu sintēzē. Dmitrijs Lubriks, Igors Sokolovs, LZA kor.loc. Edgars Sūna, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
  • LZA īst.loc. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds ar darbu „Ultrametriski galīgi automāti unTjūringa mašīnas” ievedis datorikā ultrametrisku algoritmu jēdzienu, kas būtiski paplašina datorzinātnes iespējas, Latvijas Universitāte. 
  • Vispusīgi izpētīta Latvijas mūzikas dzīve okupācijā (1940 – 1945), līdz šim vismazāk apzinātajā un visvairāk ideoloģizētajā laikā. Vadošais autors un redaktors Dr.art.Arnolds Klotiņš, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
  • Uz unikāliem, pirmreizējiem materiāliem pamatots pētījums par Latvijas vissenāko apdzīvotību paleolītā – 10 500 – 9 200.g.t. pr. Kr. Dr. hist.Ilga Zagorska, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts.

Praktiskajos pielietojumos

  • Jaunas katalītiskas glicerīnskābes un pienskābes iegūšanas metodes, oksidējot glicerīnu ar gaisu vai molekulāro skābekli.Jauna aktīvāku un selektīvāku katalizatoru sintēzes metode. Dr.chem.Svetlana Čornaja, LZA īst.loc. Valdis Kampars,Dr.sc. ing. Ēriks Palčevskis, Dr.chem. Lidija Kuļikova, Dr.chem. Vera Serga, Dr.chem. Svetlana Žižkuna, Konstantīns Dubencovs, Olga Stepanova, Elīna Sproģe, Antons Cvetkovs, Rīgas Tehniskā universitāte.
  • Atklātas jaunas vēža specifiskas autoantivielas agrīnai kuņģa vēža diagnostikai un slimības gaitas prognozēšanai. LZA kor.loc.Aija LinēDr.biol. Karīna Siliņa, Dr.biol. Pāvels Zajakins, Dr.biol. Zane Kalniņa, Irēna Meistere, Angelina Pismennaja, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs; LZA kor.loc. Mārcis Leja, Guntis Ancāns, Latvijas Universitāte; sadarbībā ar Magdeburgas Otto-von- Guericke Universitāti, Vācija.
  • Atklāts, ka halkogenīdu pārklājumus nanotehnoloģijai un nanoelektronikai ir iespējams kristalizēt ar elektronu kūļa palīdzību izmantošanai elektronu litogrāfijāDr.phys. Vjačeslavs Gerbreders, Dr.phys. Oksana ŠimaneDr.phys. Arnis Gulbis, Daugavpils Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte.
  • Selekcionēta krūmcidonijas šķirneRasa- augļu ieguvei. Tās ražība, ziemcietība, bezērkšķu forma, lielie, viegli vācamie augļi un augstvērtīgais bioķīmiskais sastāvs, kā arī izstrādātās augļu pārstrādes metodes dod jaunas iespējas lauku saimniecību attīstībai. Dr.agr. Silvija Ruisa, LZA kor.loc. Dalija Segliņa, Latvijas Valsts augļkopības institūts.
  • Pabeigts pētījums par emigrācijas tendencēm un virzītājspēkiem Latvijā un Igaunijā laika posmā no 2000.–2010. g. Dr. math.Mihails Hazans, Latvijas Universitāte.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2011. gadā (pdf). 

Teorētiskajā zinātnē

  • Izstrādātas jaunas lielu enerģētikas pārvades sistēmu ilgtspējīgas attīstības vadības metodes un rezultāti apkopoti monogrāfijā Dynamic Management of Sustainable Development: Methods for Large Technical Systems (Springer, London). Dr.habil.sc.ing. Zigurds Krišāns, Dr.sc.ing. Anna Mutule, LZA kor.loc. Jurijs Merkurjevs, Dr.sc.ing. Irina Oļeinikova, Fizikālās enerģētikas institūts un Rīgas Tehniskā universitāte. 
  • Izstrādātas problēmanalīzes metodes un matemātiskie modeļi programmatūras projektēšanai, un tie apkopoti monogrāfijā Model-Driven Domain Analysis and Software Development: Architectures and Functions (IGI Global, New York). LZA goda loc. Jānis Osis, Dr.sc.ing. Ērika Asņina, Rīgas Tehniskā universitāte. 
  • Konstruēti neorganisko vien- un daudzsienu nanocauruļu modeļi ar lineāro grupu formālisma palīdzību un aprēķinātas to īpašības, izmantojot tikai fundamentālās konstantes. Dr.chem.Jurijs Žukovskis, LZA ārz. loc. Roberts Evarestovs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar Sanktpēterburgas Universitāti.
  • Atklātas jaunas somatostatīna receptora ģenētiskās variācijas, kas ļaus veikt individuālu terapiju akromegālijas pacientiem. LZA kor.loc. Jānis Kloviņš, LZA kor.loc. Valdis Pīrāgs, Darja Ciganoka, Inga Balcere, Ivo Kāpa, Raitis Pečulis, Andra Valtere, PhD Liene Ņikitina-Zaķe, Ieva Lase, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.
  • Izpētīta Rīgas pilsētvēsture 17. gs., izmantojot Latvijas un ārzemju arhīvu kartogrāfiskos materiālus. Dr. hist.Margarita Barzdeviča,Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts.
  • Publicēts pētījums par vienu no Latvijas kultūras kanona zīmoliem vizuālajā mākslā – mākslinieku Kārli Padegu un viņa laikmetu. Dr.art.Jānis Kalnačs, Vidzemes Augstskola.

