Jaunumi

LAI REFORMAS IZVĒRŠAS ATTĪSTĪBĀ

LAI REFORMAS IZVĒRŠAS ATTĪSTĪBĀ

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) gadskārtējā kopsapulcē 2021. gada 9. aprīlī, piedaloties arī izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentam Ivaram Kalviņam, izskanēja daudz informācijas gan par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sāktajām reformām, gan nozares pārstāvju piedāvātajiem likumdošanas risinājumiem, un tas Zoom platformā noturēja apmēram pusotra simta dalībnieku interesi visu pasākuma laiku. LAPA Gada atzinības balvu gudrās pūces veidolā saņēma Latvijas Universitātes (LU) profesore Biruta Sloka par jauno zinātnieku sagatavošanu.

Akadēmiskās karjeras jaunajā ietvarā tenūras sistēma, bet arī AII un ZI konsolidācija

LZA prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš uzrunā uzsvēra to, ar ko jau iepriekš vērsās pie premjerministra, proti, ka zināšanu pārneses uzlabošanai un zināšanās balstītas ekonomikas paplašināšanai Latvijā nepieciešams veikt izmaiņas investīciju stratēģijā un pārvaldībā, izveidojot inovāciju attīstībai nepieciešamo ekosistēmu – ar prototipēšanas centriem, produktu sertifikāciju u. tml. LZA ir gatava koordinēt zinātniski tehnoloģiskās pētniecības un inovāciju platformu, kurā uzņēmēji varētu vērsties pēc pētniecības un attīstības (P & A) atbalsta, ideju un projektu ekspertīzes un kurā būtu koncentrēta publiski pieejama inovācijas procesa sākumposma infrastruktūra viedās specializācijas virzienos. Tas palīdzētu arī STEM jomai (fizika, ķīmija, matemātika, informātika, dabaszinātnes), kurā studējošo skaits tālu atpaliek no nepieciešamā. Latvijā izvēlētais ceļš ir zinātnes koncentrācija augstskolās, tāpēc profesūrai ir nepārvērtējama loma ne vien nācijas intelektuālās kapacitātes, bet arī valsts konkurētspējas un ilgtspējas veidošanā. Reformas jau ilgstoši nozari “krata kā drudzī”, tāpēc svarīgi, lai jaunas lielas pārmaiņas tiešām rezultētos attīstībā.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, iepazīstinot ar jauno akadēmiskās karjeras (AK) modeli, par pašreizējās situācijas augstākās izglītības un zinātnes telpā kā vienu no atslēgas vārdiem minēja ātrumu. Šis lielums kā būtisks tiek uzsvērts arī Covid-19 bremzētās ekonomikas un kopējās dzīves plūsmas paātrinājuma un restarta kontekstā, un augstākajai izglītībai, zinātnei ar šajā laikā radītām vērtībām jāpiedalās atjaunošanās, tālākvirzības procesā, kas starptautiskā mērogā visbiežāk nozīmē – “kurš pirmais”. Ir pētnieki, kas kokonizējas, un ir pētnieki, kas mainās un izvirza ambiciozus plānus, kuri straujas attīstības nepieciešamības gadījumā ir noderīgāki.

Ar Pasaules Bankas (PB) iesaisti īstenotās AK reformas ieguvumi tika prezentēti kā: mērķtiecīgas, konsolidētas un sniegumā balstītas investīcijas/finansējums – 4 miljoni augstskolu padomju veidošanai, 11 miljoni – tenūras (beztermiņa darba līgums akadēmiskajā amatā pēc noteiktu profesionālās un zinātniskās kvalifikācijas kritēriju izpildes) doktoriem, t. sk. profesoriem un asociētajiem profesoriem; integrēta akadēmiskās karjeras sistēma un no pētnieka uz docētāju, nevis otrādi, viena ievēlēta vieta un viena slodze (struktūrā iekļaujot pētniecību, studiju, organizatorisko un nozarē veikto darbu), nevis pašreizējā fragmentētā slodžu sistēma; nevis iekšēji noslēgta pārvaldības sistēma, bet atklāta procedūra un starptautiskā konkursā izvēlēti pretendenti.

