Latvijas Inovatoru apvienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidotā darba grupa, kuras sastāvā ir pieredzējuši un veiksmīgi inovatīvie uzņēmēji, finanšu sektora speciālisti, ekonomisti un inovatīvie zinātnieki, ir izvērtējusi Latvijas un ārvalstu pieredzi zināšanās balstītas ekonomikas modeļa ieviešanā un secina, ka Latvijas līdzšinējais sniegums apdraud valsts ilgtspēju, jo NAP2020 uzstādītie mērķi izglītībā, zinātnē, P&A un inovāciju jomā nav sasniegti.

Materiāls pilnībā lasāms šeit (pdf).

“Zinātnes Vēstnesis”, Nr. 18 (602), 2020. gada 2. novembris (pdf).

JAUNIEVĒLĒTĀ LZA PREZIDENTA IVARA KALVIŅA VĒSTULE LATVIJAS MINISTRU PREZIDENTAM

Par inovācijas ekosistēmas izveidi Latvijā

Latvijas Inovatoru apvienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidotā darba grupa, kuras sastāvā ir pieredzējuši un veiksmīgi inovatīvie uzņēmēji, finanšu sektora speciālisti, ekonomisti un inovatīvie zinātnieki, ir izvērtējusi Latvijas un ārvalstu pieredzi zināšanās balstītas ekonomikas modeļa ieviešanā un secina, ka Latvijas līdzšinējais sniegums apdraud valsts ilgtspēju, jo NAP2020 uzstādītie mērķi izglītībā, zinātnē, P&A un inovāciju jomā nav sasniegti.

Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ES valstīs ir galvenais ekonomikas dzinējspēks, ir viens no ES sliktākajiem rādītājiem pēc to uzņēmumu īpatsvara, kuri savā darbībā izmanto inovācijas: ES – vidēji 50%, Latvijā – 29%, Igaunijā – 47% un Lietuvā –49%).

Iepriekšējā periodā (2013.-2020. g.) tā arī netika izveidoti nedz pietiekoša apjoma publiskie finanšu instrumenti inovācijas atbalstam (Inovāciju fonds), nedz arī inovācijai nepieciešamā ekosistēma, kuras galvenās komponentes ir:

augsta līmeņa mērķorientēta zinātne un inovatīvā pētniecība publiskajā sektorā,

kvalificēts darbaspēks,

inovācijām piemērota atklātas pieejas infrastruktūra (zinātniski-tehnoloģiskie parki un biznesa inkubatori),

zinātnieku un uzņēmēju ilgtermiņa sadarbības platformas.

Starptautiskā pieredz rāda, ka inovācija valstīs ar mazu iekšējo tirgu (mazu ekonomiku), kurām pieder arī Latvija, nav iespējama bez valsts finansiālā atbalsta. It īpaši tas attiecināms uz publiski pieejamas inovāciju infrastruktūras izveidi, jo mazajās valstīs ir maz lielo uzņēmumu, kas spētu veidot savus privātos P&A centrus ar tehnoloģiju pārnesei un inovācijai nepieciešamo infrastruktūru.

Tāpēc galvenie inovatīvu uzņēmējdarbību kavējošie faktori Latvijā joprojām ir: nepietiekams finansiālais atbalsts inovācijām kā publiskajā, tā komercsektorā; atklātas pieejas specializētās, inovatīvo darbību veicinošās infrastruktūras trūkums; grūtības atrast sadarbības partnerus inovācijas jomā (klasteru trūkums); nepietiekama sadarbība starp izglītības, pētniecības un rūpniecības sektoriem, kā arī informācijas trūkums par to, kādi inovatīvi produkti ir nepieciešami un kas spēj tos radīt.

ES Komisija rekomendē ES fondu līdzekļu izmantošanā par pirmo prioritāti noteikt zināšanās balstītas ekonomikas izveidi Latvijā, novirzot šim mērķim vismaz 25% no ES finansējuma.

Lai panāktu P&A+I investīciju maksimāli iespējamo tautsaimniecisko atdevi un lai valsts investētie līdzekļi iespējami ātri un ar uzviju atgrieztos valsts budžetā, ir nepieciešams veikt vairākas būtiskas izmaiņas investīciju stratēģijā un pārvaldībā, izveidojot inovāciju attīstībai nepieciešamo ekosistēmu: 

1) ES fondiem un citiem avotiem piesaistītos līdzekļus jāakumulē specializētā Inovāciju fondā, kas veidojams kā publiskās un privātās sadarbības (PPP) instruments. Šī fonda uzdevums būtu izsniegt grantus un kredītus inovatīviem projektiem, īpašu vērību veltot inovatīvo MVU atbalstam.

2) lai kontrolētu MVU uzņēmumu darbību līdzekļu izlietojumu projekta īstenošanas procesā, būtu veidojama specializēta auditoru institūcija, kas izvērtētu projekta komerciālo un eksporta potenciālu un tā ilgtspēju.

3) kā galveno priekšnosacījumu publiskajām investīcijām P&A+I jāizvirza uzstādījumu, ka investīcijām kopumā ir jābūt ar pozitīvu finansiālo atdevi, t.i. investētajiem līdzekļiem pēc iespējas ātri un iespējami lielākā apjomā ir jāatgriežas valsts budžetā (caur nodokļiem u.c. ieņēmumiem). Šim nolūkam jāizveido vienota sistēma, kas sevī apvieno visus nepieciešamos posmus un struktūras, kas nodrošina pilna cikla produkta izstrādi – no idejas līdz ražošanai.

