Jaunumi

Ar skatu uz nākamo valsts pētījumu programmu periodu

Ar skatu uz nākamo valsts pētījumu programmu periodu

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), Latvijas Universitāti (LU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) īstenotais projekts “Interframe-LV” un pārējie četri projekti valsts pētījumu programmā (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” (2019-2021) š. g. 14. aprīlī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tika skatīti īstenošanas un uzraudzības komisijas sēdē, bet 16. aprīlī – šīs un vēl otras VPP “Latviešu valoda” stratēģiskās vadības padomju un īstenošanas un uzraudzības komisiju kopsēdē, kurā piedalījās pastāvīgā neatkarīgā eksperte eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un arī nozaru ministriju pārstāvji.

Pirmajā sēdē “Interframe-LV” vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža un citu projektu vadītāji sniedza pārskatu par apjomīgiem un jau atzinīgi novērtētiem rīcībpolitikā noderīgiem pētījumu rezultātiem, savukārt kopsēde bija veltīta abu VPP dalībnieku redzējumam par tālākiem pētījumiem nākamajā valsts pētījumu programmu periodā. VPP “Latviešu valoda” vadītāja akadēmiķe Ina Druviete uzsvēra, ka ideju ģenerēšanai ir ļoti vērtīga šāda savstarpēja domu apmaiņa, turklāt “ir mūžīgas vērtības, kuru pētīšanai jābūt mūžīgai”, proti, nepārtrauktai. Tas noteikti ir attiecināms uz latviešu valodu, vēsturi, kultūrvēsturisko mantojumu, tautsaimniecības pārveidi, kam ir veltītas abas minētās VPP. Ir jānodrošina pētījumu pēctecība un starpdisciplinaritāte – neviena zinātnes nozare nav izolēta un ir jāizmanto starpnozaru pētījumu sinerģija, pētnieku grupu iešana dziļumā šo jomu atslēgjautājumos. Tie ir, piemēram, nacionālā un eiropeiskā identitāte, sabiedrības lojalitāte, piederība, līdzdarbība, Latvijas valstiskuma ideju ģenēze, darba tirgus izmaiņas, padziļināta digitalizācija, zaļais kurss, reģionu izaugsme, noieta tirgu jaunā realitāte, zināšanu ekonomika un inovāciju tehnoloģijas saistībā ar produktivitāti, valodas tehnoloģijas, latviešu valodas reģionālie varianti, lībiešu valoda, onomastikas jeb īpašvārdu, nosaukumu pētījumi.

Aizsardzības ministriju, piemēram, interesē zinātnieku iesaiste tādu jautājumu izpētē kā sabiedrības noturība pret izaicinājumiem, kas cieši saistīta ar spēju nosargāt valsti, un ietver identitāti, līdzdalību, patriotismu, sabiedrības vērtību orientāciju. Tika minēts piemērs, ka arī vietvārdu pētījumi aktivizē reģionu iedzīvotāju patriotismu, jo veicina sakņu apziņu un izjūtu. Uz turpmāko darbu vērstās atziņas: jāuzlabo zinātnes komunikācija, sabiedrības informēšana, t. sk. ar atskaites veidiem, kas rezultātus padara pieejamākus, bet neizslēdzot monogrāfijas, ko daudz izmanto studenti, pētnieki; jāparedz līdzekļi ne tikai pētījumiem, bet arī rezultātu izplatīšanai; katrā VPP jādefinē visu projektu starpdisciplinārs caurviju motīvs; VPP iegūtiem datiem ir jābūt publiski pieejamiem; zināšanu pārnese no pagātnes (vēstures izpēte) uz nākotni; zināšanu pārnese uz lokālo līmeni – pašvaldībām, muzejiem, skolām, u. c.

IZM Pētniecības programmu vienības vadītāja Lana Frančeska Dreimane rezumēja, ka jāvirzās tālāk no VPP jau uzkrātās kapacitātes, nepakļaujot valsts attīstībai nozīmīgo jautājumu izpēti projektu cikliskumam, bet nodrošinot nepieciešamo nepārtrauktību un stabilitāti.

Projekta “Interframe-LV” darbības laiks tika pagarināts līdz 2022. g. 30. jūnijam rezultātu nostiprināšanai, lai tajos ietvertu Covid-19 ietekmi uz pētītajiem procesiem. Aktīvi tiek turpināta sabiedrības informēšana, izmantojot horizontālo sadarbību VPP ietvaros, tā 17. aprīlī Baiba Rivža un Gatis Krūmiņš no Vidzemes Augstskolas kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti programmā īstenotā projekta piedalījās Jelgavas “Zonta” kluba pasākumā.

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja Ausma Mukāne
 
Lasīts 1089 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")