Jaunumi

LZA prezidents Prof. I. Kalviņš par valsts budžetu, reformām izglītībā un pētījumiem jaunu pretvēža preparātu izstrādē

LZA prezidents Prof. I. Kalviņš par valsts budžetu, reformām izglītībā un pētījumiem jaunu pretvēža preparātu izstrādē

10. martā RīgaTV24 studijā viesojās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš. Sarunā ar žurnālisti Veltu Puriņu tika aplūkoti jautājumi par valsts budžetu 2023. gadam, reformām izglītības nozarē un pētījumiem jaunas pieejas radīšanā personalizētu pretvēža preparātu izstrādē.

- Valsts budžets 2023 – jūsu vērtējums?

I. Kalviņš: “Neesam apmierināti ar budžetu. Kopumā situāciju varam saprast, tas ir krīzes budžets. Akcents ir uz aizsardzību. Tomēr, ja mēs tādā veidā kā šobrīd sadalām līdzekļus, nekāda ekonomikas transformācija, uzlabojumi nākotnē nav sagaidāmi. Saprotams, ka visiem naudas nepietiek, un budžeta deficītu nevar kāpināt, bet valstij būtu jāiegulda tajos virzienos, kas atļaus nopelnīt – kaut vai pēc diviem trim gadiem. Šobrīd mūsu izaugsmes tempi atpaliek no Eiropas izaugsmes tempiem apmēram divas reizes, līdz ar to, ja mēs neieguldām zinātnē, pētniecībā un inovācijās, kā arī izglītībā – ne tikai augstākajā – , ja nav kvalificētu cilvēku, tad arī neviena ekonomikas nozare nevar attīstīties.”

- Vai un kad ir bijis ‘uzrāviens’ Latvijas zinātnē?

I. Kalviņš: “Zinātnē ‘uzrāviens’ nav bijis kopš 2008. gada, ja runājam salīdzināmās cenās, nevis faktiskajās, pēc kurām varam konstatēt, ka ir pielikums zinātnes bāzes finansējumā 7,6 miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmai pusotra miljona u.tml., ‘uz papīra’ tas viss izskatās skaisti, bet tas nesedz inflācijas kāpumu.”

- Budžeta veidošanas procesā, cik būtu bijis vajadzīgs, lai nozare tiktu pilnībā apgādāta?

I. Kalviņš: “IZM jau prezentēja šos aprēķinus, tomēr koalīcijā tas dzirdīgas ausis nesasniedza. Būtu bijis labi, ja tiktu nosegti vismaz tie 30%, ko pienes inflācija. Tad varētu teikt, jā, valdība mēģina saglabāt nozari.”

- Kā vērtējat premjera izteikumu, ka ar budžeta pieņemšanu darbs tikai sāksies, jāsakārto tik atsevišķas nozares, jāatrod nauda... ?

I. Kalviņš: “Tie ir solījumi, nauda ir jānopelna. Mēs nevaram vairs aizņemties, deficīts jau ir pāri par 2 miljardiem starp izdevumiem un ieņēmumiem. Var pacelt nodokļus, bet nodokļi bremzēs ekonomiku.”

- Vai ir jēga reformām?

I. Kalviņš: “Latvijas valsts ir slima ar reformām. No 1991. gada nepārtraukti tiek reformēta gan augstākā izglītība, gan zinātne. Iepriekšējā valdība arī īstenoja reformas, tagad, t.i. tā pati valdība pasaka, ka tās vairs neder un mēs taisīsim jaunas reformas! Tas nav nekas cits kā dūmu aizsegs tam, ka valdība negrib dot investīcijas virzieniem, kuri naudu pelnīs.”

LZA akadēmiķe Baiba Rivža [pievienojas telefonsarunā], LR izglītības un zinātnes ministre (2006–2008): “Tolaik īstenojām reformas saistībā ar Boloņas procesu, lai Latvijas izglītības sistēma iekļautos Eiropas sistēmā. Šodienas reformas vērtējot, jāatzīst – ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, gan juristiem, gan akadēmiskajai videi. Kāds labums būs no šīm reformām? Kādas iespējas būs jauniešiem izglītoties? Jo, ja mēs skatāmies Ziemeļvalstu reģionu, tad Latvijā ir otrs viszemākais jauniešu īpatsvars ar augstāko izglītību. Tas ļoti riskants rādītājs ar tālejošām sekām. Tāpēc izglītības pieejamība ir svarīga, ieskaitot skolu tīkla pieejamību. Latvijā gandrīz 60% studentu studē par maksu. Ir jābūt drošībai: lai vecāki justos droši, augstskolas justos drošas. Ir jābūt pārliecībai, ka te var mācīties, te var studēt, te būs darba iespējas. Daugavpils Universitātes situācija var radīt to, ka jaunieši dosies uz Rīgu, kur jau tā ir liels studējošo īpatsvars. Ir visiem spēkiem jāpanāk, lai reģionu augstskolās būtu studenti. Lai paliek uz vietas, tikai tas nodrošinās reģiona dzīvotspēju, konkurētspēju.”