Praktiskajos pielietojumos

  • Sekmīgi veikta Latvijā pirmā aknu transplantācija. LZA īst. loc. Jāņa Gardovska un LZA īst. loc. Rafaila Rozentāla vadībā, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte.
  • Sekmīgi realizēta klīnisko pētījumu pirmā daļa par Parkinsona slimības vēlīno komplikāciju terapijai izmantojamo jauno zāļu vielu. PhD Juris Fotins, Dr.chem.Aleksandrs Gutcaits, LZA īst.loc. Ivars Kalviņš, PhD Ronalds Zemribo, LZA kor.loc. Valerjans Kauss, Latvijas Organiskās sintēzes institūts sadarbībā ar Merz PharmaceuticalsVācija.
  • Pierādīts, ka elektronu lokalizāciju stiklveida silicija dioksīdā nosaka struktūras nesakārtotība. To var izmantot, pilnveidojot elektroniskās atmiņas ierīces. Dr.habil.phys.Anatolijs Truhins, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.
  • Izstrādāts superelastīgs sensora prototips (elastomēru un elektrovadošu nanodaļiņu kompozīts), kuru iespējams izmantot plaša diapazona spiediena un triecienu detektēšanai. LZA kor.loc. Māris Knite, Dr.sc.ing.Juris Zavickis, Velta Tupureina, Valdis Teteris, Artis Linarts, Gatis Podiņš, Āris Solovjovs, Rīgas Tehniskā universitāte, Baltijas Gumijas fabrika.
  • Veikts būtisks zinātnisks pētījums par nacionālo identitāti un Latvijas sabiedrības attīstību, kas apkopots:Pārskats par tautas attīstību 2010/2011: Nacionālā identitāte, mobilitāte unrīcībspēja. Galv. red. Dr.sc.soc. Brigita Zepa, Dr.sc.soc. Evija Kļave, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts.
  • Izveidota jauna ražīga vasaras kviešu šķirne Robijs, kas ir speciāli piemērota audzēšanai Baltijas reģionā. Vija Strazdiņa, Maija Ceraukste, Dr.biol. Dace Grauda, LZA īst.loc. Īzaks Rašals, Valsts Stendes Graudaugu selekcijas institūts, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2010. gadā (pdf).

Teorētiskajā zinātnē

  • Veikti fundamentāli kvantu fizikas pētījumi par optiski polarizētiem atomiem un rezultāti apkopoti monogrāfijā Marcis Auzinsh, Dmitry Budker, Simon Rochester. Optically Polarized Atoms: Understanding light-atom interactions. Oxford University Press, 2010, 380 pp. Akadēmiķis Mārcis Auziņš, Latvijas Universitāte sadarbībā ar Kalifornijas universitāti Berklijā.
  • Noskaidrota enzīma (gamma-butirobetaīna hidroksilāzes) trīsdimensionālā struktūra, kas ļaus izstrādāt jaunas kardioprotektīvas darbības zāļu vielas. LZA kor. loc. Kaspars Tārs, Dr. Andris Zeltiņš, Dr. Ainārs Leončiks, Dr. Andris Kazāks, Jānis Rūmnieks, Svetlana Koteloviča, Jeļena Šaripo, LZA kor. loc. Maija Dambrova, Dr. Edgars Liepiņš, Jānis Kūka, akadēmiķis Edvards Liepiņš, Kristaps Jaudzems, profesors Artūrs Vīksna, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitāte.
  • Izveidota valodnieku enciklopēdija Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas, kurā iekļauts vairāk nekā 500 Latvijas un citu valstu lingvistu biogrāfiju, ar valodniecību un kultūrvēsturi saistīto notikumu hronoloģija no 13.gs. līdz 2009. gadamDr.Andrejs Bankavs, akadēmiķe Ilga Jansone, LU Latviešu valodas institūts. 
  • Atklāts jauns efekts elektronu mijiedarbībā ar augstfrekvences elektromagnētiskajiem viļņiem žirotrona rezonatorā un izstrādāta teorija, kas atļauj uzlabot to darbību kodolsintēzes reaktoros. Akadēmiķis Oļģerts Dumbrājs, LZA kor.loc. Andrejs Reinfelds, Latvijas Universitāte sadarbībā ar Merilendas Universitāti.
  • Pirmoreiz no latīņu valodas tulkots un ieviests zinātniskajā apritē viens no nozīmīgākajiem viduslaiku vēstures avotiem – Franciska no Moliano izmeklēšanas protokols. Tas atklāj unikālas ziņas par 14. gs. politiku un cīņām Baltijas zemēs un Livonijā. Akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs, LU Latvijas vēstures institūts.

