2022. gada 11. februārī notiek 7. Starptautiskās dienas sievietēm un meitenēm Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) asambleja, kas šogad ar nosaukumu „Taisnīgums, daudzveidība un iekļaušana: ūdens mūs vieno” ir veltīta vienam no ANO Ilgtspējīgas attīstības galvenajiem mērķiem – ikvienam pieejams tīrs ūdens un sanitārija. Latvijā šo dienu atzīmēs īpašā pasākumā “Sievietes zinātnē: pieredze un iespējas”, ko rīko Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi un “Apvārsnis Eiropa” Nacionālo kontaktpunktu.
Kā liecina pērn 11. jūnijā publiskotais UNESCO 2021. gada pārskats par zinātni ilgtspējīgai attīstībai “The race against time for smarter development”, neskatoties uz globālo zinātnieku skaita pieaugumu, tikai viena trešdaļa pasaules zinātnieku ir sievietes, un to skaits sarūk inženierzinātnēs un mākslīgā intelekta jomā.
UNESCO dati arī liecina, ka ieguldījumu apjoms pētniecības izaugsmē ir pieaudzis, pat pārsniedzot ekonomisko izaugsmi, un lielākais ieguldītājs ir Ķīna, kurai seko ASV un Eiropas Savienība (ES). Salīdzinot ES valstu labklājības līmeni (IKP uz iedzīvotāju), Latvijai ir viens no zemākajiem rādītājiem, vēl zemāks tas ir tikai Rumānijai, Grieķijai, Horvātijai un Bulgārijai. Pētnieku skaits uz 1 milj. iedzīvotāju (PLE) Latvijā ir viens no mazākajiem ES, un laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam, salīdzinot ar citām ES valstīm, pat vērojama negatīva dinamika.
“Zinātnes attīstībā vairumā ES dalībvalstu ir vērojams progress. No 2010. līdz 2020. gadam pētnieku skaits ES palielinājās par vairāk nekā trešdaļu (41%). 2020. gadā dalībvalstīs strādāja 1,9 miljoni pētnieku, un tas ir par 546 000 vairāk nekā 2010. gadā. Savukārt Latvijā zinātnieku pēdējā desmitgadē kopumā nav kļuvis vairāk, pētniecībā nodarbināto skaits nedaudz pārsniedz 4000. Daļa pētnieku gan nav nodarbināti tikai zinātnē vai strādā nepilnu slodzi, tāpēc, lai salīdzinātu datus gan ES kopumā, gan Latvijā, zinātnē nodarbināto statistiku mēra, uzskaitot darba slodzes jeb to pilna laika ekvivalentu (PLE),” liecina jaunākie Eurostat dati.
“Tomēr UNESCO pārskatā Latvija ir izcelta kā viena no valstīm, kurā sasniegta dzimumu paritāte pētniecībā. Latvijā sieviešu pētnieču īpatsvars kopumā ir 52,2%, kas ir augstāk nekā vidēji ES – 33,8% un globāli 33,3%. Latvija ir viena no nedaudzajām OECD valstīm, kurā ir salīdzinoši augsts sieviešu pētnieču īpatsvars uzņēmējdarbības sektorā – 41,5%. Augstākais sieviešu pētnieču īpatsvars jeb virs 55% ir veselības aprūpē un labklājībā, lauksaimniecības zinātnē, sociālajās un humanitārajās zinātnēs, dabas zinātnēs - 47,6%, bet inženierzinātnēs un tehnoloģijās – tikai 37,4%.”