12. decembrī RīgaTV24 studijā viesojās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš. Sarunā ar žurnālisti Veltu Puriņu tika aplūkoti jautājumi par topošās valdības deklarācijas izstrādi, zinātnes politikas jautājumiem un aktuālo epidemioloģisko situāciju valstī.

Prof. I. Kalviņš kā panākumu vērtēja valdības sociālo un sadarbības partneru jeb ‘lieliskā piecinieka’, kurā ietilpst LTRK, LDDK, LBAS, LPS un LZA, koordinēto un mērķtiecīgo darbu, organizējot tikšanās ar Saeimā iekļuvušajām politiskajām partijām un partiju apvienībām, panākot partiju apņemšanos topošās valdības deklarācijas un valdības veidošanas procesos iesaistīt sociālos partnerus.

Prof. I. Kalviņš atzinīgi vērtēja arī uzsāktās reformas augstākajā izglītībā un zinātnē, tomēr pauda bažas, vai reformu pilnīgai realizācijai tiks nodrošināts finansiālais segums brīdī, kad beigsies Atveseļošanas un noturības mehānisma nauda. Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis Eiropa projektu konkursos, kur rīcības programmā 2023.-24. gadam atvēlēti 13, 5 miljardi inovatoru un pētnieku atbalstam, uzvar viens no desmit projektiem. “Balstīt valsts zinātnes politiku uz projektiem ir aplami! Ir jābūt bāzes finansējumam, ko veido vismaz puse un vairāk no visiem līdzekļiem, kas ir pieejami zinātnei un pētniecībai,” uzsvēra Prof. I. Kalviņš.

Prof. I. Kalviņš skaidroja, kāpēc līdz šim zinātnieku ieguldījums taustaimniecībā ir bijis nepietiekošs: “Līdz šim zinātnieku devums tautsaimniecībai ir bijis ierobežoti iespējams. Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta akadēmisko un lietišķo pētniecību līdz zināmam posmam, Ekonomikas ministrija no citas, bet daudz augstākas pakāpes ir gatava atbalstīt inovāciju, bet pa vidu, tur, kur ir nepieciešama zināšanu un tehnoloģiju pārnese, darbojošos modeļu izstrāde, ko demonstrēt uzņēmējiem, šī posma joprojām nav. Inovāciju ekosistēmas nav, bet es ceru, ka būs.”

“Problēma ir tā, ka esam sadalījuši valsti ministriju ‘lauciņos’. Izglītības un zinātnes ministrija, tātad – zinātne, Ekonomikas ministrija – inovācija. Bet no zinātnes uz inovāciju ir jābūt pārejas posmam, to mēs neveidojam, jo tas nav nevienai ministrijai.”

Lai zinātnieks varētu dot ieguldījumu tautsaimniecībā, “ir jābūt bāzes finansējumam, šis finansējums ir institucionālais – zinātniskajai institūcijai valsts izdala finansējumu pētījumu virzieniem atbilstoši stratēģijai un mērķiem, ko valsts grib sasniegt. Ja tas tā tiktu veidots, tad šie zinātnieki būtu pieejami uzņēmējiem. Zinātnieks, kurš ir nodarbināts kādā projektā, nevar palīdzēt uzņēmējam konkrētā brīdī, bet pēc trim gadiem. Jābūt tā, lai vismaz puse zinātnieku būtu pieejami tam pasūtījumam, kas valstij ir vajadzīgs šodien.”

Avots: Dienas personība kopā ar Veltu Puriņu, RīgaTV24, 2022. gada 12. decembris.