Praktiskajos pielietojumos

  • Pirmo reizi veikta sekmīga cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī zīdainim ar smagu sirdskaiti. Vadītāji profesors Aris Lācis un LZA kor.loc. Andrejs Ērglis, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrs un Šūnu transplantācijas centrs.
  • Izveidots lielākais Eiropas daudzvalodu terminoloģijas portāls EuroTermBank, kas nodrošina vienotu piekļuvi daudznozaru un daudzvalodu, t. sk. arī latviešu, terminoloģijai internetā. Dr. Andrejs Vasiļjevs, Raivis Skadiņš, Dr. Tatjana Gornostaja, LZA kor.loc. Juris Borzovs, akadēmiķe Valentīna Skujiņa, SIA Tilde, Latvijas Universitāte, Latvijas Zinātņu akadēmija.
  • Izstrādāts jauns autonomas barošanas robots ar distances vadību zemūdens objektu fotografēšanai un izpētei. LZA kor.loc. Jānis Vība, Dr.habil. Semjons Cifanskis, Vladimirs Jakušēvičs, Dr. Bruno Grasmanis, Dr. Igors Tipāns, Guntis Kuļikovskis, Rīgas Tehniskā Universitāte Eiropas Savienības projekta ietvaros.
  • Izstrādāta jauna metode litija dzelzs fosfāta plāno slāņu pārklājumu iegūšanai baterijām un akumulatoriem portatīvajās elektroierīcēs un mikroelektronikā. Dr.Jānis Kleperis, Dr. Gunārs Bajārs, Jānis Šmits, Gints Kučinskis, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.
  • Izveidota šobrīd pilnīgākā Latvijas dendrofloras datu bāze un sastādīts Latvijas kokaugu atlants, kas paver jaunas iespējas veikt pētījumus par bioloģiskās daudzveidības procesiem LatvijāDr.habil. Māris Laiviņš, Maija Bice, Ilmārs Krampis, Dr. Dzintra Knape, Dr. Dagnija Šmite, Dr. Viesturs Šulcs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ģeobotānikas laboratorija.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2009. gadā (pdf).

Teorētiskajā zinātnē

  • Atklāta jauna kardioprotektīva viela, kas ir 40 reizes aktīvāka par pašreiz Latvijas visvairāk eksportēto medikamentu– mildronātu. Akad. Ivars Kalviņš, LZA kor. loc. Maija Dambrova, Edgars Liepiņš, Osvalds Pugovičs, Einārs Loža; Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
  • Sirds struktūrelementu biomehānisko īpašību un morfoloģijas izpētes rezultātā pamatota sirds struktūrkomponentu aizstājēju izstrāde, kā arī asinsvadu protēžu radīšana, izmantojot cilmes šūnas uz dažādu materiālu matricām. Mārtiņš Kalējs, Pēteris Stradiņš, LZA Dr.h.c. Romans Lācis, LZA Dr.h.c. Iveta Ozolanta, Jānis Pavārs, LZA kor.loc. Vladimirs Kasjanovs; Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrs, Rīgas Stradiņa universitāte, sadarbībā ar Lozannas Universitāti.
  • Kompleksā pētījumā latviešu valodas dialekti pirmo reizi atspoguļoti baltu valodu kontekstā (Baltu valodu atlantā) un iekļauti Eiropas lingvistiskajā telpā. Akad. Ilga Jansone, LZA kor. loc. Anna Stafecka; Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts sadarbībā ar Lietuvas Valodas institūtu.
  • Zinātnes un augstākās izglītības attīstība Latvijā no 13. gadsimta līdz 1862. gadam pirmoreiz kompleksi izpētīta un parādīta kā vienots process, atainojot visas vēsturiskās norises enciklopēdiskā monogrāfijā “Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā”. Akad. Jānis Stradiņš, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts.
  • Izstrādāta jauna modelēšanas metodika rentgenabsorbcijas spektru analīzei, kas ļauj korekti rekonstruēt vielas atomu struktūru, balstoties uz kvantu ķīmijas un klasiskās molekulārās dinamikas integrētām pieejām. LZA kor. loc. Aleksejs Kuzmins, LZA ārz.loc. Roberts Evarestovs; Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūts sadarbībā ar no Sanktpēterburgas Universitāti.
  • Izstrādāts lokanu feromagnētisku stīgu matemātiskais modelis. Pirmo reizi pasaulē iegūti to eksperimentālie paraugi un apstiprināta virkne teorētiski paredzēto likumsakarību. Šīs stīgas paver plašas iespējas ar magnētisku lauku vadāmu mikrodzinēju izveidošanai, dažādu pārneses procesu realizācijai biotehnoloģijās un biomedicīnā. Akad. Andrejs Cēbers, Mihails Belovs, Kaspars Ērglis; Latvijas Universitāte.

