Jaunumi

LZA prezidents Ivars Kalviņš: “Zinātniekiem ir svarīgi apzināties savu noderību savas tautas, savas valsts izaugsmei”. 2020. gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē konkursa laureātu apbalvošanas ceremonija

LZA prezidents Ivars Kalviņš: “Zinātniekiem ir svarīgi apzināties savu noderību savas tautas, savas valsts izaugsmei”. 2020. gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē konkursa laureātu apbalvošanas ceremonija

2021. gada 18. februārī norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas 2020. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu konkursa laureātu virtuālā apbalvošanas ceremonija. 2020. gada laureātus sveica Latvijas valdības pārstāvji, zinātnieki un akadēmisko aprindu pārstāvji, uzņēmēji un sadarbības partneri!

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš, atklājot ceremoniju, uzsvēra: “Latvijas zinātne var lepoties ar daudziem augstas raudzes pētījumiem un izciliem sasniegumiem, tai skaitā ar tautas saimniecībai noderīgiem risinājumiem, Latvijas kultūras un vēstures izpētes rezultātiem, izcilām monogrāfijām un zinātniskām publikācijām. Mūsu laureātu vidū ir fiziķi, matemātiķi, ķīmiķi, molekulārie biologi un mediķi, farmakologi, materiālzinātnieki, lauksaimniecības speciālisti, arhitektūras un mākslas zinātnieki, kā arī citu jomu pētnieki. Izcilākie mūsu talanti ir kārtējo reizi pierādījuši, ka mēs spējam veikt pasaules līmeņa pētījumus un dot pienesumu daudzās jo daudzās zinātņu jomās. Divi no izcilākajiem pētījumiem ir veikti sadarbībā ar kolēģiem no Igaunijas un Vācijas, demonstrējot Latvijas zinātnieku spēju iekļauties Eiropas Savienības zinātnes telpā. Mēs varam būt lepni par savu valsti un tautu, kuras gara spēks un zināšanas ir patiešām apbrīnas vērti!”

Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš apsveikuma uzrunā pauda, ka valdības mērķis ir pārveidot valsts ekonomiku, un uzsvēra, ka tas nav iespējams bez zinātnes līdzdalības. Arī šī brīža Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi bez zinātnes atklājumiem gan Latvijā, gan pasaulē nebūtu iespējams risināt. “Šobrīd zinātne ir spējusi saprast genomu vīrusam, zinātne ir attīstījusi vakcīnas, kas ir apstiprinātas un tiek arī izmantotas, lai pasargātu cilvēkus no saslimšanas. Zinātne ir attīstījusi visāda veida testus, kas palīdz mums atklāt tos cilvēkus, kuri slimo ar šo vīrusu, bet neizrāda nekādus simptomus, bet tomēr ir bīstami pārējai sabiedrībai. Zinātnes loma šajā konkrētā kontekstā ir neatsverama,” uzsvēra Ministru prezidents.

“Ja mēs atskatāmies uz 2020. gadu Latvijas gadu zinātnē, tad ir patiešām ir daudz, ko mācīties, daudz, ko paņemt līdzi ceļā uz nākamiem atklājumiem un arī uz veiksmīgāku, klātienē krietni vairāk iespējamu gadu!” – izglītības un zinātnes ministre Dr.philol. Ilga Šuplinska atzīmēja, ka “Latvijas zinātnes apvāršņi ir paplašinājušies, Latvijai ir izdevies kļūt par Eiropas Kosmosa aģentūras asociēto dalībvalsti, kas paver iespējas ne tikai zinātnei un pētniecībai, bet arī augstākai izglītībai, kā arī krietni lielākai sinerģijai ar uzņēmējdarbību, ar starpdisciplinaritāti un iespējām attīstīt savas idejas pāri Latvijas robežām. Šajā brīdī gaidām arī CERN apstiprinājumu, un saprotam, ka tūlīt būs līdzīgas iespējas arī Eiropas Kodolpētniecības centram un visam, kas saistīts ar mūsu iecerēm un iestrādnēm šajā jomā”. Ministre vēlēja zinātnes sasniegumu konkursa laureātiem “jaunas ambīcijas, ļoti labus sadarbības partnerus, pēc iespējas stabilāku finansējumu kā valsts, tā arī starptautiskajā mērogā, spēku, enerģiju un veselību kopīgi pārvarēt ne tikai šīs krīzes laiku, bet kopīgi atrast izeju ilgtermiņā uz Latvijas pētniecības telpas nostiprināšanu!”.

SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Dr.oec. Juris Binde, sveicot zinātnieku un praktiķu grupu, kuru pētījums atzīts par vienu no nozīmīgākajiem pērnā gada zinātnes sasniegumiem, norādīja: “Ir svarīgi apzināties, ka uzņēmumu un arī valsts ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez sadarbības ar pētnieciskām institūcijām un zinātniekiem. Pētījums “COVID-19 vīrusa genoma izpēte Latvijā” apliecina to, ka Latvijas zinātne un uzņēmumi var sniegt nozīmīgu pienesumu gan vietējo, gan globālo problēmu risināšanā. Šis ir kolektīvs sniegums, kas teicami demonstrē dažādu jomu zinātnieku spēju sadarboties un uz rezultātu orientētu, mērķtiecīgu darbu šī lietas izpētē. Tikpat svarīgi ir tas, ka šajā pētījumā piedalījās valsts, akadēmiskā un privāta sektora lietpratēji, demonstrējot labu paraugu zinātniskā darba organizēšanā un vadīšanā”. VIDEO

AS “Latvenergo” Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis, komentējot LU Cietvielu Fizikas institūta un Tartu universitātes zinātnieku grupas pētījumu, kas veltīts moderno materiālu funkcionālo īpašību izpētei ekstremālas radiācijas apstākļos un to prognozēšanai, akcentēja, ka lielajā enerģētikā zinātniskie pētījumi notiek nepārtraukti, gan jaunu materiālu īpašību izpētē, gan centienos apgūt kodolsintēzi enerģētikas vajadzībām. “Šobrīd pasaulē – Krievijā, Lielbritānijā, Itālijā, ASV – ir uzbūvēti vairāki simti dažādu eksperimentālo kodolreaktoru. Lielas cerības tiek liktas uz zinātnisko reaktoru Iter, ko pašlaik būvē Francijā, kur kopā strādā cilvēki no vairākām valstīm, tai skaitā arī no Latvijas. Zinātniskie reaktori sniedz iespējas iegūt dažādus materiālus ar unikālām īpašībām, kas pielietojami arī citās nozarēs.” Māris Balodis atzina, ka Latvijas zinātnieki ir nodemonstrējuši izcilu darbu teorētisko aprēķinu un analīzes jomā, lai noskaidrotu perspektīvākos materiālus, piebilstot, ka “enerģētikas nozares uzņēmumi var būt gandarīti, ka Latvijā ir tik nopietns zinātniskais potenciāls, ar ambīcijām piedalīties globālos attīstības projektos!” VIDEO

Pētījumam teorētiskajā zinātnē humanitāro zinātņu jomā – akadēmiķa Saulveža Cimermaņa monogrāfijai “Tautas celtniecība Latvijas ainavā” – Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Guntis Zemītis veltīja cildinošus vārdus: “Pētījums, ko veicis Saulvedis Cimermanis, ir kā senas hronikas rakstīšana, tikai šī hronika nav uzrakstīta un neglabājas arhīvā, bet ir meklējama dabā. Saulveža Cimermaņa īpatnība, viņa darba stils ir tāds, ka visi viņa pētījumi ir balstīti tikai un vienīgi avotu materiālos, un viņa darbs faktiski pats kļūst par avotu tālākiem pētījumiem. Mēs zinām, ka šobrīd sirmais zinātnes patriarhs turpina strādāt, viņam ir uzkrāti materiāli vēl jauniem pētījumiem, mēs tos gaidīsim, jo šajā jomā – tautas celtniecība – viņš ir vienīgais speciālists Latvijā”. VIDEO

Sveicot pētījuma “Gadījuma klejošanā balstīta vienelektronu mikroshēmu sertifikācija” autorus LU rektors akadēmiķis Indriķis Muižnieks bija lakonisks: “Nonākot kvantu pasaulē viss izskatās pavisam citādi, bet šajā pasaulē arī gadās kļūdas, kas gan padara mūsu dzīvi skaistu. Domāju, ka šis pētījums nes mūsu universitātes un Latvijas vārdu pasaulē, parāda, ko spēj zinātne, ja sadarbojas un skatās uz tālāko attīstības perpektīvu.” VIDEO

