Civilās aizsardzības sistēmai katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā jānodrošina cilvēku, vides un īpašuma drošība. Par atbilstošo pasākumu īstenošanu atbild vairākas valsts un pašvaldību institūcijas, arī sabiedrība kopumā. Civilās aizsardzības mērķu īstenošanai nepieciešama visu iesaistīto pušu darbības koordinācija, informācija par iespējamajiem riskiem, resursi un prasme efektīvi rīkoties. Jaunāko tehnoloģiju izmantošanai, zinātnei un universitātēm ir nozīmīga loma potenciālā riska avotu identificēšanā, pārvaldības sistēmas izveidē un sabiedrības sagatavošanā rīcībai krīzes situācijās.
Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) aicinājuma Aizsardzības, Iekšlietu un Veselības ministriju, kā arī universitāšu pārstāvji 2023. gada 17. februārī tikās kopīgā diskusijā Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā par civilās aizsardzības sistēmas attīstības uzdevumiem, kas kļuvuši īpaši nozīmīgi gan pēc pieredzes COVID-19 gados, gan pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Diskusiju atklāja žurnālists Māris Zanders, aicinot tās dalībniekus vērtēt sabiedrības gatavību rīkoties un dažādu institūcijas sadarbību piespējamo jauno, vēl varbūt pat neapzināto krīžu situācijās.
“LU kā zinātnes augstskola var palīdzēt pilnveidojot studiju saturu un mērķtiecīgi izstrāt jaunas tehnoloģijas aizsardzības vajadzībām,” sacīja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. Rektors informēja, ka jau pašlaik LU studenti apgūst obligāto civilās aizsardzības kursu. Tiesa, tas ir tikai viena kredītpunkta apjomā un sniedz lielākoties tikai teorētiskās zināšanas. LU rektors iezīmēja problēmu: “Studenti izsaka vēlmi zināšanas apgūt ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, taču universitātēm nav tam piemērotu telpu vai poligonu. Te rodas jautājums, vai kāda no valsts struktūrām, piemēram, Aizsardzības ministrija, ir gatava praktiski palīdzēt apmācību organizēšanā tūkstošiem studentu”. Studentu interesi par apspriežamo jautājumu apliecināja LU Studentu padomes pārstāvju klātbūtne un līdzdalība diskusijā.
Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktors Aigars Mikiško, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, izmantojot pieredzē gūtus piemērus, raksturoja darbības virzienus, kur nepieciešama labāka koordinācija un iespējama ciešāka sadarbība starp zinātniskajām institūcijām, valsts iestādēm un pašvaldībām, lai paaugstinātu Latvijas gatavību novērst krīžu un katastrofu draudus. Nepieciešams ne tikai saskaņot attīstības plānus, bet arī piesaistīt finansējumu mācību kursu un infrastruktūras kapacitātes palielināšanai, lai maksimāli nodrošinātu arī zinātniskā potenciāla iesaisti riska mazināšanai. Eksperti atzina, ka Latvijā joprojām daudz vairāk līdzekļu tiek tērēts krīžu seku novēršanai, nekā cilvēku un infrastruktūras sagatavošanai iespējamajām krīzēm, un šī “proporcija” būtu jāmaina.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, LU profesors Toms Rostoks un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, LU profesors Andrejs Ērglis atzina sabiedrības izglītošanas, augstskolu un medicīnas iestāžu tehniskās sagatavotības uzlabojumu nepieciešamību, lai “katram būtu skaidrs, kādi ir viņa pienākumi krīzes situācijā, kādi lēmumi jāpieņem un kā jārīkojas”. Latvijas Nacionālās drošības padomes loceklis, ārsts-neiroķirurgs, medicīnas zinātņu doktors Romualds Ražuks un LU Rīgas Medicīnas koledžas direktors Aksels Roshofs uzsvēra, ka nepieciešams pilnveidot studiju programmu saturu, organizēt mācību kursus ne tikai studentiem, bet arī plašām sabiedrības grupām. Lai to īstenotu, būtisks ir “valsts pasūtījums” – ko, kādā apjomā, cik bieži, kā un kam sagatavojam, kuras ir svarīgākās izglītojamās grupas utt.