Piedāvātie 4 soļi līdz modernai augstākās izglītības telpai ar mērķi veicināt Latvijas zinātnes un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju, kvalitāti, resursu ieguldījumu efektivitāti: tipoloģija, spēcīgas pētniecībā balstītas institūcijas; pārvaldība ar stratēģisku attīstību un resursu efektivitāti; akadēmiskais personāls ar iepriekš minēto tenūras sistēmu, pedagoģiskā un zinātniskā darba vienotību, slodzes un atalgojuma salāgošanu (darba samaksas principi patlaban dod zemāku rezultātu par vidējo Latvijā), cilvēkresursu ataudzi; cikliska institucionāla akreditācija un tās rezultātā augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidācija, mērķējot uz mazāku skaitu, bet spēcīgākām un kvalitatīvākām augstākās izglītības institūcijām (AII) un zinātniskām institūcijām (ZI). Plānota vismaz 10 valsts AII un ZI iekšējā vai ārējā konsolidācija, ārējā konsolidācijā AII konsorciji ir kā pārejas posms uz institucionālo integrāciju, koledžas tiek pievienotas augstskolām. Stratēģiskās P & A izcilības iniciatīvas: iekšējie pētniecības granti, t. sk. ZI un uzņēmējdarbības partnerībai; zinātnieku (profesoru) izcilības granti; cilvēkkapitāla (doktorantūra un pēcdoktorantūra, ārvalstu zinātnieku piesaiste) attīstība; pētniecības infrastruktūras uzlabošana (digitalizācija, iekārtas). Laika grafiks paredz līdz 2021. gada novembra vidum nozares izpratni par AK jauno ietvaru un tā ieviešanu, PB ziņojumu par to.

Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā IZM piešķirtās investīcijas ir 132,2 milj. (6,6 % no 2 mljrd. / 8,2 % no 1,6 mljrd.; sākotnējais pieprasījums – 453 milj. jeb 23 %). Plāna ekonomiskās transformācijas un produktivitātes sadaļā no 200 miljoniem IZM Augstskolu pārvaldības reformai, cilvēkresursu attīstībai atvēlēti 82,5 milj. (šajā sadaļā iekļautajai, bet ne tieši uz IZM attiecinātajai inovāciju un privāto investīciju P & A veicināšanai – arī 82,5 milj.). Plāna digitālās transformācijas sadaļā IZM ir piešķirti 5 milj. atvērtai zinātnei, 14,2 milj. – augsta līmeņa prasmēm.

Mainīti MK noteikumi kvalifikācijai, “nē” profesoram bez doktora grāda Latvijā

LAPA priekšsēdētāja akadēmiķe Baiba Rivža (vietnieks profesors Uldis Grāvītis), apskatot asociācijas aktivitātes gada laikā, izcēla iesaisti valstiski svarīgu dokumentu izstrādē un apspriešanā. Starp tiem ir arī Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 29 (25.02.2021.) par profesora vai asociētā profesora amata pretendenta un amatā esoša profesora vai asociētā profesora zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu novērtēšanas kārtību. Noteikumiem nav pārejas perioda, tie stājušies iepriekšējo Nr. 341 vietā. Kvalifikācijas novērtēšanā mainījies minimālais izpildāmo kritēriju skaits: zinātniskajai kvalifikācijai pretendentam jāatbilst vismaz 4 kritērijiem (iepriekš 3) profesora amatā un 3 kritērijiem (iepriekš 2) asociētā profesora amatā; pedagoģiskajai kvalifikācijai – vismaz 4 kritērijiem (iepriekš 5) profesora amatā un 3 kritērijiem (iepriekš 4) asociētā profesora amatā. Pastiprinātas ir prasības attiecībā uz zinātniskajām publikācijām, jāsasniedz Hirša indeksa (rāda autora produktivitāti un kvalitāti pēc tā darbu citēšanas) minimums, kas dažādās zinātņu nozarēs ir atšķirīgs. Jaunums, ka augstskolas papildus var noteikt savus pretendentam obligāti izpildāmos kritērijus.

Līdzīgi kā Augstākās izglītības padome (AIP) arī LAPA noraidījusi Saeimas deputātu grupas Augstskolu likuma (AL) grozījumu priekšlikumu, kas paredz iespēju bez doktora grāda (Ph.D.) kandidēt konkursos Latvijā uz profesora amatu, to attiecinot uz diasporas pārstāvjiem no valstīm, ar kurām Latvija pieļauj dubultpilsonību.

