Jaunumi

IN MEMORIAM. ELMĀRS BLŪMS (05.02.1936.–28.10.2023.)

IN MEMORIAM. ELMĀRS BLŪMS (05.02.1936.–28.10.2023.)

Šā gada 28. oktobrī mūžības ceļos devies izcilais fiziķis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenais loceklis Dr.habil.phys. Elmārs Blūms.

1954. gadā E. Blūms ar sudraba medaļu beidza Aizputes vidusskolu, bet 1959. gadā – ar izcilību Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti specialitātē „fizika”.

Ieguva tehnisko zinātņu kandidāta kvalifikāciju specialitātē “Siltumfizika un molekulārā fizika”, (LZA, 1967), vecākā zinātniskā līdzstrādnieka nosaukumu (PSRS Augstākā Atestācijas komisija, Maskava,1973). 1976. gadā kļuva par tehnisko zinātņu doktoru specialitātē “Siltumfizika un molekulārā fizika” (LZA un PSRS Augstākā Atestācijas komisija) un 1983. gadā – par profesoru specialitātē “Siltumfizika un molekulārā fizika” (PSRS Augstākā Atestācijas komisija, Maskava). 1992. gadā zinātniskā kvalifikācija nostrificēta par Dr.habil.phys. (LZA).

Strādājis LZA Fizikāli-enerģētiskais institūtā kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, inženieris, vecākais inženieris, zinātniskais līdzstrādnieks (1959–1967), LZA Fizikas institūtā kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1968–1970), laboratorijas vadītājs (1970–2019) un vadošais pētnieks (kopš 2019). 1992. gadā tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu Akadēmijas īsteno locekli, bija Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas aktīvais loceklis (1991). Kopš 2014. gada – valsts emeritētais zinātnieks.

Dr. E. Blūma zinātnisko pētījumu virzieni ietvēra daudzkomponentu sistēmu siltuma un masas pārneses fundamentālās un lietišķās problēmas, magnetohidrodinamika, masas pārnese elektroķīmiskos procesos, magnētisko šķidrumu fizikālās īpašības, transporta parādības un termomagnētiskā un difūzijas izsauktā konvekcija ferrokoloīdos, augstgradienta magnētiskā separācija koloīdos un bioloģiskās suspenzijās, magnētisko šķidrumu tehnoloģija, magnētisko šķidrumu inženierproblēmas. Kopš 1992. gada pētījumi veikti aptuveni 20 LZP, ERAF, Latvijas pētījumu programmu un starptautisko sadarbības projektu ietvaros.

Kopā ar līdzautoriem publicēti aptuveni 350 zinātniskie darbi, tai skaitā 5 monogrāfijas (izdevniecība “Zinātne” Rīga, 1967, 1980 un 1989, “World Scientific” Singapore, 1987, “Walter de Gruyter”, Berlin, New York, 1997), plaša satura autoru kolektīva rokasgrāmata “Magnetic Fluids” (“Begell House”, Wallingsford. N.Y., 1996), divas populārzinātniskas grāmatas (izdevniecība “Liesma”, Rīga 1966, izdevniecība “Znanije”, Maskava, 1989), 5 rediģēti izdevumi, vairāk nekā 220 pārskati un raksti starptautiski atzītos žurnālos. E. Blūmam pieder pieci PSRS izgudrojumi un viens LR patents. SCOPUS datu bāzē pēc 1980. gada ietverti 87 darbi.