Praktiskajos pielietojumos

  • Izstrādāta un aprobēta oriģināla, pilnībā grafiska saskarne “Semantiskā Latvija”, kas tīmeklī organizētus datus padara tieši pieejamus nozaru speciālistiem (mediķiem, reģistru lietotājiem u. c.), neiesaistot programmētājus pārkodēšanai. Guntis Bārzdiņš, LZA kor.loc. Audris Kalniņš, Kārlis Podnieks, LZA kor.loc. Valdis Pīrāgs; Latvijas Universitāte.
  • Izstrādāta tehnoloģija jaunas porainas augsttemperatūras oksīdu keramikas iegūšanai, kas izmantojama agresīvu un karstu šķidrumu filtrēšanai un arī kā augsttemperatūras siltumizolējošs materiāls. Visvaldis Švinka, Ruta Švinka, Ieva Zaķe, Andris Butlers; Rīgas Tehniskā universitāte.
  • Izmantojot augu biotehnoloģijas metodes, Latvijā selekcionēta un oficiāli reģistrēta jauna vasaras miežu šķirne “Austris”. Sofija Kaļiņina, Dace Grauda, akad. Īzaks Rašals, Māra Bleidere, Ilze Grunte, Solveiga Maļecka; Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts.
  • Izstrādāta un Latvijā tiek ražota energosistēmu asinhronās gaitas novēršanas automātiska elektroiekārta, kura būtiski samazina energosistēmu liela mēroga avāriju iespējas. Iekārtas pielieto Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmās. LZA kor. loc. Antans Sauhats, Andrejs Utāns, Lilija Leite, Kārlis Briņķis; Rīgas Tehniskā Universitāte, Fizikālas enerģētikas institūts.
  • Izstrādāta tehnoloģija jauna būvniecības siltumizolācijas materiāla iegūšanai no kārtainiem silikātiem un biodīzeļdegvielas ražošanas blakusproduktiem. Akad. Uldis Sedmalis, Laimonis Bīdermanis, Andris Cimmers, Gaida Sedmale, Ingunda Šperberga, Rīgas Tehniskā universitāte.
  • Noskaidroti imūnģenētiskie un bioķīmiskie raksturojumi, kas ļauj prognozēt un būtiski uzlabot terapiju hroniskiem virushepatīta C pacientiem. LZA kor. loc. Ludmila Vīksna, Arturs Sočņevs, Valentīna Sondore, Jāzeps Keišs, Baiba Rozentāle; Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Infektoloģijas centrs.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2008. gadā (pdf). 

