Jaunumi

LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas viedokļi: par Krievijas impērijas un padomju režīma atstāto pieminekļu demontāžu un par Atmiņas institūcijas dibināšanu

LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas viedokļi: par Krievijas impērijas un padomju režīma atstāto pieminekļu demontāžu un par Atmiņas institūcijas dibināšanu

Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas locekļi, piedaloties Valsts prezidenta Egila Levita Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienai veltītajā konferencē “No pretošanās līdz brīvībai: kā stāstīt Latvijas valstiskuma vēsturi?” un saskaroties ar sabiedriskās organizācijas “Publiskās atmiņas centrs” un Rīgas domes Pieminekļu padomes lēmumu par Krievijas impērijas un padomju režīma atstāto pieminekļu demontāžu, uzskata par nepieciešamu paust savu viedokli par sabiedriskās organizācijas “Publiskās atmiņas centrs” rosināto Krievijas impērijas un padomju režīma atstāto pieminekļu demontāžas nepieciešamību un par Atmiņas institūcijas dibināšanas nepieciešamību.

 

Par sabiedriskās organizācijas “Publiskās atmiņas centrs” rosināto Krievijas impērijas un padomju režīma atstāto pieminekļu demontāžas nepieciešamību

Krievijas sāktais karš Ukrainā saasinājis diskusijas par vairāku Krievijas impērijas un padomju okupācijas laika pieminekļu, piemiņas zīmju, ielu nosaukumu u.c. saglabāšanas nepieciešamību.

Aktīvi par šī uzspiestā mantojuma likvidāciju iestājas sabiedriskā organizācija “Publiskās atmiņas centrs”, un Rīgas domes Pieminekļu padome jau ir lēmusi demontēt vairākus pieminekļus, tai skaitā matemātiķim Mstislavam Keldišam, rakstniekam Andrejam Upītim, vēsturniekam Jānim Zutim u.c. Šobrīd “Publiskās atmiņas centrs” rosina Latvijas Zinātņu akadēmiju (turpmāk – LZA) izteikt savu viedokli par iespēju pārdēvēt Turgeņeva ielu par Vilhelma Purvīša ielu un Puškina ielu par Kārļa Mīlenbaha ielu.

LZA ir kolektīva institūcija, kuras sastāvu veido tās locekļi – zinātnieki. Tādēļ nav iespējams sniegt atbildi LZA vārdā, neapjautājot LZA locekļus.

Apspriežot jautājumu par pieminekļu, piemiņas zīmju, ielu nosaukumu saglabāšanu vai maiņu, LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (turpmāk – LZA HSZN) locekļi uzskata, ka diskusija par šo jautājumu ir nepieciešama, kā arī atzīst, ka atsevišķu objektu atrašanās valstī, kura “…godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus” (Latvijas Republikas Satversme), nav pieļaujama, tomēr visos gadījumos vispirms vajadzīga nopietna diskusija un tikai tad demontāža.

Ja pieminekļu demontāžas mērķis ir dzēst totalitārisma mantojumu un veidot sabiedrību, kas balstās uz kopīgām vērtībām, tad pieminekļu klātesamība vai neesamība šādu sabiedrību neizveidos. Šobrīd vismaz daži objekti, kuri paredzēti nojaukšanai (piemēram, piemiņas plāksne vēsturniekam Jānim Zutim), izraisījuši plašu rezonansi sabiedrībā un ir vairāk veicinājuši tās sašķeltību, nevis vienotību.

LZA HSZN locekļi savā vairākumā uzskata, ka daudz vērtīgāka ir pati diskusija, kurai vajadzētu būt plašai un publiskai, ieklausoties vispirms zinātnieku, literātu, mākslinieku viedoklī. Nevar nepamanīt, ka sabiedrībā, kura ilgstoši dzīvojusi totalitārisma apstākļos, diskusiju kultūra vēl tikai veidojas.