“Tikai tad, ja visa sabiedrība zina, kas konkrētā situācijā jādara, proti, vai viņas spēkos ir risku novērst vai mazināt tā iedarbību, tad varam teikt, ka risku vadības sistēma ir iedarbīga. Kamēr sabiedrībā nenoformēsies apziņa, ka šis ir svarīgi, nekas nenotiks,” sacīja LU Administrācijas vadītājs Andris Sarnovičs. Katra lēmuma svarīgumu uzsvēra arī LZA prezidents profesors Ivars Kalviņš: “Tas, ko mēs iemācīsim cilvēkiem visos līmeņos pirms krīzes, tā viņi arī rīkosies un pieņems lēmumus. Pirmkārt jāapmāca “galvu” - valsts un institūciju vadītājus, pašvaldību vadītājus, uzņēmumu vadītājus. Daudziem šķiet, ka viņi zina, kā jārīkojas krīzes situācijās, bet, kad tāda reāli pienāk, tad izrādās, ka zināšanu nav, vai tās nav pietiekošas.”
Kā atbalstāmu zinātnes ieguldījumu risku pārvaldībā, eksperti uzsvēra jaunu tehnoloģiju izveidi un zināšanu pārnesi. Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns informēja, ka jau pašlaik tiek izstrādāti roboti, kuri spēj zem ēku drupām vai caur ēku sienām sajust minimālas dzīvības pazīmes, tā ziņojot glābējiem par potenciālo cietušo atrašanās vietu. Šādas tehnoloģijas būtu bijušas ārkārtīgi noderīgas glābšanas darbos Turcijā pēc nesen notikušās zemestrīces. Ir nepieciešama cieša sadarbība starp zinātniekiem un civilās aizsardzības, arī militārās jomas, speciālistiem, lai izgudrojumus padarītu lietojamus reālā krīzes situācijā.
Diskusija turpināsies ar Latvijas Pašvaldību savienības un darba devēju organizāciju piedalīšanos. Tās noslēgumā paredzēts izstrādāt konkrētas rīcības piedāvājumu Ministru kabineta Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskajai komitejai.
Avots: Latvijas Universitāte, 2023. gada 23. februāris.
Pašvaldību vadītāji: valstī nepieciešama vienota krīzes vadības sistēma
Lai nodrošinātu valsts un pašvaldību sadarbību krīzes, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā, ir Latvijā ir jāizveido vienota krīzes vadības sistēma, kuras īstenošanā iesaistītos kā valsts, tā arī pašvaldības. Par to vienisprātis bija pašvaldību vadītāji, kas trešdien, 2023. gada 22. februārī, pulcējās uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizēto diskusiju ar civilās aizsardzības ekspertiem.
Diskusijā savu redzējumu par civilās aizsardzības aktualitātēm pašvaldību kontekstā pauda Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš, Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs Igors Rajevs, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Vecākais politikas un pētījumu koordinators Jānis Karlsbergs, Latvijas drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš, Aizsardzības ministrija valsts sekretārs Jānis Garisons un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.
Noklausoties augsta līmeņa ekspertu ziņojumos par pašvaldību vietu un lomu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā, civilās aizsardzības plānošanu pašvaldībās, aktualitātēm starptautiskajā drošībā, civilmilitārās sadarbības veicināšanu reģionos un iepirkumiem, pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka civilās aizsardzības plānā svarīgākā ir pati rīcība, taču plāni nedarbosies, ka nebūs vienota rīcības koordinācija starp valsti un pašvaldībām. Tāpēc viens no svarīgākajiem soļiem būtu vienotas krīzes vadības sistēmas izveide, un attiecīgi arī augsta līmeņa kompetences centra izveide, kas atbildētu par sistēmas ieviešanu un uzturēšanu.
Diskusijas laikā pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka ir jādefinē krīzes vadības darbu vadītāju atbildība, skaidri definējot augstāko vadības līmeni, kā arī ir jāizstrādā skaidrs sadarbības algoritms starp valsti un pašvaldībām, tostarp būtiski uzlabojot komunikāciju starp ministriju un to padotības iestādēm. Līdzšinējā pašvaldību pieredze krīžu vadībā arī liecina, ka ir jāpilnveido operatīvo un detalizēto datu apmaiņas kārtība, jo īpaši civilās aizsardzības plānu sadaļā par civilās aizsardzības pasākumiem militārā iebrukuma vai kara gadījumā.
Tāpat neatņemama civilās aizsardzības sistēmas uzlabošanas sastāvdaļa ir regulāras un sistemātiskas valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības pašvaldībām, kas stiprinātu valsts iestāžu, pašvaldību un visas sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām.
LPS pašvaldību redzējumu par civilās aizsardzības sistēmas un savstarpējās sadarbības uzlabošanu apkopos un iesniegs par civilās aizsardzības sistēmu atbildīgajām valsts amatpersonām.
Avots: Latvijas Pašvaldību savienība, 2023. gada 23. februāris.