Šī priekšlikuma tālākas virzības neatbalstīšanas pamatojumā ir ietverti pat vairāki svarīgi pretargumenti: pretēji tiesiskās vienlīdzības principam tiek radīta diskriminējoša situācija profesoriem, kuriem šī amata ieņemšanai bija jāiegūst doktora grāds, un pārējiem akadēmisko amatu pretendentiem, kuri ir no citām valstīm un nepārstāv diasporu; nav pieļaujama pretruna ar Eiropas praksi, jo doktora grāda prasība noteiktu akadēmisko amatu pretendentiem pastāv Austrijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Lietuvā, Polijā, Igaunijā un citās Eiropas valstīs; ir bezatbildīgi personām bez doktorantūras pieredzes uzticēt doktorantūras programmu īstenošanu un promocijas darbu izstrādes vadību; doktora grāda iegūšana garantē sagatavotību pētniecībai.

Tiek ieteikts, ka diasporas pārstāvis bez doktora grāda varētu pretendēt uz Latvijas Zinātnes padomes (LZP) grantu, vispirms parādot spēju efektīvi darboties Latvijā, jo sasniegtais mītnes zemē negarantē, ka tas varēs uzrādīt tādus pašus vai vēl labākus rezultātus citā valstī, ņemot vērā šejienes zinātnes organizāciju, resursus un neattīstīto inovāciju infrastruktūru. Ir arī iespējams izveidot valsts līmeņa mērķtiecīgu programmu ārvalstu viesprofesoru, t. sk, bez doktora grāda, uzaicināšanai darbā Latvijas AII uz īsāku vai garāku termiņu, neapdraudot tiesiskumu un nepazeminot akadēmisko un zinātnisko līmeni.

Attiecībā uz 2020. gadā veikto starptautisko zinātnes izvērtējumu 37 institūcijās un 63 zinātniskajās vienībās Baiba Rivža akcentēja visu ekspertu grupu atzinumu, ka pētniecības pamatfinansējums ir pārāk zems, un rekomendāciju palielināt tieši zinātnes bāzes finansējumu, lai ievērotu ilgtermiņa pētniecības stratēģiju, nebremzētu zinātņu nozaru attīstību, neierobežotu pētījumu tēmas. Lielā mērā ar ierobežoto finansējumu (īpaši pēc ES stipendiju neatjaunošanas doktorantiem vairākos iepriekšējos struktūrfondu plānošanas posmos) ir saistāms promocijas darbu kritums – no 314 darbiem 2013. gadā līdz 138 darbiem 2020. gadā. Situāciju varētu uzlabot jaunais doktorantūras modelis.

Jaunā doktorantūras modeļa ieviešana

IZM Struktūrfondu departamenta vecākā eksperte Brigita Kukjalko informēja par jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas gaitu – tas valdībā konceptuāli atbalstīts 2020. gadā, notiek pakāpeniska normatīvā regulējuma pilnveide, ar ES fondu un valsts budžeta atbalstu lēsta 250 doktoru sagatavošana gadā. Galvenās izmaiņas: jauns finansēšanas veids (konkurss uz grantiem), jauns promocijas process (katram promocijas darbam individuāla promocijas padome) un tādi priekšnosacījumi kvalitatīvām doktora studijām kā doktorantūras skolas, pētniecības kapacitāte, licencēšana un akreditācija (no 2024. gada pāreja uz ciklisku institucionālo novērtējumu), atbilstība labai starptautiskai praksei – Zalcburgas principi.

Finansēšana notiek tādējādi, ka doktorants ir pētniecības personāls un saņem atalgojumu vismaz 12 000 gadā un papildus vēl, ko nodrošina doktorantūras īstenotājs, samaksu par vismaz 0,25 slodzi P & A projektos, akadēmiskajā darbā. Doktorantūras finansējumu veido 3 komponenti: atalgojums (tātad vismaz 1000 mēnesī), vienotas bāzes izmaksas (8 500), P & A granti pētniecībai, bāze, sniegums (valsts budžeta finansējums studiju vietām balstās augstskolu sniegumā – doktora grāda ieguvēju skaits, izcilība pētniecībā, mākslinieciskajā jaunradē u. c. rezultāti). Jaunais modelis attiecas uz IZM, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Kultūras ministrijas augstskolām.