 Pētījuma “Jauns virziens pretvēža preparātu izveidē – īpašu molekulu konstruēšana” inovatīvo potenciālu raksturoja LZA īstenais loceklis Pēteris Trapencieris: “Vēža ārstēšanu cilvēce joprojām nav atrisinājusi, līdz šim piedāvātās zāļu stratēģijas nav devušas pietiekami pozitīvus rezultātus. Pētījuma autori piedāvā daudzsološu problēmas risinājumu, katrā cilvēka šūnā atrodas ogļskābes anhidrāze CA, kas veic ļoti vienkāršu funkciju – ogļskābo gāzi atgriezeniski pārvēršot bikarbonāta jonā, tā regulējot šūnas skābumu. Tas ir viens no efektīvākajiem dzīvās dabas katalizatoriem, veicot simts tūkstošus reakciju sekundē. CA 9 izoforma atrodas normālu šūnu membrānā, bet vēža šūnu membrāna ir hiperekspresēta, tādēļ CA9 var lieliski kalpot kā terapeitiskais mērķis. Austrāliešu zinātnieki molekulas ar šādām īpašībām atrada dabā, liels nopelns ir tas, ka OSI pētnieku grupa sintezēja telpiski līdzīgas, bet ķīmiski jaunas savienojumu klases vielas, kas uzrādīja daudz labākas īpašības par zināmajām dabas vielām.” VIDEO

"Rīgas jūgendstila arhitektūras dekora pirmreizēja analīze”, kas ir otrs teorētiskais pētījums humanitāro zinātņu – mākslas zinātnes – jomā, līdzīgi kā visi iepriekšējie pētījumi ir daudzu gadu izpētes rezultāts. LZA īstenais loceklis Ojārs Spārītis atzina: “Jūgendstils ir tiešām slavens zīmols, pēc kura gan Latvijā, gan pasaulē atpazīst mūsu valsts galvaspilsētu. Silvijas Grosas grāmata “Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā” dara šo stilu gan redzamāku, gan saprotamāku. Gribu uzsvērt, ka bez dekora izpētes, grāmata atklāj vēl citus jūgendstila aspektus, tie ir gan sociālie, gan estētiskie, gan garīgie, gan mākslinieciskās vērtības. Grāmatā ir lieliski izdevies atklāt jūgendstila māksliniecisko daudzbalsību, un arī tās rašanās cēloņus.” VIDEO

LZA īstenais loceklis Andrejs Ērglis pētījuma “Ekstracelulāro vezīkulu potenciāls eksperimentālās Pārkinsona slimības apturēšanā” vadītāju LZA īsteno locekli Viju Zaigu Klušu raksturoja kā ikonu Latvijas zinātnē. “Latviešu tauta pašlaik dzīvo ievērojami ilgāk, mēs ilgāk esam jauni, bet, jo ilgāk mēs dzīvojam, jo ilgāk ir jāsaglabā mentālais stāvoklis. Par Pārkinsona slimību mēs Latvijā daudz nerunājam – šīs mazās daļiņas, kas ir vezīkulas, kas ir mikrokosmā, faktiski palīdz attīstīt makrokosmu, kas esam mēs – cilvēki. Ceru, ka darbs tiks turpināts, un šī bāzes zinātne nonāks līdz klīniskiem pētījumiem.” VIDEO

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, uzrunājot pasākuma dalībniekus, atzina, ka Latvija šobrīd ir virknes izaicinājumu priekšā. Viens no veidiem, kā šos izaicinājumus risināt, ir attīstīt tautsaimniecību, un attīstīt to daudz veiksmīgāk nekā līdz šim. Lai tautsaimniecība attīstītos veiksmīgi, ir vajadzīgi inovatīvi, interesanti, atraktīvi produkti, bet, lai tos izstrādātu ir nepieciešama virkne komponentes: ir vajadzīgs radošais zinātniskais gars, un ir vajadzīgs uzņēmīgums. “Tādēļ šādi pasākumi ir ļoti būtiski, jo ar šādiem pasākumiem un pateicībām zinātniekiem tiek raidīts signāls, ka zinātnieku rindas ir jāpaplašina, ka jauniem cilvēkiem ir jāpievēršas zinātnei, savukārt uzņēmēju atbalsts virknē šo nomināciju, ir tas, kas parāda, ka uzņēmēju kopiena sagaida daudz un dažādus pētījumus dažādās jomās.”

LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs, novēlot pētījuma “Par jaunas multispektrālās attēlošanas metodes izstrādāšanu” izstrādātājiem turpmākus panākumus, izteica ticamu varbūtību: “Kā zināms, fizikas likumi ir universāli un darbojas arī ārpus mūsu planētas un galaktikas robežām. Kas to lai zina – varbūt mūsdienu latviešu zinātnieku atklājumiem kādreiz atvērsies arvien plašāki pielietošanas apvāršņi.” VIDEO

LZA īstenais loceklis Valdis Muktupāvels, apsveicot grāmatas “Latvijas mūzika renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti” autori Ilzi Šarkovsku-Liepiņu, atzīmēja, ka tā ir publicēta 23 gadus pēc disertācijas aizstāvēšanas – tas ir bijis nobriešanas laiks, “jo tie arhīvi, kas ir apmeklēti, tās bibliotēkas, tas materiāls, kas ir iestrādāts, šis darbs ir apbrīnojams. Pētījumam raksturīga veseluma jeb holistiska pieeja. Latvija ir Eiropas daļa, Ziemeļeiropas daļa, darbā atklājas spēcīgs pieteikums mūsdienām un arī uz nākotni vērstai pieejai latviešus traktēt kā lielāku Eiropas kopienas daļu. Tas ir fundamentāls pētījums ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā, kas būtu jātulko daudzās Eiropas valodās.” VIDEO

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, sveicot monogrāfijas “Es mācos augļkopību” autori Māru Skrīveli, atzīmēja: “Lauksaimniecības nozare uzticas zinātnei, jau otro gadu desmitu Zemkopības ministrija slēdz gadskārtējo sadarbības līgumu ar Latvijas Zinātņu akadēmiju. Lauksaimnieki arvien ir ieklausījušies zinātniekos, atbalstījuši zinātnieku pētījumus savās saimniecībās un uzņēmumos, daudzus zinātnes atzinumus ieviesuši savā ikdienas praksē. Šodien Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē 2020. gadā saņem izcila lauksaimniecības zinātniece, Māra Skrīvele, kura apkopojusi Latvijas augļkopības vēsturi par 100 gadiem grāmatā “Es mācos augļkopību”. Lielā mērā Skrīveles kundzes nopelns ir tas, ka smagajos pārmaiņu gados Pētera Upīša dārzs netika privatizēts un aizlaists postā, bet tapa par veiksmīgu zinātnisko iestādi, kuras vārds pašlaik jau skan tālu aiz Latvijas robežām.” Ministrs aicināja ieklausīties Māras Skrīveles vārdos: “Augļkopība ir ļoti saistīta ar patriotismu. Koki aug ilgi, tos nevar vienā gadā iestādīt un izaudzēt, novākt ražu un atkal stādīt citā vietā. Augļkopība ir ilgtermiņa projekts, ne tikai ģimenes, bet dzimtas mantojums!” VIDEO

AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems, sveicot pētījuma par koksnes ilgizturības uzlabošanu autoru komandu, sacīja: “Diez vai kādam koksne asociējas tikai ar malku, jo koksne ir brīnumains materiāls, kam ir neiedomājami daudz dažādas pielietojamības. Šodien mēs dzīvojam inovāciju laikmetā, kad paralēli jauniem atklājumiem izmantojam iespējas paskatīties uz parastām lietām no cita redzes leņķa, piemērojam tehnoloģiskos risinājumus jauniem procesiem, un te koksne ir izcils poligons cilvēka prāta manevriem. Gribu uzsvērt, ka šoreiz jau runa nav tikai par koksni, zinātni un tās atklājumiem, runa ir par cilvēkiem, par brīnišķīgo komandu, kura ir izveidojusi stabilu un noturīgu viedokli par to, ko mēs saprotam ar zinātni un zinātniekiem. Un tādēļ mēs jums uzticamies!” VIDEO

“Visu, kas piedalījās šodienas pasākumā, sirdīs ir pārliecība, ka mēs ne velti strādājam – mūs novērtē, mūs redz, mūs atzīst! Zinātniekiem, kas pēc būtības ir altruisti, ir svarīgi apzināties savu noderību savas tautas, savas valsts izaugsmei, lai mēs neaizmirstu, kādas ir mūsu saknes!’, apbalvošanas ceremonijas noslēgumā sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, novēlot, lai zinātniekiem paveras arvien plašāki apvāršņi, lai varētu ceļot brīvi, apmainīties ar zināšanām un strādāt laboratorijās visā pasaulē.

Apbalvošanas ceremonijas norisi moderēja un tās emocionāli silto gaisotni uzturēja Dr.biol. Inese Čakstiņa. Ceremonijas organizēšana nebūtu bijusi iespējama bez atbalsta, ko sniedza sadarbības partneri – SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, AS “Latvijas Finieris”, AS “Latvenergo”, AS “Latvijas Gāze” un holdingkompānija “LNK Group”! Paldies visiem!

Ceremonijas videoierakstu aicinām noskatīties LZA YouTube kanālā

Lasīts 135 reizes