Risku rada arī pašlaik vērojamā pievēršanās vēsturiskās atmiņas tēmai kampaņveidīgi, krīzes apstākļos un decentralizēti. Tas nevar vest pie pārdomātiem soļiem. Pietrūkst argumentētas un diskusijās aprobētas vēsturiskās atmiņas politikas, kā rezultātā katra Latvijas pašvaldība šos jautājumus risina pēc savas politiskās gaumes mērauklas.

Jautājums par šo atsevišķo objektu demontāžu, ielu pārdēvēšanu utt. ir cieši saistīts ar otru jautājumu, par kuru LZA HSZN izsaka savu viedokli – tas ir jautājums par vēstures pētniecību un jaunas publiskās atmiņas institūcijas izveides nepieciešamību.

Abos gadījumos nonākam pie tā, ka ir nepieciešams lielāks atbalsts humanitāro un sociālo zinātņu kopumam, ko pazīstam kā “Letonika”. Imunitāti pret totalitārismu var nodrošināt tikai zināšanas par tā būtību. Pretējā gadījumā pieminekļu kampaņveidīga aizvākšana būs balstīta emocijās – šāda prakse ieviest un nostiprināt demokrātiskas vērtības ar metodēm, kas aizgūtas no totalitāras iekārtas, ir apšaubāma.

 

Par Atmiņas institūcijas dibināšanas nepieciešamību

2023. gada 15. martā Valsts prezidents Egils Levits Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienai veltītajā konferencē “No pretošanās līdz brīvībai: kā stāstīt Latvijas valstiskuma vēsturi?” sacīja: “Ja gribam, ka Latvijas vēstures stāsts pasaulē tiek pamanīts, mums pašiem mērķtiecīgi jācenšas padarīt to redzamāku. To mēs nevaram sagaidīt no citiem. Tādēļ ir jāpalīdz mūsu vēsturniekiem atrasties Eiropas publiskās vēstures veidošanās centrā, nevis perifērijā!”

Pēc Valsts prezidenta ieceres ir pienācis laiks diskutēt par Latvijas vēsturiskās atmiņas un demokrātiskās izglītības institūta nepieciešamību.

Tajā pat laikā Valsts prezidents Egils Levits atzīmēja nepieciešamību nodrošināt stabilu finansējumu starptautiski konvertējamu akadēmiskās vēstures pētījumu radīšanai un, protams, mūsu publiskās vēstures veidošanai Eiropas telpā.

LZA Humanitāro un sociālo nodaļas (turpmāk – LZA HSZN) locekļi ir iestājušies par finansējuma nodrošinājumu pētniecības programmām, kuras nozīmīgas latviešu nācijas pastāvēšanai – vēsturei, humanitārajām un sociālajām zinātnēm kopumā: daudzi no LZA locekļiem parakstīja vēsturnieku atklāto vēstuli, pēc kuras tapa vēl viens aicinājums neaizmirst citas humanitārās un sociālās zinātņu nozares, kas pašreizējā finansējuma modelī ir pakļautas iznīcībai.

LZA HSZN arī brīdina, ka šādas institūcijas esamība var radīt priekšstatu par valsts kontrolētu vēstures pētniecību. Der atgādināt, ka zināmu neuzticību savulaik radīja pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas iniciatīvas izveidotā Vēsturnieku komisija, lai gan tā savā darbībā bija pilnīgi neatkarīga un arī veiksmīga, ko apliecina izdotie Vēsturnieku komisijas materiāli 25 sējumos. Daļēji šo funkciju līdz savai likvidēšanai pildīja Latvijas Institūts, it īpaši attiecībā uz ārvalstu sabiedrības informēšanu.

LZA HSZN nodaļas locekļi savā vairākumā uzskata, ka jautājums par Latvijas vēsturiskās atmiņas un demokrātiskās izglītības institūta izveides nepieciešamību būtu diskutējams, bet tikai pēc tam, kad ir radīts stabils pamats akadēmiskai Latvijas vēstures pētniecībai un vēsturnieku ataudzei.

 

Lasīts 620 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")