Jaunumi

Latvijas enerģijas trilemma Krišjāņa Barona 185. dzimšanas dienā. Intervija ar Nameju Zeltiņu

Latvijas enerģijas trilemma Krišjāņa Barona 185. dzimšanas dienā. Intervija ar Nameju Zeltiņu

Pateicoties Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda locekļa profesora Nameja Zeltiņa aktīvajai līdzdalībai, konsultatīvajam un informatīvajam atbalstam, žurnāls "Enerģija un Pasaule" ir spējis nostiprināt vadošās pozīcijas Latvijas populārzinātnisko, enerģētikas jautājumiem veltīto izdevumu nišā. Profesors aizvien ir veicinājis žurnāla lasītāju interesi arī par humanitāro un sociālo zinātņu atklājumiem, garīgās enerģijas jautājumiem un kultūras mantojumu tā dinamiskā attīstībā. Šajā sarunā profesors Namejs Zeltiņš vēlas, kā pats saka, atdot parādu Barontēvam – svinot Krišjāņa Barona 185. dzimšanas dienu 31. oktobrī, pievērsties enerģijas, latviešu tautasdziesmu un mūsdienu situācijas saistībai.

“Krišjāni Baronu saucam par folkloristu, bet esam aizmirsuši, ka sākotnēji viņš Tērbatas Universitātē studēja matemātiku un astronomiju. Studenta gados viņš uzrakstīja ģeogrāfijas grāmatu "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām", ko izdeva Jelgavā 1859. gadā. Barons norāda, ka latvieši nav nedz somugri, kā tas bija bieži lasāms vācu autoru grāmatās, nedz slāvi, kā nereti apgalvoja krievu zinātnieki. Barons uzsver, ka latviešu, lietuviešu un senprūšu valodas pieder īpašai valodu grupai, kas ir tuva tikai Senās Indijas mantojumā atrodamajai sanskrita valodai. Politisku iemeslu dēļ Barons bija spiests pamest Tērbatu pēdējā studiju gadā, netiekot pie matemātiķa grāda. Strādājot "Pēterburgas Avīzēs", Barons sāka publicēt populārzinātniskus rakstus, arī savus dzejoļus un atdzejojumus. Vēlāk, strādājot par privātskolotāju Ivana Stankeviča ģimenes muižā Voroņežas guberņā, Barons pievērsās tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbam. Sākumā Barons atsūtītās tautasdziesmas krāja tukšās papirosu kastītēs, un drīz vien tās kļuva nepārskatāmas. Tāpēc viņš izstrādāja rasējumu, pēc kura meistari Maskavā, 1880. gadā izgatavoja Dainu skapi. Tā paraugu Barons bija noskatījis Tērbatas Universitātē, kur līdzīgā skapī docētājs Aleksandrs fon Šrenks glabāja iežu kolekciju. Turklāt Barons kļuva par Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku un sastādīja bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem" krievu valodā, kļūstot par pirmo latviešu bibliogrāfu.”

Lasiet: Arājiņš arklu taisa ... Latvijas enerģijas trilemma Krišjāņa Barona 185. dzimšanas dienā (“Enerģija un Pasaule”, 2020/5, 80. – 85. lpp.).

Lasīts 1435 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")