Ir sākta doktoratūras grantu pieejas aprobācija, notiek līgumu slēgšana, un, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir gatava aprīlī izsludināt konkursu uz grantiem. Pilotēšanas rezultāti būs pamatojums nozarei vērsties pie valdības pēc finansējuma doktorantūras attīstības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Kopīgs likums augstākajai izglītībai un zinātnei un īpašs likums zinātnes universitātēm

LU administrācijas vadītājs Andris Sarnovičs kā Rektoru padomes izveidotās darba grupas likumprojekta “Augstākās izglītības un zinātnes likums” izstrādei vadītājs prezentēja paveikto. Kopš 1995. gada spēkā esošais Augstskolu likums ar daudzajiem grozījumiem savu laiku ir nokalpojis, pieprasījums pēc pētniecībā balstītām studijām prasa jaunu likuma ietvaru, augstākās izglītības un zinātnes regulējumu apvienojot vienā dokumentā un aprakstot tikai galvenos konceptus, bet detāli risinājumi tiek atstāti ietveršanai pakārtotos likumos.

Augstākās izglītības un zinātnes likumprojektā ir definētas atbildības visiem augstākās izglītības un zinātnes sistēmas dalībniekiem: Saeimai; Ministru kabinetam; IZM, nozaru ministrijām; Latvijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju padomei (pašreizējā AIP, jaunajam veidojumam ar līdzīgu svarīgāko jomu demokrātisku pārstāvniecību akcentētāks ir ekspertīzes līmenis); Akadēmisko organizāciju forumam (Rektoru padome, Zinātnisko institūciju vadītāju padome, Koledžu direktoru padome); Latvijas Zinātņu akadēmijai; Latvijas Studentu apvienībai. Likumā ir noteiktas akadēmiskās organizācijas (augstākās izglītības organizācijas – augstskolas, koledžas; pētniecības organizācijas – universitātes, zinātniskie institūti, centri). Tāpat likumā ir definēti akadēmiskie amati, kuros atspoguļojas akadēmiskā un pētnieciskā komponenta vienotība, līdzsvars. Akadēmisko organizāciju juridiskais statuss: valsts dibinātās ir atvasinātas publiskas personas; privātpersonu – komercsabiedrības; koledžas – iestādes, aģentūras, bet Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Iekšlietu ministrijas padotības koledžas ir valsts iestādes. Vēl likumā ir noteikta akadēmisko organizāciju pārvalde, kas ietver sabiedrības diskusijās daudz pieminētās padomes.

Saglabājas augstākās izglītības 3 ciklu struktūra – bakalaura, maģistra, doktora studiju programmas, bet par “smagu akmeni augstskolu kaklā” tiek atzīts dalījums akadēmiskajās un profesionālajās programmās. Par smagnēju tiek uzskatīta arī studiju virzienu akreditācija un ir paredzēta atgriešanās pie institucionālās akreditācijas. Pamatlikumā tiek definēti arī akadēmiskā godīguma un integritātes jēdzieni un intelektuālā īpašuma jautājumi.

Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors, Latvijas Universitāšu asociācijas izpilddirektors Artūrs Zeps informēja par Zinātnes universitāšu likuma, kā pakārtotā likuma, izveidi. Zinātnes universitāšu likumā uzsvars ir uz inovācijām un zināšanu komercializāciju, pat nosakot par pienākumu universitātēm zinātnes procesā iegūtās zināšanas komercializēt, to misijā ietilpst pētījumu rezultātu un tehnoloģiju pārnese tautsaimniecībā, ir juridiski dotas iespējas attīstīt jaunuzņēmumus. Universitāti dibina Latvijas valsts ar Saeimas lēmumu, kā arī lēmumu par universitātes reorganizāciju vai likvidāciju pieņem vienīgi Saeima. Universitāšu pārvaldībā ir specifiskas prasības ārējiem locekļiem. Tiek izveidota patstāvīgu amata pozīcija – valsts profesors, tas sasaucas ar tenūras sistēmas konceptu. Tiek precizēti universitāšu ieņēmumu avoti un noteikts garāks sadarbības līguma un finansējuma cikls – MK reizi 3 gados izvērtē sniegumu un lemj par finansējumu. Tālākais process – MK līdz 2021. gada beigām izstrādā un iesniedz Saeimai Zinātnes universitāšu likuma projektu ar papildu finansēšanas nosacījumiem, lai sekmētu universitāšu attīstību; darbība tiktu nodrošināta ar pārejas noteikumiem pašreizējā AL apstākļos.

 

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja Ausma Mukāne
 

Avots: “Zinātnes Vēstnesis”, Nr. 4 (609), 2021. gada 26. aprīlis (pdf).

Papildu informācija: LAPA pilnsapulcē analizē mūsdienu augstākās izglītības aspektus, 2021. gada 12. aprīlis

 

Lasīts 119 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")