Komentārs par Izglītības un zinātnes ministrijas publikāciju par ziņojumu “Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem”
Jautājumam par zinātnes bāzes finansējuma lomu Latvijas zinātnes un pētniecības finansēšanas sistēmā ir četri dažādi aspekti.
Pirmais attiecas uz formulu, kas nodrošina bāzes finansējuma aprēķina sadalījuma starp zinātniskajām institūcijām apjomu, otrais – uz bāzes finansējuma īpatsvaru kopējā konkrētajai zinātniskajā institūcijā pieejamo līdzekļu apjomā, trešais – uz bāzes finansējuma kopapjomu kā tādu un ceturtais – uz bāzes finansējuma ietekmi uz zinātni, pētniecību un inovāciju Latvijā kopumā.
Pirmais aspekts – formulas piemērotība zinātnisko institūciju snieguma vērtēšanai. Tas, ka 2021. gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir ierosinājusi zinātnes finansējuma struktūrā palielināt bāzes finansējuma īpatsvaru un mainīt tā aprēķināšanas formulu, ir visnotaļ atbalstāma zinātnes finansēšanas politikas izmaiņa.
Šobrīd spēkā esošajā formulā, pēc kuras aprēķina kādai konkrētai institūcijai piekrītošo bāzes finansējuma apjomu, institūcijas sasniegtie rezultāti tiek reizināti, nevis dalīti ar institūcijas zinātnisko darbinieku skaitu.
Līdz ar to, jo vairāk zinātnisko darbinieku piedalās rezultāta sasniegšanā, jo lielāku finansējumu attiecīgā zinātniskā institūcija saņem, kaut arī padarītā darba apjoms uz katru nodarbināto tajā ir attiecīgi mazāks nekā tajās institūcijās, kurās līdzīgs rezultāts tiek sasniegts ar mazāku darbinieku skaitu.
IZM piedāvātajā jaunajā bāzes finansējuma modelī katrai konkrētai zinātniskajai institūcijai piekrītošās summas aprēķinā tiek ietverti rādītāji, kas raksturo institūcijas darbību trīs iepriekšējo gadu periodā:
- institūcijas darbības nodrošināšanā izmaksātais atalgojums (īpatsvars 40%),
- pētniecības un attīstības projektu konkursos piesaistītais finansējuma apjoms (īpatsvars 15%),
- līgumpētījumos nopelnītais (īpatsvars 10%),
- zinātniskās darbības rezultāti – zinātniskās publikācijas un patenti (īpatsvars 15%),
- sagatavoto doktoru un maģistrantu skaits (5%), starptautiskā izvērtējuma rezultāti (īpatsvars 10%).
IZM pieļauj, ka vēlāk šī formula varētu tikt modificēta, ietverot tajā rādītāju , kas raksturo zinātniskās institūcijas ieguldījumu apjomu savā infrastruktūrā.
Salīdzinot ar iepriekšējo, bāzes finansējuma aprēķina jaunā formula neapšaubāmi nodrošinās objektīvāku valsts zinātniskās institūcijas darbības analīzi un tās labāku atbilstību starptautisko ekspertu vērtējuma rezultātiem. Tas palīdzēs vairot izaugsmi un stabilitāti zinātnisko institūciju darbībā.
Otrais aspekts – bāzes finansējuma īpatsvars zinātniskās institūcijas finansējumā un tās iespaids uz ilgtspēju un darbības efektivitāti. Līdz šim līdzekļi no valsts budžeta apropriācijas bāzes finansējumam Latvijas zinātnisko institūciju kopējos ieņēmumos vidēji bija 16% (IZM dati par 2019. gadu). Viss pārējais finansējums tika iegūts, piedaloties projektu konkursos nacionālajā vai starptautiskajā līmenī, kā arī veicot kontraktpētniecības pasūtījumu izpildi. Tas nozīmē, ka, būtiski nemainot bāzes finansējuma kopējo apjomu, tā ietekme uz katras konkrētās institūcijas darba efektivitāti un ilgtspēju būs neliela.
Trešais aspekts – bāzes finansējuma kopapjoms. IZM ir aprēķinājis, ka, lai nodrošinātu Latvijas zinātnisko institūciju stabilitāti un ilgtspēju, to bāzes finansējumam būtu jānovirza apmēram 83,2 miljoni euro gadā.