Teorētiskajā zinātnē

  • Atklāts jauns šūnas mehānisms, kas nosaka ļaundabīgo audzēju spēju atjaunoties pēc pretvēža terapijas. Molekulārā līmenī tas paver jaunas iespējas efektīvākai cīņai pret vēzi. Akadēmiķe Jekaterina Ērenpreisa, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, sadarbībā ar Sauthemptonas Universitāti, Heidelbergas Universitāti, Vācijas Radiobioloģijas institūtu.
  • Izstrādāti sintēzes paņēmieni bioloģiski aktīvo savienojumu tīru optisko izomēru iegūšanai, izpētītas to īpašības, kas paplašina iespējas radīt efektīvākus ārstniecības līdzekļus. Akadēmiķi Ivars Kalviņš un Edmunds Lukevics, LZA korespondētājlocekļi Maija Dambrova, Aivars Krauze un Grigorijs Veinbergs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
  • Pabeigts oriģināls komplekss pētījums par nevardarbīgās pretošanās metodēm, stratēģiju, taktiku Latvijā ilgstošā laika posmā, valstij demokrātiskā ceļā atgūstot neatkarību un starptautisko atzīšanu. Pētījums, kas veikts valsts pētījumu programmas "Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru" ietvaros, publicēts monogrāfijā „Valdis Blūzma, Tālavs Jundzis, Jānis Riekstiņš, Heinrihs Strods, Džīns Šārps. „Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš 1945- 1991”’.
  • Atklāts iepriekš nezināms kustību traucējumu sindroms (līdzinās parkinsonismam) intravenozās narkotikas – metkatinona (efedrona) lietotājiem un noskaidroti tā cēloņi – mangāna savienojumu pārmērīga uzkrāšanās organismā. Profesors Viesturs Liguts, Dr. Ainārs Stepens, Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Oksfordas universitāti.
  • Pirmo reizi modelēta kvantu interference no oglekļa nanocaurulītēm kā jauna perspektīva kvantu informācijas apstrādes ierīce. Dr. Vjačeslavs Kaščejevs, LU Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar Kembridžas Universitāti un Vašingtonas Universitāti. 

Praktiskajos pielietojumos

  • Latvijā pirmo reizi veikta simultāna aizkuņģa dziedzera un nieres transplantācija. Vadītājs akadēmiķis Rafails Rozentāls, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca.
  • Izstrādāts un realizēts saules enerģijas izmantošanas iekārtu testēšanas poligons. Vadītājs LZA kor.loc. Pēteris Šipkovs, Fizikālās Enerģētikas institūts.
  • Izstrādāta un realizēta jauna informācijas tehnoloģija pārvades elektrotīkla un ģenerācijas ilgspējīguma nodrošināšanai. Vadītājs LZA kor.loc. Jurijs Merkurjevs. Rīgas Tehniskā universitāte, Fizikālās Enerģētikas institūts.
  • Izstrādātas jaunas metodes antioksidantu iegūšanai no biomasas un to izmantošanai biodīzeļdegvielas stabilizēšanai. Vadītājs akadēmiķis Valdis Kampars, Rīgas Tehniskās universitātes Lietišķās ķīmijas institūts, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts.
  • Pirmoreiz Latvijā izdota plaša „Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca” (2000 terminu) ar terminu skaidrojumiem latviešu valodā un ekvivalentiem angļu, vācu un krievu valodā. Vārdnīca izmantojama vienotas valodniecības terminoloģijas ieviešanai. Sast. autoru kolektīvs akadēmiķes Valentīnas Skujiņas vadībā.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2007. gadā (pdf). 

