Jaunumi

"Zināšanas pašiem par sevi - tas ir svarīgākais, ko šodien varam iegūt" (Jānis Streičs)

"Zināšanas pašiem par sevi - tas ir svarīgākais, ko šodien varam iegūt" (Jānis Streičs)

Otrdien, 2023. gada 30. maijā, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) rīkoja paplašinātu izbraukuma sēdi “Krievijai blakus: vēsturiskais mantojums, šodienas un nākotnes izaicinājumi” Aglonā. Sēdes tematika un norises vieta tika izvēlēta pēc LZA goda locekļa Jāņa Streiča ierosmes, apzinoties šodienas ģeopolitisko situāciju un pieaugošos draudus, kas saasinājās 2022. gada 24. februārī, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Sēdē ar priekšlasījumiem piedalījās vadoši Latvijas vēsturnieki un tiesību zinātnieki, valodniecības un sociālo zinātņu speciālisti, drošības politikas eksperti un sabiedriskie darbinieki.

LZA prezidents Ivars Kalviņš, atklājot sēdi, teica: “Šī diena atstās pēdas vēsturē. Mēs visi apzināmies, ka esam maza tauta, maza valsts, un mēs esam tik stipri, cik mēs stipri kopā varam būt! Šī kopā būšana ir iespējama tikai tad, ja mums ir kopējas vērtības, kopēja izpratne par mūs pagātni, kopēji mērķi, ko mēs gribam sasniegt nākotnē un pietiekoši augsta morāle un spēks pārvarēt visas grūtības! Šodien ar šīs LZA sēdes palīdzību mēs gribētu noskaidrot dažas vēsturiskās patiesības, un ieskicēt tos ceļus un to sadarbību, ko mēs varam kopā īstenot!”

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā akcentēja divus jautājumus – drošību un dekolonizāciju jeb pagātnes pārvarēšanu. “Kopš Krimas nelegālās aneksijas 2014. gadā Latgali mēdz pastiprināti uzlūkot drošības risku gaismā. [..] Taču, manuprāt, Latgale simbolizē daudz plašāku izaicinājumu kopumu, ar ko ir jārēķinās jebkurai Krievijas kaimiņvalstij. Protams, arī Latvijai. [..] Atrasties kaimiņos Krievijai nozīmē atrasties kaimiņos valstij, ko ir pārņēmusi zaudējuma sajūta par to, ka tā vairs nav impērija, ka tā ir zaudējusi savu teritoriālo ietekmi, savas kolonijas. Tās ir bijušās impērijas postkoloniālās sāpes. Krievijas agresīvo un noziedzīgo uzvedību vada aizvainojums, ka atkarīgo zemju un koloniju tautas ir “uzdrošinājušās” atbrīvoties no agrākās impērijas varas centra un dominējošās tautas kundzības. [..] Būsim reālisti – pārredzamā nākotnē attiecībās ar Krieviju nekas nemainīsies, tāpēc nav vietas sentimentam un naivām cerībām par draudzīgu līdzāspastāvēšanu. Krievijas karš pret Ukrainu ir izgaismojis arī padomju okupācijas un kolonizācijas paliekas mūsu pašu zemē. Mēs vēl aizvien gan Latgalē, gan citos Latvijas reģionos esam spiesti tikt galā ar Krievijas koloniālās politikas sekām.” (Pilns runas teksts šeit!)

Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs atgādināja: “Jautājums, kāda būtu šodien Latvija, ja 1917. gada kongresā Latgales delegāti nebūtu pieņēmuši lēmumu apvienoties ar Latviju. Latgalē kopš seniem laikiem cieši blakus ir sadzīvojušas daudzas tautības, kultūras un reliģiskās ticības: Mozus ticīgie, vecticībnieki, pareizticīgie un katoļi. Tautu un ticību raibums ir veidojis Latgales atvērtību un sirsnību. [..] Katoļticībai ir bijusi īpaša loma visas Latvijas un it īpaši Latgales pasargāšanai no rusifikācijas. Pirms Otrā pasaules kara Latgale bija diezgan biezi apdzīvota un tās iedzīvotāji aktīvi migrēja uz lielajām pilsētām, kur tika iepludināti cilvēki no citām padomju republikām; tādējādi viņi savā veidā ‘mīkstināja’ šo disproporciju. Rīgā padomju ēras beigās bija tikai ap 30% latviešu, rūpniecības uzņēmumos – tikai 20%. [..] Latgales latvieši pārsvarā ir bijuši katoļi... Aglona ir Latvijas sakrālais centrs dažādu konfesiju piederīgajiem, un arī neticīgajiem, kuri šurp brauc, lai izjustu eņģeļa spārna pieskārienu. Jānis Pāvils II 1993. gada 9. septembrī vizītē Aglonā spontāni vērsās pie Aglonas Dievmātes, sakot: “Esam Tev pateicīgi Aglonas Māte arī par to, ka esi viesmīlīga, pateicamies arī Tev, Latvijas zeme, ka esi viesmīlīga kā Tava māte!” Aglonai kā Latvijas nacionālajam sanktuārijam ir visu Latviju vienojoša nozīme. Monstra te esse matrem! Rādi, ka esi Māte! Tas ir vēstījums zem Dievmātes svētgleznas.”” Izskaidrojot Aglonas Dievmātes vēstījuma būtību un nozīmi, Zbigņevs Stankevičs citēja arī Pāvesta Franciska 2018. gada vizītē Aglonā teikto, ka apdraudējuma gadījumā ir jāsargā sava identitāte. Un to var darīt, atgriežoties pie saknēm. Latgales reģiona identitāte, kas balstīta saknēs, arī šodien spēs sniegt savu artavu kopējai Latvijas identitātei. Viens no Latgales identitātes raksturlielumiem ir solidaritāte. Z. Stankevičs arī uzsvēra, kāda ir bijusi katoļu garīdzniecības loma politiskajos un sabiedriskajos procesos Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kas ir veicinājis Latgales un visas Latvijas attīstību.

Kinorežisors LZA goda loceklis Jānis Streičs savā ievadrunā novēlēja: “Zināšanas pašiem par sevi, tas ir lielākais, ko šodien varam iegūt. Un darbs turpināsies!”

Sēdē ar priekšlasījumiem piedalījās:

Jānis Pleps, doc. Dr. iur., LU, Augstākās tiesas senators. Esot Krievijai blakus: konstitucionālie aspekti.
Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors. Informatīvās telpas un nacionālā drošība.
Valters Ščerbinskis, Dr.hist., Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors. Latgale un latgalieši Latvijā starpkaru periodā.
Zigmārs Turčinskis, Dr.hist. Nacionālo partizānu bruņotā pretošanās Latgalē 1944.–1957. Vladislavs Malahovskis, asoc. prof. Dr.hist., RTA. Vīzijas par iespējamo Latgales ekonomisko un kultūras patstāvību.
Baiba Rivža, prof. Dr.habil.oec., LZA, akadēmiķe. Zināšanu ekonomika Latgalē.
Janīna Kursīte, prof. Dr.habil.philol., LU, LZA akadēmiķe. Latgales pierobeža: Latvijas universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes ekspedīcijās iegūtie vērojumi.
Irēna Saleniece, prof. Dr.hist., DU. Pilsoniskuma ieaudzināšana mazākumtautību bērniem Latgalē starpkaru posmā.
Anna Stafecka, Dr. philol., LU Latviešu valodas institūts, LZA akadēmiķe. Valoda, dialekts, izloksnes.
Alberts Sarkanis, Dr.hum. “Krievu pasaules” koncepcija un manipulācijas ar identitāti.
 
Aglonā Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš parakstīja sadarbības protokolu, kas paredz kopīgu konferenču, semināru un konsultāciju organizēšanu par Latvijas vēstures, valodas, kultūras, ekonomiskās izaugsmes u. c. jautājumiem, izmantojot LZA intelektuālo potenciālu.
 
LZA prezidents Ivars Kalviņš pasniedza pateicības rakstus “Par atbalstu LZA izbraukuma sēdes “Krievijai blakus: vēsturiskais mantojums, šodienas un nākotnes izaicinājumi” Aglonā 2023. 30. maijā sagatavošanā” Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskapam V.E. Jānim Bulim, Aglonas bazilikas prāvestam, Lic. Theol. Daumantam Abrickim, Aglonas bazilikas prāvestam, Dr. Iur. Can. Jurim Zarānam, Preiļu novada domes priekšsēdētājam Ārijam Vucānam, Preiļu novada sabiedrības iesaistes un mārketinga daļas vadītājai Anetei Urkai, LZA goda loceklim Jānim Streičam, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājam Monvīdam Švarcam, Dr.hum. Albertam Sarkanim, kā arī SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” direktoram Guntim Piterenokam.
 
Sēdi organizēja Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa sadarbībā ar Romas Katoļu baznīcas Rēzeknes–Aglonas diecēzi. Atbalstīja Preiļu novada dome, Rēzeknes novada dome, AS “Preiļu siers”, SIA “Rēzeknes gaļas kombināts”.
 
 
Medijos

 

Lasīts 634 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")