Blūms bija aktīvs zinātniski pētnieciskā darba organizators: bija LZA un LU Fizikas institūta Zinātniskās padomes loceklis (1970–2021), darbojās PSRS Zinātņu Akadēmijas Padomē ”Sķidrumu, gāzu un plazmas mehānika” (Maskava) kā Magnētisko šķidrumu sekcijas loceklis (1981–1991), bija žurnāla “Magnētiskā hidrodinamika” redakcijas padomes loceklis (kopš 1981), ieņēma PSRS Valsts Zinātnes un tehnikas komitejas Zinātniskās padomes “Magnētiskie šķidrumi” (Maskava), vicepriekšsēdētāja amatu (1984–1991), bija Starptautiskās magnētisko šķidrumu komitejas loceklis (kopš 1986, 1996–2011 priekšsēdētājs), bija Baltijas Siltuma un masas pārneses komitejas (Lunda, Zviedrija) loceklis (kopš 1991), Vācijas Fizikas biedrības loceklis (kopš 1994), LZA Uzraudzības padomes loceklis (2001–2008), Indijas magnētisko šķidrumu biedrības loceklis (kopš 2003), žurnāla ”Power Engineering”, Lithuanian Academy of Sciences, redakcijas padomes loceklis (kopš 2004), vairāk nekā 10 starptautisku zinātnisko konferenču, simpoziju un semināru organizācijas komiteju loceklis un 3 gadījumos priekšsēdētājs (kopš 1980).

Blūms vairāk nekā 40 gadus darbojās kā eksperts dažādās specializētās zinātniskās un promocijas padomēs. Vairāk nekā 15 gadu LZP eksperta pieredze (ekspertu komisijai Nr.1 Dabas zinātnes un matemātika, zinātnes nozare. 1.1. Fizika, apakšnozares – siltumfizika un molekulārā fizika, magnētisko parādību fizika, hidrodinamika). Aptuveni 15 gadu (kopš 1999) darbojies kā zinātniskais eksperts Eiropas Komisijas Pētniecības un attīstības Direktorātā DG XII Briselē (5., 6. un 7 ietvarprogrammas Marie Curie Fellowship) un Padomē “European Research Council”.

Starptautiski sadarbojās ar virkni vadošajām zinātniskajām institūcijām pasaulē, sākot no 20. gadsimta 80. gadiem, to vidū jamin PSRS ZA Baha Bioķīmijas institūts; PSRS Centrālais kardioloģijas centrs (1983–1986) (magnētiskās mikrokapsulas, magnētiskais zāļu transports), Clarkson College, USA (1986–1992) (elektriskā un magnētiskā konvekcija), Southampton University, United Kingdom (1986–1992) (asinsšūnu magnētiskā separācija), Ludvig-Maximmilians University Muenchen, FRG (1993–1994) (viesprofesors, magnētiskā konvekcija), University Pierre et Marie Curie, University Denis Diderot, France (1993–2000) (viesprofesors, Francijas–Latvijas sadarbība doktorantu apmācībā, termodifūzija koloīdos), Chalmers Institute of Technology, Goteborg University, Sweden (1995–1997) (koloīdu magnetometrija), Telemark College, Norway (1999–2002) (elektrohidrodinamika un magnetoķīmija), University Bremen, FRG (1996–2004) (termodifūzija ferrokoloīdos), Technical University Dresden, FRG (2004–2006) (mikrokonvektīvās pāneses parādības ferrokoloīdos), kompānija "Ferrofluidics Corporation", USA (vēlāk Ferrotec-USA) (1995–2019) (ferrokoloīdu magnētiskās īpašības).

Elmārs Blūms ir ieguvis vairākus abalvojumus un atzinības: LZA Fridricha Candera balvu (1971), LZA prēmijas (1976, 1982, 1992), Latvijas PSR Ministru Padomes Goda rakstu (1985), Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka nosaukumu (1986), personālu Sorosa Fonda prēmiju (1993), Alexander von Humboldt Research (Professor) Award (Berlin) (1999), LZA un A/S ”Grindex” balvu (2001). LZA Lielā medaļas laureāts (2005).

Latvijas Zinātņu akadēmijas saime izsaka visdziļāko līdzjūtību E. Blūma ģimenei, kolēgiem un līdzgaitniekiem.

Atvadīšanās ceturtdien, 2. novembrī, plkst. 13 no Rīgas Krematorijas Lielās zāles.

Sit tibi terra levis!

Lasīts 678 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")