  • Izstrādāta un ieviesta kompleksa klīniski ģenētiskās izmeklēšanas metode bērnu hronisko   slimību riska faktoru noskaidrošanai. LZA kor.loc. Ingrīda Rumba, Dr. Liene Ņikitina-Zaķe, Dr. Tatjana Sjakste, Ieva Saulīte, Irēna Rinkuža, Dr. Silvija Remberga, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Bērnu klīniskā Universitātes slimnīca Gaiļezerā.
  • Parādīta mildronāta spēja normalizēt šūnas mitohondriālos procesus, kas paver jaunas iespējas neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā. Akadēmiķe Vija Kluša, akadēmiķis Ivars Kalviņš, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
  • Latviešu nācijas pamatvērtību popularizēšanai pasaulē sagatavots un izdots A. Pumpura eposa „Lāčplēsis” akadēmiskais izdevums angļu valodā („Bearslayer. The Latvian Legend”, LU Akadēmiskais apgāds, 2007). Tulkojis LU Dr.h.c. Artūrs Kroplijs (Austrālija), zinātnisko apceru un komentāru autori: projekta vadītāja LZA kor.loc. Ausma Cimdiņa, akadēmiķe  Vaira Vīķe–Freiberga, Dr. Ojārs Lāms, akadēmiķe Janīna Kursīte, Dr. Kaspars Kļaviņš, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāte.
  • Apzināts un publicēts ievērojamā Latgales valodnieka profesora Antona Breidaka zinātniskais mantojums –“Darbu izlase” divos sējumos (LU LVaI apgāds, 2007). Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Daugavpils Universitāte.
  • Izdodot 4. sējumu (“Latvijas mazās pilsētas un lauki”), pabeigta nozīmīga  18.gs. Latvijas  vēstures un etnoloģijas avota  – J.K. Broces zīmējumu un aprakstu sērijas „Monumente” (LU LVI apgāds, 2007) zinātniskā apstrāde un izdošana. Latvijas vēstures institūts, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka.
  • Izstrādāti specifiskas signālu apstrādes tehnoloģijas teorētiskie pamati un rezultāti apkopoti monogrāfijā“Digital Alias-free Signal Processing” (Wiley, 2007). Jaunā tehnoloģija ļauj ievērojami paplašināt frekvenču joslu, kurā reālu objektu analogos signālus var pārveidot un apstrādāt diskrētā formā. Akadēmiķis Ivars Biļinskis, Elektronikas un datorzinātņu institūts. 
  • Sistematizēti, apkopoti un publicēti monogrāfijā vairāk nekā trīsdesmit gadu darba rezultāti dekoratīvo  sīpolpuķu izpētē, introdukcijā un selekcijā. LZA Dr.h.c. Jānis Rukšāns. Burried Treasures.  Finding and Growing the Worlds Choicest Bulbs. - Thimber Press, 2007. 
  • Izstrādāti jauni organiskie materiāli virsmas reljefa hologrammu tiešam ierakstam spektra sarkanajā daļā. Dr. Valdis Kokars, LZA kor.loc. Andris Ozols, Mg. Dmitrijs Saharovs, akadēmiķis Valdis Kampars, Mg. Ansis Maļeckis, Dr. Gundars Mežinskis, Mg. Artūrs Plūdons, Rīgas Tehniskās Universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte.
  • Izpētītas stroncija titanāta virsmu īpašības, kas dod iespēju būtiski uzlabot informācijas apstrādes ierīču darbību. Dr. Jurijs Kotomins, Dr. Sergejs Piskunovs, Dr. Jurijs Žukovskis, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.
  • Izstrādātas jaunas metodes – mikrorobotronika un mikroslāņu atdalīšana – papīru veidojošo šķiedru virsmas īpašību un sastāva noskaidrošanai. LZA kor.loc. Arnis Treimanis, Mg. Uldis Grīnfelds, Mārīte Škute, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2006. gadā (pdf).

  • Ieviesta jauna tehnoloģija hematoloģisko slimnieku ārstēšanā, kas ievērojami uzlabos akūtu un hronisku leikozes pacientu ārstēšanas iespējas. Jaunā tehnoloģija saistīta ar alogena perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantāciju. Dr. Sandra Lejniece, Dr.Viesturs Boka, Ilze Puga, Rīgas Stradiņa universitāte; Rīgas Austrumu slimnīca, klīnika "Linezers". 
  • Izstrādāti jauni optiskie paņēmieni ādas un asinsvadu saslimstību diagnostikai. Dr. Jānis Spīgulis, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultāti un Kardioloģijas institūtu.
  • Veikta augu vīrusu genomu klonēšana un parādīti to tālākie pielietojumi biotehnoloģijā - vakcīnu un diagnostikas izveidošanā. Dr. Andris Zeltiņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.
  • Noteiktas jaunas lielmolekulāru proteīnu telpiskās struktūras, izmantojot daudzdimensionālās kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopijas metodi. Tas ļauj labāk izprast šo proteīnu bioloģiskās darbības mehānismu. Akadēmiķis Edvards Liepiņš, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
  • Izveidoti jauna tipa efektīvi luminiscentie detektoru materiāli, kurus izmanto skābekļa daudzuma noteikšanai. Dr. Larisa Grigorjeva, Dr. Donats Millers, Mag. Krišjānis Šmits, LU Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar Polijas ZA Augsto spiedienu fizikas institūtu.
  • Izstrādāta jauna, ietilpīgāka optiskās atmiņas ierīce, kas sastāv no vairāku volframātu plānām kartiņām. LZA kor.loc. Aleksejs Kuzmins, Dr. Roberts Kalendarevs, LU Cietvielu fizikas institūts.
  • Izstrādāta jauna tehnoloģija augšņu agroķīmiskajā izpētē, lietojot Globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS). Tā izmantota Latvijā pirmās digitālās augšņu agroķīmiskās kartes (Bauskas rajona Codes pagastā) sagatavošanai un izdošanai. Dr. Regīna Timbare, Skaidrīte Poriete, Aija Miķelsone, Valsts Agroķīmisko pētījumu centrs.
  • Pabeigts un publicēts Latgales reģionālās ekonomikas pētījums un veikta tās konkurētspējas paaugstināšanas analīze. Dr.Viktors Voronovs, Irīna Petrova, Edgars Račko, Daugavpils Universitāte.
  • Uz veikto arheoloģisko izrakumu pamata apkopoti un monogrāfijā publicēti bagātīgi materiāli, raksturojot materiālo un garīgo kultūru lībiešu biezi apdzīvotā vietā un apbedījumos Daugavas lejtecē.- Salaspils Laukskolā laikā no 10.- 13. gs. Dr. Annas Zariņas vadībā, LU Latvijas vēstures institūts. 
  • Pabeigts liels kultūrvēsturisks pētījums  “Latviešu kordziesmas antoloģija:  1873 – 2000. Dziesmas jauktajiem, sieviešu un vīru koriem a capella.” Pirmoreiz mūzikas izdošanas vēsturē vienkopus sistematizēts un zinātniski komentēts latviešu kora dziesmu “zelta fonds” no I Vispārīgajiem Dziesmu svētkiem (1873) līdz mūsdienu autoru darbiem. LZA Goda loceklis Imants Kokars,  Dr. Arnolds  Klotiņš, Arvīds Bomiks, Dr. Oļģerts Grāvītis, Jānis  Lindenbergs, Pēteris  Plakidis. 12 sējumi ilustrēti ar 12 CD kamerkora Ave Sol izpildījumā (Diriģents Uldis  Kokars).

