Jaunumi

Aizritējuši pirmie Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi

Aizritējuši pirmie Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi

Šodien, 8. decembrī, notika pirmie Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi “Kas ir un kas nav Sēlija? Sēlijas robežas laikā, telpā un sabiedrības apziņā”, ko sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku rīkoja Stendera biedrība. Lasījumi bija veltīti akadēmiķa Jāņa Stradiņa (1933–2019) piemiņai.

Pirmos Jāņa Stradiņa akadēmiskos lasījumus atklāja Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Lasījumos ar referātiem piedalījās vēsturnieks Jānis Šiliņš, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, LZA akadēmiķis arheologs Guntis Zemītis, diplomāts un valodnieks Alberts Sarkanis, LZA korespondētājloceklis  reliģiju pētnieks Valdis Tēraudkalns, LZA korespondētājloceklis literatūrzinātnieks Pauls Daija, LZA akadēmiķis vēsturnieks Ēriks Jēkabsons. Lasījumus moderēja jurists Jānis Pleps.

Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā uzsvēra: “Jāņa Stradiņa dziļās, enciklopēdiskās zināšanas ir bijis pamats viņa darbībai. Bet nepietiek, protams, ar zināšanām. Ir nepieciešams šīs zināšanas radoši likt lietā un dot jaunu intelektuālu lēcienu, kā pamatā ir šīs zināšanas, bet nāk klāt doma. Jānim Stradiņam bija ļoti daudz šādu domu, kas balstījās zināšanās. Gan kā zinātnieks, gan, protams, arī kā dabas zinātnieks Jānis Stradiņš bija ļoti precīzs savā domāšanā, un tas arī izceļ viņu un bija Jāņa Stradiņa īpatnējais intelektuālās domas rokraksts – precizitāte, plašums un dziļums.

Tādēļ Jānim Stradiņam bija arī ļoti būtiska loma latviešu vēsturiskās atmiņas veidošanā. Vārds ‘Trešā atmoda’, ko mēs šodien lietojam, ir Jāņa Stradiņa radīts. Jānis Stradiņš, salīdzinot ar pirmajām divām Atmodām, teica: “Tagad mums ir Trešā atmoda.” Ar to viņš iezīmēja un raksturoja šo laiku, salīdzinot un radot ķēdi starp Pirmo atmodu, Otro atmodu un Trešo atmodu.”

LZA prezidents Ivars Kalviņš pirmo Jāņa Stradiņa akadēmisko lasījumu atklāšanā atzīmēja: “Man personīgi ir bijis tas gods kopā ar akadēmiķi Jāni Stradiņu un citiem kolēģiem piedalīties daudzos forumos. Bet man īpaši atmiņā ir palikusi diskusijā “Kāpēc mūslaiku zinātnieki varētu vēlēties dzīvot apgaismības laikmetā?”, kur kopā ar akadēmiķi Jāni Stradiņu, kas pēc daudzgadējas Latvijas Zinātņu akadēmijas vadīšanas prezidenta amatā tolaik bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs, piedalījās arī Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas priekšsēdētājs Juris Ekmanis, Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors Andris Nātriņš, mecenāts un uzņēmējs Vilis Vītols, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra un Latvijas Inovatoru apvienības izpilddirektore Andra Mangale.

Profesors šajā konferencē vēlreiz ļoti skaidri noformulēja savu pārliecību par to, ka katras nācijas priekšstāvju pamatuzdevums ir veidot vidi, kurā var brīvi uzplaukt zinātne un kultūra, kas izvelk pasaules apritē kā valsti, tā viņas tautu. Tā, kā savulaik to darīja hercogs Jēkabs! Un to, ka mēs nedrīkstam ignorēt mūsu vēstures mācības, bet mūsu pienākums ir pētīt un analizēt pagātni, lai spētu nākotni veidot labāku!”

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna pirmo Jāņa Stradiņa akadēmisko lasījumu “Kas ir un kas nav Sēlija? Sēlijas robežas laikā, telpā un sabiedrības apziņā” atklāšanā (Valsts prezidenta kanceleja, 08.12.2020.)

LZA prezidenta akadēmiķa Ivara Kalviņa uzruna Jāņa Stradiņa akadēmisko lasījumu “Kas ir un kas nav Sēlija? Sēlijas robežas laikā, telpā un sabiedrības apziņā” atklāšanā (pdf). 

Pirmie Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi, videoieraksts  (Latvijas Nacionālā bibliotēka)

 

Lasīts 1732 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")