Neraugoties uz to, ka zinātnes bāzes finansējums stagnēja no 2016. līdz 2021. gadam ieskaitot, paliekot robežās no 27,1-28,1 miljoniem, valsts lēmējinstitūcijas bāzes finansējuma palielināšanai 2022. gada budžetā ieplānojušas tikai 7,6 miljonus (līdz 35,236 miljoniem).
Tas, protams, ir solis pareizā virzienā. Diemžēl vienlaicīgi IZM budžetā zinātniskās darbības nodrošināšanai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir paredzēts samazinājums par 4,5 miljoniem (no 26,355 miljoniem uz 21,850 miljoniem; avots: Valsts budžeta likumi 2021., 2022., sadaļa “Zinātne”).
Līdz ar to faktiskais IZM piešķirtais valsts budžeta finansējuma zinātnei pieaugums ir tikai 3,55 miljoni euro, un tas nekādi neatbilst NAP- 2027 uzstādījumiem.
Ceturtais aspekts – bāzes finansējuma ietekme uz zinātni, pētniecību un inovāciju Latvijā kopumā.
Ja vidēji 84% no zinātniskās institūcijas ienākumiem ir tās budžeta mainīgā daļa, tas institūcijai un tās darbiniekiem nozīmē pastāvīgu nestabilitāti un nedrošību par nākotni. Zinātniskais darbinieks atalgojumu vairumā gadījumu var saņemt tikai tik ilgi, kamēr ir pieejams finansējums no konkursa kārtībā iegūta finansējuma konkrētam projektam, kurā zinātnieks ir nodarbināts.
Tā kā Latvijas valsts budžeta finansētajos Fundamentālo un lietišķo projektu konkursos, kā arī ES projektu konkursos tiek finansēta niecīga daļa no pieteiktajiem projektiem, tas nozīmē, ka valsts zinātniskajās institūcijās zinātniekiem netiek nodrošināta pastāvīga apmaksāta darba vieta pat tad, ja viņš ir ievēlēts zinātniskajā amatā.
Ja nav paveicies iegūt finansējumu kādā no nākošajiem projektu konkursiem, tad, beidzoties kārtējam projektam, tajā nodarbinātajiem pētniekiem ir jārēķinās ar atlaišanu no darba. Šāda situācija veicina zinātnieku aizplūšanu no Latvijas vai piespiež tos pārtraukt nodarboties ar zinātni un pētniecību. Un tas notiek apstākļos, kad saskaņā ar OECD 2017. gada datiem doktora grādu ieguvušo īpatsvars Latvijā ir tikai 0,3 % no visiem valsts iedzīvotājiem, kamēr citās OECD valstīs tas ir vidēji 1,1 %. Tas nozīmē, ka maksimāli būtu jāveicina ne tikai doktoru sagatavošana, bet ir jānodrošina Latvijas zinātniekiem stabila darba vide ar prognozējamu karjeras izaugsmi turpmākajos gados. To var panākt, ja būtiski (līdz vismaz 50%) tiek palielināts valsts budžeta nodrošināts bāzes finansējuma īpatsvars valsts zinātnisko institūciju budžetos. Tikai tādā gadījumā publiskā sektora zinātnieki būs pieejami arī Latvijas industrijas pasūtījumu izpildei, jo vismaz daļa zinātnisko darbinieku nebūs pastāvīgi nodarbināti zinātniskajos projektos vai cīņā par uzvaru projektu konkursos, bet veiks zinātniskās institūcijai darbības jomai atbilstošus pētījumus un inovācijas, tai skaitā komercsektoram.
P.S. Jaunā formula šogad attieksies tikai uz bāzes finansējuma palielinājuma daļu – t.i. 7,6 miljoniem, nevis uz apmēram 35 miljoniem kopējā finansējuma bāzei. Tā kā kopējā bāzes finansējuma (kas bija 28 miljoni) īpatsvars vidēji institūciju budžetā nebija lielāks par 16%, tad tagad tas iespējams tuvosies 20%, bet formula attieksies uz apmēram 4% no institūciju finansējuma. Izmaiņas, kas būs, nebūs kardinālas – kādam pieaugs par 20%, kādam samazināsies par 20%, kas nozīmē kopējā institūcijas budžeta izmaiņas par vidēji 0,8%.
2022. gada 4. februārī.
Foto - Latvijas Organiskās sintēzes institūts.