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2005. gadā (pdf). 

  • Izstrādāti jauni kvantu skaitļošanas algoritmi. Tie ļauj daudz ātrāk risināt problēmas, kuras ir pārāk sarežģītas tradicionālajiem datoriem un prasa tiem lielāku atmiņu. LZA kor.loc. Andris Ambainis, akadēmiķis Rūsiņš-Mārtiņš Freivalds. LU Matemātikas un informātikas institūts sadarbībā ar Vaterloo universitāti (Kanāda).
  • Medicīnas praksē ieviesti divi agrāk izstrādāti oriģināli imūnpreparāti - Rigvir un Larifāns, kas izmantojami vēža imūnterapijā un sekundāra imūndeficīta ārstēšanā. LZA goda locekle Aina Muceniece un Dr.med. Guna Feldmane. LU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts.
  • Izveidota Letonikas zinātniskā programma, desmit gadu pētījumu rezultāti apkopoti Pirmajā Letonikas kongresā 2005. g. oktobrī Daugavpilī un Rīgā. Letonika ir starpdisciplināra humanitāru zinātņu kopa, sabiedrības garīgās kultūras veidotāja, kas pēta Latvijas vēsturi, valodu un kultūru no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.
  • Izstrādāts bezkontaktu asinhronais ģenerators ar divkāršu barošanu bezreduktora vēja enerģētiskām iekārtām, kas ļauj būtiski palielināt vēja enerģijas izmantošanu. Dr.habil.sc.ing. Nikolajs Levins, Dr.habil.sc.ing. Vjačeslavs Pugačevs, LZA kor.loc. Leonīds Ribickis. LZA Fizikālās enerģētikas institūts un Rīgas Tehniskā universitāte.
  • Izstrādātas jaunas tehnoloģijas ekoloģisku, veselīgu produktu ražošanai no krūmcidonijām un lielogu dzērvenēm. Dr.biol. Edīte Kaufmane, Mg.sc. Dalija Segliņa, Dobeles Dārzkopības izmēģinājumu stacija.
  • Izstrādāta imersijas hologrāfiskā ieraksta metode, kas dod iespēju ierakstīt hologrāfiskos režģus ar ļoti mazu (50 nm) periodu. Dr.phys. Jānis Teteris. LU Cietvielu fizikas institūts.
  • Atklāta interleikīna-1 gēna polimorfisma saistība ar koronārās sirds slimības iekaisuma marķieriem. Tas būtiski papildina izpratni par šīs slimības izraisīšanos un palīdz izvēlēties piemērotu terapiju slimnieku ārstēšanā. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.   
  • Zinātniskajā avotu apritē ieviesta viduslaiku hronika – rakstītās vēstures avots par 14.gs. notikumiem Baltijā. “Vartberges Hermaņa Livonijas hronika”. No latīņu valodas tulkojis, priekšvārdu un komentārus sarakstījis akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs. Atzīmēta ar 2005. gada Baltijas Asamblejas balvu.
  • Pirmoreiz izpētīti un apkopoti latviešu un vācu literatūras, ieskaitot vācbaltiešu literatūru, vēsture un ietekme Latvijā:“Vācu literatūra un Latvija. 1945”. Sastādītājs un zinātniskais redaktors akadēmiķis Benedikts Kalnačs, autoru kolektīvs: Benedikts Kalnačs, Dr.philol. Inguna Daukste-Silasproģe, Dr.philol. Māra Grudule, Dr.philol. Zanda Gūtmane, Jana Vērdiņa, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
  • Zinātniski apkopota dekoratīvo krāšņumkrūmu rododendru introdukcija un kultūras vēsture Latvijā, kā arī Latvijā selekcionēto brīvdabas rododendru šķirņu apraksti.  Akadēmiķis Rihards  Kondratovičs.

