Jaunumi

Iznācis enciklopēdijas “Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla” piektais noslēdzošais sējums

Iznācis enciklopēdijas “Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla”  piektais noslēdzošais sējums

Līdz ar enciklopēdijas “Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra. māksla” piektā sējuma iznākšanu noslēdzas tās autora – kultūras pieminekļu pētnieka un fotogrāfa, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa Dr.h.c.hist. Vitolda Mašnovska un izdevēja – dizaina aģentūras ”DUE” radošās komandas Intas Bērentes-Strengas vadībā kopdarbs piecu gadu garumā. Enciklopēdijas piektais sējums iznāk Vitolda Mašnovska astoņdesmitās jubilejas gadā kā simbolisks veltījums tās autoram, kurš Latvijas muižu izpētei veltījis četrdesmit sava mūža gadus. Pēdējā enciklopēdijas sējumā apkopoti 83 muižu apraksti alfabētiskā secībā no burta T līdz Z. Piecos sējumos kopumā apkopots unikāls ilustratīvais un informatīvais materiāls par teju 600 muižām Latvijas teritorijā.

Mākslas vēsturnieks Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents profesors Ojārs Spārītis enciklopēdijas priekšvārdā raksta: “No vairāk nekā 1200 Latvijas teritorijā kādreiz pastāvējušām bruņniecības, kroņa, majorāta, rentes, par “lopu muižām” dēvētajām pusmuižām, kā arī mācītājmuižām – apmēram puse kādreizējos lielajos zemes īpašumos ierīkoto reprezentācijas un saimniecības ēku kompleksu saglabātība mūsdienās ir atspoguļota enciklopēdijā. Kādēļ ne visas? Tādēļ, ka laiks, ekonomiskās un politiskās pārmaiņas daudzas Latvijas saimnieciskās dzīves liecības jau ir izdzēsis no zemes virsas. No enciklopēdijas autora puses, par izziņas un atspoguļojuma cienīgām ir tikušas atzītas tās, kurām piemīt mūsdienu kultūrvidē fiksējamas pēdas, arhitektoniskā, mākslinieciskā un ainaviskā vērtība. Ar šādu motivāciju veidota faktu un attēlu atlase, savukārt objektīvs dokumentējums fotogrāfijās fiksē šī trauslā kultūras mantojuma pārmaiņas. Tās attiecas gan uz kādreizējo muižu apbūves ansambļu kā noteikta veseluma sadrumstalotību 1920. gada agrārreformas rezultātā, gan atsevišķu objektu neatgriezenisko zudumu 20. gadsimta karu un nesaimnieciskuma dēļ, kā arī pretējo – simt gadus pēc tradicionālās muižu saimniecības sistēmas sabrukuma laimīgi atrast jaunu funkciju un ekonomiski sekmīgus izmantojuma veidus.”

Enciklopēdijas zinātnisko vērtību paaugstina būtiskas uzziņu informācijas iekļaušana izdevumā. Tie ir dati par muižu kādreizējo zemes īpašumu lielumu, īpašnieku maiņām un muižu ansambļa ēku celšanas, kā arī parku ierīkošanas hronoloģiju. Katru sējumu papildina Latvijas karte ar iezīmētām muižu atrašanās vietām, kas pieejama arī digitālā formā. Ievērojot Latvijas vēstures specifiku, paralēli muižu nosaukumiem latviešu valodā ir minēti to agrākie nosaukumi oriģinālrakstībā – vācu valodā. Šī konsekvence ir ņemta vērā arī alfabētiskajos rādītājos un citos pielikumos. Pēdējā piektajā sējumā atrodams visu enciklopēdijā iekļauto muižu rādītājs, kā arī visu muižu teritoriālā izvietojuma karte kā atsevišķi izņemams pielikums. 

Vitolds Mašnovskis, atskatoties uz paveikto, atzīst, ka šo gadu laikā ir bijušas muižas, kas viņam palikušas īpaši siltā atmiņā: “Tā ir Abgunste ar desmit izpalīdzīgiem kaķiem, Kokmuiža, Maras muiža, Ziemeri, Durbe, Kalnmuiža, Dikļi, Cesvaine, Cēsis, Bīriņi, Brukna un vēl daudzas citas... Prieks, ka šīs vietas atdzimst!”

To, ka virknē muižu vēsturiskās apbūves restaurācija, atjaunošana un kultūrvides sakopšana Latvijā ir uzsākta tieši pēdējos gados un aktīvi turpinās, atzīst arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, ekspertiem vērtējot Latvijas muižu saglabātības stāvokli mūsdienās. Kopumā, salīdzinot ar laiku tūlīt pēc neatkarības atgūšanas, pēdējo divdesmit gadu laikā veikto muižu un piļu atjaunošanas un restaurācijas darbi ir bijuši ievērojami. Pēdējos gados sakopti un atjaunoti ir vairāk nekā 100 objektu.

Dizaina aģentūras “DUE” vadītāja Inta Bērente-Strenga: “2018. gadā, sākot darbu pie enciklopēdijas projekta, iespējams, pilnībā neapzinājāmies tā valstisko nozīmīgumu gan lokāli, gan starptautiskā aspektā. Enciklopēdija ir būtisks ieguldījums Latvijas kultūras mantojuma apzināšanā, popularizēšanā un to procesu veicināšanā, kas vērsti uz kultūrvides sakopšanu, muižu restaurāciju un atjaunošanu. Redzam arī, kā izdevuma piecos sējumos atklājas Latvijas vēsture, ekonomiskā un kultūrvēsturiskā attīstība vairāku gadsimtu garumā, kas atspoguļo Latviju kā neatņemamu Eiropas kopīgās ekonomiskās un kultūrtelpas sastāvdaļu. Pateicība visiem, kas visus šos gadus ir sekojuši mūsu darbam un to atbalstījuši – Herdera institūtam Mārburgā, Latvijas Piļu un muižu asociācijai, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei un daudziem citiem! Īpaša pateicība jāizsaka Valsts kultūrkapitāla fondam par finansiālo atbalstu!”

Enciklopēdijas “Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla” piektā sējuma svinīgā atvēršana notiks ceturtdien, 8. decembrī, plkst. 13.30
Rīgas Sv. Pētera baznīcā, Reformācijas laukumā 1.
 
Pasākumu kuplinās muzikālu priekšnesumu virtene komponista Uģa Prauliņa vadībā. Izdevēja SIA “DUE” grāmatu galdā būs iespēja iegādāties visus enciklopēdijas sējumus, kā arī saņemt autora parakstītus eksemplārus!
 
Muizas 5 webam 800x600

 

Lasīts 258 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")