Apgādā "Zinātne" iznācis unikāls Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta sagatavots izdevums Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Šī darba izstrādi noteica nepieciešamība pēc jauna apkopojoša darba, kurā ir sniegta koncentrēta, jaunākajās zinātniskajās atziņās balstīta informācija par Latvijas arheoloģiju visā tās daudzveidībā. Izdevums ir līdz šim plašākais apkopojums par Latvijas arheoloģiju sākot no vēlā paleolīta līdz 20. gadsimtam, kas paredzēts plašam lasītāju lokam.
Atsevišķās nodaļās raksturota arheoloģija, tās virzieni 19.–20. gadsimtā, ar arheoloģiju saistītās zinātnes, kā arī Latvijas arheoloģijas vēsture. Tāpat izsmeļoši raksturotas arheoloģiski pētītās vietas – gan dzīvesvietas, piemēram, apmetnes, pilskalni un pilis, gan apbedījumu vietas, kā arī arheoloģiskie depozīti, sakrālās vietas, fosilie tīrumi, manufaktūru vietas u.c. senie objekti. Plaši aplūkotas atrastās senlietas – rotas, ieroči un darbarīki. Viena no grāmatas nodaļām veltīta seno etnisko grupu raksturojumam – to pētniecības vēsturei un atziņām mūsdienās. Darbu noslēdz pārskats par arheoloģisko materiālu un dokumentācijas krātuvēm Latvijā. Izdevuma starptautiskie recenzenti atzīmē, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas austrumu reģionā šī ir pirmā enciklopēdiska rakstura publikācija par arheoloģijas tēmu, kuras mērķauditorija ir ne tikai aizvēstures pētnieku kopiena, bet arī plašāka sabiedrība, studenti, skolēni, muzeji, kultūras darbinieki.
Grāmatas tekstu izstrādē piedalījās visi šodien strādājošie arheologi, kā arī paleoģeogrāfi, paleobotāniķi, numismāti, bioarheologi un vēsturnieki – pavisam 48 autori no LU Latvijas vēstures institūta, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, LU Vēstures un filozofijas fakultātes, LU aģentūras “Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts”, LU Humanitāro zinātņu fakultātes, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja.
Grāmatas atbildīgie redaktori ir LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Gunita Zariņa (viņa arī šī projekta vadītāja) un institūta vadošais pētnieks Andrejs Vasks, bet redkolēģijā ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis, LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Antonija Vilcāne un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Urtāns. Grāmatas dizaina autors ir mākslinieks Mārtiņš Plotka. Kopumā tas biju visu iesaistīto pušu pašaizliedzīgs darbs piecu gadu garumā, ko gan nebūtu bijis iespējams realizēt bez Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālā atbalsta daudzos konkursos un programmās.
Atbalstu projekta realizācijā sniedza arī Latvijas Universitāte un LU Latvijas vēstures institūts. Grāmatas sagatavošana izdošanai un publicēšana bija iespējama pateicoties Latvijas Zinātņu akadēmijas goda mecenāta Jura Savicka nesavtīgajam finansiālajam atbalstam, par ko izdevuma sastādītāji ir dziļi pateicīgi. Bez šī nozīmīgā atbalsta šādu enciklopēdisku darbu nebūtu bijis iespējams izdot.
Sagatavoja LZA īstenā locekle Gunita Zariņa
Skatieties arī sižetu LTV1 "Kultūras ziņas": Izdota «Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata", 2021. gada 7. aprīlis.