Izanalizējot Latvijas zinātnisko centru sniegtās ziņas, Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi nozīmīgākos  zinātnes sasniegumus 2004. gadā (pdf).

  • Atklāta jauna fizikāla parādība -  termomagnētiskā osmoze. LU Fizikas institūts, akadēmiķis E. Blūms.

  • Izmantojot kvantu efektus, paaugstināta magnetometrijas jutība virs klasiskās fizikas atļautās robežas. LU sadarbībā ar Kalifornijas  universitāti, akadēmiķis M. Auziņš. 

Izanalizējot Latvijas zinātnisko centru sniegtās ziņas, Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi nozīmīgākos notikumus Latvijas zinātnē 2003. gadā (pdf). 

  • Izveidota Latvijas vaskulāro augu datu bāze, uz kuras pamata sastādīta un izdota "Latvijas Sarkanā grāmata", 3. sējums. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts.
  • P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā veikta 1000. nieres transplantācijas operācija.
  • Sākts īstenot vairākus starptautiskus projektus, lai pielietotu jaunus oglekļplastu un pjezokeramiskos kompozītmateriālus aviācijas tehnikā un kuģubūvē. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūts.
  • Publicēts akadēmiskais izdevums "20. gadsimta Latvijas vēsture. Neatkarīgā Latvijas valsts 1918–1940". Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts.
  • LZA ierosinātā Kārļa Mīlenbaha gada ietvaros īstenots pasākumu komplekss latviešu valodas pētīšanai, izkopšanai un attīstībai.
  • Atklāta jauna parādība – "negatīvas" viskozitātes efekts vāji vadošu dielektrisku daļiņu suspensijās. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte.
  • Latvijā pirmā solārā projekta ietvaros Aizkraukles pilsētā apgūta saules enerģijas izmantošanas iespēja siltuma enerģijas ražošanai. LZA Fizikālās enerģētikas institūts.
  • Sākta nacionālās programmas "Biodegvielas ražošana un lietošana 2003.–2010. g." īstenošana.
  • Ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta līdzdalību izstrādātais preparāts vecuma prāta mazspējas (arī Alcheimera slimības) ārstēšanai – memantīns – reģistrēts lietošanai ASV un Eiropas medicīnas praksē.
  • Izstrādāta jauna difraktīvo režģu izgatavošanas metode, kas ļauj iegūt jauna tipa nanomateriālus. LU Cietvielu fizikas institūts.
  • RTU Neorganiskās ķīmijas institūtā sintezēti cietie elektrolīti gāzu sensoriem un baterijām.

2002. gada nozīmīgākie notikumi Latvijas zinātnē (pdf)

  • 1999. gadā realizētā Rīgas MHD dinamo eksperimenta atzīšana pasaulē un Eiropas nozīmes pētniecības centra organizēšana magnetohidrodinamikā.
  • Veiksmīga sirds transplantācijas operācija (aprīlī).
  • Organiskās sintēzes institūta zinātnieku patentu sērija par jaunu medicīnas preparātu izstrādi.
  • Karnakas tempļa izpētē Ēģiptē piedalījās Latvijas ģeodēzisti (februārī).
  • Latvijas un Rīgas industriālā mantojuma apzināšana (septembrī).
  • Nacionālā ziņojuma par Latvijas ilgtspējīgu attīstību (Rio+10) sastādīšana (pirmoreiz definētas Latvijas prioritātes šajā aspektā).
  • Valsts valodas komisijas nodibināšana un latviešu valodas attīstības valsts programmas koncepcijas sastādīšana sabiedrības apspriešanai (janvāris–decembris).
  • Krievijas valodnieka un kultūrvēsturnieka akadēmiķa V. Toporova akadēmiskā lekcija “Pēdējā pusgadsimta baltistikas pētījumu rezultāti” (aprīlī).
  • Augstākās tehniskās izglītības aktuālo problēmu un vēstures apzināšana sakarā ar RTU 140 gadu jubileju (oktobrī).
  • Enciklopēdiju izdošanas atsākšana Latvijā: nācis klajā “Latvijas Enciklopēdijas” 1. sējums, prezentēta Virtuālā enciklopēdija (decembrī).
  • Krišjāņa Barona “Dainu skapis” pieejams internetā:http//www.dainuskapis.lv .
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")