2025. gada 11. februāra LZA Senāta sēdē par Eiropas Ekonomiskās zonas/Norvēģijas finanšu instrumenta Baltijas pētniecības programmas Latvijas 9 pētniecības projektiem un to rezultātiem ziņoja Līga Mirļina, Latvijas Zinātnes padomes EEZ/Norvēģijas programmu nodaļas vadītāja; UNESCO svinamo gadadienu Latvijā 2025. gadā kontekstā par notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” pasākumiem ziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, bet par Krišjāņa Valdemāra 200. gadadienas pasākumiem – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore Liene Johansone–Kuzmina.
Informējot par EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta Baltijas pētniecības programmas projektiem un to rezultātiem, Līga Mirļina sākotnēji akcentēja reģionālo aspektu kā nozīmīgu pievienoto vērtību – Latvijas zinātniskās institūcijas īstenoja deviņus pētniecības projektus vienotībā ar Lietuvu, Igauniju, Islandi un Norvēģiju.
Vairums pētniecības projektu bija vērsti uz inovatīviem risinājumiem, kā efektīvāk izmantot dažādus resursus, piemēram, olu čaumalas kā nākamās paaudzes biomateriālu avotu kaulu atjaunošanai (projektu vadītāja LZA īstenā locekle Dagnija Loča), RTU projekts par betona izturības izpēti, meklējot risinājumus, kāds betons ir vislabākais kodolatkritumu un dažādu citu bīstamo atkritumu uzglabāšanai: šis ir arī viens no projektiem, kas ir iesniegts Patentu pieteikumam (projekta vadītājs LZA īstenais loceklis Andrejs Krasņikovs); jaunas biorafinēšanas koncepcijas lignocelulozes atlikumu valorizācijai, kā veicināt aprites ekonomiku un izmantot dažādus blakusproduktus, lai mazinātu atkritumus (projekta vadītāja Linda Mežule, RTU); LU Cietvielu fizikas institūta projekts par alumīnija iespējamo izmantošanu enerģijas ražošanā (projekta vadītājs Jānis Kleperis); LU projekts par daudzgadīgas airenes noturīgumu pret salu un sausumu, lai padarītu ilgtspējīgāku un drošāku pārtikas ražošanu (projekta vadītājs LZA īstenais loceklis Nils Rostoks); kādā veidā izmantot mākslīgo intelektu acu veselības diabēta pacientiem personalizētai diabētiskās retinopātijas skrīningam un uzraudzībai (projekta vadītāja Jeļizaveta Sokolovska); Latvijas Biomedicīnas un studiju medicīnas pētījumu un studiju centra projekts, kā var pastiprināt cīņu ar vēzi (projekta vadītāja LZA īstenā locekle Aija Linē); Vidzemes Augstskola apkopoja datus par iekšzemes kopproduktu visās trīs Baltijas valstīs (projekta vadītājs Gatis Krūmiņš), sadarbības veicināšana bioresursu ilgtspējīgai un cirkulārai izmantošanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un akvakultūrā (projekta vadītājs LZA korespondētājloceklis Tālis Tisenkopfs).
Kopumā visos projektos izvirzītie sasniedzamie rezultāti – atbalstīto zinātnieku skaits, kā arī zinātnisko publikāciju skaits bija pārsniedzis sākotnējās prognozes. Daudzi projekti bija starpdisciplināri, kur katrs iesaistītais partneris un zinātniskā institūcija sniedza savu pienesumu tādējādi, ka tika stiprinātas iespējas dalīties pieredzē un apmainīties ar labās prakses piemēriem. Visos gadījumos programma stiprināja pētniecības kapacitāti un sadarbību projektu komandu ietvaros, radot cerību uz turpmāku atbalstu nākamajā Eiropas Ekonomikas zonas finansējuma periodā. Atliek vien cerēt, ka IZM, LZP sadarbībā ar FM izdosies arī nākamajā periodā uzturēt pētniecību kā prioritāti un no Eiropas Ekonomikas zonas finansējuma piešķirt finansējumu šīs programmas attīstībai.
EEA Baltic Research Programme Results of Latvian Calls [pdf.]
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa aizrautīgi un iedvesmojoši iepazīstināja ar nozīmīgākajiem notikumiem ciklā “Latviešu grāmatai 500”, kas atspoguļo Latvijas kultūras un valodas attīstību. Kopš 2021. gada šī programma pievērsusies grāmatu popularizēšanai ārpus Latvijas, rokrakstu un laikrakstu vērtībai, izdevējdarbības lomai un bibliotēku nozīmei. 2025. gadā uzmanība tiek veltīta pašai grāmatai un lasīšanai kā sabiedrības paradumam. Nacionālajā bibliotēkā un citviet tiek organizētas izstādes, konferences un pasākumi, kas popularizē grāmatu nozīmi. Īpašs uzsvars likts uz starptautisko sadarbību, izceļot Latvijas grāmatu krājumu ietekmi Rietumeiropā, tostarp Upsalas Universitātē un Antverpenē. Uzsverot grāmatas kā Latvijas nācijas resursu un vertikāli, kas veido ceļu, no kura mēs nākam, pa kuru ejam un kur dodamies tālāk, jubilejas gads vērš uzmanību uz grāmatniecības vēsturisko lomu, reģionālajām bibliotēkām un lasīšanas paradumu stiprināšanu. Nacionālā bibliotēka aicina veidot visaptverošu lasīšanas stratēģiju valstī, uzsverot, ka grāmata ir Latvijas nacionālās identitātes un izglītības pamats.
Raksturojot Kr. Valdemāra 200. gadadienas atzīmēšanu, Liene Johansone–Kuzmina nosauca trīs lielus pasākumus, kas plānoti, lai popularizētu Valdemāra kā ekonomista, publicista un jūrniecības attīstības veicinātāja devumu. 26. jūlijā Ainažu jūrskolas muzejā notiks radošās darbnīcas, izstādes, koncerti un ikgadējais jūrnieku salidojums. 21. oktobrī paredzēta starptautiska zinātniskā konference ar ievērojamu Latvijas vēsturnieku un filologu dalību. Noslēgumā, 4. decembrī, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā tiks atklāta izstāde “Krišjānis Valdemārs – Latvijas nākotnes vizionārs un veidotājs”, kas izgaismos viņa ieguldījumu jūrniecībā. Muzeja direktore aicināja LZA saimi aktīvi iesaistīties kuģniecības un jūrniecības vēstures popularizēšanā, rosinot jauno pētnieku interesi par šo Latvijas attīstībai nozīmīgo jomu.
Krišjānim Valdemāram 200 [pdf.]
Sēdes turpinājumā LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Guntis Zemītis sniedza pārskatu par 2024. gadā notikušajiem pasākumiem un darbiem, kas vairo humanitāro un sociālo zinātņu prestižu un atpazīstamību sabiedrībā.
Sēdes noslēgumā LZA prezidents Ivars Kalviņš informēja senatorus, ka IZM aizvien nav parakstījusi Līgumu un nav ieskaitījusi valsts budžeta līdzekļus LZA pamatfunkciju nodrošināšanai, tai skaitā darbinieku atalgojumam un valsts emeritēto zinātnieku stipendijām. Senatori aicināja atkārtoti vērsties pie izglītības un zinātnes ministres ar prasību nekavējoties novērst IZM neizdarības.
Materiālu sagatavoja LZA Senāta priekšsēdētāja Tatjana Koķe