Jaunumi

LZA prezidents Ivars Kalviņš: “Valstij jākļūst gudrākai un – tāpēc – arī stiprākai!”

LZA prezidents Ivars Kalviņš: “Valstij jākļūst gudrākai un – tāpēc – arī stiprākai!”

RīgaTV24 studijā 5. decembrī LZA goda doktors un raidījuma "Dr. Apinis" vadītājs Pēteris Apinis aicināja uz sarunu akadēmiķus Dr.habil.chem. Ivaru Kalviņu, Dr.habil.phys. Andri Šternbergu un Dr.med. Andreju Ērgli, kuri kopš 1. decembra uz četriem gadiem stājušies Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vadošo amatpersonu amatos, lai runātu par to, kādi turpmāk būs akadēmijas uzdevumi un darbības virzieni, sarunā tika skarti arī aktuālie jautājumi zinātnē, tostarp par Latvijas zinātnieku ieguldījumu cīņā ar Covid-19, mūsdienu zinātnes filozofiju, zinātnes un varas attiecībām un latviešu valodu kā zinātnes valodas attīstības nepieciešamību.

LZA prezidents Ivars Kalviņš, raksturojot ieceres, kā plānots virzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas darbību, īpaši uzsvēra pievēršanos inovācijai, kā arī pilnvērtīgai un efektīvai zinātnieku potenciāla izmantošanai sadarbības intensificēšanā ar uzņēmējiem.

Jāsaprot, ka zinātnes loma līdz ar pieņēmumu, ka zinātniekam ir jārada zināšanas, ir beigusies. Kādam šīs zināšanas būtu jāpārvērš naudā, tehnoloģijās, citiem vārdiem, cilvēces labklājībā. Šo procesu, kad zināšanas tiek pārvērstas naudā, sauc par inovāciju. Mēs nedrīkstam palikt savā komforta zonā, t.i., zināšanu radīšanas zonā, mums ir jāsper solis pretī uzņēmējiem, valsts ekonomikai, sabiedrības vajadzībām, un daļēji jākoordinē un jāiesaistās inovācijā! Mēs vēlamies uz Zinātņu akadēmijas bāzes veidot ko līdzīgu Silīcija ielejai, tādas ir daudzās valstīs ar daudziem nosaukumiem. Jēga ir tā, ka pie zinātnes centriem ir jākoncentrē nepieciešamā infrastruktūra, kura atļauj veikt inovāciju. Zinātņu akadēmijā koncentrējas vadošie zinātnieki no visām zinātniskajām institūcijām, augstskolām, universitātēm, zinātniskajiem institūtiem un citām organizācijām. Līdz ar to Zinātņu akadēmijas loma, kas ierakstīta LZA Hartā, ir ekspertīzes veicēja, zinātnes sasniegumu novērtētāja un popularizēja, koordinētāja, kas savās nodaļu sēdēs un ne tikai tur apmainās ar informāciju, bet mums ir jāiet mazliet tālāk, mums jāsaka saviem uzņēmējiem, ka esam gatavi palīdzēt, mēs protam ļoti ātri atrast informāciju, mēs sekojam, ko dara vadošie zinātnieki visā pasaulē. Turklāt mēs labi zinām, kas un kāds būs nākamais solis.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātnes jomā LZA viceprezidents Andris Šternbergs, skaidroja, ka fizika kā viena no dabaszinātnēm mūsdienās attīstās sadarbībā ar ķīmiju, medicīnu un citām zinātņu nozarēm. A. Šternbergs atklāja, ka šai nozaru sadarbībā slēpjas Latvijas veiksmes stāsts, tai skaitā augstvērtīgu nacionāla un starptautiska līmeņa projektu izstrādē. “Mēs esam vienoti ar visām nozarēm – biomedicīnu, ķīmiju. Visa pamatā tomēr ir matemātika, kur viss jau ir izdarīts, ko ir iedevusi Daba vai Dievs, mēs varam tikai atklāt kādu instrumentu, un izmantot to fizikas vai ķīmijas pētījumos, vai medicīnā. Fizika ir izziņas filozofija, izmantojot iepriekšējās zināšanas materiālzinātnē, dabaszinātnēs. Cietvielu fizikā ir tādas kategorijas, kuras mēs attīstām, un tās ir tehnoloģijas. Kā teicis kāds arhitekts, Akmens laikmets nebeidzās tāpēc, ka pietrūka akmeņu. Mums vajadzēja domāt kaut ko jaunu, iet iekšā tajos akmentiņos, kur ir molekulas, atomi, ar tiem spēlēties, pārbaudīt, vai mēs nevaram salikt un attīstīt kaut ko jaunu, kas nebija akmenī. Te parādās nanotehnoloģijas. Otrkārt, pienāk brīdis, kad mēs sākam skatīties uz bioloģiju, medicīnu. Pašlaik strādājam kopā ar Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Covid-19 sakarā mums radās ideja par caurspīdīgu, elastīgu pārklājumu, kas vienlaikus gan aizsargā, gan iznīcina šo vīrusu. Tas ir ļoti efektīvs, desmit reižu efektīvāks par pašreiz pieejamajiem pārklājumiem, tas ir arī patentēts. SIA “Sidrabe Vacuum” ir gatava sākt ražot šo materiālu, katrā ziņā ir gandarījums, ka arī mēs būsim devuši savu ieguldījumu cīņā ar Covid-19 pandēmiju.

