Jaunajā zinātnes institūciju starptautiskajā novērtējumā Latvijas institūti šoreiz sasnieguši augstākus rādītājus, bet ārvalstu eksperti joprojām norāda uz zemo valsts finansējumu zinātnei. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jauno institūtu novērtējumu analizēs un pusgada laikā informēs valdību par finansējuma sasaisti ar šiem rezultātiem.
Iepriekš zinātnes institūciju starptautiskais novērtējums tika veikts 2013. gadā. Pēc tā zinātnes institūtu skaitu krietni samazināja. Jaunajā izvērtējumā ārvalstu eksperti sešās zinātnes nozaru grupās izvērtēja 37 valsts un privāto zinātnisko institūciju darbību, , pastāstīja "Technopolis Group" neatkarīgo ārvalstu zinātnisko ekspertu grupas vadītājs Ēriks Arnolds.
"Vidējais zinātnes institūtu novērtējums ir ap trijnieku piecu baļļu skalā, kas ir labs un godājama nacionāla mēroga sniegums, nedaudz izslienot degunu virs ūdens starptautiskās zinātnes kvalitātes līmenī," teica Arnolds. "Kopvērtējumā humanitārās zinātnes nedaudz izceļas, savukārt apakšā ir sociālās zinātnes, kuras ir salīdzinoši jaunas. Taču kopumā zinātnes institūtu novērtējums ir labāks par iepriekšējo. Institūtu sadrumstalotība ir samazināta, bet mūsu ieskatā joprojām ir pārāk daudz zinātnisko institūciju tik nelielai valstij."
Eksperti secinājuši, ka pieaudzis zinātnisko publikāciju skaits starptautiskos izdevumos un krietni uzlabojusies infrastruktūra institūtos, bet arī šajā izvērtējumā kā vienu no būtiskākajām zinātnes problēmām Latvijā ārvalstu eksperti iezīmē zemo valsts finansējumu.
"Visās pētniecības jomās ir pārāk zems bāzes finansējums, un šī problēma nav mainījusies kopš iepriekšējā izvērtējuma Latvijā," uzsvēra Arnolds. "Zemais valsts atbalsts zinātniekiem liek vairāk fokusēties uz to pētniecības finansējumu, par kuru ir jākonkurē. Protams, ir arī labi piedalīties zinātnes olimpiskajās spēlēs un pārspēt citus, bet ir jābūt saprātīgam līdzsvaram starp bāzes un projektu konkursu naudu. Valsts bāzes finansējums rada pamatu zinātnes institūtiem, lai tie attīstītu ilgtermiņa darbības stratēģiju un pētījumiem nebūtu jāseko tikai projektu finansēšanas tirgum, kas tā notiek, ja tik ļoti jāpaļaujas uz ārējo finansējumu."
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš piekrīt, ka finansējuma pārdalē ir jāvērtē institūtu izcilība, bet arī jārod iespēja attīstīties tām zinātnes jomām, kas novērtētas zemāk, taču plānotais papildu valsts finansējums zinātnei joprojām ir pārlieku zems. “Bāzes finansējumam jāsastāda būtiskākā daļa no zinātnisko institūtu finansējuma. Ja visi zinātnieki, kuri strādā kādā no zinātniskajām institūcijām, ir aizņemti kādā no sīkajiem projektiem, tad, kad atnāk uzņēmējs, tad nav neviena ‘brīva’ zinātnieka, kas varētu ķerties pie problēmas risinājuma. Jo, ja jums nav grantu, jums jāiet prom no zinātniskā institūta,” skaidro LZA prezidents.
Bāzes finansējuma saņēmēju skaits kopš 2013. gada ir mazinājies no 40 uz 22 zinātnes institūcijām.