- Tātad maz tiek domāts, lai reformas darbotos ilgtermiņā, lai tās veidotu pamatu tālākai attīstībai.

I. Kalviņš: “Reformas ir vairāk vai mazāk virspusējas. Daugavpils Universitātes gadījumā tas ir jautājums par pārvaldību. Bet galvenais jautājums ir, vai mums būs pietiekoši daudz reflektantu, kuri būs spējīgi mācīties t.s. STEM nozarēs. Nozarēs, kas ir saistītas ar ražošanu. Tur ir jāzina gan ķīmija, gan fizika, gan bioloģija, gan matemātika vidusskolas kursa līmenī, ko mēs nespējam nodrošināt. 250 skolnieki kārto fizikas eksāmenu, tad ar tiem 250 ir jāpiepilda visas vajadzības visās universitātēs tajās nozarēs, kur vajag fiziku.”

- Monogrāfija “Latvijas spēks ilgi pastāvēt” tiek vērtēta kā rokasgrāmata politiķiem un praktiķiem.

I. Kalviņš: “Akadēmiķes Baibas Rivžas vadītā valsts pētījumu programma, kā rezultātā tapa šī monogrāfija, iezīmēja tos nepieciešamos pasākumus un tās iespējas, kas Latvijai ir, lai mēs varētu savu ekonomiku nostādīt uz izaugsmes ceļa. Pašlaik problēma ir tai apstāklī, ka neesam neko ieguldījuši iepriekš, kā to izdarīja, piemēram, lietuvieši, kas Viļņas Universitātes pārraudzībā izveidoja savu Silīcija ieleju, kura infrastruktūrā tika ieguldīts viens miljards eiro, plus vēl viens – šajā periodā. Kā mēs varam konkurēt ar šādu attīstības modeli, ja mēs neieguldām nemaz.”

“Mēs – zinātnieki gribam iesaistīties un palīdzēt industrijai attīstīties, bet problēma ir regulējumā, proti, ja mūsu sadarbība ar industriju pārsniedz 40%, tad mums atņem gan zinātniskās institūcijas statusu, gan bāzes finansējumu. Ja mūsu valsts plāno mērķi – 0,4% no IKP dot zinātnei, pētniecībai un inovācijai, tad mēs varēsim pielikt klāt 0,16%. Mērķis ir pusotra procenta, bet drīkstam 0,56%! Tāpēc – ļaujiet mums strādāt!”

- Vai zinātne netiek pienācīgi novērtēta?

I. Kalviņš: “Tā ir nevēlēšanās. Neticu, ka viņi nav lasījuši nevienu no rekomendācijām no Pasaules Bankas, citiem ekspertiem u.tml., kuri nemitīgi ir uzsvēruši, ka Latvijai ir kritiski zemas investīcijas pētniecībā, attīstībā un izglītībā. To viņi nedzird. Pēdējo punktu par to, ka kaut ko vajadzētu konsolidēt, to mēs sadzirdam, un visus spēkus virzām uz konsolidāciju.”

- Augstskolu padomes – jaunā statusā, bet vai ar jaunām iespējām?

I. Kalviņš: “Idejiski tas bija pareizi, bet tad ir jādod lielāka iespēja padomēm šos procesus regulēt. Pirms vēlēšanām tika teikts, ka tad, kad tiks iedots finansējums, padomēm būs jālemj, kā vislabāk šo finansējumu izmantot. Saņemot budžeta piedāvājumu, mēs redzam, ka tur ir rakstīts, jums būs darīt to un to un to. Padomēm atliek tikai uzraudzīt, lai tā nauda tiek izmantota tā, kā rakstīts, nevis tā, kā mēs gribētu, iespējams, transformēt konkrēto augstskolu.”

- Jaunās zāļvielas – vai tiks turpināti lietišķie pētījumi?

I. Kalviņš: “Viens no 2022. gada LZA atzīmētajiem pētījumiem bija LOSI izstrādātais pētījums par jaunas pieejas radīšanu personalizētu pretvēža preparātu izstrādē. Pētījām, kuri fermenti ir katra konkrētā audzēja ‘rīcībā’, lai radītu vielas, kas imūnsistēmai palīdzētu atvairīt to uzbrukumus. Projekts tika realizēts kopīgi ar sešām Polijas universitātēm. Poļu kolēģi skatījās bioloģisko pusi, mēs konstruējām tās vielas, kas kontrolē konkrētos procesus: vai nu trombu veidošanos, vai pretvēža imunitātes stiprību utt. Projekts bija fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas finansēts, publikācijas ir, patenti ir iegūti. Tālāk būtu jāturpina lietišķie pētījumi. Tas visticamāk nenotiks.”

Avots: Dienas personība ar Veltu Puriņu, RīgaTV24, 2023. gada 10. marts.

Lasīts 584 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")