Pēc Britu Karaliskās biedrības iniciatīvas 28. oktobrī notika Baltijas Zinātņu akadēmiju prezidentu tikšanās ar Britu Karaliskās biedrības izpilddirektori Dr. Džūliju Makstoni (Julie Maxton), Starptautiskās daļas vadītāju Endrjū Allenu (Andrew Allen) un Eiropas un Āzijas nodaļas vadītāju Loru Viltoni (Laura Wilton). Baltijas valstis pārstāvēja Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tarmo Somere (Tarmo Soomere), Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents Juras Banis (Jūras Banys) un Latvijas Zinātņu akadēmijas ievēlētais prezidents Ivars Kalviņš.
Laikraksta “Diena” portālā publicētajā intervijā ar Britu Karaliskās biedrības izpilddirektori Dr. Džūliju Makstoni sarunājas žurnālists Andis Sedlenieks, vaicājot par Britu Karaliskās biedrības un Baltijas valstu zinātņu akadēmiju sadarbības iespējām un prioritārajiem virzieniem, ‘Brexit’ ietekmi un zinātnes diplomātiju, kā arī skarot ‘karsto’ Covid-19 pandēmijas jautājumu un tā politskos un pētnieciskos aspektus. Ieskatam – intervijas fragments:
“Nesen pabijāt virtuālā vizītē Baltijas valstīs. Kādi bija tās galvenie mērķi, un kādas redzat tālākās perspektīvas sadarbībai starp Britu Karalisko biedrību un Baltijas valstu zinātņu akadēmijām?
Es, protams, būtu vēlējusies apmeklēt Baltijas valstis klātienē, diemžēl to neļāva epidemioloģiskā situācija. Tomēr nešaubos, ka nākotnē ieradīšos pie jums arī klātienē. Tāpat jānorāda, ka kopā ar mani šajā virtuālajā vizītē devās arī Karaliskās biedrības Starptautiskās daļas vadītājs Endrū Allens un Eiropas un Āzijas nodaļas vadītāja Lora Viltone, un tikāmies mēs ar trim Baltijas valstu zinātņu akadēmiju prezidentiem.
Ja runājam par kopējo ideju, tad tās būtība ir uzsvērt sadarbību starp Britu Karalisko biedrību un Baltijas valstu zinātniekiem un pētniekiem, uzsvērt iespējami ciešāku kooperāciju ar, kā mēs to dēvējam, augošo Eiropu, tajā skaitā ar mūsu draugiem Baltijas valstīs, noskaidrot un saprast, kā mēs varētu uzlabot un attīstīt sadarbību, kopīgi panākt iespējami labākos rezultātus. Mēs arī vēlējāmies redzēt, vai Baltijas valstu pētniekiem ir kādas prioritātes, kas pārklājas ar mūsu prioritātēm, un vēl viens ļoti svarīgs jautājums ir pētniecības mobilitāte. Karaliskajai biedrībai ir atsevišķi fondi, kurus iespējams izmantot cilvēku piesaistīšanai Apvienotajai Karalistei, šos fondus ir iespējams izmantot arī pētniekiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, ja viņi vēlas strādāt vai izglītoties Lielbritānijā. Tāpat Baltijas valstu pētniekiem ir iespējas izmantot šo fondu līdzekļus dažādu starptautiskās sadarbības projektu ietvaros. Tā ir iespēja iegūt finansējumu pētniecības projektu īstenošanai, piemēram, Latvijā, ja pētniecība tiek veikta sadarbībā ar Karalisko biedrību vai arī citām zinātniskajām institūcijām. Mūsu piedāvātās iespējas šajā ziņā ir plašas. Nozīmīga ir, piemēram, pēcdoktorantūras pētnieku apmaiņa, kas daudziem zinātniekiem ir nozīmīgs solis viņu attīstībā un karjeras veidošanā.
Turklāt mēs vēlējāmies pateikt Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un atbildīgajām ministrijām, ka aktīvi cenšamies mūsu valdībā aktualizēt jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu zinātnieku starpvalstu mobilitātei, starptautisko projektu īstenošanai nākotnē. Mēs arī smagi strādājam, lai padarītu vienkāršāku vīzu sistēmu, vīzu saņemšanas kārtību. Ir panākta iespēja saņemt tā dēvēto globālo talantu vīzu, kas ļauj zinātniekiem ļoti ātri iziet cauri sistēmai, tāpat mēs izdarām spiedienu uz valdību, lai tiktu samazinātas vīzu izmaksas, lai tās būtu pietiekami lētas, salīdzinot ar citām valstīm.
Plašāk par šīm iespējām Latvijas jaunie zinātnieki var uzzināt mūsu interneta vietnē. Ja viņi vēlas pārcelties uz Apvienoto Karalisti, tad tas ir iespējams ar Ņūtona starptautisko stipendiju vai Karaliskās biedrības Volfsona stipendiju palīdzību. Savukārt, ja tiek meklētas starptautiskās sadarbības iespējas, iespējas Baltijas valstīs sadarboties ar britu zinātniekiem, tad jāskatās mūsu Starptautiskās apmaiņas shēma – grantu programma, kura izveidota īpaši šādam mērķim. Ar Baltijas valstu kolēģiem atsevišķi apspriedām arī starptautisku kopīgu tikšanos rīkošanu, it īpaši jauno zinātnieku starpā. Šādas tikšanās var būt veids, kā jaunajiem zinātniekiem dibināt kontaktus, iesaistīties starptautiskajā sadarbībā.”
Interviju pilnībā lasiet: Politiskie vēji un zinātnes diplomātija (Andis Sedlenieks, Diena, SestDiena, 19.11.2020.)