Jaunumi

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš: mutācijas neietekmē vakcīnu efektivitāti

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš: mutācijas neietekmē vakcīnu efektivitāti

Pagājušā gada nogalē izskanēja satraucošas ziņas – Lielbritānijā un Dienvidāfrikā konstatētas Covid-19 izraisošā koronavīrusa mutācijas, kas padara slimību vēl lipīgāku. Tas arī radīja jautājumus, vai pagājušajā gadā triecientempā radītās vakcīnas būs pietiekami efektīvas. TVNET tiešraides žurnāla KLIK raidījumā "Nauda runā" ķīmiķis un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš mierina – mutācijas neietekmēs vakcīnu efektivitāti.

Jaunais Covid-19 paveids Lielbritānijā ir radījis nopietnākus ierobežojumus, un ir skaidrs, ka ceļš līdz vakcīnu radītai imunitātei vēl ir visai tāls, iepriekš vēstīja “Financial Times”. Tādēļ rodas jautājums, cik ilgs laiks paies, līdz vispār izveidosies vakcīnas radītā imunitāte.

Kalviņš skaidro, ka RNS vīrusi, pie kā pieder arī Covid izraisītājs SARS-Cov-2, mutējas, tāpēc zinātniekiem ir ļoti liels izaicinājums radīt efektīvu vakcīnu. Zinātnieki ir atraduši paņēmienu, kā vakcīnas var ātri izveidot un pielāgot jauniem vīrusa paveidiem.

“Šobrīd Latvijā ir pieejams viens no tādiem paņēmieniem, piemēram, “Pfizer” un “BioNTech”, kā arī “Moderna” vakcīnas. Šīs vakcīnas neizmanto standarta pieeju, kad nepieciešams novājināt aktīvu vīrusu un izmantot bioloģiskas sistēmas, lai ražotu olbaltumvielas. Tā tas bija agrāk citās vakcīnās. Jaunajās vakcīnās pret Covid ir izmantota jauna pieeja. Tā dod iespēju ievadīt šūnās informāciju par to, kāds proteīns šūnai ir jāsaražo, un šī informācija tiek ņemta no aktuālā vīrusa. Zinātnieki ir vienojušies, ka galvenais, pret ko vērst imunitāti, ir pret pīķa proteīniem jeb dzelksnīšiem uz vīrusa virsmas,” skaidro Kalviņš.

Zinātnieks norāda, ka pašlaik problēma ir tā, ka tieši šajā dzelksnītī ir notikušas 17 mutācijas, kas ir skārušas šo saistības vietu. Līdz ar to parādās spekulācijas, ka vakcīnas vairs nederēs, līdz ar to būs jāmaina arī vakcīnās esošā informācija.

“Līdz šim nav nekādu pierādījumu, ka tās mutācijas, kas ir padarījušas vīrusu lipīgāku, būtu padarījušas to mazāk jutīgu pret vakcīnu. Antivielas tāpat veidojas, un tās spēj bloķēt konkrēto vīrusa paveidu.

Vīrusa mutāciju būs daudz, ar to jārēķinās. Taču labā ziņa ir tā - ja mēs varam ievadīt šūnā informāciju par jebkuru proteīnu un ātri piespiest šūnu sintezēt to, ko vajag, lai veidotos antivielas, tas norāda, ka mēs esam tādā pašā situācijā kā ar gripas vakcīnu,” saka Kalviņš.

Viņš piebilst, ka ir riski, par ko jārunā, jo uzdevums ir sarežģīts – radīt imunitāti septiņiem miljardiem pasaules iedzīvotāju. Tomēr jāsaprot, ka vakcinējoties riski ir desmitiem un pat simtiem reižu mazāki nekā tad, ja nevakcinējamies.

Kalviņš min, ka Latvijā būs nepieciešams vakcinēt 80% iedzīvotāju, lai izveidotos vakcīnas radīta pūļa imunitāte.

“Lai to izdarītu gada laikā, mums dienā ir nepieciešams vakcinēt aptuveni 8250 cilvēkus dienā. Kas notiek šobrīd ar vakcinācijas tempiem, mēs redzam – ar šādu tempu, ja tā vakcinācija tā arī tiks pabeigta, tad arī to vakcīnu vairs nevajadzēs,” norāda Kalviņš.

Pilnu raidījuma "Nauda runā" ierakstu ar Ivaru Kalviņu un Jāni Ošleju skaties TVNET tiešsaistes žurnālā Klik!

Avots: tvnet.lv, Kalviņš: Lai gada laikā panāktu pūļa imunitāti, mums jāvakcinē aptuveni 8250 cilvēku dienā, 14.01.2021.

 

Lasīts 126 reizes