LZA viceprezidents kardiologs Andrejs Ērglis, komentējot iepriekš teikto, atzina, ka Covid-19 pandēmija ir strauji pavirzījusi uz priekšu zinātnes attīstību visā pasaulē, un medicīnas zinātne šobrīd strādā īpaši radoši. Runājot par Zinātņu akadēmiju, Andrejs Ērglis uzsvēra, ka akadēmijai lielā mērā jānosaka tautas intelektuālā attīstība. “Arī pētnieki, kas ilgstoši strādājuši zinātnē, saprot, ka filozofija stāv pāri visam – filozofija par to, uz kurieni mēs ejam. Mums ir vēlreiz jādefinē Zinātņu akadēmija tautas apziņā, jāiegūst lielāka uzticamība iepretim tiem, kuriem, iespējams, ir pieeja plašākām auditorijām, bet kuru zināšanas ir bieži vien neatbilstošas. Medicīnā šobrīd viss, ko mēs darām, ir balstīts uz šķidrumu dinamikas principu – tātad fiziku, līdz ar to nonākam pie komandas zinātnes. Zinātņu akadēmijai svarīgākais ir radīt šo filozofiju un veidot izpratni par šo kopību.

Ivars Kalviņš, papildinot sacīto, apliecināja: “Jā, tas ir saistīts ar efektu, ko varam novērot, ja mēs domājam par to, vai mēs apzināmies to, cik daudz mēs zinām, vai to, cik maz mēs zinām. Zināt visu nekad nevarēs, tāpēc, kā jau teica A. Ērglis, ir jāstrādā komandā. Viss jaunais rodas zinātņu saskares jomās, šai sakarā jāsaka, ka Zinātņu akadēmija apvieno ne tikai Latvijas labākos zinātniekus, bet arī labākos Latvijas inteliģences spēkus. Līdz ar to – apvieno gan intelektuālus, gan inteliģenci. Tur rodas viedokļu dažādība.

Andris Šternbergs, attīstot domu par zinātni kā filozofiju, atzina, ka jau viens no pirmajiem zinātniskajiem žurnāliem bija “The Philosophical Magazine” [dibināts 1798. gadā Anglijā, kad termins dabas filozofija ietvēra visus tolaik zināmos zinātņu aspektus]. “Lielākā zinātnes filozofija ir tā, ka tā aptver lielās kopsakarības. Akadēmijas loma šai ziņā varētu būt tādam kā zinātnes attīstības barometram, skatoties, kā zinātne attīstās ārpus Latvijas. Un šis skatījums varētu būt tīri filozofisks., nolasot šī barometra rādījumus.

Sarunas dalībnieki skāra jautājumu par latviešu valodu kā zinātnes valodu, jo vispārzināms ir fakts, ka zinātne aiziet no latviešu valodas, citējamība aiziet no latviešu valodas. Ivars Kalviņš apliecināja, ka zinātnei ir obligāti jārunā latviešu valodā: “Pretējā gadījumā pazūd nācija. Labi, ka ir saglabāta valsts pētījumu programma “Latviešu valoda”. Mēs aizstāvam un ejam uz to, lai latviešu valoda būtu zinātnes valoda. Zinātņu akadēmijā visas sēdes, visi ziņojumi notiek latviešu valodā. Esmu iecerējis, ka katrā Senāta sēdē, kas sapulcējas reizi mēnesī, tiek nolasīts viens referāts par aktuālu tēmu un latviešu valodā, kas saprotama plašākai sabiedrībai. Mēs runāsim par Covid-19, par 5G, par klimata pārmaiņām. Uzsveru, ka tas būs zinātnisks referāts, bet saprotams arī tiem, kuri nav zinātnieki.”

Diskusijas noslēgumā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš izteica vēlējumu Latvijas valdībai: “Kļūt gudrākai un tāpēc arī stiprākai!

Raidījuma ieraksti pieejami tīmekļvietnē xtv.lv :

 

 

 

Lasīts 1530 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")