Jaunumi

IN MEMORIAM. Igors ŠUVAJEVS (7.04.1963–12.04.2024)

IN MEMORIAM. Igors ŠUVAJEVS (7.04.1963–12.04.2024)

NEKROLOGS

filosofam, LU profesoram, LZA akadēmiķim

Dr. phil. Igoram Šuvajevam

No Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķu saimes 12. aprīlī mūžībā tika aizsaukts filosofs, LZA īstenais loceklis, profesors Igors Šuvajevs. Tas ir negaidīts un visai filosofu saimei ļoti sāpīgs notikums. Zinātņu akadēmija sēro par savu īsteno locekli, atzīmējot viņa izcilos nopelnus filosofijā gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā. Prof. Šuvajevs ievēlēts par LZA korespondētājlocekli 2000. gadā, par īsteno locekli 2017. gadā.

Igors vienmēr bija tas, kas atnāk, rosina un iedvesmo citus. Tagad viņš ir tas, kas aiziet… Tukšuma un neaizvietojamības sajūta. Tikko viņam palika 61 gads, kas zinātniekam nav nekāds vecums, bet gan radošs pilnbrieds, kad tikai rakstīt un rakstīt, un mācīt studentus. Uz rakstāmgalda palika atvērts dators, tajā nākamās grāmatas manuskripts, lekciju pieraksti un studentu atsūtītie darbi. Tagad tas viss ir palicis bez radošās dzirksts, ko dod dzīva autora klātbūtne. Igora vairs nav.

Pirms pāris dienām LZA aprīļa kopsapulcē profesors saņēma Teodora Celma vārdbalvu par nopelniem filosofijā, apsveikumus un ziedus. Neviens nespēja iedomāties, ka profesoru satiekam pēdējo reizi...

Igors Šuvajevs ir publicējis 16 monogrāfijas, vairāk nekā 50 tulkojumus un kolektīvus izdevumus, pāri par 400 filosofiski ievirzītiem rakstiem. Divas nesen iznākušās grāmatas “Marginālijas” (2023) un “Rūpēs par dvēseli. Vērtību likteņi” (2019), kā allaž visi citi darbi ir ieinteresējuši lasītājus ar skaudru, šarmantu un drosmīgu skatījumu uz mūsdienu kultūru. Individuālpsiholoģijas (grāmata publicēta 2019. gadā) un dzīļu psiholoģijas studijas Latvijā profesoram aizņēma desmitgades, jo bija nodoms tās attīstīt un izvērst (divkārt izdota grāmata “Dzīļu psiholoģija Latvijā”, 2002, 2006). Freids atgriezās Latvijā ar Igora Šuvajeva trāpīgu skatu – tulkojumi, komentāri, monogrāfija “Freida lieta” (2003), “Psihoanalīze: idejas, to izvērsumi un konteksti” (2012), “Psihoanalīzes pēdas Latvijā”” (2012). Vieni no pirmajiem darbiem bija par filosofiju – “Sarunas par filosofiju”, 2 daļas (1999, 2000), tad tika attīstīta dzīvesmāksla, ko sekmēja draudzība ar vācu domātāju Vilhelmu Šmidu “Filosofija kā dzīvesmāksla” (2007), vēlāk tēmas par kultūru “Laika raksturojums. Vērtību un identitātes meklējumos” (2012, 2013). Pārtulkoti, komentēti un publicēti G. Zimmela, O. Ranka, Z. Freida, F. Nīčes, V. Benjamina, V. Šmida, M. Kastijo, J. Patočkas, H.-G. Gadamera u.c. darbi. Īpaši trāpīgi šobrīd skan nelielā grāmatiņa “Krievijas homo imperii. Ģenealoģiskas piezīmes” (2015), kuru izdeva LU Filozofijas un socioloģijas institūts sērijā “Filosofijas lekcijas Rīgā” pēc Krimas okupācijas.

Igoram Šuvajevam bija savs stils, uzdrošināšanās, domas asums un milzīgas darbaspējas. Filosofs ir saņēmis Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Feliksa balvu (2001) un Austrijas Goda krustu zinātnē un mākslā (2015). Ir divas valstis, kurās Šuvajevs jutās kā Latvijas zinātnes vēstnieks – tā ir Austrija – Freida universitāte, Austrijas literatūras biedrība, Freida muzejs, pateicoties viņa darbiem un tulkojumiem par psihoanalīzi. Un Čehija – Kārļa Universitāte, ČZA Filosofijas institūts un filosofa J. Patočkas arhīvs, kur čehu intelektuāļu aprindas rosināja Igoru (un – sekojoši – latviešu filosofisko domu) vairāk aizstāvēt Eiropas vērtības, apjaust eiropeisko un nacionālo pašsapratni, kā to bija pratis Patočka un čehu disidenti, kā arī pievērsties T. G. Masarika un V. Havela humāni ētiskajai politikai. Pamācošs ir kolektīvās grāmatas virsraksts “Bezvarīgo vara” (Havela esejas nosaukums), aicinot saprast, ka vara mūžīgi nepieder tiem, kas to ir sagrābuši, bet cilvēkiem ir iespējas to mainīt.

Igora Šuvajeva grāmatu ievirzi var aprakstīt kā kultūras semiotiku, Latvijas, Krievijas trimdas, Rietumeiropas intelektuālo vēsturi, dzīvesmākslu, psihoanalītisko antropoloģiju, biopolitikas analīzi. Viņš ir bijis daudzu starptautisku konferenču ideju ģenerētājs un vadītājs Latvijā, ieskaitot sadarbību ar Fromma biedrību Vācijā. LU Vēstures un filozofijas fakultātē profesors lasīja pamatkursus ētikā, jaunlaiku filosofiju, psihoanalīzes filosofiskos aspektus u.c. Bija periods viņa dzīvē, kad kā mācībspēks brauca uz Ventspils Augstskolu un docēja Latvijas Mākslas akadēmijā. Studenti lipa ap viņu un arī baidījās – no ironijas, nesaudzīgas atmaskošanas un arī no kritikas par paviršību. Profesors pats mīlēja filosofiju un uztvēra to ļoti nopietni kā eksistenciālu stāstu par rūpēm par dzīvi – par jēdzīgi nodzīvotu dzīvi.

Jēdzīga dzīve – tas viņam ir izdevies. Latvijas Zinātņu akadēmija ir zaudējusi izcilnieku – filosofu akadēmiķi, kura darbi ieies vēsturē kā pēdējo trīsdesmit gadu spilgtākais paraugs neatkarīgai, brīvi filosofējošai domai, kurā ir gan dzirkstoši asumi, gan nemiers, gan liela patiesība.

Maija Kūle, LZA akadēmiķe

2024. gada 14. aprīlī 

______________________________________

Atvadīšanās no Igora Šuvajeva notiks sestdien, 20. aprīlī, no 10.30 līdz 11.15 Rīgas krematorijā. 

Lasīts 660 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")