Jaunumi

IN MEMORIAM. MĀRTIŅŠ BRAUNS (17.09.1951.-24.11.2021.)

IN MEMORIAM. MĀRTIŅŠ BRAUNS (17.09.1951.-24.11.2021.)

Atvadu vārdi komponistam, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklim Mārtiņam Braunam

24. novembra vēla pēcpusdiena atnāca ar rūgtu, vārdos neizsakāmu milzīgu zaudējuma sajūtu. Aizgājis komponists Mārtiņš Brauns. Aizgājis mūsu tautas spēka vārdu zinātājs, kurš prata šos vārdus izteikt skaņās, pārvērst tos tūkstošreiz tūkstošu dvēseļu kopā izdziedātā Mūzikā. Jo Dziesmu svētkos daudzkārt dziedāto „Saule. Pērkons. Daugava” ar Raiņa dzeju var saukt par mūsu tautas Spēka, Spītības un Ticības lielo dziesmu. Jo latviešu mūzikā otras tādas nav – tik vienkārši tiešas savā pārliecībā, kopējā siržu degšanā un Augšāmcelšanās Spēkā. Taču šī ģeniāli vienkāršā dziesma, piedzimusi Atmodas gadu Valmieras teātra izrādē, aizskanēja tālu pasaulē – tā kļuva arī par katalāņu tautas neatkarības alku un brīvības simbolu.

Mārtiņa radošais komponista mūžs vijās caur Nacionālajā teātrī pavadītajiem gadiem, caur leģendārās rokgrupas „Sīpoli” un kaislīga, attīroša spēka pilnā jauniešu kora „Sindi putnu dārzs” radītajām skaņām.

Tad nāca Atmodas gadi, lielais dziesmotais pārmaiņu laiks un Latvijas valstiskās neatkarības atgūšana. Un Mārtiņa radītā mūzika tajā laikā ir tur, kur ir mūsu tauta – Daugavmalas un Mežaparka manifestācijās, janvāra barikāžu ugunskuru dūmos un sildošajā gaismā, pavisam vienkāršu cilvēku skatienos un roku siltumā, piemiņas dziesmā Andrim Slapiņam un Gvido Zvaigznem, ticībā tam, ka mēs varam būt sava likteņa lēmēji, ka mums pietiks spēka un spējas atgūt un nosargāt savu neatkarību.

Blakus šai tautas likteņgaitas mūzikai Mārtiņa radītājās skaņās bieži uzplaiksnī brīnišķīgas ironijas un arī pašironijas notis, teatrāli absolūti izcila dullošanās, noskaņas vienreizējs tvērums. Mārtiņš noteikti ir viens no mūsu kultūras visizcilākajiem teātra un kinomūzikas komponistiem. Ar akadēmiski izglītota komponista profesionalitāti un tvērienu, kuri gūti viņa profesoru Ģederta Ramana un Ādolfa Skultes klasē.

Šai Mārtiņa radītajai mūzikai piemīt apbrīnojami spilgtā spēja pārkāpt pāri sava žanra robežām, kļūt par vērtību sistēmā, kurā vairs netiek dalīta „augstā” un „zemā” māksla, kuras galvenā spēja ir saviļņojoši uzrunāt cilvēku sirdis un prātus, kuras izteiksme ir tīra, godīga, vienkārša un dziļa.

Tieši tāda, kāda ir Mārtiņa mūzika, ir arī viņa pēdējais veikums – Rīgas rātsnama zvaniem veidotās latviešu tautas melodijas Mārtiņa apdarē, kuras no 28. novembra skan katru stundu no 9 rītā līdz 23 vakarā. Pēdējā melodija šajā salikumā skanēs simboliski – „Ved mani, Dievs!”

Mārtiņš nu aiziet līdzi šai melodijai, lielajā Gaismā. Mums šeit paliek viņa izdarītais – mūžīga spēka vārdi mūžīgajai Latvijai.

 

Arturs Maskats
komponists
LZA goda loceklis
Lasīts 572 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")