4) investīcijas P&A+I jāveic kā Rīgā, tā reģionos. Inovācijas sākumposms – zinātniski-tehnoloģiskās izstrādes būtu koncentrējamas publiskā sektora zinātniskajās institūcijās, kas teritoriāli atrodas valsts lielākajās pilsētās. Tehnoloģiju pārneses un prototipu radīšanas procesa infrastruktūra teritoriāli būtu izvietojama kā Rīgā, tā citos republikas reģionos. Savukārt eksperimentālās ražotnes un ražojošie uzņēmumi būtu izvietojami pārsvarā reģionos, lai veicinātu reģionu ekonomikas atdzīvināšanu, Inovāciju fondam paredzot speciālus finansiālos stimulus inovatīvajiem MVU, kas savas ražotnes izvieto Latvijas reģionos, tādējādi veicinot Latvijas reģionu izaugsmi.

5) lai inovācijā efektīvāk iesaistītu publiskā sektora zinātni, nepieciešams uz Latvijas Zinātņu akadēmijas bāzes izveidot vienotu nacionālo Latvijas Zinātniski-tehnoloģisko pētniecības un inovācijas platformu jeb Latvijas Silīcija ieleju, kurā uzņēmēji varētu vērsties pēc R&D atbalsta un inovatīvo ideju un projektu ekspertīzes, un kurā būtu koncentrēta publiski pieejama inovācijas procesa sākumposma infrastruktūra viedās specializācijas virzienos.

Šīs infrastruktūras izveidi un finansēšanu jāveic par publiskajiem līdzekļiem, nodrošinot to, ka šī infrastruktūra kā zinātniekiem, tā uzņēmējiem ir pieejama uz atvieglotiem noteikumiem vai pat bez maksas.

6) šīs platformas ietvaros pēc vajadzības būtu vēlams veidot viedās specializācijas klasterus: Industriālo klasteri, Zaļās ekonomikas klasteri, Augsto tehnoloģiju klasteri u.c.

Zaļās ekonomikas klasteri veidotu uzņēmumi, kuri izstrādā inovatīvas tehnoloģijas ekoloģiski tīras enerģijas un pārtikas ražošanā un citās, ar vidi un veselību saistītajās specializācijas jomās (zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas).

Augsto tehnoloģiju klasteris apvienotu uzņēmumus, kas darbojas sekojošās viedās specializācijas jomās: tehnoloģijas un inženiersistēmas, robotizācija, viedā enerģētika, viedie materiāli, mākslīgais intelekts un IKT.

Industriālo klasteri veidotu inovatīvo produktu ražotāji, kas pārsvarā darbosies Latvijas reģionos.

7) tā kā LZA sastāvā ir augstākās raudzes zinātnieki no visām valsts vadošajām zinātniskajām institūcijām (augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un klīnikām) un no visām zinātņu nozarēm, tad šīs platformas ietvaros LZA uzņēmējiem nodrošinātu arī informāciju par zinātniskajiem sasniegumiem ar augstu komercializācijas potenciālu un īstenotu inovāciju projektu ekspertīzi.

Paredzams, ka Latvijas Silīcija ieleja piesaistīs ne tikai Latvijas inovatīvos uzņēmējus, bet arī kalpos par atraktīvu biznesu izvietošanas vietu uzņēmējiem, kā no Austrumiem, tā no Rietumiem. Austrumvalstu MVU uzņēmējiem Latvijas Silīcija ielejā rastos iespēja veikt nepieciešamos pētījumus un produktu izpētes pasākumus sertifikācijas nodrošināšanai, jauno produktu izplatīšanas atļauju saņemšanai ES tirgos. Savukārt rietumvalstu MVU, kuri tiecas iekarot NVS valstu tirgus, Latvijas pieredze un atbalsts palīdzētu īstenot viņu ieceres un plānus.

Tādējādi Latvija kopumā kļūtu par izdevīgu augsti tehnoloģisku un zināšanu ietilpīgu produktu izstrādes un ražošanas vietu. Tas nodrošinātu jaunu tehnoloģiju un zināšanu ieplūdi Latvijā un jaunu ražotņu izveidi Latvijas reģionos. Latvijas Silīcija ielejas izveides sākumposmā vēlams pielietot publiskās-privātās partnerības (public-private-partnership) modeli, kas, projektam attīstītos, pārietu uz pašfinansēšanos.

Šādas inovāciju ekosistēmas izveide un efektīva pārvaldīšana ir obligāts priekšnosacījums tam, lai Latvija spētu ne tikai apstādināt kvalificēto speciālistu un inovatīvo risinājumu aizplūšanu uz ārzemēm, bet arī piesaistīt inovatīvos ārvalstu MVU, kuru inovatīvo ideju īstenošana un jaunu eksportspējīgu inovatīvu produktu ražošana Latvijā nodrošinātu to, ka investīcijas P&A+I darbotos kā katapulta visas valsts ekonomikas attīstībai.

Lai tuvāk iepazīstinātu atbildīgās ministrijas un deputātus ar mūsu izstrādātā priekšlikuma detaļām, lūdzam rast iespēju Latvijas Inovatoru apvienības darba grupas un Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvjiem tikties ar atbildīgajām valsts amatpersonām, kuras atbild par pasākumu plānošanu ES un Latvijas valsts budžeta izlietojumam NAP2027 uzstādījumu īstenošanai.